Billy Collins: Everyday moments, caught in time

Translator: Dina Nitisa Reviewer: Kristaps Kadiķis

I'm here to give you

Esmu ieradies, lai jums sniegtu

your recommended dietary allowance

ieteicamo dienas devu

of poetry.

dzejas.

And the way I'm going to do that

Tas, kā grasos to paveikt,

is present to you

ir parādot

five animations

piecu savu dzejoļu

of five of my poems.

animācijas.

And let me just tell you a little bit of how that came about.

Ļaujiet man vispirms īsi pastāstīt, kā tās radās.

Because the mixing of those two media

Tāpēc, ka šo divu mediju apvienošana

is a sort of unnatural or unnecessary act.

ir savā ziņā nedabiska vai nevajadzīga rīcība.

But when I was United States Poet Laureate --

Taču, kad biju Savienoto Valstu dzejnieks-laureāts.

and I love saying that.

Man patīk to minēt.

(Laughter)

(Smiekli)

It's a great way to start sentences.

Tas ir lielisks veids, kā iesākt teikumus.

When I was him back then,

Kad es biju viņš vecajos labajos laikos,

I was approached by J. Walter Thompson, the ad company,

mani uzmeklēja reklāmas aģentūras „J. Walter Thompson” pārstāvji,

and they were hired

kurus it kā bija nolīdzis

sort of by the Sundance Channel.

televīzijas kanāls „Sundance Channel”.

And the idea was to have me record some of my poems

Doma bija ierunāt dažus no maniem dzejoļiem, un

and then they would find animators

tad viņi atrastu māksliniekus,

to animate them.

kas tos animētu.

And I was initially resistant,

Sākumā es negribēju piekrist,

because I always think

jo vienmēr esmu uzskatījis,

poetry can stand alone by itself.

ka dzeja ir pašpietiekama.

Attempts to put my poems to music

Mēģinājumi manus dzejoļus izmantot mūzikā

have had disastrous results,

vienmēr ir bijuši

in all cases.

nesekmīgi.

And the poem, if it's written with the ear,

Un, ja dzejolis uzrakstīts tā, ka to patīkami klausīties,

already has been set to its own verbal music

tas jau ir sava veida

as it was composed.

mutisks skaņdarbs.

And surely, if you're reading a poem

Ir skaidrs, ka, lasot dzejoli,

that mentions a cow,

kurā pieminēta govs,

you don't need on the facing page

acu priekšā nav nepieciešama

a drawing of a cow.

govs ilustrācija.

I mean, let's let the reader do a little work.

Es domāju, jāļauj lasītājam vismaz mazliet piepūlēties.

But I relented because it seemed like an interesting possibility,

Tomēr es pieņēmu piedāvājumu, jo tā man šķita interesanta iespēja,

and also I'm like a total cartoon junkie

turklāt kopš bērnības esmu multeņu

since childhood.

fanātiķis.

I think more influential

Domāju, ka vairāk par

than Emily Dickinson or Coleridge or Wordsworth

Emīliju Dikinsoni vai Kolridžu, vai Vērdsvertu

on my imagination

manu iztēli ietekmējuši

were Warner Brothers, Merrie Melodies

brāļi Vorneri, „Merrie Melodies”

and Loony Tunes cartoons.

un „Looney Tunes” multenes.

Bugs Bunny is my muse.

Blīkšķu Bannijs ir mana mūza.

And this way poetry could find its way onto television of all places.

Šādi dzeja varētu nokļūt jebkurā televīzijā.

And I'm pretty much all for poetry in public places --

Es lielā mērā atbalstu dzeju sabiedriskās vietās:

poetry on buses, poetry on subways,

dzeju autobusos, dzeju metro,

on billboards, on cereal boxes.

uz lielām reklāmas izkārtnēm, uz brokastu pārslu kastēm.

When I was Poet Laureate, there I go again --

Kad es biju dzejnieks-laureāts, nu re, atkal jau..

I can't help it, it's true --

Neko nevaru padarīt, tā gan..

(Laughter)

(Smiekli)

I created a poetry channel on Delta Airlines

Lidsabiedrībā Delta es izveidoju dzejas kanālu,

that lasted for a couple of years.

kas noturējās pāris gadu.

So you could tune into poetry as you were flying.

Tādējādi lidojuma laikā jūs varējāt baudīt labu dzeju.

