What makes the Great Wall of China so extraordinary - Megan Campisi and Pen-Pen Chen

Translator: Ilze Garda Reviewer: Kristaps Kadiķis

A 13,000 mile dragon of earth and stone

Ap 21 000 kilometru garš zemes un akmeņu pūķis

winds its way through the countryside of China

vijas cauri Ķīnas lauku apvidiem

with a history almost as long and serpentine as the structure.

ar vēsturi, kas ir gandrīz tikpat gara un līkumaina kā pati būve.

The Great Wall began as multiple walls of rammed earth

Lielais mūris aizsākās kā vairāki noblietētas zemes vaļņi,

built by individual feudal states during the Chunqiu period

ko Pavasaru un Rudeņu periodā uzbūvēja atsevišķās feodālās valstiņas,

to protect against nomadic raiders north of China and each other.

lai aizsargātos pret klejotāju uzbrucējiem Ķīnas ziemeļos, kā arī viens no otra.

When Emperor Qin Shi Huang unified the states in 221 BCE,

Kad 221. gadā p.m.ē. imperators Cjiņs Šihuans šīs valstiņas apvienoja,

the Tibetan Plateau and Pacific Ocean became natural barriers,

Tibetas plakankalne un Klusais okeāns kļuva par dabas radītām barjerām,

but the mountains in the north remained vulnerable

taču kalni ziemeļos joprojām nebija pasargāti

to Mongol, Turkish, and Xiongnu invasions.

no mongoļu, turku un šaņjui uzbrukumiem.

To defend against them,

Lai pret tiem aizsargātos,

imperators paplašināja nelielās, viņa priekšteču būvētās sienas,

the Emperor expanded the small walls built by his predecessors,

connecting some and fortifying others.

vienas apvienojot un citas nostiprinot.

As the structures grew from Lintao in the west

Būvēm augot no Lintao rietumos

to Liaodong in the east,

līdz Liaodongai austrumos,

they collectively became known as The Long Wall.

tās visas kopā kļuva pazīstamas kā Garais mūris.

To accomplish this task,

Lai paveiktu šo uzdevumu,

the Emperor enlisted soldiers and commoners,

imperators iesauca kareivjus un parastos cilvēkus —

not always voluntarily.

ne vienmēr brīvprātīgi.

Of the hundreds of thousands of builders recorded during the Qin Dynasty,

No simtiem tūkstošu būvnieku Cjiņu dinastijas laikā

many were forcibly conscripted peasants

daudzi bija ar varu iesaukti zemnieki,

and others were criminals serving out sentences.

un vēl citi bija noziedznieki, kas izcieta savus sodus.

Under the Han Dynasty, the wall grew longer still,

Haņu dinastijas valdīšanas laikā mūris izauga vēl garāks,

reaching 3700 miles,

sasniedzot ap 6 000 kilometru

and spanning from Dunhuang to the Bohai Sea.

un sniedzoties no Dunhuaņas līdz Bohai jūrai.

Forced labor continued under the Han Emperor Han-Wudi ,

Piespiedu darbs turpinājās Haņu imperatora Sjuaņdi laikā,

and the walls reputation grew into a notorious place of suffering.

un mūris kļuva par bēdīgi slavenu ciešanu vietu.

Poems and legends of the time told of laborers buried

Tā laika dzeja un leģendas vēsta par strādniekiem,

in nearby mass graves,

apglabātiem masu kapos turpat blakus

or even within the wall itself.

vai pat iemūrētiem pašā mūrī.

And while no human remains have been found inside,

Un, lai gan mūrī cilvēku atliekas nav atrastas,

grave pits do indicate that many workers died

kapu bedres liecina par to, ka daudz strādnieku gāja bojā

from accidents, hunger and exhaustion.

nelaimes gadījumos, no bada un spēku izsīkuma.

The wall was formidable but not invincible.

Mūris bija grūti pieveicams, taču ne nepārvarams.

Both Genghis and his son Khublai Khan managed to surmount the wall

Gan Čingishanam, gan viņa [mazdēlam] Hubilajam

izdevās pārvarēt sienu 13. gadsimtā, mongoļu iebrukuma laikā.

during the Mongol invasion of the 13th Century.

After the Ming dynasty gained control in 1368,

Pēc tam, kad 1368. gadā pie varas nāca Minu dinastija,

they began to refortify and further consolidate the wall

viņi sāka mūri atkal nostiprināt un turpināja apvienot tā daļas,

using bricks and stones from local kilns.

izmantojot vietējo cepļu ķieģeļus un akmeņus.

