How to read music - Tim Hansen

Translator: Anna Roze Reviewer: Raimonds Jaks

Skatoties filmu vai lugu,

mēs zinām, ka aktieri

ir droši vien mācījušies tekstu no scenārija,

kas būtībā viņiem norāda, ko teikt un kad to teikt.

When we watch a film or a play,

we know that the actors

Muzikāls fragments darbojas pēc tieši tā paša principa.

probably learned their lines from a script,

Pavisam vienkārši runājot,

which essentially tells them what to say and when to say it.

tas norāda izpildītājam, ko spēlēt un kad.

A piece of written music operates on exactly the same principle.

No estētiskā viedokļa ir milzīga atšķirība

In a very basic sense,

starp, piemēram, Bēthovenu un Džastinu Bīberu,

it tells a performer what to play and when to play it.

bet abi mākslinieki

savas mūzikas radīšanā ir izmantojuši to pašu celtniecības materiālu – notis.

Aesthetically speaking, there's a world of difference

between, say, Beethoven and Justin Bieber,

Un, lai arī rezultāts var izklausīties diezgan sarežģīts,

but both artists have used

nošu pierakstīšanas princips ir visai vienkāršs.

the same building blocks to create their music:

Apskatīsim mūzikas pieraksta pamatelementus

notes.

And although the end result can sound quite complicated,

un to, kā tie mijiedarbojas, veidojot mākslas darbu.

the logic behind musical notes is actually pretty straightforward.

Mūziku raksta uz piecām paralēlām līnijām, kas stiepjas visā lapas platumā.

Let's take a look

at the foundational elements to music notation

and how they interact to create a work of art.

Šīs piecas līnijas sauc par nošu līnijkopu,

un tā darbojas uz divām asīm –

Music is written on five parallel lines that go across the page.

augšup un lejup

un no kreisās uz labo.

These five lines are called a staff,

Vertikālā kustība izpildītājam norāda

and a staff operates on two axes:

nots toni jeb kuru noti spēlēt,

up and down

bet horizontālā kustība

and left to right.

norāda izpildītājam nošu ritmu

The up-and-down axis tells the performer

jeb kad šo noti spēlēt.

the pitch of the note or what note to play,

Sāksim ar toni.

Mēs izlīdzēsimies ar klavierēm,

and the left-to-right axis

tells the performer the rhythm of the note

bet šī sistēma ir izmantojama

gandrīz visiem instrumentiem, ko vien varam iedomāties.

or when to play it.

Let's start with pitch.

Rietumu mūzikas tradīcijā toņus apzīmē

To help us out, we're going to use a piano,

ar pirmajiem septiņiem alfabēta burtiem:

but this system works for pretty much any instrument you can think of.

A (la), B (si), C (do),

D (re), E (mi), F (fa) un G (sol).

In the Western music tradition,

pitches are named after the first seven letters of the alphabet,

Pēc tam cikls atklārtojas –

A (la), B (si), C (do), D (re), E (mi), F (fa), G (sol) un tā tālāk.

A, B, C,

D, E, F, and G.

Bet kā šie toņi iegūst savus nosaukumus?

After that, the cycle repeats itself:

A, B, C, D, E, F, G,

Piemēram, nospēlējot F (fa)

A, B, C, D, E, F, G,

un tad vēl vienu F (fa),

and so on.

augstāk vai zemāk uz klavierēm,

But how do these pitches get their names?

pamanīsim, ka tie skan diezgan līdzīgi,

salīdzinot ar, piemēram, B (si).

Well, for example, if you played an F

Atgriežoties pie nošu līnijām,

and then played another F

higher or lower on the piano,

katra līnija un katra starplīnija

you'd notice that they sound pretty similar

atveido noteiktu toni.

compared to, say, a B.

Ja noliekam noti uz kādas no līnijām vai starp šīm līnijām,

Going back to the staff,

every line and every space between two lines

mēs pasakām izpildītājam, ka jāspēlē tieši tas tonis.

represents a separate pitch.

Jo augstāk līnijkopā nots atrodas,

If we put a note on one of these lines or one of these spaces,

jo augstāks tonis.

Bet, skaidrs, ka pastāv daudz, daudz vairāk toņu

we're telling a performer to play that pitch.

nekā tie deviņi, ko varam novietot uz šīs līnijkopas.

The higher up on the staff a note is placed,

Piemēram, koncertklavieres

the higher the pitch.

var nospēlēt 88 dažādas notis.

But there are obviously many, many more pitches

Kā gan mēs varam ietilpināt 88 notis vienā līnijkopā?

than the nine that these lines and spaces gives us.

Mēs izmantojam nošu atslēgas.

A grand piano, for example,

Tā ir dīvaina izskata figūra, ko raksta katras nošu līnijas sākumā

can play 88 separate notes.

So how do we condense 88 notes onto a single staff?

un kas darbojas kā atskaites punkts,

norādot, ka konkrētā līnija vai starplīnija

We use something called a clef,

atbilst noteiktai notij uz tava instrumenta.

a weird-looking figure placed at the beginning of the staff,

Ja gribam spēlēt notis, kas nav uz nošu līnijas,

which acts like a reference point,

mēs nedaudz šmaucamies

telling you that a particular line or space

un piezīmējam mazas papildus līnijas, ko sauc par palīglīnijām,

corresponds to a specific note on your instrument.

un novietojam notis uz tām.

If we want to play notes that aren't on the staff,

Ja jāzīmē tik daudz palīglīniju, ka tas sāk kļūt mulsinoši,

we kind of cheat and draw extra little lines

ir jāpāriet uz citu nošu atslēgu.

called ledger lines

and place the notes on them.

