An Ode to Envy | Parul Sehgal | TED Talks

Translator: Rudite Spakovska Reviewer: Kristaps Kadiķis

So when I was eight years old,

Kad man bija astoņi gadi,

a new girl came to join the class,

mūsu klasei pievienojās jauna skolniece

and she was so impressive,

un viņa bija tik iespaidīga,

as the new girl always seems to be.

cik vien iespaidīgas jaunpienākušās skolnieces šķiet.

She had vast quantities of very shiny hair

Viņas mati bija kupli un spīdīgi,

and a cute little pencil case,

maziņš, smuks penālis

super strong on state capitals,

lieliskas zināšanas par valstu galvaspilsētām

just a great speller.

un vienkārši nevainojama pareizrakstība.

And I just curdled with jealousy that year,

Togad es vienkārši rūgu skaudībā,

until I hatched my devious plan.

līdz brīdim, kad dzima mans viltīgais plāns.

So one day I stayed a little late after school,

Vienu dienu pēc stundām es paliku skolā

a little too late, and I lurked in the girls' bathroom.

mazliet ilgāk nekā parasti, paslēpusies meiteņu tualetē.

When the coast was clear, I emerged,

Kad gaiss bija tīrs, es iznācu no slēptuves,

crept into the classroom,

ielavījos klasē,

and took from my teacher's desk the grade book.

un no skolotājas galda paņēmu atzīmju žurnālu

And then I did it.

un izdarīju to.

I fiddled with my rival's grades,

Es sagrozīju savas sāncenses atzīmes.

just a little, just demoted some of those A's.

Pavisam drusku, tikai pazemināju dažus desmitniekus.

All of those A's. (Laughter)

Visus tos viņas desmitniekus. (Smiekli)

And I got ready to return the book to the drawer,

Kad grasījos nolikt atzīmju žurnālu atpakaļ atvilktnē,

when hang on, some of my other classmates

paga, paga, dažiem citiem maniem klasesbiedriem

had appallingly good grades too.

arī bija pretīgi labas atzīmes.

So, in a frenzy,

Neprātīgā steigā

I corrected everybody's marks,

es izlaboju atzīmes visiem.

not imaginatively.

Bez izdomas,

I gave everybody a row of D's

es visiem saliku rindu ar četriniekiem.

and I gave myself a row of A's,

Un sev — rindu ar desmitniekiem,

just because I was there, you know, might as well.

ja jau reiz es biju ķērusies pie žurnāla, saprotiet.

And I am still baffled by my behavior.

Mana uzvedība joprojām mani mulsina.

I don't understand where the idea came from.

Es nesaprotu, kur es grābu šo ideju

I don't understand why I felt so great doing it.

un kāpēc sajūta to darot bija tik lieliska.

I felt great.

Es jutos labi.

I don't understand why I was never caught.

Vēl es nesaprotu, kāpēc mani neviens nepieķēra.

I mean, it should have been so blatantly obvious.

Tas, ko es izdarīju, bija tik ļoti acīmredzams.

I was never caught.

Mani tā arī nepieķēra.

But most of all, I am baffled by,

Bet vairāk par visu mani mulsina

why did it bother me so much

tas, kāpēc es vispār tik ļoti pārdzīvoju,

that this little girl, this tiny little girl,

ka tai mazajai, mazmazītiņajai meitenei

was so good at spelling?

tik ļoti padevās pareizrakstība?

Jealousy baffles me.

Skaudība mani mulsina.

It's so mysterious, and it's so pervasive.

Tā ir tik noslēpumaina un tik visuresoša.

We know babies suffer from jealousy.

Mēs zinām, ka zīdaiņi ir greizsirdīgi.

We know primates do. Bluebirds are actually very prone.

Greizsirdīgi ir arī primāti. Mežastrazdi ir pat ļoti greizsirdīgi.

We know that jealousy is the number one cause

Mēs zinām, ka ASV greizsirdība ir galvenais iemesls

of spousal murder in the United States.

gadījumos, kad viens no laulātajiem nogalina otru.

And yet, I have never read a study

Tajā pašā laikā, es vēl neesmu lasījusi pētījumu,

that can parse to me its loneliness

kas spētu izanalizēt, cik vientuļa,

or its longevity or its grim thrill.

ilgmūžīga un drūmi vilinoša ir greizsirdība.

