James Hansen: Why I must speak out about climate change

Translator: Reinis Prēdelis Reviewer: Kristaps Kadiķis

What do I know

Ko es zinu tādu,

that would cause me,

kas būtu iemesls, lai mani

a reticent, Midwestern scientist,

atturīgu, Amerikas rietumu vidienes

to get myself arrested

zinātnieku apcietinātu

in front of the White House protesting?

Baltā nama priekšā protestējot?

And what would you do

Un ko jūs darītu,

if you knew what I know?

ja zinātu to, ko zinu es?

Let's start with how I got to this point.

Sāksim ar to, kā es līdz tam nokļuvu.

I was lucky to grow up

Man laimējās uzaugt

at a time when it was not difficult

laikā, kad nebija grūti

for the child of a tenant farmer

algotu zemnieku bērnam

to make his way to the state university.

iekļūt valsts universitātē.

And I was really lucky

Man patiešām palaimējās

to go to the University of Iowa

doties uz Aiovas universitāti,

where I could study under Professor James Van Allen

kur varēju studēt profesora Džeimsa Van Alena vadībā,

who built instruments

kurš radīja ierīces

for the first U.S. satellites.

pirmajiem Amerikas pavadoņiem.

Professor Van Allen told me

Profesors Van Alens man stāstīja

about observations of Venus,

par Venēras novērojumiem,

that there was intense microwave radiation.

ka bija vērojama stipra mikroviļņu radiācija.

Did it mean that Venus had an ionosphere?

Vai tas nozīmēja, ka Venērai bija jonosfēra?

Or was Venus extremely hot?

Vai varbūt Venēra bija ārkārtīgi karsta?

The right answer,

Pareizā atbilde,

confirmed by the Soviet Venera spacecraft,

ko apstiprināja Venēras Padomju kosmosa kuģis,

was that Venus was very hot --

bija, ka Venēra ir ļoti karsta —

900 degrees Fahrenheit.

900 grādu pēc Fārenheita.

And it was kept hot

Tā saglabāja karstumu,

by a thick carbon dioxide atmosphere.

pateicoties biezai oglekļa dioksīda atmosfērai.

I was fortunate to join NASA

Man laimējās piebiedroties NASA

and successfully propose

un veiksmīgi ierosināt

an experiment to fly to Venus.

eksperimentālu lidojumu uz Venēru.

Our instrument took this image

Mūsu ierīces uzņēma šo attēlu

of the veil of Venus,

ar Venēras plīvuru,

which turned out to be

kas izrādījās esam

a smog of sulfuric acid.

sērskābes smogs.

But while our instrument was being built,

Taču kamēr tika būvēta mūsu ierīce,

I became involved in calculations

es iesaistījos aprēķinu veikšanā

of the greenhouse effect

siltumnīcas efektam

here on Earth,

šeit uz zemes.

because we realized

Tāpēc, ka mēs sapratām,

that our atmospheric composition was changing.

ka mūsu atmosfēras sastāvs mainījās.

Eventually, I resigned

Galu galā, es atkāpos

as principal investigator

no galvenā pētnieka amata

on our Venus experiment

mūsu Venēras eksperimentā,

because a planet changing before our eyes

jo pašu planētas izmaiņas acu priekšā

is more interesting and important.

ir daudz interesantākas un svarīgākas.

Its changes will affect all of humanity.

Tās izmaiņas ietekmēs visu cilvēci.

The greenhouse effect had been well understood

Siltumnīcas efekts bija labi izprasts

for more than a century.

jau vairāk kā gadsimtu.

British physicist John Tyndall,

Britu fiziķis Džons Tindels,

in the 1850's,

1850. gados

made laboratory measurements

veica laboratorijas mērījumus

of the infrared radiation,

infrasarkanajai radiācijai,

which is heat.

kas ir siltums.

And he showed that gasses such as CO2 absorb heat,

Viņš parādīja, ka gāzes, kā piemēram, CO2 absorbē siltumu,

thus acting like a blanket

tādējādi strādājot kā sega,

warming Earth's surface.

sildot Zemes virsmu.

