Rory Stewart: Why democracy matters

Translator: Joseph Geni Reviewer: Morton Bast

Translator: Jurgis Kruglikovs Reviewer: Kristaps Kadiķis

So little Billy goes to school,

Mazais Billijs dodas uz skolu,

and he sits down and the teacher says,

apsēžas solā un skolotāja viņam vaicā:

"What does your father do?"

„Ar ko nodarbojas tavs tēvs?”

And little Billy says, "My father plays the piano

Mazais BIllijs atbild: „Mans tēvs spēlē klavieres

in an opium den."

opija midzenī.”

So the teacher rings up the parents, and says,

Skolotāja pazvana vecākiem un saka:

"Very shocking story from little Billy today.

„Mazais Billijs šodien pastāstīja ļoti šokējošu stāstu,

Just heard that he claimed that you play the piano

viņš apgalvoja, ka jūs spēlējat klavieres

in an opium den."

opija midzenī.”

And the father says, "I'm very sorry. Yes, it's true, I lied.

Tēvs atbild: „Es ļoti atvainojos. Tā ir tiesa, es sameloju.

But how can I tell an eight-year-old boy

Taču kā gan lai es pasaku astoņus gadus vecam puikam,

that his father is a politician?" (Laughter)

ka viņa tēvs ir politiķis?” (Smiekli)

Now, as a politician myself, standing in front of you,

Man kā politiķim, stāvot jūsu priekšā,

or indeed, meeting any stranger anywhere in the world,

vai satiekot kādu svešinieku jebkurā pasaules vietā,

when I eventually reveal the nature of my profession,

kad es beidzot atklāju, ar ko nodarbojos,

they look at me as though I'm somewhere between

viņi skatās uz mani it kā es būtu kaut kas pa vidu starp

a snake, a monkey and an iguana,

čūsku, mērkaķi un iguānu,

and through all of this, I feel, strongly,

tajā pat laikā, es ļoti jūtu,

that something is going wrong.

ka kaut kas noiet greizi.

Four hundred years of maturing democracy,

400 gadus nobriestoša demokrātija,

colleagues in Parliament who seem to me, as individuals,

kolēģi Parlamentā, kuri man šķiet kā personības,

reasonably impressive, an increasingly educated,

saprātīgi iespaidīgi, arvien izglītotāki,

energetic, informed population, and yet

enerģiski, informēti ļaudis, un tomēr

a deep, deep sense of disappointment.

spēcīga, spēcīga vilšanās sajūta.

My colleagues in Parliament include, in my new intake,

Mani kolēģi Parlamentā, jaunajā sasaukumā, ietver

family doctors, businesspeople, professors,

ģimenes ārstus, uzņēmējus, profesorus,

distinguished economists, historians, writers,

izcilus ekonomistus, vēsturniekus, rakstniekus,

army officers ranging from colonels down to regimental sergeant majors.

armijas virsniekus, sākot no pulkvežiem līdz pat pulka seržantiem.

All of them, however, including myself, as we walk underneath

Tomēr viņi visi, tostarp arī es, ejot zem

those strange stone gargoyles just down the road,

visām dīvainajām akmens gargulām,

feel that we've become less than the sum of our parts,

jūt, ka mēs esam kļuvuši mazāki nekā mūsu daļu kopsumma.

feel as though we have become profoundly diminished.

jūtas it kā mēs būtu tikuši pamatīgi noniecināti.

And this isn't just a problem in Britain.

Tā nav problēma tikai Lielbritānijā.

It's a problem across the developing world,

Tā ir problēma visās attīstības valstīts

and in middle income countries too. In Jamaica,

un arī vidējo ienākumu valstīs. Piemēram, Jamaikā,

for example -- look at Jamaican members of Parliament,

paskatieties uz Jamaikas valdības pārstāvjiem,

you meet them, and they're often people who are

jūs viņus satiekat, viņi nereti ir cilvēki, kuri ir

Rhodes Scholars, who've studied at Harvard or at Princeton,

Rodas stipendāti, kuri studējuši Hārvardā vai Prinstonā,

and yet, you go down to downtown Kingston,

tomēr, dodoties uz Kingstonas centru,

and you are looking at one of the most depressing sites

jūs skatāties uz vienu no nomācošākajiem skatiem,

that you can see in any middle-income country in the world:

kādu var redzēt kādā pasaules vidējo ienākumu valstī:

a dismal, depressing landscape

drūma, nomācoša ainava

of burnt and half-abandoned buildings.

ar sadegušām un pussagruvušām ēkām.

