Why fascism is so tempting -- and how your data could power it | Yuval Noah Harari

Translator: Ilze Garda Reviewer: Kristaps Kadiķis

Hello, everyone.

Sveiki visiem!

It's a bit funny, because I did write that humans will become digital,

Tas ir mazliet jocīgi, jo es tiešām rakstīju, ka cilvēki kļūs digitāli,

but I didn't think it will happen so fast

bet nedomāju, ka tas notiks tik drīz

and that it will happen to me.

un ka tas notiks ar mani.

But here I am, as a digital avatar,

Bet te nu es esmu, kā digitāls avatārs,

and here you are, so let's start.

un te esat jūs, tāpēc sāksim.

And let's start with a question.

Un sāksim ar jautājumu.

How many fascists are there in the audience today?

Cik fašistu šodien ir starp klātesošajiem?

(Laughter)

(Smiekli)

Well, it's a bit difficult to say,

Mazliet grūti pateikt,

because we've forgotten what fascism is.

jo esam aizmirsuši, kas ir fašisms.

People now use the term "fascist"

Mūsdienās cilvēki apzīmējumu „fašists” izmanto

as a kind of general-purpose abuse.

kā tādu vispārēji lietojamu lamuvārdu.

Or they confuse fascism with nationalism.

Vai arī jauc fašismu ar nacionālismu.

So let's take a few minutes to clarify what fascism actually is,

Tāpēc veltīsim dažas minūtes, lai noskaidrotu, kas īsti ir fašisms

and how it is different from nationalism.

un ar ko tas atšķiras no nacionālisma.

The milder forms of nationalism have been among the most benevolent

Nacionālisma maigākās formas

ir starp cilvēces labdabīgākajiem veidojumiem.

of human creations.

Nations are communities of millions of strangers

Nācijas ir kopienas, ko veido miljoniem svešinieku,

who don't really know each other.

kas viens otru īsti nepazīst.

For example, I don't know the eight million people

Es, piemēram, nepazīstu tos astoņus miljonus cilvēku,

who share my Israeli citizenship.

ar kuriem mani vieno Izraēlas pilsonība.

But thanks to nationalism,

Taču, pateicoties nacionālismam,

we can all care about one another and cooperate effectively.

mēs visi viens par otru rūpējamies un efektīvi sadarbojamies.

This is very good.

Tas ir ļoti labi.

Some people, like John Lennon, imagine that without nationalism,

Daži, piemēram, Džons Lenons, iztēlojas, ka bez nacionālisma

the world will be a peaceful paradise.

pasaule būtu mierpilna paradīze.

But far more likely,

Bet daudz lielāka iespējamība,

without nationalism, we would have been living in tribal chaos.

ka bez nacionālisma mēs dzīvotu cilšu haosā.

If you look today at the most prosperous and peaceful countries in the world,

Ja mūsdienās paskatāmies uz bagātākajām un mierīgākajām pasaules valstīm,

countries like Sweden and Switzerland and Japan,

piemēram, Zviedriju un Šveici, un Japānu,

you will see that they have a very strong sense of nationalism.

redzam, ka tajās ir ļoti spēcīga nacionālisma izjūta.

In contrast, countries that lack a strong sense of nationalism,

Turpretim valstis, kurās spēcīgas nacionālisma izjūtas trūkst,

like Congo and Somalia and Afghanistan,

piemēram, Kongo un Somālija, un Afganistāna,

tend to be violent and poor.

mēdz būt vardarbīgas un nabadzīgas.

So what is fascism, and how is it different from nationalism?

Kas tad ir fašisms, un ar ko tas atšķiras no nacionālisma?

Well, nationalism tells me that my nation is unique,

Nacionālisms apgalvo, ka mana nācija ir unikāla

and that I have special obligations towards my nation.

un ka man pret to ir īpaši pienākumi.

Fascism, in contrast, tells me that my nation is supreme,

Fašisms turpretim apgalvo, ka mana nācija ir pārāka

and that I have exclusive obligations towards it.

un ka man ir pienākumi tikai pret to.