I worked with other scientists

Es strādāju kopā ar citiem zinātniekiem

to analyze Earth climate observations.

Zemes klimata novērojumu analizēšanai.

In 1981,

1981. gadā

we published an article in Science magazine

mēs publicējām rakstu „Science Magazine”,

concluding that observed warming

kas atklāja, ka gadsimta gaitā

of 0.4 degrees Celsius

novērotā sasilšana

in the prior century

par 0,4 grādiem pēc Celsija

was consistent with the greenhouse effect

ir bijusi tieši saistīta ar siltumnīcas efektu,

of increasing CO2.

CO2 palielināšanos.

That Earth would likely warm in the 1980's,

Zeme visdrīzāk sasiltu 1980. gadu gaitā

and warming would exceed

un līdz gadsimta beigām

the noise level of random weather

silšana sasniegtu

by the end of the century.

vidējās temperatūras kritisko līmeni.

We also said that the 21st century

Mēs arī brīdinājām, ka 21. gadsimtā

would see shifting climate zones,

būtu novērojamas klimata zonu maiņas,

creation of drought-prone regions

sausuma reģionu veidošanās

in North America and Asia,

Ziemeļamerikā un Āzijā,

erosion of ice sheets, rising sea levels

Ledāju erozija un jūras līmeņa celšanās

and opening of the fabled Northwest Passage.

un leģendārās Ziemeļrietumu pārejas atvēršanos.

All of these impacts

Visi šie triecieni,

have since either happened

tolaik aizsākoties, ir jau notikuši

or are now well under way.

vai pašlaik pilnā sparā notiek.

That paper was reported on the front page of the New York Times

Mūsu ziņojums tika atspoguļots arī The New York Times pirmajā lapā

and led to me testifying to Congress

un ļāva man uzstāties Kongresā

in the 1980's,

1980. gados,

testimony in which I emphasized

ziņojums, kurā es uzsvēru,

that global warming increases both extremes

ka globālā sasilšana abējādi palielina

of the Earth's water cycle.

Zemes ūdens apmaiņas ciklu.

Heatwaves and droughts on one hand,

Vienā veidā tie ir karstuma viļņi un sausums,

directly from the warming,

kas rodas tieši no sasilšanas,

but also, because a warmer atmosphere

taču arī, pateicoties siltākai atmosfērai,

holds more water vapor

tā uzkrāj vairāk ūdens tvaika

with its latent energy,

ar tā netiešo enerģiju,

rainfall will become

daudz lielākos apmēros

in more extreme events.

palielināsies nokrišņi.

There will be stronger storms and greater flooding.

Tas paredz spēcīgākas vētras un lielākus plūdus.

Global warming hoopla

Globālās sasilšanas ēverģēlība

became time-consuming

kļuva laikietilpīga

and distracted me from doing science --

un novērsa mani no nodarbošanās ar zinātni,

partly because I had complained

daļēji tāpēc, ka biju sūdzējies

that the White House altered my testimony.

par to, ka Baltais Nams bija sagrozījis manu vēstījumu.

So I decided to go back

Tamdēļ es nolēmu griezties atpakaļ,

to strictly doing science

lai stingri pieturētos nodarbēm, kas saistītas ar zinātni

and leave the communication to others.

un citiem atstātu vietu dialogiem.

By 15 years later,

Aptuveni 15 gadus vēlāk,

evidence of global warming was much stronger.

globālās sasilšanas pierādījumi bija daudz vērienīgāki.

Most of the things mentioned in our 1981 paper

lielākā daļa 1981. gada dokumentā minēto prognožu

were facts.

bija fakti.

I had the privilege to speak twice

Man bija iespēja divreiz runāt

to the president's climate task force.

prezidenta klimata jautājumu darba grupā.

But energy policies continued to focus

Taču energētiskā politika turpināja vērst uzsvaru

on finding more fossil fuels.

uz jaunām degizrakteņu atradnēm.

