Lauren Zalaznick: The conscience of television

Translator: Zanda Medne Reviewer: Natalja Gorohova

I want to say that really and truly,

Es vēlos pateikt, ka patiesi,

after these incredible speeches

pēc šīm apbrīnojamajām runām

and ideas that are being spread,

un idejām, kuras tiek izplatītas un nodotas tālāk,

I am in the awkward position

es esmu dīvainā situācijā

of being here to talk to you today

esot šeit, lai šodien ar jums runātu

about television.

par televīziju.

So most everyone watches TV.

Tātad, teju visi skatās TV.

We like it. We like some parts of it.

Mums tas patīk. Mums patīk dažas tā daļas.

Here in America, people actually love TV.

Šeit, Amerikā, cilvēki patiesībā mīl TV.

The average American watches TV

Vidusmēra amerikānis skatās TV

for almost 5 hours a day.

gandrīz 5 stundas dienā.

Okay?

Ja?

Now I happen to make my living these days in television,

Es pelnu iztiku televīzijā,

so for me, that's a good thing.

tāpēc man tās ir labas ziņas.

But a lot of people don't love it so much.

Taču daudziem cilvēkiem tas tik ļoti nepatīk.

They, in fact, berate it.

Viņi par faktiski ņirgājās.

They call it stupid,

Viņi sauc to par stulbu,

and worse, believe me.

un pat vēl ļaunāk, ticiet man.

My mother, growing up,

Mana māte uzaugot

she called it the "idiot box."

sauca to par „idiotu kasti”.

But my idea today is not to debate

Taču es šodien nevēlos debatēt par to,

whether there's such a thing as good TV or bad TV;

vai pastāv tāda lieta kā labs TV vai slikts TV;

my idea today

es vēlos šodien

is to tell you that I believe

pateikt jums, ka uzskatu,

television has a conscience.

ka televīzijai ir sirdsapziņa.

So why I believe that television has a conscience

Iemesls, kādēļ es uzskatu, ka televīzijai ir sirdsapziņa

is that I actually believe

ir, ka es patiesi uzskatu,

that television directly reflects

ka televīzija tieši atspoguļo

the moral, political,

mūsu nācijas morālos, politiskos,

social and emotional need states of our nation --

sociālos un emocionālos vajadzību stāvokļus,

that television is how we actually disseminate

ka televīzija ir veids, kādā mēs izplatām

our entire value system.

visu mūsu vērtību sistēmu.

So all these things are uniquely human,

Visas šīs parādības ir unikālās tieši cilvēkam,

and they all add up

un tās ir daļa

to our idea of conscience.

no mūsu priekšstata par to, kas ir sirdsapziņa.

Now today, we're not talking about good and bad TV.

Šodien mēs nerunājam par labu vai sliktu TV.

We're talking about popular TV.

Mēs runājam par populāro TV.

We're talking about top-10 Nielsen-rated shows

Mēs runājam par 10 labākajiem raidījumiem „Nielsen” vērtējumā

over the course of 50 years.

pēdējo 50 gadu laikā.

How do these Nielsen ratings

Kā šie „Nielsen” vērtējumi

reflect not just what you've heard about,

atspoguļo ne tikai to, ko jūs tikko dzirdējāt

which is the idea of our social, collective unconscious,

par mūsu sociālo, kopējo zemapziņu,

but how do these top-10 Nielsen-rated shows

taču arī to, kā šie 10 labākie raidījumi „Nielsen” vērtējumā

over 50 years

pēdējo 50 gadu laikā

reflect the idea

atspoguļo mūsu

of our social conscience?

priekšstatu par sociālo sirdsapziņu?

How does television evolve over time,

Kā televīzija attīstās laika gaitā

and what does this say about our society?

un ko tas vēsta par mūsu sabiedrību?

Now speaking of evolution,

Runājot par evolūciju,

from basic biology, you probably remember

no elementārās bioloģijas skatu punkta, jūs noteikti atceraties,

that the animal kingdom, including humans,

ka dzīvnieku valstij, tostarp – arī cilvēkiem,

have four basic primal instincts.

pastāv četri pirmatnējie pamatinstinkti.

You have hunger; you have sex; you have power;

Tie ir: izsalkums, dzimumtieksme un kāre pēc varas,

and you have the urge for acquisitiveness.

kā arī tieksme uz mantrausību.