And this has been true for 30 years, and the handover

Tā tas ir bijis jau 30 gadus, un pilnvaru nodošanā

in 1979, 1980, between one Jamaican leader who was

1979.,1980. gadā, no Jamaikas vadītāja, kurš bija

the son of a Rhodes Scholar and a Q.C. to another

Rodas stipendāta dēls un Q.C., otram,

who'd done an economics doctorate at Harvard,

kurš Hārvardā bija ieguvis doktora grādu ekonomikā,

over 800 people were killed in the streets

ielās ar narkotikām saistītā vardarbību

in drug-related violence.

tika nogalināti vairāk nekā 800 cilvēku.

Ten years ago, however, the promise of democracy

Pirms 10 gadiem demokrātijas daudzsološums tomēr

seemed to be extraordinary. George W. Bush stood up

šķita neparasts. Džordžs V. Bušs atradās

in his State of the Union address in 2003

savā ikgadējā prezidenta uzrunā kongresam 2003. gadā

and said that democracy was the force that would beat

un teica, ka demokrātija bija spēks, kas pieveiks

most of the ills of the world. He said,

daudzas pasaules kaites.” Viņš teica:

because democratic governments respect their own people

„..tāpēc ka demokrātiskās valdības ciena savus ļaudis,

and respect their neighbors, freedom will bring peace.

ciena savus kaimiņus, brīvība nesīs mieru.”

Distinguished academics at the same time argued that

Ievērojami akadēmisko aprindu pārstāvji tanī pat laikā apstrīdēja

democracies had this incredible range of side benefits.

to, ka demokrātijai piemīt šī ievērojamā virkne blakus labumu.

They would bring prosperity, security,

Viņi nesīs labklājību, drošību

overcome sectarian violence,

uzveiks reliģisku vardarību,

ensure that states would never again harbor terrorists.

nodrošinās, ka valstis nekad atkal nedos patvērumu teroristiem.

Since then, what's happened?

Kas ir noticis kopš tā laika?

Well, what we've seen is the creation, in places like Iraq

Patiesībā, mēs redzam demokrātiskas valdības sistēmas veidošanu,

and Afghanistan, of democratic systems of government

tādās vietās kā Irāka un Afganistāna,

which haven't had any of those side benefits.

kurām nav nekā no pozitīvajiem blakus labumiem.

In Afghanistan, for example, we haven't just had one election

Afganistānā, piemēram, nav bijušas tikai vienas

or two elections. We've gone through three elections,

vai divas vēlēšans. Mēs esam gājuši cauri trīs vēlēšanām

presidential and parliamentary. And what do we find?

gan prezidenta, gan valdības. Ko mēs esam atklājuši?

Do we find a flourishing civil society, a vigorous rule of law

Vai esam atklājuši plaukstošu civilu sabiedrību, spēcīgu likumdošanu

and good security? No. What we find in Afghanistan

un drošību? Nē. Mēs atklājām, ka Afganistānā

is a judiciary that is weak and corrupt,

ir tiesu vara, kas ir vāja un korumpēta,

a very limited civil society which is largely ineffective,

ļoti ierobežotu civilo sabiedrību, kas ir lielā mērā neefektīva,

a media which is beginning to get onto its feet

mediji, kuri sāk kāpt sev uz kājām,

but a government that's deeply unpopular,

bet valdība, kas ir ļoti nepopulāra

perceived as being deeply corrupt, and security

uzskatāma kā dziļi korumpēta, un drošība,

that is shocking, security that's terrible.

kura šokē, drošība, kas ir drausmīga.