I don't need to care about anybody or anything other than my nation.

Man nav jādomā ne par vienu un ne par ko citu kā vien savu nāciju.

Usually, of course, people have many identities

Protams, parasti cilvēkiem ir daudzas identitātes

and loyalties to different groups.

un tie ir lojāli dažādām grupām.

For example, I can be a good patriot, loyal to my country,

Piemēram, es varu būt labs patriots, lojāls pret savu valsti,

and at the same time, be loyal to my family,

un tajā pašā laikā varu būt lojāls pret savu ģimeni,

my neighborhood, my profession,

kaimiņiem, profesiju,

humankind as a whole,

cilvēci kopumā,

truth and beauty.

patiesību un skaistumu.

Of course, when I have different identities and loyalties,

Protams, ja identitātes un lojalitātes ir vairākas,

it sometimes creates conflicts and complications.

reizēm var rasties konflikti un sarežģījumi.

But, well, who ever told you that life was easy?

Bet kurš gan teicis, ka dzīve ir viegla?

Life is complicated.

Dzīve ir sarežģīta.

Deal with it.

Tieciet ar to galā!

Fascism is what happens when people try to ignore the complications

Fašisms rodas, kad cilvēki mēģina ignorēt sarežģīto

and to make life too easy for themselves.

un padarīt savu dzīvi pārāk vienkāršu.

Fascism denies all identities except the national identity

Fašisms noliedz visas identitātes, izņemot nacionālo,

and insists that I have obligations only towards my nation.

un uzstāj, ka pienākumi man ir tikai pret savu nāciju.

If my nation demands that I sacrifice my family,

Ja mana nācija prasa upurēt savu ģimeni,

then I will sacrifice my family.

es upurēšu savu ģimeni.

If the nation demands that I kill millions of people,

Ja mana nācija prasa nogalināt miljoniem cilvēku,

then I will kill millions of people.

es nogalināšu miljoniem cilvēku.

And if my nation demands that I betray truth and beauty,

Un, ja mana nācija prasa nodot patiesību un skaistumu,

then I should betray truth and beauty.

man jānodod patiesība un skaistums.

For example, how does a fascist evaluate art?

Piemēram, kā fašists izvērtē mākslu?

How does a fascist decide whether a movie is a good movie or a bad movie?

Kā fašists izlemj, vai filma ir laba vai slikta?

Well, it's very, very, very simple.

Ļoti, ļoti, ļoti vienkārši.

There is really just one yardstick:

Patiesībā ir viena vienīga mēraukla –

if the movie serves the interests of the nation,

ja filma kalpo nācijas interesēm,

it's a good movie;

tā ir laba;

if the movie doesn't serve the interests of the nation,

ja filma nekalpo nācijas interesēm,

it's a bad movie.

tā ir slikta.

That's it.

Tas arī viss.

Similarly, how does a fascist decide what to teach kids in school?

Līdzīgi – kā fašists izlemj, kas bērniem mācāms skolās?

Again, it's very simple.

Atkal ļoti vienkārši.

There is just one yardstick:

Ir viena vienīga mēraukla –

you teach the kids whatever serves the interests of the nation.

bērniem māca jebko, kas kalpo nācijas interesēm.

The truth doesn't matter at all.

Patiesība ir pilnīgi nesvarīga.

Now, the horrors of the Second World War and of the Holocaust remind us

Otrā pasaules kara un holokausta šausmas mums atgādina

of the terrible consequences of this way of thinking.

par šāda domāšanas veida briesmīgajām sekām.

But usually, when we talk about the ills of fascism,

Tomēr parasti, runājot par fašisma ļaunumiem,

we do so in an ineffective way,

mēs to darām neefektīvi,

because we tend to depict fascism as a hideous monster,

jo tiecamies atainot fašismu kā derdzīgu briesmoni,

without really explaining what was so seductive about it.

patiesībā neizskaidrojot, kas tajā bija tik vilinošs.