As humans, what's important to remember

Mums, cilvēkiem, ir svarīgi atcerēties,

is that we've developed, we've evolved over time

ka mēs laika gaitā esam attīstījušies,

to temper, or tame,

lai savaldītu vai ierobežotu

these basic animal instincts.

šos dzīvnieciskos pamatinstinktus.

We have the capacity to laugh and cry.

Mums piemīt spēja smieties un raudāt.

We feel awe, we feel pity.

Mēs izjūtam apbrīnu, mēs jūtam žēlumu.

That is separate and apart

Tas mūs atšķir un nodala

from the animal kingdom.

no dzīvnieku valsts.

The other thing about human beings

Vēl viena no cilvēku īpašībām ir,

is that we love to be entertained.

ka mums patīk tikt izklaidētiem.

We love to watch TV.

Mums patīk skatīties TV.

This is something that clearly separates us

Tas ir kaut kas tāds, kas mūs skaidri atšķir

from the animal kingdom.

no dzīvniekiem.

Animals might love to play,

Dzīvniekiem var patikt rotaļāties,

but they don't love to watch.

taču tiem nepatīk noskatīties.

So I had an ambition

Mans mērķis

to discover what could be understood

bija noskaidrot, kā varētu izprast

from this uniquely human relationship

šīs vienreizējās cilvēcīgās attiecības

between television programs

starp televīzijas programmām

and the human conscious.

un cilvēka apziņu.

Why has television entertainment evolved the way it has?

Kādēļ televīzijas izklaide ir attīstījusies tieši tā, kā tas noticis?

I kind of think of it

Es par to domāju

as this cartoon devil or angel

par animēto velniņu un eņģeli,

sitting on our shoulders.

kas sēž uz mūsu pleciem.

Is television literally functioning

Vai televīzija tieši šādi funkcionē

as our conscience,

kā mūsu sirdsapziņa,

tempting us and rewarding us at the same time?

kārdinot un vienlaikus arī atalgojot mūs?

So to begin to answer these questions,

Lai meklētu atbildi uz šiem jautājumiem,

we did a research study.

mēs veicām pētījumu.

We went back 50 years

Mēs devāmies 50 gadu pagātnē

to the 1959/1960 television season.

uz 1959/1960 televīzijas sezonu.

We surveyed the top-20 Nielsen shows

Mēs izpētījām Top-20 „Nielsen” raidījumus

every year for 50 years --

katru gadu 50 gadu garumā,

a thousand shows.

kopumā tūkstoš raidījumu.

We talked to over 3,000 individuals --

Mēs runājām ar vairāk nekā 3000 cilvēkiem,

almost 3,600 --

gandrīz 3,600,

aged 18 to 70,

vecumā no 18 līdz 70,

and we asked them how they felt emotionally.

un jautājām tiem, kā viņi emocionāli jutās.

How did you feel

Kā jūs jutāties

watching every single one of these shows?

skatoties katru no šiem raidījumiem?

Did you feel a sense of moral ambiguity?

Vai jūs jutāt morālās divdomības sajūtu?

Did you feel outrage? Did you laugh?

Vai jūs jutāties sadusmots? Vai smējāties?

What did this mean for you?

Ko tas jums nozīmēja?

So to our global TED audiences,

Tāpēc mūsu vispasaules TED publika

I want to say that this was a U.S. sample.

es vēlos pateikt, ka tas bija ASV pētījuma paraugs

But as you can see,

Taču kā jūs redzat,

these emotional need states are truly universal.

šie emocionālo vajadzību stāvokļi ir patiesi universāli.

And on a factual basis,

Un, balsoties uz faktiem,

over 80 percent of the U.S.'s most popular shows

vairāk nekā 80 procenti no ASV populārākajiem raidījumiem

are exported around the world.

tiek eksportēti un ir izplatīti visā pasaulē.

So I really hope our global audiences

Tāpēc es patiesi ceru, ka mūsu vispasaules publika

can relate.

varēs to attiecināt arī uz sevi.

Two acknowledgments

Vēlos izteikt divas pateicības,

before our first data slide:

pirms pārejam pie pirmā datu slaida:

For inspiring me

Par manis iedvesmošanu

to even think about the idea of conscience

pat iedomāties par sirdsapziņas koncepciju

and the tricks that conscience can play on us on a daily basis,

un trikiem, ko tā ar mums var ikdienā izspēlēt,

I thank legendary rabbi, Jack Stern.

es pateicos leģendārajam rabīnam Džekam Sternam.