For that, we have to go to fiction,

Tam mums ir daiļliteratūra.

because the novel is the lab

Jo romāns ir labarotorija,

that has studied jealousy

kurā greizsirdība tiek studēta

in every possible configuration.

visās iespējamajās kombinācijās.

In fact, I don't know if it's an exaggeration to say

Patiesībā, nebūtu pārspīlēts teikt,

that if we didn't have jealousy,

ka, ja mums nebūtu greizsirdības,

would we even have literature?

vai mums vispār būtu literatūras?

Well no faithless Helen, no "Odyssey."

Nebūtu neuzticīgās Helēnas — nebūtu „Odisejas”.

No jealous king, no "Arabian Nights."

Nebūtu greizsirdīgā karaļa, nebūtu „1000 un vienas nakts”.

No Shakespeare.

Nebūtu Šekspīra.

There goes high school reading lists,

Obligātās literatūras saraksti pazustu,

because we're losing "Sound and the Fury,"

jo mums zustu „Troksnis un niknums”,

we're losing "Gatsby," "Sun Also Rises,"

zustu Getsbijs, izpaliktu arī „Un saule lec”,

we're losing "Madame Bovary," "Anna K."

mēs paliktu bez „Bovarī kundzes”, „Annas Kareņinas”.

No jealousy, no Proust. And now, I mean,

Nav greizsirdības — nav Prusta.

I know it's fashionable to say that Proust

Es zinu, ka ir modē teikti, ka Prustam

has the answers to everything,

ir atbilde uz jebkuru jautājumu,

but in the case of jealousy,

bet greizsirdības jautājumā

he kind of does.

viņam pat varētu būt.

This year is the centennial of his masterpiece, "In Search of Lost Time,"

Šogad ir viņa meistardarba „Zudušo laiku meklējot” simtgade.

and it's the most exhaustive study of sexual jealousy

Romāns ir visizsmeļošākais pētījums par seksuālo greizsirdību

and just regular competitiveness, my brand,

un arī vienkārši konkurenci, kas ir mans simptoms.

that we can hope to have. (Laughter)

Uz izsmeļošāku mēs pat nevaram cerēt.

And we think about Proust, we think

Domājot par Prustu, mēs domājam

about the sentimental bits, right?

par sentimentālajiem fragmentiem, vai ne?

We think about a little boy trying to get to sleep.

Mēs domājam par mazo puisīti, kas mēģina aizmigt.

We think about a madeleine moistened in lavender tea.

Domājam par kēksiņiem, samitrinātiem lavandas tējā.

We forget how harsh his vision was.

Mēs aizmirstam, cik skarba bija Prusta vīzija.

We forget how pitiless he is.

Mēs aizmirstam, cik viņš ir nežēlīgs.

I mean, these are books that Virginia Woolf said

Tās, galu galā, ir grāmatas, par kurām Virdžīnija Vulfa teica,

were tough as cat gut.

ka tās ir tik skarbas kā ķirurģiskā cīpsla.

I don't know what cat gut is,

Es neesmu droša par cīpslām,

but let's assume it's formidable.

bet pieņemsim, ka tās ir iespaidīgas.

Let's look at why they go so well together,

Paskatīsimies, kāpēc romāns un greizsirdība,

the novel and jealousy, jealousy and Proust.

greizsirdība un Prusts, tik labi sader kopā.

Is it something as obvious as that jealousy,

Vai iemesls tam ir kas tik acīmredzams kā tas,

which boils down into person, desire, impediment,

ka greizsirdība, ko būtībā rada persona, iekāre un traucēklis,

is such a solid narrative foundation?

ir tik stabils naratīvs pamats stāstam?

I don't know. I think it cuts very close to the bone,

Es nezinu. Domāju, ka tas griež līdz kaulam,

because let's think about what happens

jo padomāsim, kas notiek

when we feel jealous.

brīdī, kad jūtamies greizsirdīgi?

When we feel jealous, we tell ourselves a story.

Kad esam greizsirdīgi, mēs sev stāstām stāstu.