It's a bit like these Hollywood movies that depict the bad guys --

Līdzīgi kā Holivudas filmās,

kas sliktos puišus – Voldemortu, Sauronu vai Dārtu Veideru –

Voldemort or Sauron or Darth Vader --

as ugly and mean and cruel.

ataino kā neglītus, ļaunus un nežēlīgus.

They're cruel even to their own supporters.

Viņi ir nežēlīgi pat pret saviem atbalstītājiem.

When I see these movies, I never understand --

Skatoties šīs filmas, es nekad nesaprotu,

why would anybody be tempted to follow a disgusting creep like Voldemort?

kāpēc lai kāds gribētu sekot tādam pretīgam riebeklim kā Voldemorts?

The problem with evil is that in real life,

Nelaime tajā, ka īstajā dzīvē

evil doesn't necessarily look ugly.

ļaunums ne vienmēr izskatās neglīts.

It can look very beautiful.

Tas var izskatīties ļoti skaists.

This is something that Christianity knew very well,

To ļoti labi zināja kristietība,

which is why in Christian art, as [opposed to] Hollywood,

tāpēc kristīgajā mākslā, pretstatā Holivudai,

Satan is usually depicted as a gorgeous hunk.

sātans parasti atainots kā ārkārtīgi pievilcīgs stiprinieks.

This is why it's so difficult to resist the temptations of Satan,

Tieši tāpēc sātana kārdinājumiem ir tik grūti pretoties,

and why it is also difficult to resist the temptations of fascism.

un tāpēc ir grūti pretoties arī fašisma kārdinājumiem.

Fascism makes people see themselves

Fašisms liek cilvēkiem uzskatīt sevi

as belonging to the most beautiful and most important thing in the world --

par piederīgiem visskaistākajam un svarīgākajam pasaulē –

the nation.

nācijai.

And then people think,

Un tad cilvēki domā:

"Well, they taught us that fascism is ugly.

„Man taču mācīja, ka fašisms ir neglīts.

But when I look in the mirror, I see something very beautiful,

Bet, skatoties spogulī, es redzu kaut ko ļoti skaistu,

so I can't be a fascist, right?"

tāpēc es nevaru būt fašists, vai ne?”

Wrong.

Nepareizi.

That's the problem with fascism.

Tā ir fašisma problēma.

When you look in the fascist mirror,

Skatoties fašisma spogulī,

you see yourself as far more beautiful than you really are.

cilvēki sevi redz daudz skaistākus, nekā viņi ir patiesībā.

In the 1930s, when Germans looked in the fascist mirror,

1930. gados, kad fašisma spogulī skatījās vācieši,

they saw Germany as the most beautiful thing in the world.

viņi redzēja Vāciju kā visskaistāko pasaulē.

If today, Russians look in the fascist mirror,

Ja šodien fašisma spogulī ieskatīsies krievi,

they will see Russia as the most beautiful thing in the world.

viņi kā pasaulē visskaistāko redzēs Krieviju.

And if Israelis look in the fascist mirror,

Un, ja fašisma spogulī ieskatās izraēlieši,

they will see Israel as the most beautiful thing in the world.

viņi kā pasaulē visskaistāko redzēs Izraēlu.

This does not mean that we are now facing a rerun of the 1930s.

Tas nenozīmē, ka esam 1930. gadu atkārtošanās priekšā.

Fascism and dictatorships might come back,

Fašisms un diktatūras var atgriezties,

but they will come back in a new form,

bet tās atgriezīsies jaunā formā,

a form which is much more relevant

formā, kas ir daudz atbilstošāka

to the new technological realities of the 21st century.

21. gadsimta jauno tehnoloģiju īstenībai.

In ancient times,

Senajos laikos

land was the most important asset in the world.

pasaules lielākā vērtība bija zeme.

Politics, therefore, was the struggle to control land.

Tādējādi politika bija cīņa par zemi.

And dictatorship meant that all the land was owned by a single ruler

Un diktatūra nozīmēja, ka visa zeme pieder vienam valdniekam

or by a small oligarch.

vai mazam oligarham.