In Pakistan, in lots of sub-Saharan Africa,

Pakistānā un daudzās Subsahāras Āfrikas valstīs

again you can see democracy and elections are compatible

var redzēt, ka demokrātija un vēlēšanas ir savienojamas

with corrupt governments, with states that are unstable

ar uzpērkamām valdībām, ar valstīm, kuras ir nestabilas,

and dangerous.

un bīstamas.

And when I have conversations with people, I remember

Kad man ir saruna ar cilvēkiem, es atceros,

having a conversation, for example, in Iraq,

piemēram, sarunu Irākā

with a community that asked me

ar kopienu, kas man vaicāja,

whether the riot we were seeing in front of us,

vai sacelšanās, ko mēs redzam sev priekšā,

this was a huge mob ransacking a provincial council building,

tā bija provinciālas padomes ēkas izlaupīšana,

was a sign of the new democracy.

bija zīme jaunajai demokrātijai?

The same, I felt, was true in almost every single one

Es jutu, ka tas pats bija tiesa gandrīz ikvienā

of the middle and developing countries that I went to,

vidējo ienākumu un attīstības valstī, uz kuru devos,

and to some extent the same is true of us.

un zināmā mērā tas ir arī attiecināms uz mums.

Well, what is the answer to this? Is the answer to just

Kāda tad ir tā atbilde? Vai atbilde ir vienkārši

give up on the idea of democracy?

aizmirst par demokrātijas ideju?

Well, obviously not. It would be absurd

Laikam jau nē. Tas būtu absurdi,

if we were to engage again in the kind of operations

ja mēs atkal iesaistītos tāda veida darbībās,

we were engaged in, in Iraq and Afghanistan

kādās iesaistījāmies Irākā un Afganistānā,

if we were to suddenly find ourselves in a situation

ja mēs pēkšņi attaptos situācijā,

in which we were imposing

kurā mums būtu uzspiests,

anything other than a democratic system.

jebkas cits, izņemot demokrātisko sistēmu.

Anything else would run contrary to our values,

Jebkas cits mūsos radītu pretējas vērtības,

it would run contrary to the wishes of the people

tas radītu pilnīgi pretējas cilvēku vēlmes

on the ground, it would run contrary to our interests.

tas radītu pilnīgi pretējas intereses.

I remember in Iraq, for example, that we went through

Es atceros ka, piemēram, Irākā, mums ejot cauri

a period of feeling that we should delay democracy.

sajūtu posmam, kad vajadzēja novilcināt demokrātiju.

We went through a period of feeling that the lesson learned

Mēs gājām cauri sajūtu posmam, kad saņemtā mācība

from Bosnia was that elections held too early

no Bosnijas bija, ka vēlēšanas notika pārāk agri,

enshrined sectarian violence, enshrined extremist parties,

nostiprinot reliģisko vardarbību un ekstrēmistu partijas,

so in Iraq in 2003 the decision was made,

tāpēc Irākā 2003. gadā tika pieņemts lēmums,

let's not have elections for two years. Let's invest in

nerīkot vēlēšanas divus gadus. Ieguldīsim

voter education. Let's invest in democratization.

vēlētāju izglītībā. Ieguldīsim demokratizācijā.

The result was that I found stuck outside my office

Rezultāts bija tas, ka es atklāju milzīgu pūli ar cilvēkiem

a huge crowd of people, this is actually a photograph

stāvot ārpus mana biroja, šī patiesībā ir fotogrāfija

taken in Libya but I saw the same scene in Iraq

uzņemta Lībijā, bet es ieraudzīju tādu pašu ainu Irākā,

of people standing outside screaming for the elections,

cilvēkiem stāvot ārā un kliedzot par vēlēšanām,

and when I went out and said, "What is wrong

man iznākot ārā un vaicājot: „Kas ir noticis

with the interim provincial council?

ar pagaidu provinciālo padomi?

What is wrong with the people that we have chosen?

Kas ir noticis ar cilvēkiem, kurus mēs izvēlējāmies?