We tell ourselves a story about other people's lives,

Mēs sev stāstām par citu cilvēku dzīvēm,

and these stories make us feel terrible

un šie stāsti liek mums justies drausmīgi,

because they're designed to make us feel terrible.

jo tie ir veidoti, lai liktu mums justies drausmīgi.

As the teller of the tale and the audience,

Mēs gan kā stāstītājs, gan klausītājs,

we know just what details to include,

precīzi zinām, kuras detaļas iekļaut,

to dig that knife in. Right?

lai ieberztu sāli brūcē, vai ne?

Jealousy makes us all amateur novelists,

Greizsirdība mūs visus padara par romānu rakstniekiem.

and this is something Proust understood.

To saprata Prusts.

In the first volume, Swann's Way,

„Svana pusē”

the series of books,

pirmajā romānā no sērijas,

Swann, one of the main characters,

Svans, viens no galvenajiem varoņiem,

is thinking very fondly of his mistress

domās novērtē savu mīļāko,

and how great she is in bed,

cik laba viņa ir gultā

and suddenly, in the course of a few sentences,

un pēkšņi, pāris teikumos.

and these are Proustian sentences,

Kas gan ir Prusta teikumi

so they're long as rivers,

un attiecīgi ir gari kā upes.

but in the course of a few sentences,

Bet pēc dažiem teikumiem,

he suddenly recoils and he realizes,

Svans pēkšņi atsprāgst riebumā un saprot:

"Hang on, everything I love about this woman,

„Pagaidi, visu, ko es mīlu šajā sievietē,

somebody else would love about this woman.

mīlētu arī kāds cits.

Everything that she does that gives me pleasure

Jebkas, ko viņa dara, lai sagādātu baudu man,

could be giving somebody else pleasure,

varētu sagādāt baudu arī kādam citam

maybe right about now."

un varbūt sagādā tieši šobrīd.”

And this is the story he starts to tell himself,

Tas ir stāsts, ko Svans sev sāk iestāstīt,

and from then on, Proust writes that

un no tā brīža, kā raksta Prusts,

every fresh charm Swann detects in his mistress,

katru jaunatklāto mīļākās valdzinājumu

he adds to his "collection of instruments

Svans pievieno sava „privātā moku kambara

in his private torture chamber."

rīku kolekcijai”.

Now Swann and Proust, we have to admit,

Mums jāatzīst, ka Svans un Prusts

were notoriously jealous.

bija ārkārtīgi greizsirdīgi.

You know, Proust's boyfriends would have to leave

Mēs zinām, ka Prusta mīļākajiem,

the country if they wanted to break up with him.

lai pārtrauktu attiecības, bija jāpārceļas uz citu valsti.

But you don't have to be that jealous

Bet nav nepieciešams būt tik greizsirdīgam,

to concede that it's hard work. Right?

lai atzītu, ka tas ir smags darbs, vai ne?

Jealousy is exhausting.

Greizsirdība ir nogurdinoša.

It's a hungry emotion. It must be fed.

Tā ir izsalkusi emocija, kas jābaro.

And what does jealousy like?

Un kas tīk greizsirdībai?

Jealousy likes information.

Greizsirdībai patīk informācija.

Jealousy likes details.

Greizsirdībai tīk detaļas.

Jealousy likes the vast quantities of shiny hair,

Greizsirdība barojas no kupliem, spožiem matiem,

the cute little pencil case.

mazā, smukā penāļa.

Jealousy likes photos.

Greizsirdībai patīk fotogrāfijas.

That's why Instagram is such a hit. (Laughter)

Tāpēc arī Instagram ir tik populārs. (Smiekli)

Proust actually links the language of scholarship and jealousy.

Prusts savij zināšanu un greizsirdības valodu.

When Swann is in his jealous throes,

Kad Svanu moka greizsirdība

and suddenly he's listening at doorways

un pēkšņi viņš noklausās aiz durvīm

and bribing his mistress' servants,

un piekukuļo savas mīļākās kalpus,

he defends these behaviors.

Svans aizstāv savu uzvedību.

He says, "You know, look, I know you think this is repugnant,

Viņš saka: „Es zinu, jūs uzskatāt, ka tas ir atbaidoši,

but it is no different

bet mana uzvedība neatšķiras

from interpreting an ancient text

no sena teksta atšifrēšanas

or looking at a monument."

vai skatīšanās uz pieminekli.”