And in the modern age, machines became more important than land.

Jaunajos laikos mašīnas kļuva svarīgākas par zemi.

Politics became the struggle to control the machines.

Politika kļuva par cīņu par mašīnām.

And dictatorship meant

Un diktatūra nozīmēja,

that too many of the machines became concentrated

ka pārāk daudz mašīnu koncentrējās

in the hands of the government or of a small elite.

valdības vai nelielas elites rokās.

Now data is replacing both land and machines

Tagad dati aizvieto gan zemi, gan mašīnas

as the most important asset.

kā vislielāko vērtību.

Politics becomes the struggle to control the flows of data.

Politika kļūst par cīņu par datu plūsmām.

And dictatorship now means

Un tagad diktatūra nozīmē,

that too much data is being concentrated in the hands of the government

ka pārāk daudz datu

koncentrēti valdības vai nelielas elites rokās.

or of a small elite.

The greatest danger that now faces liberal democracy

Tagad lielākais liberālās demokrātijas drauds

is that the revolution in information technology

ir tas, ka informācijas tehnoloģiju revolūcija

will make dictatorships more efficient than democracies.

diktatūras padarīs efektīvākas nekā demokrātijas.

In the 20th century,

20. gadsimtā

democracy and capitalism defeated fascism and communism

demokrātija un kapitālisms sakāva fašismu un komunismu,

because democracy was better at processing data and making decisions.

jo demokrātija spēja labāk apstrādāt datus un pieņemt lēmumus.

Given 20th-century technology,

Ņemot vērā 20. gadsimta tehnoloģijas,

it was simply inefficient to try and concentrate too much data

vienkārši nebija efektīvi koncentrēt pārāk daudz datu

and too much power in one place.

un pārāk daudz varas vienuviet.

But it is not a law of nature

Bet tas nav nekāds dabas likums,

that centralized data processing is always less efficient

ka centralizēta datu apstrāde vienmēr ir neefektīvāka

than distributed data processing.

nekā izkliedēta datu apstrāde.

With the rise of artificial intelligence and machine learning,

Mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās uzplaukums var padarīt iespējamu

it might become feasible to process enormous amounts of information

efektīvu liela apjoma informācijas apstrādi vienuviet,

very efficiently in one place,

to take all the decisions in one place,

lēmumu pieņemšanu vienuviet,

and then centralized data processing will be more efficient

un tad centralizēta datu apstrāde

būs efektīvāka nekā izkliedēta datu apstrāde.

than distributed data processing.

And then the main handicap of authoritarian regimes

Un tad 20. gadsimta autoritatīvo režīmu galvenais trūkums –

in the 20th century --

their attempt to concentrate all the information in one place --

to mēģinājumi visu informāciju koncentrēt vienuviet –

it will become their greatest advantage.

kļūs par šo režīmu lielāko priekšrocību.

Another technological danger that threatens the future of democracy

Vēl viens tehnoloģiju risks, kas apdraud demokrātijas nākotni,

is the merger of information technology with biotechnology,

ir informācijas tehnoloģiju un biotehnoloģiju saplūšana,

which might result in the creation of algorithms

kas var novest pie tādu algoritmu radīšanas,

that know me better than I know myself.

kas pazīst mani labāk nekā es pats sevi.

And once you have such algorithms,

Kad parādījušies šādi algoritmi,

an external system, like the government,

ārēja sistēma, piemēram, valdība,

cannot just predict my decisions,

var ne tikai paredzēt manus lēmumus,

it can also manipulate my feelings, my emotions.

bet arī manipulēt ar manām jūtām, manām emocijām.

A dictator may not be able to provide me with good health care,

Diktators varbūt nevarēs nodrošināt man labu veselības aprūpi,

but he will be able to make me love him

bet viņš spēs likt man viņu mīlēt

and to make me hate the opposition.

un ienīst opozīciju.

Democracy will find it difficult to survive such a development

Demokrātijai būs grūti pārdzīvot šādu attīstību,

because, in the end,

jo galu galā

democracy is not based on human rationality;

demokrātija nav balstīta uz cilvēku racionalitāti;

it's based on human feelings.

tā ir balstīta uz cilvēku jūtām.