And my sense is,

Man ir sajūta,

it's a good thing to get poetry off the shelves

ka ir labi izņemt dzeju no plauktiem

and more into public life.

un vairāk iesaistīt sabiedrības dzīvē.

Start a meeting with a poem. That would be an idea you might take with you.

Iesākt tikšanos ar dzejoli. Tā ir doma, kuras īstenošanu jūs varētu apdomāt.

When you get a poem on a billboard or on the radio

Dzejolim atrodoties uz reklāmas izkārtnes vai skanot pa radio,

or on a cereal box or whatever,

vai arī esot uzdrukātam uz brokastu pārslu kastes vai citur,

it happens to you so suddenly

jūs sastopieties ar to tik pēkšņi,

that you don't have time

ka nepietiek laika,

to deploy your anti-poetry deflector shields

lai liktu lietā vidusskolā izveidotos

that were installed in high school.

aizsargvairogus pret dzeju.

So let us start with the first one.

Varbūt sāksim ar pirmo.

It's a little poem called "Budapest,"

Tas ir īss dzejolis ar nosaukumu „Budapešta”,

and in it I reveal,

tajā es atklāju,

or pretend to reveal,

vai arī izliekos, ka atklāju,

the secrets of the creative process.

radošā procesa noslēpumus.

(Video) Narration: "Budapest."

(Video) Stāstījums: „Budapešta.”

My pen moves along the page

Mana pildspalva bakstās pa lapu

like the snout of a strange animal

kā agrāk neredzēta dzīvnieka snuķis,

shaped like a human arm

tas līdzinās cilvēka rokai

and dressed in the sleeve

vaļīga, zaļa džempera

of a loose green sweater.

piedurknē.

I watch it sniffing the paper ceaselessly,

Es vēroju šo dzīvnieku neatlaidīgi ošņājam lapu,

intent as any forager

aizrāvušos kā jebkurš barības meklētājs,

that has nothing on its mind

kam prātā vien

but the grubs and insects

kāpuri un kukaiņi,

that will allow it to live another day.

kas tam dos iespēju izdzīvot vēl vienu dienu.

It wants only to be here tomorrow,

Vienīgais, ko tas vēlas, ir būt šeit arī rīt

dressed perhaps

tērpts, iespējams,

in the sleeve of a plaid shirt,

rūtaina krekla piedurknē

nose pressed against the page,

ar degunu piespiestu lapai,

writing a few more dutiful lines

pienākuma pēc rakstot vēl pāris rindiņu,

while I gaze out the window

tikmēr man raugoties ārā pa logu

and imagine Budapest

un iztēlojamies tur esam Budapeštu,

or some other city

vai arī kādu citu pilsētu,

where I have never been.

kurā nekad neesmu bijis.

BC: So that makes it seem a little easier.

BK: Tas liek tam šķist mazliet vieglākam.

(Applause)

(Aplausi)

Writing is not actually as easy as that for me.

Man rakstīt nav nemaz tik viegli.

But I like to pretend that it comes with ease.

Tomēr man tīk izlikties, ka tas nākas viegli.

One of my students came up after class, an introductory class,

Reiz pēc lekcijas, ievadlekcijas, pie manis pienāca viens no studentiem

and she said, "You know, poetry is harder than writing,"

un teica: „Ziniet, dzeja ir grūtāka nekā rakstīšana”,

which I found both erroneous and profound.

kas man vienlaikus šķita nepareizi, bet dziļdomīgi.

(Laughter)

(Smiekli)

So I like to at least pretend it just flows out.

Man tīk vismaz izlikties, ka dzejas rindas vienkārši plūst ārā no manis.

A friend of mine has a slogan; he's another poet.

Vienam no maniem draugiem ir kāds sauklis; viņš arī ir dzejnieks.

He says that, "If at first you don't succeed,

Viņš saka: „Ja sākumā tev neveicas,

hide all evidence you ever tried."

tad noslēp visus pierādījumus, ka esi vispār mēģinājis.”

(Laughter)

(Smiekli)

The next poem is also rather short.

Arī nākamais dzejolis ir samērā īss.

Poetry just says a few things in different ways.

Dzejā viena doma pateikta dažādos veidos.

And I think you could boil this poem down to saying,

Manuprāt, šī dzejoļa galvenā doma ir, ka

"Some days you eat the bear, other days the bear eats you."