Lai pateiktu izpildītājam, kad spēlēt notis,

If we have to draw so many ledger lines that it gets confusing,

izmanto divus galvenos elementus –

then we need to change to a different clef.

taktsmēru un ritmu.

Mūzikas taktsmērs

As for telling a performer when to play the notes,

pats par sevi ir diezgan garlaicīgs.

two main elements control this:

Tas izklausās šādi –

the beat and the rhythm.

(Tikšķi)

The beat of a piece of music is,

Ievēro, ka tas nemainās,

tas tikai priecīgi soļo uz priekšu.

by itself, kind of boring.

Tas var būt lēnāks

It sounds like this.

(Ticking)

vai ātrāks,

Notice that it doesn't change,

vai kādu vien mēs to vēlamies.

it just plugs along quite happily.

Galvenais, ka tāpat kā sekunžu rādītājs uz pulksteņa ciparnīcas,

It can go slow

sadala minūti 60 sekundēs,

or fast

un katra sekunde ir tikpat gara kā jebkura cita,

or whatever you like, really.

The point is that just like the second hand on a clock

arī taktsmērs sadala mūziku

mazos laika fragmentos, kas visi ir vienāda garuma –

divides one minute into sixty seconds,

with each second just as long as every other second,

sitienos.

Ar noturīgu taktsmēru

the beat divides a piece of music

mēs varam pievienot toņiem ritmu,

into little fragments of time that are all the same length:

un šis ir tas brīdis, kad patiešām sākas mūzika.

beats.

Šī ir ceturtdaļnots.

With a steady beat as a foundation,

Tā ir ritma pamatvienība,

we can add rhythm to our pitches,

un tā ir vienu sitienu vērta.

and that's when music really starts to happen.

Šī ir pusnots, tās vērtība ir divi sitieni.

This is a quarter note.

Šī ir pilna nots četru sitienu vērtībā,

It's the most basic unit of rhythm,

un šīs mazās ir astotdaļnotis,

and it's worth one beat.

katra pussitiena vērtībā.

This is a half note, and it's worth two beats.

"Lieliski," jūs nodomāsiet. "Un ko tas nozīmē?"

This whole note here is worth four beats,

Droši vien esat ievērojuši, ka pāri nošu līnijām

and these little guys are eighth notes,

ir mazas vertikālas līnijas, kas tās sadala mazās daļiņās.

worth half a beat each.

"Great," you say, "what does that mean?"

Tās ir takts līnijas,

un to veidotās daļas mēs dēvējam par taktīm.

You might have noticed that across the length of a staff,

Skaņdarba sākumā,

there are little lines dividing it into small sections.

tieši aiz nošu atslēgas,

norāda taktsmēru,

These are bar lines

and we refer to each section as a bar.

kas pasaka izpildītājam, cik sitienu ir katrā taktī.

At the beginning of a piece of music,

Šeit norādīts: divi sitieni katrā taktī,

just after the clef,

is something called the time signature,

šeit ir trīs sitieni taktī

šeit – četri sitieni taktī un tā tālāk.

which tells a performer how many beats are in each bar.

Apakšējais skaitlis norāda,

This says there are two beats in each bar,

kāda veida nots ir izmantota kā pamats sitienam.

this says there are three,

Viens nozīmē veselu noti,

this one four, and so on.

divi – pusnoti,

The bottom number tells us what kind of note

četri – ceturtdaļnoti,

is to be used as the basic unit for the beat.

astoņi – astotdaļnoti un tā tālāk.

Tātad šis taktsmērs nozīmē,

One corresponds to a whole note,

ka katrā taktī ir četras ceturtdaļnotis:

two to a half note,

four to a quarter note,

viens, divi, trīs, četri,

and eight to an eighth note, and so on.

viens, divi, trīs, četri

So this time signature here

un tā tālāk.

tells us that there are four quarter notes in each bar,

Bet, kā jau teicu,

ja balstāmies tikai uz sitieniem,

one, two, three, four;

paliek nedaudz garlaicīgi,

tāpēc aizstāsim dažas ceturtdaļnotis ar dažādiem ritmiem.

one, two, three, four,

and so on.

Ievērojiet: lai arī nošu skaits

But like I said before,

if we just stick to the beat,

katrā taktī ir mainījies,

it gets kind of boring,

kopējais sitienu skaits taktī nav mainījies.

so we'll replace some quarter notes with different rhythms.

Notice that even though the number of notes

Kā tad galu galā izklausās mūsu muzikālais veidojums?

in each bar has changed,

(Mūzika)

the total number of beats in each bar hasn't.

Hmm, izklausās labi, bet varbūt nedaudz pašķidri, ne?

So, what does our musical creation sound like?

Pievienosim vēl kādu instrumentu ar citu toni un ritmu.

(Music)

Tagad tas izklausās pēc mūzikas.

Eh, sounds okay, but maybe a bit thin, right?

Protams, vajadzīgs treniņš, lai pierastu nolasīt mūziku ātri

Let's add another instrument with its own pitch and rhythm.

un nospēlēt redzēto uz instrumenta,

Now it's sounding like music.

taču mazliet laika un pacietības,

un tu vari kļūt par nākamo Bēthovenu

Sure, it takes some practice to get used to reading it quickly

vai Džastinu Bīberu.

and playing what we see on our instrument,

but, with a bit of time and patience,

you could be the next Beethoven

or Justin Bieber.