By then we had two grandchildren,

Tajā laikā mums jau bija divi mazbērni,

Sophie and Connor.

Sofija un Konors.

I decided

Es nolēmu,

that I did not want them in the future

ka nevēlos, lai viņi nākotnē

to say, "Opa understood what was happening,

teiktu: „Opaps saprata, kas notiek,

but he didn't make it clear."

taču viņš neko nedarīja lietas labā.”

So I decided to give a public talk

Tādēļ es nolēmu publiski uzstāties ar runu,

criticizing the lack of an appropriate energy policy.

kritizējot enerģētiskās politikas trūkumus.

I gave the talk at the University of Iowa in 2004

2004. gadā es uzstājos ar runu Aiovas universitātē

and at the 2005 meeting

un 2005. gadā

of the American Geophysical Union.

Amerikas Ģeofizikas savienības sanāksmē.

This led to calls

Tas noveda līdz zvaniem

from the White House to NASA headquarters

no Baltā Nama NASA vadībai,

and I was told that I could not give any talks or speak with the media

un man tika pateikts, ka es nedrīkstu uzstāties ar runām vai runāt ar medijiem

without prior explicit approval

bez iepriekš saskaņotas atļaujas,

by NASA headquarters.

no NASA vadības puses.

After I informed the New York Times

Pēc tam, kad informēju New York Times

about these restrictions,

par šiem ierobežojumiem,

NASA was forced to end the censorship.

NASA bija spiesta cenzūru izbeigt.

But there were consequences.

Taču tam bija arī sekas.

I had been using the first line

Es biju izmantojis pirmo rindiņu

of the NASA mission statement,

no NASA misiju mērķiem,

"To understand and protect the home planet,"

„Izprast un pasargāt mūsu planētu,”

to justify my talks.

lai attaisnotu savas runas.

Soon the first line of the mission statement

Drīz pēc tam šī pirmā rindiņa no misiju mērķiem

was deleted, never to appear again.

tika izdzēsta, un nekad vairs nav atjaunota.

Over the next few years

Nākamos pāris gadus

I was drawn more and more

aizvien vairāk un vairāk

into trying to communicate the urgency

centos paust steidzami nepieciešamās

of a change in energy policies,

pārmaiņas enerģētiskajā politikā,

while still researching the physics of climate change.

kamēr vēl joprojām darbojos kā pētnieks ar klimata izmaiņām.

Let me describe the most important conclusion from the physics --

ļaujiet man raksturot pētījumu pašu svarīgāko secinājumu,

first, from Earth's energy balance

pirmkārt, no Zemes enerģijas līdzsvara

and, second, from Earth's climate history.

un, otrkārt, no Zemes klimata vēsturiskā viedokļa.

Adding CO2 to the air

Pievienojot CO2 gaisam

is like throwing another blanket on the bed.

ir kā uzklāt gultai vēl vienu segu.

It reduces Earth's heat radiation to space,

Tas samazina Zemes siltuma izstarojumu kosmosā,

so there's a temporary energy imbalance.

tādēļ rodas īslaicīgs enerģijas nelīdzsvars.

More energy is coming in

Vairāk enerģija tiek saņemta,

than going out,

nekā atdota,

until Earth warms up enough

līdz Zeme sasilst tik daudz

to again radiate to space

lai no jauna kosmosā izstarotu siltumu

as much energy as it absorbs from the Sun.

tik daudz enerģijas, cik tā absorbē no Saules.

So the key quantity

Tātad zīmīgais daudzums

is Earth's energy imbalance.

ir Zemes enerģijas nelīdzsvars.

Is there more energy coming in

Vai vairāk enerģija tiek saņemta,

than going out?

nekā atdota?

If so, more warming is in the pipeline.

Jā tā, tad atmosfērai pievadīts vairāk siltuma.

It will occur without adding any more greenhouse gasses.

Tas notiks arī nepievienojot vairāk siltumnīcas efekta gāzu.

