Why do we dream? - Amy Adkins

Translator: Ilze Garda Reviewer: Kristaps Kadiķis

In the third millenium BCE,

Trešajā gadu tūkstotī pirms Kristus Senās Divupes valdnieki

Mesopotamian kings recorded and interpreted their dreams on wax tablets.

pierakstīja un tulkoja savus sapņus uz vaska plāksnītēm.

A thousand years later,

Tūkstoš gadu vēlāk

Ancient Egyptians wrote a dream book

senie ēģiptieši uzrakstīja sapņu grāmatu,

listing over a hundred common dreams and their meanings.

uzskaitot vairāk nekā simts bieži sastopamu sapņu un to nozīmju.

And in the years since,

Kopš tā laika

we haven't paused in our quest to understand why we dream.

mēs joprojām cenšamies saprast, kāpēc sapņojam.

So, after a great deal of scientific research,

Pēc vesela lēruma zinātnisku pētījumu,

technological advancement,

tehnoloģiskās attīstības

and persistence,

un neatlaidības

we still don't have any definite answers, but we have some interesting theories.

mums joprojām nav konkrētu atbilžu, taču ir dažas interesantas teorijas.

We dream to fulfill our wishes.

Mēs sapņojam, lai piepildītu savas vēlmes.

In the early 1900s,

1900. gadu sākumā

Sigmund Freud proposed that while all of our dreams, including our nightmares,

Zigmunds Freids ierosināja, ka, lai gan visi mūsu sapņi, arī murgi,

are a collection of images from our daily conscious lives,

ir tēlu kopums no mūsu apzinātās ikdienas dzīves,

they also have symbolic meanings,

tiem piemīt arī simboliskas nozīmes,

which relate to the fulfillment of our subconscious wishes.

kas saistītas ar mūsu zemapziņā esošo vēlmju piepildīšanu.

Freud theorized that everything we remember when we wake up from a dream

Freids teoretizēja, ka viss, ko, pamostoties no sapņa, atceramies,

is a symbolic representation

ir mūsu neapzināto, primitīvo domu, dziņu un vēlmju simbolisks atainojums.

of our unconscious primitive thoughts, urges, and desires.

Freud believed that by analyzing those remembered elements,

Freids uzskatīja, ka, analizējot elementus, ko atceramies,

the unconscious content would be revealed to our conscious mind,

neapzinātais saturs atklāsies mūsu apzinātajam prātam

and psychological issues stemming from its repression

un varēs pievērsties un atrisināt

could be addressed and resolved.

ar tā apspiešanu saistītās psiholoģiskās problēmas.

We dream to remember.

Mēs sapņojam, lai atcerētos.

To increase performance on certain mental tasks,

Lai uzlabotu prāta spējas tikt galā ar uzdevumiem,

sleep is good,

miegs ir labs,

but dreaming while sleeping is better.

taču sapņošana ir vēl labāka.

2010. gadā zinātnieki atklāja,

In 2010, researchers found

that subjects were much better at getting through a complex 3-D maze

ka pētījuma dalībniekiem daudz labāk izdevās iziet sarežģītu 3D labirintu,

if they had napped and dreamed of the maze prior to their second attempt.

ja tie bija nosnaudušies un sapņojuši par labirintu pirms otrā mēģinājuma.

In fact, they were up to ten times better at it

Patiesībā viņiem tas izdevās desmit reizes labāk

than those who only thought of the maze while awake between attempts,

nekā tiem, kas starp mēģinājumiem par labirintu domāja nomodā,

and those who napped but did not dream about the maze.

un tiem, kas nosnaudās, taču par labirintu nesapņoja.

Researchers theorize that certain memory processes

Pētnieki teoretizē,

ka zināmi atmiņas procesi var notikt, tikai mums miegā esot,

can happen only when we are asleep,

and our dreams are a signal that these processes are taking place.

un mūsu sapņi signalizē, ka šie procesi notiek.

We dream to forget.

Mēs sapņojam, lai aizmirstu.

There are about 10,000 trillion neural connections

Mūsu smadzeņu arhitektūrā ir ap 10 000 triljoniem neironu savienojumu.

within the architecture of your brain.

They are created by everything you think and everything you do.

Tos veido it viss, ko domājam un darām.

A 1983 neurobiological theory of dreaming, called reverse learning,

1983. gada neirobioloģiskā sapņošanas teorija,

ko dēvē par apgriezto mācīšanos,

holds that while sleeping, and mainly during REM sleep cycles,

apgalvo, ka, esot miegā un galvenokārt dziļā miega fāzēs,

your neocortex reviews these neural connections

mūsu smadzeņu garoza pārskata šos neironu savienojumus

and dumps the unnecessary ones.

un nevajadzīgos atmet.

Without this unlearning process,

Bez šī „atmācīšanās” procesa,

which results in your dreams,

kas rada mūsu sapņus,

your brain could be overrun by useless connections

smadzenes varētu pārpludināt nelietderīgi savienojumi

and parasitic thoughts could disrupt the necessary thinking

un parazītiskas domas varētu traucēt domāšanas procesiem,

you need to do while you're awake.

kas mums nomodā vajadzīgi.

We dream to keep our brains working.

Mēs sapņojam, lai mūsu smadzenes turpinātu strādāt.