And for the way in which I'm going to present the data,

Un par to veidu, kādā es gatavojos prezentēt iegūtos datus,

I want to thank TED community superstar Hans Rosling,

es vēlos pateikties TED kopienas superzvaigznei Hansam Roslingam,

who you may have just seen.

kuru tikko iespējams jau redzējāt.

Okay, here we go.

Labi, tad nu sākam.

So here you see,

Tātad, te jūs redzat,

from 1960 to 2010,

no 1960 līdz 2010,

the 50 years of our study.

mūsu pētījuma 50 gadus.

Two things we're going to start with --

Divas lietas, ar kurām mēs sāksim –

the inspiration state and the moral ambiguity state,

iedvesmas fāze un morālās divdomības stāvoklis.

which, for this purpose,

Šī pētījuma mērķim,

we defined inspiration

mēs nedefinējām iedvesmu

as television shows that uplift me,

kā televīzijas raidījumus, kas sniedz pacilātību,

that make me feel much more positive about the world.

kas liek man daudz pozitīvāk domāt par pasauli.

Moral ambiguity are televisions shows

Morālā divdomība ir tie raidījumi,

in which I don't understand

kuros es nesaprotu

the difference between right and wrong.

atšķirību starp pareizo un nepareizo.

As we start, you see in 1960

Kad mēs sākam pētījumu, sešdesmitajos gados jūs redzat,

inspiration is holding steady.

ka iedvesma ir noturīga.

That's what we're watching TV for.

Tas ir iemesls, kādēļ mēs skatāmies TV.

Moral ambiguity starts to climb.

Morālā divdomība sāk attīstīties.

Right at the end of the 60s,

Tieši sešdesmito gadu beigās

moral ambiguity is going up,

morālā divdomība kāpj,

inspiration is kind of on the wane.

iedvesma sāk mazināties.

Why?

Kādēļ?

The Cuban Missile Crisis, JFK is shot,

Kubas raķešu krīze, Džona Kenedija sašaušana,

the Civil Rights movement,

civilo tiesību kustība,

race riots, the Vietnam War,

rasu nemieri, Vjetnamas karš,

MLK is shot, Bobby Kennedy is shot,

Martina Lutera Kinga sašaušana, Bobija Kenedija sašaušana,

Watergate.

Votergeitas skandāls.

Look what happens.

Skat, kas notiek.

In 1970, inspiration plummets.

Septiņdesmitajos gados iedvesmas līmenis strauji krīt.

Moral ambiguity takes off.

Morādā divdomība kāpj debesīs.

They cross,

Līknes krustojas,

but Ronald Reagan, a telegenic president, is in office.

taču pie varas ir Ronalds Reigans, telegēniskais prezidents.

It's trying to recover.

Iedvesma cenšas atgūties.

But look, it can't:

Taču, skat, tā nevar:

AIDS, Iran-Contra,

AIDS, notikumi Irānā,

the Challenger disaster, Chernobyl.

„Challenger” katastrofa, Černobiļa.

Moral ambiguity becomes the dominant meme in television

Morālā divdomība kļūst par noteicošo spēku televīzijā

from 1990 for the next 20 years.

no 1990. uz nākamajiem 20 gadiem.

Take a look at this.

Paskatieties uz šo.

This chart is going to document a very similar trend.

Šī diagramma dokumentēs ļoti līdzīgu tendenci.

But in this case, we have comfort -- the bubble in red --

Taču šajā gadījumā, mums ir mierinājums, sarkanais burbulis,

social commentary and irreverence

sociālie komentāri un nepiemērotība

in blue and green.

ir zili un zaļi.

Now this time on TV

Šajā laikā televīzija

you have "Bonanza," don't forget, you have "Gunsmoke,"

rāda „Bonanza”, neaizmirstiet, ir arī „Gunsmoke”,

you have "Andy Griffith,"

varat skatīties „Endiju Grifinu”,

you have domestic shows all about comfort.

jums ir pašmāju raidījumi par komfortu.

This is rising. Comfort stays whole.

Lūk, pieaugums. Komforts paliek neskarts.