There is a Sunni sheikh, there's a Shiite sheikh,

Tur ir sunnītu šeihs, tur ir šiītu šeihs,

there's the seven -- leaders of the seven major tribes,

tur ir septiņi vadoņi no septiņām galvenajām ciltīm,

there's a Christian, there's a Sabian,

tur ir kristietis, tur ir sabietis,

there are female representatives, there's every political party in this council,

tur ir sieviešu pārstāvji, tur ir visas politiskās partijas, šajā padomē.

what's wrong with the people that we chose?"

Kas kaiš ar cilvēkiem, ko izvēlējāmies?”

The answer came, "The problem isn't the people

Atbilde bija: „Problēma nav cilvēki,

that you chose. The problem is that you chose them."

kurus izvēlies. Problēma ir tā, ka tu viņus izvēlies”

I have not met, in Afghanistan, in even the most

Afganistānā, pat visattālākajās kopienās,

remote community, anybody who does not want

es neesmu saticis, kādu, kurš negribētu

a say in who governs them.

izteikties par tiem, kas viņus pārvalda.

Most remote community, I have never met a villager

Pašās atālākajās kopienās, es nekad neesmu saticis iedzīvotāju,

who does not want a vote.

kurš negribētu vēlēt.

So we need to acknowledge

Tāpēc mums vajadzētu atzīt,

that despite the dubious statistics, despite the fact that

ka par spīti apšaubāmai statistikai, par spīti faktam,

84 percent of people in Britain feel politics is broken,

ka 84 procenti cilvēku Lielbritānijā jūt, ka politika ir sabrukusi,

despite the fact that when I was in Iraq, we did an opinion poll

par spīti faktam, ka tad, kad es biju Irākā, mēs veicām viedokļu aptauju

in 2003 and asked people what political systems they preferred,

2003. gadā un vaicājām cilvēkiem, kādai politiskai sistēmai viņi dod priekšroku,

and the answer came back that

un atbilde bija, ka

seven percent wanted the United States,

7 procenti vēlējās ASV sistēmu,

five percent wanted France,

5 procenti vēlējās Francijas sistēmu,

three percent wanted Britain,

3 procenti vēlējās Lielbritānijas sistēmu,

and nearly 40 percent wanted Dubai, which is, after all,

un gandrīz 40 procenti vēlējās Dubaijas sistēmu, kura

not a democratic state at all but a relatively prosperous

nav demokrātiskas valsts, bet samērā veiksmīga

minor monarchy, democracy is a thing of value

jauna monarhija, demokrātija ir vērtība,

for which we should be fighting. But in order to do so

par kuru mums vajadzētu cīnīties. Taču, lai to darītu

we need to get away from instrumental arguments.

mums vajag tikt vaļa no noderīgiem argumentiem.

We need to get away from saying democracy matters

Mums vajag tikt vaļā no teikšanas, ka demokrātijai ir nozīme

because of the other things it brings.

to lietu dēļ, ko tā sniedz.

We need to get away from feeling, in the same way,

Mums vajag tikt vaļā no sajūtas, tajā pašā veidā,

human rights matters because of the other things it brings,

ka cilvēku tiesības ir nozīmīgas, to lietu dēļ, ko tās sniedz,

or women's rights matters for the other things it brings.

vai sieviešu tiesības ir nozīmīgas, to lietu dēl, ko tās sniedz.

Why should we get away from those arguments?

Kāpēc mums vajadzētu tikt vaļā no šiem argumentiem?

Because they're very dangerous. If we set about saying,

Tāpēc, ka tie ir ļoti bīstami. Ja mēs nodeklarējam,

for example, torture is wrong because it doesn't extract

ka, piemēram, spīdzināšana ir nepareiza, tāpēc, ka tā neiegūst

good information, or we say, you need women's rights

noderīgu informāciju, vai mēs sakām, jums vajag sieviešu tiesības

because it stimulates economic growth by doubling the size of the work force,

tāpēc, ka tas stimulē ekonomisko izaugsmi, divkāršojot darba spēka apjomu,

you leave yourself open to the position where

Atstāj sevi atvērtu lietām,

the government of North Korea can turn around and say,

kur Ziemeļkorejas valdība var pārdomāt un teikt:

"Well actually, we're having a lot of success extracting

„Patiesībā, mēs šobrīd ļoti sekmīgi iegūstam

good information with our torture at the moment,"

noderīgu informāciju ar spīdzināšanu”

or the government of Saudi Arabia to say, "Well,

vai arī Saūdas Arābijas valdība saka:

our economic growth's okay, thank you very much,

„Patiesībā mūsu ekonomiskā izaugsme ir pietiekama, liels paldies,

considerably better than yours,

ievērojami labāk kā jūsējā,

so maybe we don't need to go ahead with this program on women's rights."

varbūt tāpēc mums nevajag virzīt uz priekšu sieviešu tiesību programmu,”

The point about democracy is not instrumental.

