The first secret of great design | Tony Fadell

Translator: Inara Babre Reviewer: Ilze Garda

In the great 1980s movie "The Blues Brothers,"

Izcilajā 1980. gada filmā „Brāļi Blūzi”

there's a scene where John Belushi goes to visit Dan Aykroyd in his apartment

ir aina, kurā Džons Beluši pirmo reizi dodas apciemot Denu Eikroidu

viņa dzīvoklī Čikāgā.

in Chicago for the very first time.

It's a cramped, tiny space

Dzīvoklis ir šaurs un mazs

and it's just three feet away from the train tracks.

un atrodas vien metra attālumā no vilciena sliedēm.

As John sits on Dan's bed,

Džonam sēžot Dena gultā,

a train goes rushing by,

garām aiztraucas vilciens,

rattling everything in the room.

sadrebinot visu istabu.

Džons jautā: „Cik bieži tas vilciens brauc garām?”

John asks, "How often does that train go by?"

Dan replies, "So often, you won't even notice it."

Dens viņam atbild: „Tik bieži, ka drīz tu to vairs nemanīsi.”

And then, something falls off the wall.

Un tad kaut kas nokrīt no sienas.

Mēs visi zinām, par ko viņš runā.

We all know what he's talking about.

As human beings, we get used to everyday things

Kā cilvēki mēs ļoti ātri pierodam pie ikdienišķām lietām.

really fast.

As a product designer, it's my job to see those everyday things,

Mans pienākums kā produktu dizaineram ir ieraudzīt šīs ikdienišķās lietas,

to feel them, and try to improve upon them.

sajust tās un censties tās uzlabot.

For example, see this piece of fruit?

Piemēram — redzat šo augli?

See this little sticker?

Redzat šo uzlīmīti?

That sticker wasn't there when I was a kid.

Tādu uzlīmju nebija, kad es biju mazs.

But somewhere as the years passed,

Bet, gadiem ejot,

someone had the bright idea to put that sticker on the fruit.

kādam radās šī spožā ideja uzlikt uz augļa uzlīmi.

Why?

Kāpēc?

So it could be easier for us

Tāpēc, lai mums būtu vieglāk samaksāt par to veikalā.

to check out at the grocery counter.

Well that's great,

Tas ir lieliski,

we can get in and out of the store quickly.

mēs ātrāk tiekam ārā no veikala.

But now, there's a new problem.

Taču rodas arī jauna problēma.

When we get home and we're hungry

Kad pārnākam mājās izsalkuši

and we see this ripe, juicy piece of fruit on the counter,

un virtuvē uz galda ieraugām šo gardo, sulīgo augli,

we just want to pick it up and eat it.

mēs vienkārši gribam to ņemt un apēst.

Except now, we have to look for this little sticker.

Taču tagad vispirms nākas atrast uzlīmīti.

And dig at it with our nails, damaging the flesh.

Un tad jācenšas to ar nagiem noskrubināt, sabojājot augli.

Then rolling up that sticker --

Tad noņemtā uzlīme jāsaviļā — jūs saprotat, ko domāju —

you know what I mean.

And then trying to flick it off your fingers.

un tad jācenšas to dabūt nost no pirkstiem.

(Applause)

(Smiekli) (Aplausi)

It's not fun,

Tas nav jautri,

not at all.

ne pavisam nav.

But something interesting happened.

Bet notika kas interesants.

See the first time you did it, you probably felt those feelings.

Redzat, darot to pirmoreiz, jūs droši vien to visu arī sajutāt.

Jūs vienkārši gribējāt to augli apēst.

You just wanted to eat the piece of fruit.

You felt upset.

Jūs sajutāties neapmierināti,

You just wanted to dive in.

jūs vienkārši gribējāt ķerties tam klāt.

By the 10th time,

Kad pienāca desmitā reize,

you started to become less upset

jūs vairs nejutāties tik neapmierināti

and you just started peeling the label off.

un sākāt vienkārši mierīgi kasīt uzlīmi nost.

By the 100th time, at least for me,

Kad pienāca simtā reize,

vismaz es vairs nejutu neko.

I became numb to it.

I simply picked up the piece of fruit,

Es vienkārši paņēmu augli rokās,

dug at it with my nails, tried to flick it off,

iecirtu tajā nagus, cenšoties noņemt uzlīmi,

and then wondered,

un tad aizdomājos:

"Was there another sticker?"