„dzīvē iet kā pa kalniem un lejām.”

And it uses the imagery

Kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi

of dollhouse furniture.

kalpo leļļu māju mēbeles.

(Video) Narration: "Some Days."

(Video) Stāstījums: „Daždien.”

Some days

Daždien

I put the people in their places at the table,

es cilvēkus salieku viņu vietās pie galda,

bend their legs at the knees,

saliecu to kājas ceļos,

if they come with that feature,

ja vien tas ir iespējams,

and fix them into the tiny wooden chairs.

un ievietoju mazos koka krēsliņos.

All afternoon they face one another,

Visu vakaru viņi raugās viens otram pretī,

the man in the brown suit,

vīrietis brūnajā uzvalkā,

the woman in the blue dress --

sieviete zilajā kleitā,

perfectly motionless, perfectly behaved.

viņi ir pilnīgi nekustīgi, uzvedas nevainojami.

But other days I am the one

Taču citās dienās es esmu tas,

who is lifted up by the ribs

kuru apņem ap krūškurvi un paceļ uz augšu,

then lowered into the dining room of a dollhouse

tad pārvieto lejup un ievieto leļļu mājas ēdamistabā

to sit with the others at the long table.

līdzās citiem, kas sēž pie garā galda.

Very funny.

Ļoti smieklīgi.

But how would you like it

Taču kā tev patiktu

if you never knew from one day to the next

nekad iepriekš nezināt,

if you were going to spend it

vai dienu pavadīsi

striding around like a vivid god,

kā visu varošs dievs pārvietojoties ar platiem soļiem

your shoulders in the clouds,

un pleciem mākoņos,

or sitting down there

vai arī sēžot

amidst the wallpaper

tapešu ielenkumā

staring straight ahead

un skatoties vienā punktā taisni uz priekšu

with your little plastic face?

ar savu mazo plastmasas galviņu?

(Applause)

(Aplausi)

BC: There's a horror movie in there somewhere.

BK: Tas mazliet atgādina šausmu filmu.

The next poem is called forgetfulness,

Nākamo dzejoli sauc aizmāršība,

and it's really just a kind of poetic essay

un tas tiešām ir tāds kā dzejisks sacerējums

on the subject of mental slippage.

par garīgu noviržu tēmu.

And the poem begins

Dzejolis sākas

with a certain species of forgetfulness

ar vienu no atmiņas traucējumu veidiem,

that someone called

ko daži sauc par

literary amnesia,

literāro amnēziju,

in other words, forgetting the things that you have read.

citiem vārdiem sakot, izlasītā aizmiršanu.

(Video) Narration: "Forgetfulness."

(Video) Stāstījums: „Aizmāršība.”

The name of the author is the first to go,

Rakstnieka vārds ir pirmais, kas pagaist,

followed obediently

tam paklausīgi seko

by the title, the plot,

nosaukums, sižets,

the heartbreaking conclusion,

sirdi plosošais nobeigums,

the entire novel,

viss romāns,

which suddenly becomes one you have never read,

kas pēkšņi kļūst par vienu no tiem, kuri nekad nav lasīti,

never even heard of.

par kuriem nekad neesi pat dzirdējis.

It is as if, one by one,

Tas ir it kā cita pēc citas

the memories you used to harbor

noglabātās atmiņas

decided to retire to the southern hemisphere of the brain

būtu izlēmušas doties uz smadzeņu dienvidu puslodē esošu

to a little fishing village

mazu zvejnieku ciematiņu,

where there are no phones.

kurā nav neviena tālruņa.

Long ago,

Sen

you kissed the names of the nine muses good-bye

tu uz atvadām skūpstīji deviņu mūzu vārdus

and you watched the quadratic equation

un noskatījies kvadrātvienādojumu

pack its bag.

kravājam savu somu.

And even now,

Un pat tagad,

as you memorize the order of the planets,

tev atminoties planētu secību,

something else is slipping away,

kaut kas cits aizplūst garām,

a state flower perhaps,

varbūt nacionālā puķe,

the address of an uncle,

vai arī tēvoča adrese,

the capital of Paraguay.

Paragvajas galvaspilsēta.

Whatever it is

Lai arī kas tas būtu,

you are struggling to remember,

ko tu centies atminēties,

it is not poised on the tip of your tongue,

tas nav atrodams uz mēles gala,

not even lurking

pat neslapstās

in some obscure corner

kādā no tavas liesas

of your spleen.

tumšajiem kaktiem.