Demokrātijas būtība nav noderīga.

It's not about the things that it brings.

Tā nav par lietām, ko tā sniedz.

The point about democracy is not that it delivers

Demokrātijas būtība nav tā, ka tā piegādā

legitimate, effective, prosperous rule of law.

likumīgu, efektīvu, labvēlīgu tiesu varu.

It's not that it guarantees peace with itself or with its neighbors.

Tā negarantē mieru tās iekšienē vai ar tās kaimiņiem.

The point about democracy is intrinsic.

Demokrātijas būtība ir patiesa.

Democracy matters because it reflects an idea of equality

Demokrātijai ir nozīme tāpēc, ka atspoguļo vienlīdzības

and an idea of liberty. It reflects an idea of dignity,

un brīvības ideju. Tā atspoguļo goda un cieņas ideju,

the dignity of the individual, the idea that each individual

personas cieņu, ideju, kurā katram indivīdam

should have an equal vote, an equal say,

jābūt vienlīdzīgai balsij, vienlīdzīgai teikšanai

in the formation of their government.

valdības veidošanā.

But if we're really to make democracy vigorous again,

Taču, ja mēs vēlamies atkal padarīt demokrātiju spēcīgu,

if we're ready to revivify it, we need to get involved

ja mēs esam gatavi to atdzīvināt, mums vajag iesaistīties

in a new project of the citizens and the politicians.

jaunā pilsoņu un politiķu projektā.

Democracy is not simply a question of structures.

Demokrātija nav vienkārši jautājums par struktūrām.

It is a state of mind. It is an activity.

Tas ir prāta stāvoklis. Tā ir darbība.

And part of that activity is honesty.

Daļa no šīs darbības ir godīgums.

After I speak to you today, I'm going on a radio program

Pēc tam, kad es būšu norunājis šeit, es došos uz radio programmu

called "Any Questions," and the thing you will have noticed

kuru sauc „Jebkādi jautājumi,” un lieta, ko jūs būsit pamanījuši

about politicians on these kinds of radio programs

politiķos šāda veida radio programmās,

is that they never, ever say that they don't know the answer

ir tā, ka viņi nekad mūžā nesaka, ka viņi nezina atbildi

to a question. It doesn't matter what it is.

uz jautājumu. Nav svarīgi, kāds ir šis jautājums.

If you ask about child tax credits, the future of the penguins

Ja jautāsit par bērnu nodokļiem, par pingvīnu nākotni

in the south Antarctic, asked to hold forth on whether or not

Dienvidantarktikā, jautāti atturēties no laika apstākļiem vai nē,

the developments in Chongqing contribute

Čuncjinas attīstību veicinot

to sustainable development in carbon capture,

oglekļa ieguves ilgtspējīgu attīstību,

and we will have an answer for you.

mums vienmēr jums būs atbilde.

We need to stop that, to stop pretending to be

Mums tas ir jāizbeidz, mums ir jāpārstāj izlikties par

omniscient beings.

viszinošām būtnēm.

Politicians also need to learn, occasionally, to say that

Politiķiem vēl vajadzētu iemācīties, laiku pa laikam, teikt

certain things that voters want, certain things that voters

noteiktas lietas, ko vēlas vēlētāji, konkrētas lietas, ko vēlētājiem

have been promised, may be things

apsolījāt, var būt lietas,

that we cannot deliver

ko mēs nespējam sagādāt

or perhaps that we feel we should not deliver.

vai, ko varbūt, mūsuprāt, nevajadzētu sagādāt.