He says, "They are scientific investigations

Viņš saka: „Šī rīcība ir zinātniski pētījumi

with real intellectual value."

ar patiesu intelektuālo vērtību.”

Proust is trying to show us that jealousy

Prusts mēģina mums parādīt, ka greizsirdība

feels intolerable and makes us look absurd,

ir neizturama un liek mums izskatīties absurdi,

but it is, at its crux, a quest for knowledge,

bet savā būtībā greizsirdība ir zināšanu meklējumi,

a quest for truth, painful truth,

patiesības, sāpīgas patiesības, meklēšana.

and actually, where Proust is concerned,

Patiesībā, pēc Prusta domām,

the more painful the truth, the better.

jo sāpīgāka patiesība, jo labāk.

Grief, humiliation, loss:

Nožēla, pazemojums, zaudējums —

These were the avenues to wisdom for Proust.

tās visas Prustam ir zināšanu avoti.

He says, "A woman whom we need,

Viņš saka:

who makes us suffer, elicits from us

„Sieviete, kuru mums vajag, kura liek mums ciest,

a gamut of feelings far more profound and vital

no mums izvilina daudz plašāku un dziļāku jūtu gammu

than a man of genius who interests us."

nekā interesants ģēnijs.”

Is he telling us to just go and find cruel women?

Vai viņš iesaka iet un atrast cietsirdīgas sievietes?

No. I think he's trying to say

Nē, es domāju Prusts mēģina pateikt,

that jealousy reveals us to ourselves.

ka greizsirdība atklāj mūs pašus.

And does any other emotion crack us open

Vai ir kāda cita emocija,

in this particular way?

kas mūs šādi atsedz?

Does any other emotion reveal to us

Vai kāda cita emocija atklāj mums

our aggression and our hideous ambition

mūsu pašu agresiju, pretīgās ambīcijas

and our entitlement?

un sajūtu, ka „mums pienākas”?

Does any other emotion teach us to look

Vai ir vēl kādas jūtas, kas māca mums

with such peculiar intensity?

skatīties ar tik specifisku intensitāti?

Freud would write about this later.

Par to vēlāk rakstīja arī Freids.

One day, Freud was visited

Kādu vienu pie Freida ieradās

by this very anxious young man who was consumed

jauns un ļoti uztraukts vīrietis, kuru bija apsēdušas

with the thought of his wife cheating on him.

domas, ka sieva viņu krāpj.

And Freud says, it's something strange about this guy,

Freids teica: „Šā vīrieša rīcībā ir kas savāds,

because he's not looking at what his wife is doing.

jo viņš neskatās uz to, ko dara viņa sieva.

Because she's blameless; everybody knows it.

Viņa ir bez vainas, visi to zina.

The poor creature is just

Nabaga radījums vienkārši

under suspicion for no cause.

tiek turēts aizdomās bez iemesla.

But he's looking for things that his wife is doing

Viņš meklē un vēro lietas, ko sieva dara

without noticing, unintentional behaviors.

pati nemanot, neapzinātas darbības.

Is she smiling too brightly here,

Vai te viņa pasmaida pārāk plati,

or did she accidentally brush up against a man there?

vai viņa nejauši pieskārās tam vīrietim.”

[Freud] says that the man is becoming

[Freids] saka, ka vīrietis kļūst par

the custodian of his wife's unconscious.

savas sievas bezapziņas uzraugu.

The novel is very good on this point.

Romāns ļoti labi parāda šo aspektu

The novel is very good at describing how jealousy

Romāns ļoti labi parāda, kā greizsirdība

trains us to look with intensity but not accuracy.

iemāca mūs skatīties intensīvi, bet neprecīzi.

In fact, the more intensely jealous we are,

Patiesībā, jo stiprāka mūsu greizsirdība,

the more we become residents of fantasy.

jo vairāk mēs dzīvojam fantāzijā.

And this is why, I think, jealousy doesn't

Tādēļ, manuprāt, greizsirdība

just provoke us to do violent things

ne vien liek mums darīt vardarbīgas

or illegal things.

vai nelikumīgas lietas.

Jealousy prompts us to behave in ways

Greizsirdība liek mums uzvesties veidos,

that are wildly inventive.

kas ir mežonīgi radoši.