The continual activation theory proposes that your dreams result

Nemitīgās aktivitātes teorija ierosina,

ka sapņi rodas no smadzeņu vajadzības

from your brain's need to constantly consolidate and create long-term memories

nepārtraukti nostiprināt un veidot ilgtermiņa atmiņas normālai darbībai.

in order to function properly.

So when external input falls below a certain level,

Tāpēc, kad ārējo stimulu daudzums nokrītas zem zināma līmeņa,

like when you're asleep,

piemēram, esot miegā,

your brain automatically triggers

smadzenes automātiski aizsāk

the generation of data from its memory storages,

datu ģenerēšanu no savām atmiņu krātuvēm,

which appear to you in the form of the thoughts and feelings

kas mums parādās

kā sapņos piedzīvotās domas un sajūtas.

you experience in your dreams.

In other words,

Citiem vārdiem,

your dreams might be a random screen saver your brain turns on

mūsu sapņi varētu būt nejaušs ekrānsaudzētājs,

ko smadzenes ieslēdz, lai neizslēgtos pavisam.

so it doesn't completely shut down.

We dream to rehearse.

Mēs sapņojam, lai izmēģinātu.

Sapņi, kuros piedzīvojam bīstamas un draudīgas situācijas, ir visai bieži,

Dreams involving dangerous and threatening situations are very common,

and the primitive instinct rehearsal theory

un primitīvo instinktu izmēģinājumu teorija pauž,

holds that the content of a dream is significant to its purpose.

ka sapņa saturs ir būtisks tā mērķim.

Whether it's an anxiety-filled night of being chased through the woods by a bear

Vienalga, vai tā ir trauksmes pilna nakts, kurā tev mežā pakaļ dzenas lācis,

or fighting off a ninja in a dark alley,

vai cīniņš ar nindzju tumšā sānieliņā –

these dreams allow you to practice your fight or flight instincts

šie sapņi ļauj ievingrināt cīņas un bēgšanas instinktus

and keep them sharp and dependable in case you'll need them in real life.

un uzturēt tos modrus un uzticamus gadījumā, jo tos savajadzēsies dzīvē.

But it doesn't always have to be unpleasant.

Taču tiem nav vienmēr jābūt nepatīkamiem.

For instance, dreams about your attractive neighbor

Piemēram, sapņi par pievilcīgo kaimiņieni,

could actually give your reproductive instinct some practice, too.

ļauj ievingrināt arī vairošanās instinktus.

We dream to heal.

Mēs sapņojam, lai izdziedinātos.

Stress neurotransmitters in the brain are much less active

Stresa neiromediatori smadzenēs ir ievērojami mazāk aktīvi

during the REM stage of sleep,

dziļā miega fāzē,

even during dreams of traumatic experiences,

pat tad ja sapņojam par traumatisku pieredzi,

leading some researchers to theorize

liekot daļai zinātnieku teoretizēt,

that one purpose of dreaming is to take the edge off painful experiences

ka viens no sapņošanas mērķiem ir padarīt sāpīgo pieredzi mazāk asu

to allow for psychological healing.

un psiholoģisku dziedināšanos – iespējamu.

Reviewing traumatic events in your dreams with less mental stress

Traumatisku notikumu pārskatīšana sapņos

may grant you a clearer perspective

var ļaut uz tiem paskatīties skaidrāk

and enhanced ability to process them in psychologically healthy ways.

un uzlabot spēju tos pārstrādāt psiholoģiski veselīgākos veidos.

People with certain mood disorders and PTSD often have difficulty sleeping,

Cilvēkiem, kas cieš no garīgām kaitēm un pēctraumas stresa sindroma,

bieži ir miega traucējumi.

leading some scientists to believe that lack of dreaming

Tas liek daļai zinātnieku uzskatīt,

ka sapņu trūkums varētu būt viņu slimību veicinošs faktors.

may be a contributing factor to their illnesses.

We dream to solve problems.

Mēs sapņojam, lai atrisinātu problēmas.

Unconstrained by reality and the rules of conventional logic,

Sapņos, īstenības un ierastās loģiskas nesaistīts,

in your dreams, your mind can create limitless scenarios

tavs prāts var radīt neierobežotus scenārijus,

to help you grasp problems

lai palīdzētu tev aptvert problēmas

and formulate solutions that you may not consider while awake.

un atrast risinājumus, ko tu, iespējams, neapsvērtu, esot nomodā.

John Steinbeck called it the committee of sleep,

Džons Stainbeks to dēvēja par miega komiteju,

and research has demonstrated

un pētījumi ir pierādījuši,

the effectiveness of dreaming on problem solving.

ka problēmu risināšana sapņos ir efektīva.

It's also how renowned chemist August Kekule

Tieši tā plaši pazīstamais ķīmiķis Augusts Kekule atklāja

discovered the structure of the benzene molecule,

benzola molekulas uzbūvi,

and it's the reason that sometimes the best solution for a problem

un tas ir iemesls, kāpēc reizēm, risinot problēmas,

is to sleep on it.

rīts ir gudrāks par vakaru.

And those are just a few of the more prominent theories.

Un tās ir tikai dažas no pazīstamākajām teorijām.

As technology increases our capability for understanding the brain,

Tā kā tehnoloģija arvien palielina mūsu spēju saprast smadzenes,

it's possible that one day

iespējams, ka kādu dienu mēs atklāsim sapņu patieso iemeslu.

we will discover the definitive reason for them.

But until that time arrives, we'll just have to keep on dreaming.

Taču līdz tam laikam mums vienkārši būs jāturpina sapņot.