During elections and referendums,

Vēlēšanu un referendumu laikā

you're not being asked, "What do you think?"

jums nejautā: „Ko domājat?”

You're actually being asked, "How do you feel?"

Jums patiesībā jautā: „Kā jūtaties?”

And if somebody can manipulate your emotions effectively,

Un, ja kāds spēj efektīvi manipulēt ar jūsu emocijām,

democracy will become an emotional puppet show.

demokrātija kļūs par emocionālu leļļu teātri.

So what can we do to prevent the return of fascism

Ko tad varam darīt, lai novērstu fašisma atgriešanos

and the rise of new dictatorships?

un jaunu diktatūru uzplaukumu?

The number one question that we face is: Who controls the data?

Pirmais jautājums – kurš kontrolē datus?

If you are an engineer,

Ja esat inženieris,

then find ways to prevent too much data

atrodiet veidus, kā novērst, ka pārlieku daudz datu

from being concentrated in too few hands.

koncentrējas dažu cilvēku rokās.

And find ways to make sure

Un atrodiet veidus, kā nodrošināt,

the distributed data processing is at least as efficient

ka izkliedēta datu apstrāde ir vismaz tikpat efektīva

as centralized data processing.

kā centralizēta datu apstrāde.

This will be the best safeguard for democracy.

Tā būs vislabākā demokrātijas aizsardzība.

As for the rest of us who are not engineers,

Mums pārējiem, kas nav inženieri,

the number one question facing us

jautājums numur viens

is how not to allow ourselves to be manipulated

ir, kā nepieļaut, ka ar mums manipulē

by those who control the data.

tie, kas kontrolē datus.

The enemies of liberal democracy, they have a method.

Liberālās demokrātijas ienaidniekiem ir sava metode.

They hack our feelings.

Viņi uzlauž mūsu jūtas.

Not our emails, not our bank accounts --

Nevis mūsu e-pastus vai banku kontus –

they hack our feelings of fear and hate and vanity,

viņi uzlauž mūsu jūtas – bailes, naidu un pašlepnumu –

and then use these feelings

un tad izmanto tās,

to polarize and destroy democracy from within.

lai pretnostatītu un grautu demokrātiju no iekšienes.

This is actually a method

Patiesībā tā ir metode,

that Silicon Valley pioneered in order to sell us products.

ko pirmoreiz izmantoja Silīcija ieleja, lai mums pārdotu preces.

But now, the enemies of democracy are using this very method

Bet nu šo pašu metodi izmanto demokrātijas ienaidnieki,

to sell us fear and hate and vanity.

lai pārdotu mums bailes, naidu un pašlepnumu.

They cannot create these feelings out of nothing.

Šīs sajūtas viņi nevar radīt no nekā.

So they get to know our own preexisting weaknesses.

Tāpēc viņi iepazīst mūsu esošās vājības.

And then use them against us.

un tad izmanto tās pret mums.

And it is therefore the responsibility of all of us

Tāpēc mūsu visu atbildība ir

to get to know our weaknesses

iepazīt savas vājības

and make sure that they do not become a weapon

un pārliecināties, ka tās nekļūst par ieročiem

in the hands of the enemies of democracy.

demokrātijas ienaidnieku rokās.

Getting to know our own weaknesses

Savu vājību iepazīšana

will also help us to avoid the trap of the fascist mirror.

mums palīdzēs izvairīties arī no fašisma spoguļa lamatām.

As we explained earlier, fascism exploits our vanity.

Kā noskaidrojām, fašisms izmanto mūsu pašlepnumu.

It makes us see ourselves as far more beautiful than we really are.

Tas mūs savās acīs padara daudz skaistākus, nekā patiesībā esam.

This is the seduction.

Tas ir kārdinājums.

But if you really know yourself,

Taču, ja cilvēks sevi patiešām pazīst,

you will not fall for this kind of flattery.

tas neiekritīs šādu glaimu lamatās.