„Vai uz šī ābola gadījumā nav vēl kāda uzlīme?”

(Smiekli)

So why is that?

Kāpēc tā notiek?

Why do we get used to everyday things?

Kāpēc mēs pierodam pie ikdienišķām lietām?

Well as human beings, we have limited brain power.

Mums kā cilvēciskām būtnēm ir ierobežota smadzeņu jauda.

And so our brains encode the everyday things we do into habits

Līdz ar to smadzenes mūsu ikdienas darbības iekodē kā ieradumus,

so we can free up space to learn new things.

lai varētu atbrīvot vietu jaunu lietu apgūšanai.

It's a process called habituation

To sauc par pierašanu.

and it's one of the most basic ways, as humans, we learn.

Tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mēs, cilvēki, mācāmies.

Now, habituation isn't always bad.

Pierašana ne vienmēr ir kaut kas slikts.

Remember learning to drive?

Atceraties, kā mācījāties braukt?

Es pavisam noteikti atceros.

I sure do.

Your hands clenched at 10 and 2 on the wheel,

Rokas sažņaudz stūri 10—2 pozīcijā,

looking at every single object out there --

jūs pievēršat uzmanību ikvienam objektam:

the cars, the lights, the pedestrians.

automašīnām, gaismām, gājējiem.

It's a nerve-wracking experience.

Tas ir nervus bendējošs process.

So much so, that I couldn't even talk to anyone else in the car

Tik ļoti, ka es mašīnā pat nevarēju ne ar vienu sarunāties

and I couldn't even listen to music.

un nevarēju pat klausīties mūziku.

But then something interesting happened.

Bet tad notika kas interesants.

As the weeks went by, driving became easier and easier.

Nedēļām ejot, vadīt mašīnu kļuva aizvien vienkāršāk.

You habituated it.

Tas kļuva par ieradumu.

It started to become fun and second nature.

Tas sāka kļūt aizraujoši un notikt dabiski.

And then, you could talk to your friends again

Nu varēja atkal sarunāties ar draugiem un klausīties mūziku.

and listen to music.

So there's a good reason why our brains habituate things.

Tam, ka mēs pierodam pie lietām, ir pamatots iemesls.

If we didn't, we'd notice every little detail,

Ja tā nenotiktu, mēs pamanītu katru mazāko detaļu

all the time.

katru reizi.

It would be exhausting,

Tas būtu ļoti nogurdinoši,

and we'd have no time to learn about new things.

un mums neatliktu laika iemācīties ko jaunu.

But sometimes, habituation isn't good.

Tomēr reizēm pierast nav labi.

If it stops us from noticing the problems that are around us,

Ja pierašana liedz pamanīt problēmas mums apkārt,

well, that's bad.

tad tas ir slikti.

And if it stops us from noticing and fixing those problems,

Ja tas mūs attur ne tikai pamanīt, bet arī rast risinājumu problēmām,

well, then that's really bad.

tad tas jau ir ļoti slikti.

Comedians know all about this.

Komiķi to labi saprot.

Jerry Seinfeld's entire career was built on noticing those little details,

Visa Džerija Sainfelda karjera balstījās uz šo sīkumu pamanīšanu —

those idiotic things we do every day that we don't even remember.

ieraudzīt tās stulbības, ko darām ik dienas un ko pat neatceramies.

He tells us about the time he visited his friends

Viņam ir stāsts par ciemošanos pie draugiem,

and he just wanted to take a comfortable shower.

kad viņš vienkārši vēlējās ieiet dušā nomazgāties.

He'd reach out and grab the handle and turn it slightly one way,

Viņš pastiepj roku un mazliet pagriež krāna rokturi uz vienu pusi,

and it was 100 degrees too hot.

un ūdens kļūst savus 30 grādus par karstu.

And then he'd turn it the other way, and it was 100 degrees too cold.

Tad viņš pagriež to uz pretējo pusi, un ūdens ir 30 grādus par aukstu.

He just wanted a comfortable shower.

Bet viņš bija vēlējies tikai nomazgāties.

Now, we've all been there,

Tā ir gadījies mums visiem,

we just don't remember it.

mēs to vienkārši neatceramies.

But Jerry did,

Bet Džerijs atcerējās,

and that's a comedian's job.

kā jau komiķim pienākas.

But designers, innovators and entrepreneurs,

Tomēr dizaineru, novatoru un uzņēmēju darbs ir

it's our job to not just notice those things,

ne tikai pamanīt šīs mazās detaļas,

but to go one step further and try to fix them.

bet iet soli tālāk un censties tās labot.