And the second thing we should do is understand

Otra lieta, ko mums vajadzētu darīt, ir saprast

the genius of our societies.

mūsu sabiedrību ģenialitāti.

Our societies have never been so educated, have never

Mūsu sabiedrības nekad nav bijušas tik izglītotas, nekad nav

been so energized, have never been so healthy,

bijušas tik uzlādētas, nekad nav bijušas tik veselīgas,

have never known so much, cared so much,

nekad nav zinājušas tik daudz, rūpējušās tik daudz,

or wanted to do so much, and it is a genius of the local.

vai vēlējušās izdarīt tik daudz, un tas ir vietējais talants.

One of the reasons why we're moving away

Viens no iemesliem, kāpēc mēs virzāmies nost

from banqueting halls such as the one in which we stand,

no banketa zālēm, kādā mēs tieši šobrīd atrodamies,

banqueting halls with extraordinary images on the ceiling

banketa zālēm ar neatkārtojamiem griestiem attēliem,

of kings enthroned,

kuros attēlota karaļu kronēšana,

the entire drama played out here on this space,

visa izrāde izspēlēta šeit šajā vietā,

where the King of England had his head lopped off,

kur, Anglijas karalim tika nocirsta galva,

why we've moved from spaces like this, thrones like that,

kāpēc mēs esam pārvietojušies no vietām kā šī, troņiem kā tie,

towards the town hall, is we're moving more and more

uz pilsētas rātsnamu, mēs pārvietojamies aizvien vairāk un vairāk

towards the energies of our people, and we need to tap that.

uz ļaužu enerģijām, un mums vajadzētu piefiksēt to.

That can mean different things in different countries.

Tas var nozīmēt atšķirīgas lietas, atšķirīgās valstīs.

In Britain, it could mean looking to the French,

Lielbritānijā, tas var nozīmēt vērot frančus,

learning from the French,

mācīties no frančiem,

getting directly elected mayors in place

nekavējoties ievēlēt mēru uz vietas

in a French commune system.

Franču kopienas sistēmā.

In Afghanistan, it could have meant instead of concentrating

Afganistānā, tā vietā lai koncentrētos uz lielām prezidenta

on the big presidential and parliamentary elections,

un parlamenta vēlēšanām,

we should have done what was in the Afghan constitution

mums vajadzēja darīt to, kas ir afgāņu konstitūcijā

from the very beginning, which is to get direct local elections going

jau no paša sākuma, tas ir, tiešas vietējās vēlēšanas

at a district level and elect people's provincial governors.

rajonu līmenī, un ievēlēt provinciālos gubernatorus.

But for any of these things to work,

Bet lai kāda no šīm lietām strādātu,

the honesty in language, the local democracy,

godīgums valodā, vietējā demokrātija,

it's not just a question of what politicians do.

nav jautājums par to, ko dara politiķi.

It's a question of what the citizens do.

Tas ir jautājums par to, ko dara iedzīvotāji.

For politicians to be honest, the public needs to allow them to be honest,

Lai politiķi būtu godīgi, sabiedrībai jāļauj viņiem būt godīgiem

and the media, which mediates between the politicians

un medijiem, kuri ir starpnieki starp politiķiem

and the public, needs to allow those politicians to be honest.

un sabiedrību, vajag atļaut politiķiem būt godīgiem.

If local democracy is to flourish, it is about the active

Ja vietējā demokrātija varētu plaukt, tā būtu aktīva

and informed engagement of every citizen.

un informētu ikviena iedzīvotāja iesaistīšanos.

In other words, if democracy is to be rebuilt,

Citiem vārdiem sakot, lai demokrātija tiktu pārbūvēta

is to become again vigorous and vibrant,

un kļūtu atkal spēcīga un rezonējoša,

it is necessary not just for the public

ir nepieciešams ne tikai sabiedrībai

to learn to trust their politicians,

iemācīties uzticēties politiķiem,

but for the politicians to learn to trust the public.

bet politiķiem iemācīties uzticēties sabiedrībai.

Thank you very much indeed. (Applause)

Tiešām liels paldies. (Aplausi)