It has floated away

Tas ir aizpeldējis

down a dark mythological river

lejup pa tumšu un mītisku upi,

whose name begins with an L

kuras nosaukums sākas ar L,

as far as you can recall,

cik nu tu spēj atcerēties,

well on your own way to oblivion

tu esi ceļā uz pilnīgu aizmirstību,

where you will join those

kur pievienosies tiem,

who have forgotten even how to swim

kuri neatceras vairs pat to, kā peldēt

and how to ride a bicycle.

un braukt ar divriteni.

No wonder you rise in the middle of the night

Nav brīnums, ka mosties nakts vidū,

to look up the date of a famous battle

lai grāmatā par karu uzmeklētu datumu,

in a book on war.

kurā notikusi slavena kauja.

No wonder the Moon in the window

Nav brīnums, ka mēness, ko redzi par logu,

seems to have drifted out of a love poem

liekas izniris no dzejoļa par mīlestību,

that you used to know by heart.

kuru agrāk zināji no galvas.

(Applause)

(Aplausi)

BC: The next poem is called "The Country"

BK: Nākamo dzejoli sauc „Lauki”,

and it's based on,

un tas ir balstīts uz

when I was in college

notikumiem koledžas laikā,

I met a classmate who remains to be a friend of mine.

man bija klasesbiedrs, kas vēl joprojām ir mans draugs.

He lived, and still does, in rural Vermont.

Viņš dzīvoja un dzīvo aizvien Vērmontas lauku apvidū,

I lived in New York City.

kamēr es mitinājos Ņujorkas pilsētā.

And we would visit each other.

Un mēs viens otru apciemojām.

And when I would go up to the country,

Kad es devos uz laukiem,

he would teach me things like deer hunting,

viņš man mācīja, piemēram, kā medīt briežus,

which meant getting lost with a gun basically --

kas būtībā nozīmēja apmaldīšanos ar ieroci rokā..

(Laughter)

(Smiekli)

and trout fishing and stuff like that.

.. un kā ķert foreles, un tā tālāk.

And then he'd come down to New York City

Un tad viņš brauca uz Ņujorku

and I'd teach him what I knew,

un es viņam mācīju to, ko pratu es,

which was largely smoking and drinking.

kas galvenokārt bija smēķēšana un dzeršana.

(Laughter)

(Smiekli)

And in that way we traded lore with each other.

Tādējādi mēs viens otram iemācījām dažādas zinības.

The poem that's coming up

Dzejoļa, ko tūliņ dzirdēsit,

is based on him trying to tell me a little something

pamatā ir tas, kā viņš man cenšas pastāstīt mazliet

about a domestic point of etiquette

par uzvedības normām laukos

in country living

no lauku cilvēku skatu punkta,

that I had a very hard time, at first, processing.

ko man sākumā bija grūti pieņemt.

It's called "The Country."

Dzejoli sauc „Lauki”

(Video) Narration: "The Country."

(Video) Stāstījums: „Lauki”.

I wondered about you

Es domāju par tevi,

when you told me never to leave

par to reizi, kad teici, lai nekad neatstāju

a box of wooden strike-anywhere matches

kastīti ar sērkociņiem, kas uzšķiļami pret jebkuru virsmu,

just lying around the house,

tāpat vien mētājamies kaut kur mājā,

because the mice might get into them

jo peles varētu iekļūt kastītē

and start a fire.

un izraisīt ugunsgrēku.

But your face was absolutely straight

Taču tava sejas izteiksme bija pilnīgi parasta,

when you twisted the lid down

tev nolokot lejup vāciņu

on the round tin

apaļajai konservu bundžai,

where the matches, you said, are always stowed.

kurā sērkociņi, kā teici, glabājas allaž.

Who could sleep that night?

Kurš tajā naktī spēja gulēt?

Who could whisk away the thought

Kurš spēja no prāta izmest domu

of the one unlikely mouse

par to vienu neko labu nesološo peli,

padding along a cold water pipe

kas tipina pa aukstā ūdens cauruļvadu,

behind the floral wallpaper,

kas atrodas aiz puķainajām tapetēm,

gripping a single wooden match

kā tā satver vienu vienīgu koka sērkociņu

between the needles of his teeth?

zobos, kas izskatās kā adatas?