See this, this person,

Šī sieviete fotogrāfijā

this is Mary Anderson.

ir Mērija Andersone.

In 1902 in New York City,

1902. gadā viņa ciemojās Ņujorkā.

she was visiting.

It was a cold, wet, snowy day and she was warm inside a streetcar.

Bija auksta, mitra un sniegota diena, bet viņa bija siltumā tramvaja vagonā.

As she was going to her destination, she noticed the driver opening the window

Pa ceļam viņa pamanīja, ka vadītājs atver logu,

to clean off the excess snow so he could drive safely.

lai notīrītu sniegu no priekšējā stikla, lai braukt būtu drošāk.

When he opened the window, though, he let all this cold, wet air inside,

Tomēr, atverot logu, vagonā ieplūda aukstais, mitrais āra gaiss,

making all the passengers miserable.

radot neērtības pasažieriem.

Now probably, most of those passengers just thought,

Iespējams, lielākā pasažieru daļa pie sevis nodomāja:

"It's a fact of life, he's got to open the window to clean it.

„Tā nu tas ir, vadītājam nav citas izvēles kā tikai atvērt logu.

That's just how it is."

Tā tam vienkārši jābūt.”

But Mary didn't.

Tomēr Mērijai tā nelikās.

Mary thought,

Viņa nodomāja:

"What if the diver could actually clean the windshield from the inside

„Kā būtu, ja vadītājs varētu priekšējo stiklu notīrīt no iekšpuses,

so that he could stay safe and drive

lai viņš droši varētu turpināt ceļu,

and the passengers could actually stay warm?"

pasažieriem paliekot siltumā?”

So she picked up her sketchbook right then and there,

Tieši tur un tad viņa atvēra savu piezīmju grāmatiņu

and began drawing what would become the world's first windshield wiper.

un sāka skicēt to, kas vēlāk kļūs par pasaulē pirmo vējstiklu tīrītāju.

Now as a product designer, I try to learn from people like Mary

Kā produktu dizainers es cenšos mācīties no tādiem cilvēkiem kā Mērija,

to try to see the world the way it really is,

lai ieraudzītu apkārtējo pasauli tādu, kāda tā ir patiesībā,

not the way we think it is.

nevis kāda tā mums šķiet.

Why?

Kāpēc?

Because it's easy to solve a problem that almost everyone sees.

Tāpēc, ka ir vienkārši atrisināt problēmu, ko saredz ikviens,

But it's hard to solve a problem that almost no one sees.

bet ir grūti atrisināt problēmu, ko gandrīz neviens nemana.

Now some people think you're born with this ability

Daļai cilvēku šķiet, ka šīs spējas cilvēkam vai nu piemīt

or you're not,

vai nepiemīt jau kopš dzimšanas.

as if Mary Anderson was hardwired at birth to see the world more clearly.

Tā it kā Mērijai jau kopš dzimšanas bija dota spēja saredzēt pasauli skaidrāk.

That wasn't the case for me.

Ar mani tā nenotika.

I had to work at it.

Man to nācās iemācīties pašam.

During my years at Apple,

Strādājot Apple,

Steve Jobs challenged us to come into work every day,

Stīvs Džobss mūs aicināja katru dienu nākt uz darbu

to see our products through the eyes of the customer,

un skatīties uz mūsu produktiem no pircēja skatupunkta,

the new customer,

no tā jaunā pircēja skatupunkta,

the one that has fears and possible frustrations

kurš baidās un kuru varētu piemeklēt vilšanās,

and hopeful exhilaration that their new technology product

un kurš ir patīkami satraukts, domājot, ka viņa jaunais produkts

could work straightaway for them.

uzreiz būs gatavs darbam.

He called it staying beginners,

Džobss to dēvēja par „mūžīgajiem iesācējiem”

and wanted to make sure that we focused on those tiny little details

un vēlējās būt drošs, ka mēs pievēršam uzmanību katrai sīkākajai detaļai,

to make them faster, easier and seamless for the new customers.

lai padarītu tās ātrākas, vienkāršākas un nevainojamākas jaunajiem pircējiem.

So I remember this clearly in the very earliest days of the iPod.

Es to skaidri atceros no tiem laikiem, kad tikko bija iznācis pirmais iPod.