Now I'm thinking of myself at eight, I concede,

Atzīstos, tagad es domāju par sevi astoņu gadu vecumā.

but I'm also thinking of this story I heard on the news.

Bet es arī domāju par stāstu, ko dzirdēju ziņās.

A 52-year-old Michigan woman was caught

52 gadus veca sieviete no Mičiganas

creating a fake Facebook account

tika pieķerta ar viltus Facebook kontu,

from which she sent vile, hideous messages

no kura viņa sev sūtīja drausmīgas, zemiskas ziņas

to herself for a year.

gada garumā.

For a year. A year.

Gada garumā. Gada.

And she was trying to frame

Viņa mēģināja iegāzt

her ex-boyfriend's new girlfriend,

bijušā drauga jauno draudzeni.

and I have to confess when I heard this,

Atzīšos, izdzirdējusi šo stāstu,

I just reacted with admiration.

es viņu apbrīnoju.

(Laughter)

(Smiekli)

Because, I mean, let's be real.

Jo būsim reāli.

What immense, if misplaced, creativity. Right?

Kāds neaptverams, lai gan nevietā izmantots radošums! Ne tā?

This is something from a novel.

Gluži kā no romāna.

This is something from a Patricia Highsmith novel.

Kā kaut kas no Patrīcijas Haismitas romāna.

Now Highsmith is a particular favorite of mine.

Haismita man ir īpaši tuva.

She is the very brilliant and bizarre woman of American letters.

Viņa ir ļoti ģeniāla un pārsteidzoša sieviete amerikāņu rakstniecības pasaulē.

She's the author of "Strangers on a Train"

Autore romāniem „Svešinieki vilcienā”

and "The Talented Mr. Ripley,"

un „Talantīgais misters Riplijs”

books that are all about how jealousy,

Tās ir grāmatas par to, kā greizsirdība

it muddles our minds,

saduļķo mūsu prātus

and once we're in the sphere, in that realm of jealousy,

un kā, brīdī, kad nokļūstam greizsirdības varā,

the membrane between what is and what could be

barjera starp to, kas ir un kas varētu būt,

can be pierced in an instant.

var tikt caururbta vienā mirklī.

Take Tom Ripley, her most famous character.

Piemēram, slavenākais viņas radītais varonis, Toms Riplijs.

Now, Tom Ripley goes from wanting you

Toms Riplijs vispirms iekāro tevi

or wanting what you have

vai to, kas tev pieder,

to being you and having what you once had,

un tad viņš kļūst par tevi un iegūst visu, kas kādreiz bija tavs,

and you're under the floorboards,

kamēr tu pūsti zem grīdas dēļiem.

he's answering to your name,

Viņš atsaucas uz tavu vārdu,

he's wearing your rings,

nēsā tavus gredzenus

emptying your bank account.

un iztukšo tavu bankas kontu.

That's one way to go.

Tas ir viens veids, kā notikumi var attīstīties.

But what do we do? We can't go the Tom Ripley route.

Bet ko lai darām mēs? Mēs nevaram sekot Toma Riplija pēdās.

I can't give the world D's,

Es nevaru pasaulei salikt četriniekus,

as much as I would really like to, some days.

lai kā man to dažreiz negribētos.

And it's a pity, because we live in envious times.

Tas ir skumji, jo mēs dzīvojam skaudīgos laikos.

We live in jealous times.

Mēs dzīvojam greizsirdīgos laikos.

I mean, we're all good citizens of social media,

Mēs visi esam paklausīgi sabiedrisko mediju kalpi, vai ne?

aren't we, where the currency is envy?

Un sabiedrisko mediju valūta ir skaudība.

Does the novel show us a way out? I'm not sure.

Vai romāns rāda mums izeju? Es neesmu droša.

So let's do what characters always do when they're not sure,

Tādēļ darīsim to, ko varoņi parasti dara, kad viņi šaubās,

when they are in possession of a mystery.

kad viņu rokās ir nonācis noslēpums.

Let's go to 221B Baker Street

Dosimies uz Beikerstrītu 221B

and ask for Sherlock Holmes.

un lūgsim Šerloka Holmsa palīdzību.