Averaging 23 feet high and 21 feet wide,

Vidēji 7 metrus augsto, 6,5 metrus plato

the walls 5500 miles were punctuated by watchtowers.

un ap 9 000 kilometru garo mūra sienu izraibināja sargtorņi.

When raiders were sighted,

Ja tika pamanīti uzbrucēji,

fire and smoke signals traveled between towers

uguns un dūmu signāli ceļoja no torņa uz torni,

until reinforcements arrived.

līdz ieradās papildspēki.

Small openings along the wall let archers fire on invaders,

Nelielas spraugas mūrī ļāva uz uzbrucējiem izšaut bultas,

while larger ones were used to drop stones and more.

kamēr lielākās atveres izmantoja, lai mestu akmeņus un tamlīdzīgi.

But even this new and improved wall was not enough.

Taču arī ar šo jauno un uzlaboto sienu nebija gana.

In 1644, northern Manchu clans overthrew the Ming

1644. gadā ziemeļu Manču klani gāza Minu dinastiju,

to establish the Qing dynasty,

lai izveidotu Cjinu dinastiju,

incorporating Mongolia as well,

iekļaujot arī Mongoliju.

Thus, for the second time,

Tādējādi jau otro reizi

China was ruled by the very people the wall had tried to keep out.

Ķīnā valdīja tieši tie cilvēki, no kuriem mūris to bija centies pasargāt.

With the empire's borders now extending beyond the Great Wall,

Impērijas robežām nu stiepjoties aiz Lielā Ķīnas mūra,

the fortifications lost their purpose.

nocietinājumi zaudēja savu jēgu.

And without regular reinforcement, the wall fell into disrepair,

Bez regulāras nostiprināšanas mūris tika nolaists,

rammed earth eroded,

noblietētā zeme sabruka,

while brick and stone were plundered for building materials.

ķieģeļus un akmeņus izlaupīja būvmateriāliem.

But its job wasn't finished.

Taču tā uzdevums vēl nebija galā.

During World War II,

Otrā pasaules kara laikā

China used sections for defense against Japanese invasion,

Ķīna izmantoja daļu mūra pret Japānas iebrukumu,

and some parts are still rumored to be used for military training.

un runā, ka atsevišķas daļas joprojām izmantojot militārajai apmācībai.

But the Wall's main purpose today is cultural.

Tomēr mūsdienās mūra galvenais uzdevums ir kultūra.

As one of the largest man-made structures on Earth,

Kā vienai no lielākajām cilvēka veidotajām būvēm uz Zemes,

it was granted UNESCO World Heritage Status in 1987.

tam 1987. gadā piešķīra UNESCO Pasaules kultūras mantojuma statusu.

Originally built to keep people out of China,

Sākotnēji būvēts, lai neļautu cilvēkiem iekļūt Ķīnā,

the Great Wall now welcomes millions of visitors each year.

Lielais Ķīnas mūris nu uzņem miljoniem viesu katru gadu.

In fact, the influx of tourists has caused the wall to deteriorate,

Patiesībā tūristu pieplūdums ir izraisījis mūra stāvokļa pasliktināšanos,

leading the Chinese government to launch preservation initiatives.

liekot Ķīnas valdībai ķerties pie tā saglabāšanas.

It's also often acclaimed as the only man-made structure visible from space.

Mūris bieži tiek uzskatīts

par vienīgo cilvēku radīto veidojumu, kas saskatāms no kosmosa.

Unfortunately, that's not at all true.

Tā diemžēl nepavisam nav taisnība.

In low Earth orbit, all sorts of structures,

Zemajā Zemes orbītā

like bridges, highways and airports are visible,

ir redzamas visa veida būves, piemēram, tilti, šosejas un lidostas,

and the Great Wall is only barely discernible.

un Lielais Ķīnas mūris ir tik tikko saskatāms.

From the moon, it doesn't stand a chance.

Skatoties no Mēness, tam nav ne mazāko cerību.

But regardless, it's the Earth we should be studying it from

Bet, lai vai kā, tas ir jāpēta tieši uz Zemes,

because new sections are still discovered every few years,

jo ik pa dažiem gadiem tiek atklātas arvien jaunas tā daļas,

branching off from the main body

kas atzarojas no galvenā mūra

and expanding this remarkable monument to human achievement.

un izvērš šo ievērojamo cilvēces sasniegumu pieminekli.