Irreverence starts to rise.

Nevajadzīgums sāk augt.

Social commentary is all of a sudden spiking up.

Pēkšņi ceļas sociālie komentāri.

You get to 1969, and look what happens.

Jūs nonākat 1969. gadā, un skat, kas notiek.

You have comfort, irreverence, and social commentary,

Jums ir komforts, nevajadzība, sociālie komentāri,

not only battling it out in our society,

kuri ne tikai cīnās mūsu sabiedrībā,

but you literally have two establishment shows --

taču ir divi jau nostiprinājušies raidījumi --

"Gunsmoke" and "Gomer Pyle" --

„Gunsmoke” un „Gomer Pyle”,

in 1969 are the number-two- and number-three-rated television shows.

kuri 1969. gadā ir otrais un trešais labāk novērtētais televīzijas raidījums.

What's number one?

Kurš ir pirmais?

The socially irreverent hippie show,

Sociāli negodbijīgais hipiju šovs,

"Rowan and Martin's Laugh-In."

„Rowan and Martin's Laugh-In”.

They're all living together, right.

Tomēr, tie visi savstarpēji sadzīvo.

Viewers had responded dramatically.

Skatītāji reaģēja dramatiski.

Look at this green spike in 1966

Paskatieties uz šo zaļo smaili 1966. gadā

to a bellwether show.

attiecībā uz šo vadošo raidījumu.

When you guys hear this industry term, a breakout hit,

Kad jūs dzirdat šo industrijas jēdzienu, „uzlecošs hits”,

what does that mean?

ko tas nozīmē?

It means in the 1966 television season,

Tas nozīmē, kas 1966. gada televīzijas sezonā,

The "Smothers Brothers" came out of nowhere.

„Brāļi Smadersi” uzradās kā no zila gaisa.

This was the first show

Tas bija pirmais šovs,

that allowed viewers to say,

kas ļāva skatītājiem teikt:

"My God,

„Ak, Dievs,

I can comment on how I feel about the Vietnam War,

es varu izteikt savas domas par Vjetnamas karu,

about the presidency, through television?"

par prezidentūru caur televīziju?”

That's what we mean by a breakout show.

Lūk, to mēs domājam ar „uzlecošs šovs”.

So then, just like the last chart, look what happens.

Un tad, gluži kā iepriekšējā diagrammā, skat kas notiek.

In 1970,

1970. gadā

the dam bursts. The dam bursts.

dambis plīst. Dambis plīst.

Comfort is no longer why we watch television.

Komforts vairs nav iemesls, kura dēļ mēs skatāmies televīziju.

Social commentary and irreverence

Sociālie komentāri un neatbilstība

rise throughout the 70s.

septiņdesmito gadu laikā pieaug.

Now look at this.

Nu paskatieties uz šo.

The 70s means who? Norman Lear.

Ko nozīmē septiņdesmitie gadi? Normanu Līru.

You have "All in the Family," "Sanford and Son,"

Jums ir „All in the Family”, „Sanford and Son”,

and the dominant show --

un vadošais šovs,

in the top-10 for the entire 70s --

kurš atradās Top-10 visus septiņdesmitos,

"MAS*H."

"MAS*H".

In the entire 50 years

Visu 50 gadu laikā,

of television that we studied,

kuros mēs pētījām televīziju,

seven of 10 shows

septiņi no 10 raidījumiem,

ranked most highly for irreverence

kuri saņēma visaugstākos novērtējumus par neatbilstību,

appeared on air during the Vietnam War,

tika translēti Vjetnamas kara laikā,

five of the top-10 during the Nixon administration.

pieci no 10 prezidenta Niksona administrācijas laikā.

Only one generation, 20 years in,

Tikai viena paaudze, 20 gadi,

and we discovered,

un mēs esam atklājuši...

Wow! TV can do that?

Oho! Televīzija to var paveikt?

It can make me feel this?

Tā var man likt šādi justies?

It can change us?

Tā var mūs mainīt?

So to this very, very savvy crowd,

Tāpēc šim ļoti, ļoti atjautīgajam pūlim,

I also want to note

es vēlos arī piebilst,

the digital folks did not invent disruptive.

ka digitālie ļaudis neizgudroja sagrāvi.