Who could not see him rounding a corner,

Kurš spētu neredzēt to apejam ap stūri,

the blue tip scratching against rough-hewn beam,

paberzējot sērkociņa zilo galviņu pret raupjo koka virsmu,

the sudden flare

pēkšņo uzliesmojumu

and the creature, for one bright, shining moment,

un uz vienu spožu, mirdzošu mirkli — radījumu,

suddenly thrust ahead of his time --

kas aizsteidzas pa priekšu laikam?

now a fire-starter,

Nu uguns aizdedzinātāja,

now a torch-bearer

nu lāpas nesēja

in a forgotten ritual,

aizmirstā rituālā,

little brown druid

mazais brūnais priesteris

illuminating some ancient night?

izgaismo kādu senu nakti.

And who could fail to notice,

Un kurš gan liesmojošās

lit up in the blazing insulation,

nepiekāpības gaismā

the tiny looks of wonderment

nemanītu pārsteigumu

on the faces of his fellow mice --

pārējo peļu mazajās sejās,

one-time inhabitants

tās nu jau ir tavas lauku mājas

of what once was your house in the country?

bijušie iedzīvotāji?

(Applause)

(Aplausi)

BC: Thank you.

BK: Paldies.

(Applause)

(Aplausi)

Thank you. And the last poem is called "The Dead."

Paldies. Un pēdējo dzejoli sauc „Mirušie”.

I wrote this after a friend's funeral,

Es to uzrakstīju pēc drauga bērēm,

but not so much about the friend as something the eulogist kept saying,

tomēr ne tik daudz par draugu, bet drīzāk par to, ko sacīja sēru ceremonijas vadītājs,

as all eulogists tend to do,

kā jau sēru ceremonijas vadītājam pienākas,

which is how happy the deceased would be

viņš teica, ka aizgājušais būtu ļoti priecīgs

to look down and see all of us assembled.

noskatoties lejup un redzot mūs visus tur sapulcējušos.

And that to me was a bad start to the afterlife,

Man tas likās kā slikts pēcnāves dzīves sākums —

having to witness your own funeral and feel gratified.

redzēt pašam savas bēres un justies apmierinātam.

So the little poem is called "The Dead."

Tātad īsā dzejoļa nosaukums ir „Mirušie”.

(Video) Narration: "The Dead."

(Video) Stāstījums: „Mirušie”.

The dead are always looking down on us,

Runā, ka mirušie vienmēr uz mums noskatās

they say.

no augšas.

While we are putting on our shoes or making a sandwich,

Mums velkot kurpes vai smērējot sviestmaizi,

they are looking down

viņi noskatās lejup

through the glass-bottom boats of heaven

caur debesu laivas stikla dibenu,

as they row themselves slowly

pašiem rāmi airējoties

through eternity.

cauri mūžībai.

They watch the tops of our heads

Viņi vēro mūsu paurus

moving below on Earth.

pārvietojamies lejā uz Zemes.

And when we lie down

Mums apguļoties

in a field or on a couch,

laukā vai uz dīvāna,

drugged perhaps

iespējams, apreibuši

by the hum of a warm afternoon,

no siltās pēcpusdienas sanoņas,

they think we are looking back at them,

viņi domā, ka raugāmies uz tiem,

which makes them lift their oars

tad viņi paceļ airus

and fall silent

un kļūst klusi

and wait like parents

un gluži kā vecāki nogaida,

for us to close our eyes.

līdz mēs aizvērsim acis.

(Applause)

(Aplausi)

BC: I'm not sure if other poems will be animated.

BK: Neesmu pārliecināts, vai arī citi dzejoļi tiks animēti.

It took a long time --

Tas aizņēma daudz laika.

I mean, it's rather uncommon to have this marriage --

Veidot šādu savienību ir diezgan neierasti,

a long time to put those two together.

paiet ilgs laiks to abu salikšanai kopā.

But then again, it took us a long time

Bet, no otras puses, lai ceļasomai pievienotu ritentiņus,

to put the wheel and the suitcase together.

mums arī vajadzēja daudz laika.

(Laughter)

(Smiekli)

I mean, we had the wheel for some time.

Ritentiņi mums jau kādu laiku bija.

And schlepping is an ancient and honorable art.