When people think of Holmes,

Domājot par Holmsu, kā pretinieku

they think of his nemesis being Professor Moriarty,

daudzi iedomājas profesoru Moriartiju,

right, this criminal mastermind.

noziedzīgo ģēniju, vai ne?

But I've always preferred [Inspector] Lestrade,

Bet es allaž esmu devusi priekšroku [inspektoram] Lestreidam,

who is the rat-faced head of Scotland Yard

Skotlendjarda vadītājam ar žurkas ģīmi.

who needs Holmes desperately,

Viņam Holmss ir izmisīgi nepieciešams.

needs Holmes' genius, but resents him.

Lestreids nevar iztikt bez Holmsa ģenialitātes, bet nevar arī viņu ciest.

Oh, it's so familiar to me.

Tās ir tik pazīstamas sajūtas!

So Lestrade needs his help, resents him,

Lestreids nevar iztikt bez Holmsa, bet nevar arī viņu ciest

and sort of seethes with bitterness over the course of the mysteries.

un noslēpumu atklāšanas gaitā vārās savā rūgtumā.

But as they work together, something starts to change,

Bet strādājot kopā, kaut kas mainās

and finally in "The Adventure of the Six Napoleons,"

un beidzot stāstā „Seši napoleoni”,

once Holmes comes in, dazzles everybody with his solution,

kad Holmss ierodas un apžilbina visus ar risinājumu,

Lestrade turns to Holmes and he says,

Lestreids pagriežās pret Holmsu un saka:

"We're not jealous of you, Mr. Holmes.

„Mēs neapskaužam Jūs, Holmsa kungs,

We're proud of you."

mēs ar Jums lepojamies.”

And he says that there's not a man at Scotland Yard

Un viņš saka, ka visā Skotlendjardā nav cilvēka,

who wouldn't want to shake Sherlock Holmes' hand.

kas negribētu paspiest Šerloka Holmsa roku.

It's one of the few times we see Holmes moved

Tā ir viena no retajām reizēm, kad Holmss ir aizkustināts

in the mysteries, and I find it very moving,

un man šī mazā ainiņa liekas brīnišķīga,

this little scene, but it's also mysterious, right?

bet tā ir arī neizprotama, vai ne?

It seems to treat jealousy

Liekas, ka tajā greizsirdība tiek uztverta

as a problem of geometry, not emotion.

kā ģeometrijas, nevis emociju problēma.

You know, one minute Holmes is on the other side from Lestrade.

Vienā mirklī Holmss ir Lestreidam pretējā pusē,

The next minute they're on the same side.

un nākamajā mirklī viņi jau ir vienā pusē.

Suddenly, Lestrade is letting himself

Pēkšņi Lestreids sev atļauj

admire this mind that he's resented.

apbrīnot to pašu prātu, ko viņš tik ilgi ir nīdis.

Could it be so simple though?

Vai tas varētu būt tik vienkārši?

What if jealousy really is a matter of geometry,

Ja nu greizsirdība ir ģeometrijas jautājums?

just a matter of where we allow ourselves to stand

Jautājums vienīgi par to, kur mēs sevi

in relation to another?

novietojam attiecībā pret citiem.

Well, maybe then we wouldn't have to resent

Iespējams, tad mums nebūtu jānīst

somebody's excellence.

kāda cita izcilums.

We could align ourselves with it.

Mēs varētu pievienoties tam.

But I like contingency plans.

bet man patīk rezerves plāni.

So while we wait for that to happen,

Tādēļ, gaidot, kamēr mēs pievienosimies izcilībai,

let us remember that we have fiction for consolation.

neaizmirsīsim, ka mums kā mierinājums var kalpot daiļliteratūra.

Fiction alone demystifies jealousy.

Daiļliteratūra vien padara greizsirdību mazāk noslēpumainu.

Fiction alone domesticates it,

Daiļliteratūra to pieradina,

invites it to the table.

aicina sēsties pie pārrunu galda.

And look who it gathers:

Skat, kas atsaucas aicinājumam:

sweet Lestrade, terrifying Tom Ripley,

jaukais Lestreids, šausminošais Toms Riplijs,

crazy Swann, Marcel Proust himself.

trakais Svans un pats Marsels Prusts.

We are in excellent company.

Mums ir izcila kompānija.

Thank you.

Paldies

(Applause)

(Aplausi)