Now finally,

Beidzot,

we can measure Earth's energy imbalance precisely

mēs varam precīzi izmērīt Zemes enerģijas nelīdzsvaru,

by measuring the heat content

izmērot siltuma daudzumu

in Earth's heat reservoirs.

Zemes siltuma rezervuāros.

The biggest reservoir, the ocean, was the least well measured,

Lielākais rezervuārs, okeāns, bija vismazāk mērītais,

until more than 3,000 Argo floats

līdz vairāk nekā 3000 „Argo” nirstošo boju

were distributed around the world's ocean.

mērījumu tika izdarīti visos Zemes okeānos.

These floats reveal

Šie mērījumi atklāj,

that the upper half of the ocean

ka augšējā okeāna daļa

is gaining heat at a substantial rate.

pamatīgos apmēros uzņem siltumu.

The deep ocean is also gaining heat at a smaller rate,

Dziļā okeāna daļa arī gūst siltumu, taču mazākos apmēros,

and energy is going

un enerģija

into the net melting of ice all around the planet.

kļūst par planētu aptverošu un ledus kausējošu tīklu.

And the land, to depths of tens of meters,

Arī desmitu metru dziļumā esošā zeme

is also warming.

uzsilst.

The total energy imbalance now

Kopējais enerģijas nelīdzsvars šobrīd

is about six-tenths of a watt per square meter.

ir apmēram vata sešas desmittdaļas uz kvadrātmetru (6/10W / m2)

That may not sound like much,

Tas var neizklausīties daudz,

but when added up over the whole world, it's enormous.

taču saskaitot kopā pa visu pasauli, tas ir milzum daudz.

It's about 20 times greater

Tas ir aptuveni 20 reižu vairāk

than the rate of energy use by all of humanity.

kā enerģija, ko patērē visa cilvēce.

It's equivalent to exploding

Tas ir līdzvērtīgi

400,000 Hiroshima atomic bombs per day

400,000 Hirošimas atombumbu uzspridzināšanai dienā

365 days per year.

365 dienas gadā.

That's how much extra energy

Tik daudz par daudz enerģijas

Earth is gaining each day.

Zeme katru dienu uzņem.

This imbalance,

Šis nelīdzsvars,

if we want to stabilize climate,

ja mēs vēlamies stabilizēt klimatu,

means that we must reduce CO2

nozīmē, ka mums ir jāsamazina CO2

from 391 ppm, parts per million,

no 391 ppm, daļiņas uz mijonu,

back to 350 ppm.

atpakaļ līdz 350 ppm.

That is the change needed to restore energy balance

Šādas ir nepieciešamās pārmaiņas, lai atjaunotu enerģijas līdzsvaru

and prevent further warming.

un novērstu turpmāku sasilšanu.

Climate change deniers argue

Klimata izmaiņu noliedzēji apgalvo,

that the Sun is the main cause of climate change.

ka Saule ir galvenais klimata izmaiņu cēlonis.

But the measured energy imbalance occurred

Taču mērītais enerģijas nelīdzsvars bija sastopams

during the deepest solar minimum in the record,

zemākajā saules starojuma novērojuma laikā,

when the Sun's energy reaching Earth was least.

kad zemi sasniegusī saules enerģija bija samazinātos apmēros.

Yet, there was more energy coming in than going out.

Neskatoties uz to, saņemtā enerģija bija vairāk, nekā atdotā.

This shows that the effect of the Sun's variations on climate

Tas apstiprina to, ka iespaids, kādu uz klimatu atstāj saules enerģija

is overwhelmed by the increasing greenhouse gasses,

ir nesalīdzināms ar iespaidu, kādu atstāj siltumnīcas efekta gāzes,

mainly from burning fossil fuels.

lielākoties no kurināmo izrakteņu dedzināšanas.

Now consider Earth's climate history.

Nu atskatoties uz Zemes klimatisko vēsturi.