See, back in the '90s,

Deviņdesmitajos gados,

being a gadget freak like I am,

— būdams tāds jaunāko ierīču fans, kāds esmu es —

I would rush out to the store for the very, very latest gadget.

es katru reizi steidzos uz veikalu pēc visvisjaunākās ierīces.

I'd take all the time to get to the store,

Es pavadīju laiku ceļā,

I'd check out, I'd come back home, I'd start to unbox it.

nopirku to, pārrados mājās, sāku vērt vaļā iepakojumu,

And then, there was another little sticker:

un tur atkal bija uzlīme!

the one that said, "Charge before use."

Uzlīme, uz kuras rakstīts: „Pirms lietošanas uzlādēt.”

What!

Ko?!

I can't believe it!

Nespēju tam noticēt!

I just spent all this time buying this product

Tik daudz laika, lai tiktu pie šī produkta,

and now I have to charge before use.

un nu man vēl jāgaida, kamēr ierīce uzlādējas.

I have to wait what felt like an eternity to use that coveted new toy.

Man šķita, ka jāgaida vesela mūžība, līdz beidzot varēšu jauno mantiņu lietot.

It was crazy.

Tas bija traki.

But you know what?

Bet, ziniet, tolaik tā bija gandrīz ar visiem produktiem.

Almost every product back then did that.

When it had batteries in it,

Ja ierīcē bija baterijas,

you had to charge it before you used it.

tā bija jāuzlādē pirms lietošanas.

Well, Steve noticed that

Stīvs to pamanīja

and he said,

"We're not going to let that happen to our product."

un teica:

„Mēs nepieļausim, ka tā notiek arī ar mūsu produktu.”

So what did we do?

Ko tad mēs iesākām?

Typically, when you have a product that has a hard drive in it,

Parasti, ja ierīcē ir cietais disks,

you run it for about 30 minutes in the factory

rūpnīcā to pārbauda 30 minūtes,

to make sure that hard drive's going to be working years later

lai pārliecinātos, ka cietais disks strādās vēl gadiem ilgi pēc tam,

for the customer after they pull it out of the box.

kad pircējs to ir izņēmis no iepakojuma.

What did we do instead?

Ko izdarījām mēs?

Mēs ierīci pārbaudījām vairāk nekā divas stundas.

We ran that product for over two hours.

Why?

Kāpēc?

Pirmkārt, lai radītu augstākas kvalitātes ierīci,

Well, first off, we could make a higher quality product,

be easy to test,

ko būtu viegli izmēģināt

and make sure it was great for the customer.

un pārbaudīt tās atbilstību pircēja vajadzībām.

But most importantly,

Bet svarīgākais bija tas,

the battery came fully charged right out of the box,

ka no kastītes izņemta baterija bija pilnībā uzlādēta,

gatava lietošanai,

ready to use.

So that customer, with all that exhilaration,

tā, lai patīkami satrauktais pircējs

could just start using the product.

ierīci uzreiz varētu sākt lietot.

It was great, and it worked.

Tas bija lieliski, un tas nostrādāja.

People liked it.

Cilvēkiem tas patika.

Today, almost every product that you get that's battery powered

Mūsdienās gandrīz ikviena ierīce, kas darbojas ar baterijām,

comes out of the box fully charged,

tiek pārdota pilnībā uzlādēta,

even if it doesn't have a hard drive.

pat ja tajā nav cietā diska.

But back then, we noticed that detail and we fixed it,

Bet tolaik mēs bijām tie, kas pamanīja šo detaļu un to izlaboja.

and now everyone else does that as well.

Šobrīd tā dara arī visi pārējie.

No more, "Charge before use."

Vairs nekādu „Pirms lietošanas uzlādēt”.

So why am I telling you this?

Bet kāpēc es jums to stāstu?

Well, it's seeing the invisible problem,

Pamanīt neredzamo, ne tikai acīmredzamo problēmu

not just the obvious problem, that's important,

ir svarīgi ne tikai produktu dizainā,

not just for product design, but for everything we do.

bet it visā, ko darām.

You see, there are invisible problems all around us,

Mums visapkārt ir nemanāmas problēmas,

ones we can solve.

kuras varam atrisināt.

But first we need to see them, to feel them.

Bet vispirms mums tās jāpamana, jāizjūt.

So, I'm hesitant to give you any tips

Es negribētu sniegt padomus,

about neuroscience or psychology.

kas saistīti ar neiroloģiju vai psiholoģiju.