If somebody puts a mirror in front of your eyes

Ja kāds jums priekšā noliek spoguli,

that hides all your ugly bits and makes you see yourself

kas paslēpj visus jūsu neglītumus un liek savās acīs izskatīties

as far more beautiful and far more important

daudz skaistākam un svarīgākam,

than you really are,

nekā patiesībā esat,

just break that mirror.

sasitiet šo spoguli!

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)

Chris Anderson: Yuval, thank you.

Kriss Andersons: Juval, paldies.

Goodness me.

Ak vai, liels prieks tevi atkal redzēt!

It's so nice to see you again.

So, if I understand you right,

Tātad, ja pareizi saprotu,

you're alerting us to two big dangers here.

tu brīdini par divu veidu briesmām.

One is the possible resurgence of a seductive form of fascism,

Viens ir iespējamā vilinoša fašisma atjaunošanās,

but close to that, dictatorships that may not exactly be fascistic,

bet turpat blakus – diktatūras, kas varbūt nav gluži fašistiskas,

but control all the data.

bet kontrolē visus datus.

I wonder if there's a third concern

Es domāju, vai nav arī trešais drauds,

that some people here have already expressed,

ko daži klātesošie jau minēja,

which is where, not governments, but big corporations control all our data.

proti, ka nevis valdības, bet lielās korporācijas kontrolē visus mūsu datus.

What do you call that,

Kā tu to sauktu,

and how worried should we be about that?

un cik ļoti mums par to būtu jāraizējas?

Yuval Noah Harari: Well, in the end, there isn't such a big difference

Juvals Noa Harari: Galu galā atšķirība

between the corporations and the governments,

starp korporācijām un valdībām nav nemaz tik liela,

because, as I said, the questions is: Who controls the data?

jo, kā jau teicu, jautājums ir, kurš kontrolē datus.

This is the real government.

Tā arī ir īstenā valdība.

If you call it a corporation or a government --

Vai to sauc par korporāciju vai valdību...

if it's a corporation and it really controls the data,

ja tā ir korporācija un tā patiešām kontrolē datus,

this is our real government.

tā ir mūsu īstenā valdība.

So the difference is more apparent than real.

Atšķirība tātad ir vairāk šķietama nekā īsta.

CA: But somehow, at least with corporations,

K.A.: Bet ar korporācijām vismaz kaut kā

you can imagine market mechanisms where they can be taken down.

var iedomāties tirgus mehānismus, kas tās spēj ierobežot.

I mean, if consumers just decide

Proti, ja patērētāji nolemj,

that the company is no longer operating in their interest,

ka uzņēmums vairs nedarbojas viņu interesēs,

it does open the door to another market.

paveras durvis citam tirgum.

It seems easier to imagine that

To šķiet vieglāk iztēloties

nekā, piemēram, pilsoņu sacelšanos

than, say, citizens rising up and taking down a government

un visu kontrolējošas valdības gāšanu.

that is in control of everything.

YNH: Well, we are not there yet,

J.N.H.: Līdz tam vēl neesam nonākuši,

but again, if a corporation really knows you better than you know yourself --

taču, ja korporācija jūs patiešām pazīst labāk nekā jūs paši,

at least that it can manipulate your own deepest emotions and desires,

tā var manipulēt ar jūsu dziļākajām jūtām un vēlmēm,

and you won't even realize --

un jūs pat nenojautīsiet...

you will think this is your authentic self.

jūs domāsiet, ka tas ir jūsu patiesais es.

So in theory, yes, in theory, you can rise against a corporation,

Tā ka, jā, teorētiski, jūs varat sacelties pret korporāciju,

just as, in theory, you can rise against a dictatorship.

tāpat kā teorētiski varat sacelties pret diktatūru.

But in practice, it is extremely difficult.

Taču praktiski tas ir ārkārtīgi grūti.