These curves for global temperature,

Šīs globālās temperatūras maiņas,

atmospheric CO2 and sea level

atmosfēras CO2 un jūras līmeņa līknes

were derived from ocean cores and Antarctic ice cores,

ir iegūtas no okeāna dzīļu un Antarktikas ledus serdes,

from ocean sediments and snowflakes

no okeāna nogulumiem un sniegpārslām

that piled up year after year

kas uzkrājās gadu no gada

over 800,000 years

aptuveni 800 000 gadus,

forming a two-mile thick ice sheet.

veidojot divu jūdžu biezu ledus kārtu.

As you see, there's a high correlation

Kā varat redzēt, pastāv ievērojama sakarība

between temperature, CO2 and sea level.

starp temperatūru, CO2 un jūras līmeni.

Careful examination shows

Uzmanīga izpēte parāda,

that the temperature changes

ka temperatūras izmaiņas

slightly lead the CO2 changes

viegli vedina uz CO2 izmaiņām

by a few centuries.

pāris gadsimtu gaitā.

Climate change deniers like to use this fact

Klimata izmaiņu noliedzējiem tīk izmantot šo faktu,

to confuse and trick the public

lai samulsinātu un mānītu sabiedrību

by saying, "Look, the temperature causes CO2 to change,

sakot: „Temperatūra ir tā, kas liek CO2 daudzumam mainīties,

not vice versa."

nevis pretēji.”

But that lag

Taču šis aizkavējums

is exactly what is expected.

ir tieši tas, kas sagaidāms.

Small changes in Earth's orbit

Nelielas izmaiņas Zemes orbītā,

that occur over tens to hundreds of thousands of years

kas atgadās desmit līdz simts tūkstoš gadu laikā

alter the distribution

maina izplatīšanos

of sunlight on Earth.

Saules gaismai uz Zemes.

When there is more sunlight

Kad ir vairāk saules gaismas

at high latitudes in summer, ice sheets melt.

augstos platuma grādos vasarā, ledāji kūst.

Shrinking ice sheets

Ledāju kušana,

make the planet darker,

padara zemi tumšāku,

so it absorbs more sunlight

tāpēc tā absorbē vairāk saules gaismas

and becomes warmer.

un kļūst siltāka.

A warmer ocean releases CO2,

Siltāks okeāns izdala CO2,

just as a warm Coca-Cola does.

gluži tāpat kā silta Coca-Cola.

And more CO2 causes more warming.

Un vairāk CO2 veicina spēcīgāku sasilšanu.

So CO2, methane, and ice sheets

Tātad CO2, metāns, un ledāji

were feedbacks

bija šī atgriezeniskā saite,

that amplified global temperature change

kas pastiprināja globālās temperatūras izmaiņas

causing these ancient climate oscillations to be huge,

radot to, ka šīs senās klimata svārstības ir milzīgas,

even though the climate change was initiated

neskatoties uz to, ka klimata izmaiņas uzsāka

by a very weak forcing.

salīdzinoši vājš spēks.

The important point

Galvenā doma

is that these same amplifying feedbacks

ir tā, ka šīs pašas atgriezeniskās saites

will occur today.

norisināsies šodien.

The physics does not change.

Fizika nemainās.

As Earth warms,

Zemei sasilstot,

now because of extra CO2 we put in the atmosphere,

šobrīd pateicoties papildu atmosfērai pievadītajam CO2,

ice will melt,

kusīs ledus,

and CO2 and methane will be released

un no silstošajiem okeāniem un

by warming ocean and melting permafrost.

kūstošajām mūžīgā sasaluma zonām izdalīsies CO2 un metāns.

While we can't say exactly how fast

Kamēr mēs nevaram pateikt tieši, cik ātri

these amplifying feedbacks will occur,

šie plašie atgriezeniskie procesi risināsies,

it is certain they will occur,

ir skaidrs, ka tie notiks,

unless we stop the warming.

ja vien mēs neapturēsim sasilšanu.

There is evidence

Pastāv pierādījumi

that feedbacks are already beginning.

ka atgriezeniskie procesi jau sākas.