There's far too many experienced people in the TED community

TED kopienā ir ļoti daudz cilvēku,

who would know much more about that than I ever will.

kas zina par šīm nozarēm daudz vairāk, nekā es jebkad zināšu.

Bet ļaujiet man jums dot dažus padomus, kas palīdz man,

But let me leave you with a few tips that I do,

that we all can do, to fight habituation.

un var palīdzēt mums visiem, cīnoties ar pierašanu.

My first tip is to look broader.

Mans pirmais padoms ir skatīties uz lietām plašāk.

You see, when you're tackling a problem,

Pieķeroties kādai problēmai,

sometimes, there are a lot of steps that lead up to that problem.

reizēm izrādās, ka ir daudz soļu, kas līdz šai problēmai noved,

And sometimes, a lot of steps after it.

un reizēm — daudz soļu, kas no tās izriet.

If you can take a step back and look broader,

Ja pakāpsieties soli atpakaļ un paskatīsieties plašāk,

maybe you can change some of those boxes

varbūt spēsiet izmainīt kādu no šiem soļiem,

before the problem.

kas problēmu rada.

Maybe you can combine them.

Varbūt varat tos apvienot.

Maybe you can remove them altogether to make that better.

Vai novērst pavisam, lai uzlabotu situāciju kopumā.

Take thermostats, for instance.

Par piemēru var ņemt termostatus.

In the 1900s when they first came out, they were really simple to use.

Kad tie parādījās 20. gs. sākumā, tos bija ļoti vienkārši lietot.

You could turn them up or turn them down.

Tos viegli varēja grozīt.

People understood them.

Cilvēkiem viss bija skaidrs.

But in the 1970s,

Bet 70. gados

the energy crisis struck,

pasauli skāra enerģētikas krīze,

and customers started thinking about how to save energy.

un pircēji sāka aizdomāties par to, kā ietaupīt enerģiju.

So what happened?

Kas tad notika?

Thermostat designers decided to add a new step.

Termostatu dizaineri nolēma tam pievienot papildu soli.

Instead of just turning up and down,

Tā vietā, lai vienkārši pagrieztu,

you now had to program it.

tagad to bija jāprogrammē.

So you could tell it the temperature you wanted at a certain time.

Varēja uzstādīt noteiktam laikam vēlamo temperatūru.

Now that seemed great.

Šī ideja šķita lieliska.

Every thermostat had started adding that feature.

Šādu funkciju sāka pievienot visiem termostatiem.

But it turned out that no one saved any energy.

Bet izrādījās, ka enerģija netika ietaupīta.

Now, why is that?

Kāpēc tā?

Well, people couldn't predict the future.

Tāpēc ka cilvēki nespēja paredzēt nākotni.

They just didn't know how their weeks would change season to season,

Viņi vienkārši nezināja, kā atšķirsies nedēļas sezonu no sezonas

year to year.

gadu no gada.

So no one was saving energy,

Līdz ar to enerģiju neviens neietaupīja.

and what happened?

Kas notika pēc tam?

Thermostat designers went back to the drawing board

Termostatu dizaineri atgriezās pie rasējumu galda,

and they focused on that programming step.

pievēršot uzmanību šim programmēšanas solim.

They made better U.I.s,

Tika izveidots labāks lietotāju interfeiss

they made better documentation.

un labāka ierīces dokumentācija.

But still, years later, people were not saving any energy

Tomēr cilvēki turpināja gadu no gada izšķiest enerģiju,

because they just couldn't predict the future.

jo viņi vienkārši nespēja paredzēt nākotni.

So what did we do?

Ko izdarījām mēs?

We put a machine-learning algorithm in instead of the programming

Mēs programmēšanu nomainījām ar mašīnmācīšanās algoritmu,

that would simply watch when you turned it up and down,

kas piefiksēja termostata ieslēgšanu un izslēgšanu,

when you liked a certain temperature when you got up,

vai jums patīk kāda noteikta temperatūra no rīta vai kad esat ārpus mājas.

or when you went away.

And you know what?

Vai zināt?

It worked.

Tas nostrādāja!

People are saving energy without any programming.

Cilvēki ietaupa enerģiju, neko paši neprogrammējot.

So, it doesn't matter what you're doing.

Līdz ar to ir vienalga, ko jūs darāt.