Archie Bunker was shoved out of his easy chair

Ārčijs Bankers tika izsviests no sava ērtā krēsla

along with the rest of us

līdz ar mums visiem pārējiem

40 years ago.

Pirms 40 gadiem.

This is a quick chart. Here's another attribute:

Šīs ir īsa diagramma. Lūk, vēl viena īpašība:

fantasy and imagination,

fantāzija un iztēle,

which are shows defined as,

kuras kategorijā ietilpst tādi šovi, kurus raksturotu:

"takes me out of my everyday realm"

„tie aizved mani no manas ikdienas pasaules”

and "makes me feel better."

un „liek man justies labāk”.

That's mapped against the red dot, unemployment,

Tas tiek pretstatīts sarkanajam punktam, bezdarbam,

which is a simple Bureau of Labor Department statistic.

kas ir vienkārša Nodarbinātības aģentūras statistika.

You'll see

Jūs redzēsiet,

that every time fantasy and imagination shows rise,

ka katru reizi, kad pieaug fantāzijas un iztēles šovu reitingi,

it maps to a spike in unemployment.

tie ceļas līdz ar bezdarba līmeni.

Do we want to see shows

Vai mēs vēlamies redzēt šovus

about people saving money and being unemployed?

par cilvēkiem, kuri taupa naudu un ir bez darba?

No. In the 70s

Nē. Septiņdesmitajos

you have the bellwether show "The Bionic Woman"

vadošais šovs ir „Kibersieviete”,

that rocketed into the top-10 in 1973,

kurš iekļuva 1973. gada Top-10.

followed by the "Six Million-Dollar Man" and "Charlie's Angels."

Tam sekoja „Sešu miljonu dolāru vīrs” un „Čārlija eņģeļi”.

Another spike in the 1980s --

Vēl viena smaile astoņdesmitajos,

another spike in shows about control and power.

smaile šovos par kontroli un varu.

What were those shows?

Kādi bija tie raidījumi?

Glamorous and rich.

Valdzinoši un bagāti.

"Dallas," "Fantasy Island."

„Dalasa”, „Fantāziju sala”.

Incredible mapping of our national psyche

Neticama mūsu nacionālās psihes attēlošana

with some hard and fast facts:

ar dažiem smagiem un ātriem faktiem:

unemployment.

bezdarbs.

So here you are, in my favorite chart,

Tā nu, lūk, mana mīļākā diagramma,

because this is our last 20 years.

tāpēc, ka tie ir mūsu pēdējie 20 gadi.

Whether or not you're in my business,

Neatkarīgi no tā, vai jūs esat iesaistīts nozarē vai nē,

you have surely heard or read

jūs noteikti esat dzirdējuši vai lasījuši

of the decline of the thing called the three-camera sitcom

par „trīs kameru” situāciju komēdiju norietu

and the rise of reality TV.

un realitātes šovu uzplaukumu.

Well, as we say in the business,

Kā mēs sakām biznesā,

X marks the spot.

'X' atzīmē šo vietu.

The 90s -- the big bubbles of humor --

Deviņdesmitajos, lielajā smieklu burbulī,

we're watching "Friends," "Frasier," "Cheers" and "Seinfeld."

mēs skatāmies „Draugus”, "Frasier", "Cheers" un "Sainfeldu".

Everything's good, low unemployment.

Viss ir labi, bezdarba līmenis ir zems.

But look: X marks the spot.

Taču, lūk: 'X' atzīmē šo vietu.

In 2001,

2001. gadā,

the September 2001 television season,

2001. gada septembra televīzijas sezonas laikā,

humor succumbs to judgment once and for all.

humors uz visiem laikiem atdod vietu saprātīgumam.

Why not?

Kāpēc gan ne?

We had a 2000 presidential election

Mums bija 2000. gada prezidenta vēlēšanas,

decided by the Supreme Court.

kuras izlēma Augstākā tiesa.

We had the bursting of the tech bubble.

Mēs piedzīvojām tehnoloģiju burbuļa plīšanu.

We had 9/11.

Mēs pieredzējām 11. septembri.

Anthrax becomes part of the social lexicon.

Sibīrijas mēris kļūst par daļu no sabiedrības vārdu krājuma.

Look what happens when we keep going.

Skatieties, kas notiek, kad mēs dodamies tālāk.