Precise measurements

Precīzi mērījumi

by GRACE, the gravity satellite,

ar GRACE, gravitācijas pavadoni,

reveal that both Greenland and Antarctica

Atklāj, ka abas, Grenlande un Antarktika,

are now losing mass,

šobrīd zaudē masu,

several hundred cubic kilometers per year.

vairāku simtu kubikkilometru gada laikā.

And the rate has accelerated

Kopš mērījumi aizsākšanas

since the measurements began

pirms deviņiem gadiem

nine years ago.

apjomi ir paātrinājušies.

Methane is also beginning

Arī metāns sāk

to escape from the permafrost.

izlauzties no mūžīgā sasaluma.

What sea level rise

Cik lielu ūdenslīmeņa celšanos

can we look forward to?

mēs varam sagaidīt?

The last time CO2 was 390 ppm,

Pēdējo reizi CO2 bija 390 ppm,

today's value,

šodienas

sea level was higher

jūras līmenis bija augstāks

by at least 15 meters, 50 feet.

līdz vismaz 15 metriem, 50 pēdām.

Where you are sitting now

Vieta, kur jūs sēžat šobrīd,

would be under water.

būtu zem ūdens.

Most estimates are that, this century,

Lielākā daļa aprēķinu liecina par to, ka šajā gadsimtā,

we will get at least one meter.

mēs dabūsim vismaz vienu metru.

I think it will be more

es uzskatu, ka būs vairāk,

if we keep burning fossil fuels,

ja turpināsim svilināt degizrakteņus,

perhaps even five meters, which is 18 feet,

iespējams pat pieci metri, kas ir 18 pēdas,

this century or shortly thereafter.

šajā gadsimtā, vai neilgi pēc tam.

The important point

Svarīgākais punkts

is that we will have started a process

ir tas, ka būsim uzsākuši procesu,

that is out of humanity's control.

kas ir ārpus cilvēces kontroles.

Ice sheets would continue to disintegrate for centuries.

Ledāji turpinātu sadalīties gadsimtiem ilgi

There would be no stable shoreline.

un nebūtu pastāvīgas krastu līnijas.

The economic consequences are almost unthinkable.

Ekonomiskās sekās ir gandrīz neiedomājamas.

Hundreds of New Orleans-like devastations

Simtiem Jaunorleānai līdzīgu postījumu

around the world.

visapkārt pasaulei.

What may be more reprehensible,

Kas var būt vēl vairāk postoši,

if climate denial continues,

ja klimata noliegšana turpināsies,

is extermination of species.

ir sugu iznīcināšana.

The monarch butterfly

Monarhu sugas tauriņi

could be one of the 20 to 50 percent of all species

varētu būt vieni no 20 līdz 50 procentiem no visām sugām,

that the Intergovernmental Panel on Climate Change estimates

ko Starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos novērtē

will be ticketed for extinction

kā vienu no izmiršanai nolemtajām

by the end of the century

līdz gadsimta beigām,

if we stay on business-as-usual fossil fuel use.

ja pieturēsimies pie līdzšinējas, pierastās degizrakteņu lietošanas.

Global warming is already affecting people.

Globālā sasilšana jau šobrīd ietekmē cilvēkus.

The Texas, Oklahoma, Mexico

Teksasa, Oklahoma, Meksika,

heatwave and drought last year,

karstuma periodi un sausums pagājušajā gadā,

Moscow the year before

Maskava, gadu iepriekš

and Europe in 2003,

un Eiropa 2003. gadā,

were all exceptional events,

tie visi bija ārkārtēji gadījumi,

more than three standard deviations outside the norm.

vairāk kā trīskārša novirze no normas.

Fifty years ago,

Pirms 50 gadiem

such anomalies

šādas anomālijas

covered only two- to three-tenths

norisinājās vien divās līdz trīs desmitdaļās

of one percent of the land area.

no viena procenta planētas zemes platības.

In recent years,

Pēdējos gados,

because of global warming,

pateicoties globālajai sasilšanai,

they now cover about 10 percent --

tās norisinās jau 10 procentos

an increase by a factor of 25 to 50.

un palielinās līdz iespējamībai 25 līdz 50 procentos.