If you take a step back and look at all the boxes,

Ja pakāpsieties soli atpakaļ un paskatīsieties uz detaļām,

maybe there's a way to remove one or combine them

iespējams, ieraudzīsiet, kā no kādas atbrīvoties vai tās apvienot,

so that you can make that process much simpler.

lai padarītu visu procesu daudz vienkāršāku.

So that's my first tip: look broader.

Šis ir mans pirmais padoms: skatīties plašāk.

For my second tip, it's to look closer.

Mans otrais padoms būtu apskatīties tuvāk.

One of my greatest teachers was my grandfather.

Viens no maniem labākajiem skolotājiem bija mans vectēvs.

He taught me all about the world.

Viņš man iemācīja visu par pasauli.

He taught me how things were built and how they were repaired,

Viņš man pastāstīja, kā lietas tiek uztaisītas un kā labotas,

the tools and techniques necessary to make a successful project.

kādi rīki un paņēmieni vajadzīgi veiksmīgam projektam.

I remember one story he told me about screws,

Es atceros vienu viņa stāstu par skrūvēm

and about how you need to have the right screw for the right job.

un par to, ka ikvienai lietai vajadzīga sava īpaša skrūve.

There are many different screws:

Ir daudz dažādu skrūvju:

wood screws, metal screws, anchors, concrete screws,

koka skrūves, metāla skrūves, enkurskrūves, betona skrūves.

the list went on and on.

Šo sarakstu var turpināt bezgalīgi.

Our job is to make products that are easy to install

Mūsu uzdevums ir radīt produktus,

kurus pircēji paši varētu uzstādīt bez profesionāļu palīdzības.

for all of our customs themselves without professionals.

So what did we do?

Ko mēs iesākām?

I remembered that story that my grandfather told me,

Es atcerējos šo sava vectēva stāstu,

and so we thought,

un tā nu mēs domājām:

"How many different screws can we put in the box?

„Cik daudz dažādu skrūvju mēs varam ielikt kastītē?

Was it going to be two, three, four, five?

Vai tās būs divas, trīs, četras, piecas skrūves?

Because there's so many different wall types."

Ir taču tik daudz dažādu sienu tipu.”

So we thought about it, we optimized it,

Mēs to pārdomājām, centāmies optimizēt

and we came up with three different screws to put in the box.

un nonācām pie trīs dažādām skrūvēm, kuras būtu jāpievieno produktam.

We thought that was going to solve the problem.

Mēs domājām, ka tas atrisinās problēmu.

But it turned out, it didn't.

Bet tā nenotika.

So we shipped the product,

Mēs nosūtījām mūsu produktus,

and people weren't having a great experience.

un pircēji, kas tos saņēma, nebija apmierināti.

So what did we do?

Ko mēs iesākām?

We went back to the drawing board

Mēs atgriezāmies pie rasēšanas galda

just instantly after we figured out we didn't get it right.

uzreiz pēc tam, kad sapratām, ka kaut kas nebija pareizi izdomāts.

And we designed a special screw, a custom screw,

Mēs nonācām pie īpašas, pielāgotas skrūves —

much to the chagrin of our investors.

par lielu vilšanos mūsu investoriem.

They were like, "Why are you spending so much time on a little screw?

Viņi mums jautāja: „Kāpēc jūs tērējat tik daudz laika kaut kādai skrūvei?

Get out there and sell more!"

Gādājiet par pārdošanu!”

And we said, "We will sell more if we get this right."

Mēs atbildējām:

„Mēs spēsim pārdot vairāk, ja novērsīsim šo kļūmi.”

And it turned out, we did.

Izrādījās, mums bija taisnība.

With that custom little screw, there was just one screw in the box,

Turpmāk komplektā nāca tikai viena pielāgota skrūve,

that was easy to mount and put on the wall.

kas bija vienkārši iestiprināma sienā.

So if we focus on those tiny details, the ones we may not see

Ja pievērsīsim uzmanību šiem sīkumiem, ko, iespējams, nepamanām,

and we look at them as we say,

un aplūkosim tos jautājot:

"Are those important

„Vai tie ir svarīgi,

or is that the way we've always done it?

vai arī mēs tā vienmēr esam darījuši?”

Maybe there's a way to get rid of those."

tad, iespējams, mēs varētu tikt no tiem vaļā.

So my last piece of advice is to think younger.

Mans pēdējais padoms ir domāt jaunāk.

Every day, I'm confronted with interesting questions from my three young kids.

Katru dienu mani trīs mazie bērni uzdod man interesantus jautājumus.