Un vilkšana ir sena un cienījama prasme.

(Laughter)

(Smiekli)

I just have time

Man vēl ir tieši tik daudz laika,

to read a more recent poem to you.

lai jums nolasītu vienu nesenāku dzejoli.

If it has a subject,

Ja tam ir kāda tēma,

the subject is adolescence.

tad tā ir pusaudzība.

And it's addressed to a certain person.

Tas ir veltīts kādam konkrētam cilvēkam.

It's called "To My Favorite 17-Year-Old High School Girl."

Tā nosaukums ir „Manai mīļākajai 17 gadus vecajai vidusskolniecei”.

"Do you realize that if you had started building the Parthenon

„Vai saproti, ka, ja būtu sākusi būvēt Partenonu

on the day you were born,

dienā, kad piedzimi,

you would be all done in only one more year?

jau pēc gada to būtu pilnībā pabeigusi?

Of course, you couldn't have done that all alone.

Protams, tu to nespētu izdarīt viena pati.

So never mind;

Tāpēc neņem to vērā;

you're fine just being yourself.

tu esi gana laba tāda, kāda esi.

You're loved for just being you.

Tu tiec mīlēta par to vien, ka esi.

But did you know that at your age

Bet vai tu zināji, ka tavā vecumā

Judy Garland was pulling down 150,000 dollars a picture,

Džūdija Gārlenda par filmu saņēma vidēji 150 000 dolāru,

Joan of Arc was leading the French army to victory

Žanna d'Arka veda franču armiju pretī uzvarai

and Blaise Pascal had cleaned up his room --

un Blēzs Paskāls bija sakārtojis savu istabu?

no wait, I mean he had invented the calculator?

Nē, paga, es gribēju teikt — viņš bija izgudrojis kalkulatoru.

Of course, there will be time for all that

Protams, to visu vēl var paspēt izdarīt

later in your life,

vēlāk dzīvē,

after you come out of your room

kad iznāksi no savas istabas

and begin to blossom,

un sāksi ziedēt,

or at least pick up all your socks.

vai vismaz savāksi visas savas zeķes.

For some reason I keep remembering

Kaut kāda iemesla dēļ es turpinu atminēties,

that Lady Jane Grey was queen of England

ka lēdija Džeina Greja kļuva par Anglijas karalieni,

when she was only 15.

kad viņai vēl bija tikai 15 gadu.

But then she was beheaded, so never mind her as a role model.

Taču vēlāk viņai nocirta galvu, tāpēc neņem no viņas piemēru.

(Laughter)

(Smiekli)

A few centuries later,

Pāris gadsimtus vēlāk,

when he was your age,

kad viņš bija tavā vecumā,

Franz Schubert was doing the dishes for his family,

Francis Šūberts mazgāja visus ģimenes netīros traukus,

but that did not keep him

taču tas jauneklim netraucēja

from composing two symphonies, four operas

sarakstīt divas simfonijas, četras operas

and two complete masses as a youngster.

un pabeigt divas mesas.

(Laughter)

(Smiekli)

But of course, that was in Austria

Bet, protams, tas bija Austrijā

at the height of Romantic lyricism,

romatisma ziedu laikos,

not here in the suburbs of Cleveland.

nevis šeit Klīvlendas piepilsētā.

(Laughter)

(Smiekli)

Frankly, who cares

Godīgi sakot, kuru interesē,

if Annie Oakley was a crack shot at 15

ka Ennija Ouklija 15 gadu vecumā bija lieliska šāvēja,

or if Maria Callas debuted as Tosca at 17?

vai arī ka Marija Kalasa „Toskā” debitēja, kad viņai bija 17?

We think you're special just being you --

Mēs uzskatām, ka esi īpaša tikai tāpēc vien, ka esi tu pati,

playing with your food and staring into space.

spēlējoties ar ēdienu un skatoties tukšumā.

(Laughter)

(Smiekli)

By the way,

Starp citu,

I lied about Schubert doing the dishes,

es meloju par to, ka Šūberts mazgāja traukus,

but that doesn't mean he never helped out around the house."

taču tas nenozīmē, ka viņš nekad nepalīdzēja mājas uzkopšanā.

(Laughter)

(Smiekli)

(Applause)

(Aplausi)

Thank you. Thank you.

Paldies. Paldies.

(Applause)

(Aplausi)

Thanks.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)