So we can say with a high degree of confidence

Tātad varam diezgan pārliecinoši apgalvot,

that the severe Texas and Moscow heatwaves

ka spēcīgie Teksasas un Maskavas karstuma viļņi

were not natural;

nebija dabīgi;

they were caused by global warming.

tie bija radušies pateicoties globālajai sasilšanai.

An important impact,

Ievērojams trieciens,

if global warming continues,

ja globāla sasilšana turpināsies,

will be on the breadbasket of our nation and the world,

būs mūs nācijas un visas pasaules "pārtikas grozam"

the Midwest and Great Plains,

Rieumu vidiene un Lielie līdzenumi,

which are expected to become prone to extreme droughts,

kurus sagaida izkalšana līdz nepazīšanai,

worse than the Dust Bowl,

trakāk kā „Smilšu katls”,

within just a few decades,

tikai pāris desmitgažu laikā,

if we let global warming continue.

ja ļausim globālajai sasilšanai turpināties.

How did I get dragged deeper and deeper

Kā gan es tiku ievilkts arvien dziļāk un dziļāk

into an attempt to communicate,

centienos tikt sadzirdētam,

giving talks in 10 countries, getting arrested,

sniedzot runas vairāk kā 10 valstīs, tiekot apcietināts,

burning up the vacation time

tērējot savu atvaļinājumu laiku,

that I had accumulated over 30 years?

ko biju uzkrājis vairāk kā 30 gados?

More grandchildren helped me along.

Man palīdzēja vairāki mazbērni.

Jake is a super-positive,

Džeiks ir ļoti pozitīvs,

enthusiastic boy.

aizrautīgs puika.

Here at age two and a half years,

Šeit divarpus gadu vecumā,

he thinks he can protect

viņš domā, ka var palīdzēt

his two and a half-day-old little sister.

viņa divarpus dienu vecajai māsiņai.

It would be immoral

Tas būtu amorāli

to leave these young people

atstāt šos jaunos cilvēkus

with a climate system

ar klimatisko sistēmu

spiraling out of control.

izejot ārpus jebkādas kontroles.

Now the tragedy about climate change

Klimata izmaiņu traģēdija

is that we can solve it

ir tāda, ka mēs varam to atrisināt

with a simple, honest approach

ar vienkāršu, godīgu pieeju,

of a gradually rising carbon fee

pakāpeniski paaugstinot oglekļa nodevu,

collected from fossil fuel companies

kas tiek ievākta no degizrakteņu uzņēmumiem

and distributed 100 percent electronically

un katru mēnesi elektroniski 100%

every month to all legal residents

proprocionāli sadalīta visiem

on a per capita basis,

likumīgajiem iedzīvotājiem,

with the government not keeping one dime.

valdībai nepaturot ne graša.

Most people would get more in the monthly dividend

Lielākā daļa cilvēku saņemtu vairāk ikmēneša dividendēs,

than they'd pay in increased prices.

nekā tie maksātu par cenu paaugstināšanos.

This fee and dividend

Šī nodeva un dividendes

would stimulate the economy

veicinātu ekonomiku

and innovations,

un jaunievedumus,

creating millions of jobs.

radot miljoniem darbavietu.

It is the principal requirement

Tas ir galvenais nosacījums

for moving us rapidly

veiklai mūsu virzībai

to a clean energy future.

uz tīras enerģijas nākotni.

Several top economists

Vairāki augsta līmeņa ekonomisti

are coauthors on this proposition.

ir šī piedāvājuma līdzautori.

Jim DiPeso of Republicans for Environmental Protection

Džims Dipeso no Republikāņu Vides aizsardzības

describes it thusly:

raksturo to šādi:

"Transparent. Market-based.

„Caurredzama. Uz tirgu balstīta.

Does not enlarge government.

Nepalielina valdības apmērus.

Leaves energy decisions to individual choices.

Ļauj enerģijas jautājumus izlemt individuāli.

Sounds like a conservative climate plan."