They come up with questions like,

Viņi man, piemēram, jautā:

"Why can't cars fly around traffic?"

„Kāpēc automašīnas nevar lidot pāri sastrēgumiem?”

Or, "Why don't my shoelaces have Velcro instead?"

Vai arī: „Kāpēc man kurpju šņoru vietā nav līplentes?”

Sometimes, those questions are smart.

Dažreiz viņu uzdotie jautājumi ir vietā.

My son came to me the other day and I asked him,

Kādu dienu es savam dēlam lūdzu:

"Go run out to the mailbox and check it."

„Aizskrien līdz pastkastītei un pārbaudi, vai tajā, kas ir!”

He looked at me, puzzled, and said,

Apjucis viņš paskatījās uz mani un jautāja:

"Why doesn't the mailbox just check itself and tell us when it has mail?" (Laughter)

„Kāpēc tā pati nevar sevi pārbaudīt un paziņot mums, kad tajā kaut kas ir?”

(Smiekli)

I was like, "That's a pretty good question."

Es nodomāju: „Tas tiešām ir labs jautājums.”

So, they can ask tons of questions

Bērni var uzdot kaudzēm jautājumu,

and sometimes we find out we just don't have the right answers.

un reizēm mēs saprotam, ka nevaram uz tiem atbildēt.

We say, "Son, that's just the way the world works."

Mēs vienkārši sakām: „Dēls, tā tas pasaulē ir iekārtots.”

So the more we're exposed to something,

Jo biežāk ar kaut ko sastopamies,

the more we get used to it.

jo vairāk pie tā pierodam.

But kids haven't been around long enough

Taču bērni vēl nav dzīvojuši tik ilgi,

to get used to those things.

lai pie šīm lietām pierastu.

And so when they run into problems,

Tāpēc, saskaroties ar problēmām,

they immediately try to solve them,

viņi cenšas nekavējoties to atrisināt,

and sometimes they find a better way,

bieži vien darot to labāk,

and that way really is better.

pat ievērojami labāk nekā mēs.

So my advice that we take to heart is to have young people on your team,

Mans padoms, ko ņemt vērā,

ir pieaicināt komandā gados jaunus vai prātā jaunus cilvēkus.

or people with young minds.

Because if you have those young minds,

Jo, ja šādi cilvēki ir komandā,

they cause everyone in the room to think younger.

viņi liek domāt jaunāk visiem pārējiem klātesošajiem.

Picasso once said, "Every child is an artist.

Pikaso reiz teica: „Visi bērni ir mākslinieki.

The problem is when he or she grows up, is how to remain an artist."

Problēma ir, kā palikt māksliniekam, kad viņš vai viņa izaug.”

We all saw the world more clearly when we saw it for the first time,

Mēs visi pasauli redzējām skaidrāk, kad pirmoreiz to ieraudzījām,

before a lifetime of habits got in the way.

pirms ieradumi sāka tam traucēt.

Our challenge is to get back there,

Mūsu uzdevums ir atgriezties tajā laikā,

to feel that frustration,

sajust šo vilšanos,

to see those little details,

ieraudzīt šos sīkumus,

to look broader,

skatīties plašāk

look closer,

un tuvāk

and to think younger

un domāt jaunāk

so we can stay beginners.

tā, lai mēs vienmēr paliktu iesācēji.

It's not easy.

Tas nav vienkārši.

It requires us pushing back

Mums būs jāstājas pretim

against one of the most basic ways we make sense of the world.

vienam no galvenajiem veidiem, kā uztveram pasauli.

But if we do,

Taču, ja to izdarīsim,

we could do some pretty amazing things.

mēs varēsim paveikt pārsteidzošas lietas.

For me, hopefully, that's better product design.

Manā gadījumā, cerams, izstrādāt labāku produktu dizainu.

For you, that could mean something else, something powerful.

Jums tas, iespējams, nozīmēs ko citu, ko ļoti nozīmīgu.

Our challenge is to wake up each day and say,

Mūsu izaicinājums, ik rītu pamostoties, ir sev jautāt:

"How can I experience the world better?"

„Kā es varu labāk izjust šo pasauli?”

And if we do, maybe, just maybe,

Un, ja to darīsim, tad varbūt, tikai varbūt,

we can get rid of these dumb little stickers.

mums izdosies atbrīvoties no šīm kaitinošajām uzlīmēm.

Thank you very much.

Liels paldies!

(Applause)

(Aplausi)