At the turn of the century, the Internet takes off,

Gadsimtu mijā notiek strauja Interneta attīstība,

reality television has taken hold.

par vadošo kļuvusi realitātes televīzija.

What do people want in their TV then?

Ko tagad cilvēki vēlas savā TV?

I would have thought revenge

Es būtu domājusi atriebību

or nostalgia.

vai nostalģiju.

Give me some comfort; my world is falling apart.

Sniedz man kādu mierinājumu; mana pasaule sabrūk.

No, they want judgment.

Nē, tie vēlas saprātīgumu.

I can vote you off the island.

Es tevi varu izbalsot no salas.

I can keep Sarah Palin's daughter dancing.

Es varu ļaut Sāras Peilinas meitai turpināt dejot.

I can choose the next American Idol. You're fired.

Es varu izvēlēties nākamo „Amerikāņu elka” uzvarētāju. Tu esi atlaists.

That's all great, right?

Tas viss ir lieliski, vai ne?

So as dramatically different as these television shows,

Tātad, tik dramatiski atšķirīgi šie televīzijas šovi,

pure entertainment, have been over the last 50 years --

pilnīga izklaide, ir bijuši pēdējo 50 gadu laikā.

what did I start with? --

Ar ko es iesāku uzstāšanos?

one basic instinct remains.

Ir atlicis vēl viens pamatinstinkts.

We're animals, we need our moms.

Mēs esam dzīvnieki, mums nepieciešamas mūsu mammas.

There has not been a decade of television

Televīzijā nav bijusi neviena desmitgade

without a definitive, dominant TV mom.

bez konkrētas, dominējošas TV mammas.

The 1950s:

Piecdesmitajos gados tā bija

June Cleever in the original comfort show, "Leave it to Beaver."

Dzūna Klīvera oriģinālajā atbalsta seriālā „Leave it to Beaver”.

Lucille Ball kept us laughing

Lucilla Bola palīdzēja mums turpināt smieties

through the rise of social consciousness in the 60s.

sociālās apziņas uzplaukuma laikā sešdesmitajos.

Maude Findlay,

Moda Findleja

the epitome of the irreverent 1970s,

neatbilstošuma iemiesojums septiņdesmitajos,

who tackled abortion, divorce,

TV ēterā ķērās pie tādām tēmām kā aborti, laulības šķiršana

even menopause on TV.

un menopauze.

The 1980s,

Astoņdesmitajos gados,

our first cougar was given to us

mums tika pasniegta mūsu pirmā puma —

in the form of Alexis Carrington.

Aleksa Karringtone.

Murphy Brown took on a vice president

Mērfija Brauna ieguva viceprezidentes lomu,

when she took on the idea of single parenthood.

viņai popularizējot domu par vientuļajiem vecākiem.

This era's mom,

Šīs ēras mamma,

Bree Van de Kamp.

Brī Van de Kampa.

Now I don't know if this is the devil or the angel

Es nezinu, vai tas ir eņģelis vai velniņš,

sitting on our conscience,

kas sēž mūsu zemapziņā,

sitting on television's shoulders,

sēž uz televīzijas pleciem,

but I do know that I absolutely love this image.

taču es zinu, ka man ārkārtīgi patīk šis tēls.

So to you all,

Tāpēc jums visiem,

the women of TEDWomen, the men of TEDWomen,

TEDWomen sievietēm, TEDWomen vīriešiem,

the global audiences of TEDWomen,

TEDWomen vispasaules publikai,

thank you for letting me present my idea

saku paldies par atļauju prezentēt savu ideju

about the conscience of television.

par televīzijas sirdsapziņu.

But let me also thank the incredible creators

Taču ļaujiet man pateikties arī satriecošajiem šovu veidotājiem,

who get up everyday

kas katru dienu mostas,

to put their ideas on our television screens

lai savas idejas iedzīvinātu televīzijas ekrānos

throughout all these ages of television.

visā šajā televīzijas pastāvēšanas laikā.

They give it life on television, for sure,

Viņi, protams, tās iedzīvina televīzijā,

but it's you as viewers,

taču jūs kā skatītāji,

through your collective social consciences,

caur savu kopējo sociālo zemapziņu,

that give it life, longevity,

sniedzat tām dzīvi, ilgu mūžu,

power or not.

spēku vai arī to liedzat.

So thanks very much.

Tāpēc liels paldies!

(Applause)

(Applausi)