Izklausās pēc konservatīva klimata plāna.”

But instead of placing a rising fee on carbon emissions

Taču tā vietā, lai uzliktu pieaugošu nodokli oglekļa izmešiem,

to make fossil fuels pay

lai radītu apstākļus, kuros par degizrakteņiem jāmaksā

their true cost to society,

tā patiesās izmaksas sabiedrībai,

our governments are forcing the public

mūsu valdības liek sabiedrībai

to subsidize fossil fuels

subsidēt degizrakteņus

by 400 to 500 billion dollars

ar 400 līdz 500 miljardiem dolāru

per year worldwide,

gadā visā pasaulē,

thus encouraging extraction of every fossil fuel --

tādā veidā iedrošinot jebkādu degizrakteņu iegūšanu —

mountaintop removal,

kalnu galotņu nojaukšanu,

longwall mining, fracking,

garvagu raktuvju veidošanu, spiedienveida skalošanu,

tar sands, tar shale,

darvas smilšu un slānekļa iegūšanu,

deep ocean Arctic drilling.

Arktiskā okeāna dziļurbšanu.

This path, if continued,

Šis ceļš, ja turpināts,

guarantees that we will pass tipping points

garantē to, ka skarsim vājos punktus,

leading to ice sheet disintegration

nonākot līdz ledāju sairšanai,

that will accelerate out of control of future generations.

kas nākamajām paaudzēm radīs nekontrolējamu situāciju.

A large fraction of species

Liela daļa sugu

will be committed to extinction.

tiks pakļautas iznīcībai.

And increasing intensity of droughts and floods

Un pieaugošā sausuma un plūdu intensitāte

will severely impact breadbaskets of the world,

atstās smagu iespaidu uz pasaules „maizes klēti,”

causing massive famines

izraisot masveida badu

and economic decline.

un ekonomisko pagrimumu.

Imagine a giant asteroid

Iztēlojieties milzīgu asteroīdu,

on a direct collision course with Earth.

kas virzās tieši virsū Zemei.

That is the equivalent

Tas ir līdzvērtīgs

of what we face now.

tam, ar ko mēs saskaramies šobrīd.

Yet, we dither,

Tomēr mēs minstināmies,

taking no action

nerīkojoties,

to divert the asteroid,

lai novērstu sadursmi ar asteroīdu

even though the longer we wait,

pat apzinoties, jo ilgāk gaidīsim,

the more difficult and expensive it becomes.

jo grūtāk un dārgāk tas kļūs.

If we had started in 2005,

Ja mēs būtu sākuši 2005. gadā,

it would have required emission reductions of three percent per year

planetārā enerģētiskā līdzsvara atjaunošana un

to restore planetary energy balance

klimata stabilizēšana šajā gadsimtā būtu prasījusi

and stabilize climate this century.

izmešu samazināšanu par trīs procentiem gadā.

If we start next year,

Ja sākam nākamgad,

it is six percent per year.

tie jau ir seši procenti gadā.

If we wait 10 years, it is 15 percent per year --

Ja gaidām 10 gadus, tie ir 15 procenti gadā,

extremely difficult and expensive,

ārkārtīgi grūti un dārgi,

perhaps impossible.

varbūt pat neiespējami.

But we aren't even starting.

Taču mēs pat nesākam.

So now you know what I know

Nu jūs zināt to, ko zinu es,

that is moving me to sound this alarm.

kas liek man izklausīties tik satrauktam.

Clearly, I haven't gotten this message across.

Protams, man nav izdevies šo vēsti izplatīt.

The science is clear.

Zinātne ir nepārprotama.

I need your help

Man ir vajadzīga jūsu palīdzība

to communicate the gravity and the urgency

daudz veiksmīgāk darīt zināmu šīs situācijas

of this situation

smagumu

and its solutions

un neatliekamību,

more effectively.

un tās risinājumus.

We owe it to our children and grandchildren.

Mēs to esam parādā mūsu bērniem un mazbērniem.

Thank you.

Pateicos.

(Applause)

(Aplausi)