CA: So in "Homo Deus," you argue that this would be the century

K.A.: Grāmatā „Homo Deus” tu apgalvo, ka šis ir gadsimts,

when humans kind of became gods,

kad cilvēki savā ziņā kļūs par dieviem,

either through development of artificial intelligence

vai nu attīstot mākslīgo intelektu,

or through genetic engineering.

vai ar ģenētiskās inženierijas palīdzību.

Has this prospect of political system shift, collapse

Vai šī iespējamā politiskās sistēmas maiņa, sabrukums

impacted your view on that possibility?

ietekmējis tavu skatījumu uz šo iespēju?

YNH: Well, I think it makes it even more likely,

J.N.H.: Manuprāt, tas nozīmē lielāku iespējamību, ka tā notiks

and more likely that it will happen faster,

un ka tas notiks ātrāk,

because in times of crisis, people are willing to take risks

jo krīzes laikā cilvēki ir gatavi uzņemties risku,

that they wouldn't otherwise take.

ko citkārt neuzņemtos.

And people are willing to try

Un cilvēki ir gatavi izmēģināt

all kinds of high-risk, high-gain technologies.

visa veida augsta riska, augsta ieguvuma tehnoloģijas.

So these kinds of crises might serve the same function

Tā ka šāda veida krīzes var veikt to pašu uzdevumu,

as the two world wars in the 20th century.

ko 20. gadsimtā veica divi pasaules kari.

The two world wars greatly accelerated

Abi pasaules kari ievērojami paātrināja

the development of new and dangerous technologies.

jaunu un bīstamu tehnoloģiju attīstību.

And the same thing might happen in the 21st century.

Un tieši tas pats var notikt 21. gadsimtā.

I mean, you need to be a little crazy to run too fast,

Ir jābūt mazliet trakam, lai pārlieku skrietu uz priekšu,

let's say, with genetic engineering.

teiksim, ar gēnu inženieriju.

But now you have more and more crazy people

Bet tagad dažādās pasaules valstīs pie varas ir arvien vairāk traku cilvēku,

in charge of different countries in the world,

so the chances are getting higher, not lower.

tā ka iespējamība pieaug, nevis sarūk.

CA: So, putting it all together, Yuval, you've got this unique vision.

K.A.: Saliekot šo visu kopā, Juval, tev ir unikāls skatījums.

Roll the clock forward 30 years.

30 gadus uz priekšu –

What's your guess -- does humanity just somehow scrape through,

kā tev šķiet, vai cilvēce kaut kā izķepurosies,

look back and say, "Wow, that was a close thing. We did it!"

varēs atskatīties un teikt: „Oho, tas nu gan bija tuvu! Mums izdevās!”

Or not?

Vai tomēr ne?

YNH: So far, we've managed to overcome all the previous crises.

J.N.H.: Līdz šim mums vienmēr izdevies krīzes pārvarēt.

And especially if you look at liberal democracy

Jo īpaši, ja, skatoties uz liberālo demokrātiju,

and you think things are bad now,

šķiet, ka nu viss ir slikti,

just remember how much worse things looked in 1938 or in 1968.

jāatceras, cik daudz sliktāk viss izskatījās 1938. vai 1968. gadā.

So this is really nothing, this is just a small crisis.

Tā ka tas patiešām nav nekas, tā ir tikai maza krīze.

But you can never know,

Taču nekad nevar zināt,

because, as a historian,

jo kā vēsturnieks

I know that you should never underestimate human stupidity.

zinu, ka nekad nevajag novērtēt par zemu cilvēku stulbumu.

(Laughter) (Applause)

(Smiekli) (Aplausi)

It is one of the most powerful forces that shape history.

Tas ir viens no jaudīgākajiem, vēsturi veidojošajiem spēkiem.

CA: Yuval, it's been an absolute delight to have you with us.

K.A.: Juval, liels prieks, ka varēji mums virtuāli pievienoties.

Thank you for making the virtual trip.

Jauku vakaru Telavivā!

Have a great evening there in Tel Aviv.

Juvals Harari.

Yuval Harari!

J.N.H.: Paldies, liels paldies.

YNH: Thank you very much.

(Applause)

(Aplausi)