Molly Crockett: Beware neuro-bunk

Translator: Joseph Geni Reviewer: Morton Bast

Translator: Evelina Puzo Reviewer: Kristaps Kadiķis

I'm a neuroscientist, and I study decision-making.

Esmu neirozinātniece un pētu lēmumu pieņemšanu.

I do experiments to test how different chemicals

Es veicu eksperimentus, lai pārbaudītu, kā dažādas

in the brain influence the choices we make.

ķīmiskās vielas smadzenēs ietekmē mūsu izdarītās izvēles.

I'm here to tell you the secret to successful decision-making:

Esmu te, lai pastāstītu veiksmīgas lēmumu pieņemšanas noslēpumu:

a cheese sandwich.

siera sviestmaize.

That's right. According to scientists, a cheese sandwich

Tieši tā. Pēc zinātnieku teiktā, siera sviestmaize

is the solution to all your tough decisions.

ir risinājums visiem jūsu grūtajiem lēmumiem.

How do I know? I'm the scientist who did the study.

Kā es to zinu? Es esmu zinātniece, kura veica pētījumu.

A few years ago, my colleagues and I were interested

Pirms dažiem gadiem mēs ar kolēģiem bijām ieinteresēti

in how a brain chemical called serotonin

tajā, kā ķīmiskā viela serotonīns smadzenēs

would influence people's decisions in social situations.

ietekmētu cilvēku lēmumus sociālās situācijās.

Specifically, we wanted to know how serotonin would affect

Konkrētāk, mēs gribējām zināt, kā serotonīns ietekmētu to,

the way people react when they're treated unfairly.

kā cilvēki reaģē, kad pret viņu negodīgi izturas.

So we did an experiment.

Tā nu mēs veicām eksperimentu.

We manipulated people's serotonin levels by giving them

Mēs mainījām cilvēku serotonīna līmeni, dodot viņiem

this really disgusting-tasting artificial lemon-flavored drink

šo tiešām pretīgi garšojošo dzērienu ar mākslīgu citronu garšu,

that works by taking away the raw ingredient for serotonin

kas strādā tā, ka izņem vielu, no kuras tiek ražots serotonīns

in the brain.

smadzenēs.

This is the amino acid tryptophan.

Tā ir aminoskābe triptofāns.

So what we found was, when tryptophan was low,

Mēs atklājām, ka, kad triptofāna bija maz,

people were more likely to take revenge

cilvēki biežāk gribēja atriebties

when they're treated unfairly.

par šo negodīgo attieksmi.

That's the study we did, and here are some of the headlines

Tāds ir pētījums, ko veicām, un, lūk, daži virsraksti,

that came out afterwards.

kuri parādījās pēc tam.

("A cheese sandwich is all you need for strong decision-making")

(„Siera sviestmaize ir viss, kas tev vajadzīgs drošai lēmumu pieņemšanai”)

("What a friend we have in cheeses")

(„Kas par draugu mums var būt siers”)

("Eating Cheese and Meat May Boost Self-Control") At this point, you might be wondering, did I miss something?

(„Siera un gaļas ēšana var palīdzēt saglabāt pašsavaldību") Šobrīd jūs varbūt brīnāties, vai es kaut ko palaidu garām?

("Official! Chocolate stops you being grumpy") Cheese? Chocolate? Where did that come from?

(„Oficiāli! Šokolāde palīdz jums nebūt īdzīgam!”) Siers? Šokolāde? No kurienes tas viss?

And I thought the same thing myself when these came out,

To visu lasot, es nodomāju tieši to pašu,

because our study had nothing to do with cheese or chocolate.

jo mūsu pētījumiem nebija nekāda sakara ar sieru vai šokolādi.

We gave people this horrible-tasting drink

Mēs devām cilvēkiem dzērienu ar briesmīgu garšu,

that affected their tryptophan levels.

kas ietekmēja triptofāna līmeni.

But it turns out that tryptophan also happens to be found

Bet izrādās, ka triptofānu ir izdevies atrast

in cheese and chocolate.

arī sierā un šokolādē.

And of course when science says cheese and chocolate

Protams, zinātnei apgalvojot, ka siers un šokolāde

help you make better decisions, well, that's sure to grab people's attention.

palīdzēs jums labāk pieņemt lēmumus, tas pilnīgi noteikti piesaistīs cilvēku uzmanību.

So there you have it:

Tātad, te nu ir:

the evolution of a headline.

virsrakstu attīstība.

When this happened, a part of me thought, well,

Kad tas notika, kāda daļiņa manis domāja:

what's the big deal?

„Ko tik liela brēka?

So the media oversimplified a few things, but in the end,

Plašsaziņas līdzekļi šo to novienkāršoja, taču galu galā

it's just a news story.

tas ir tikai stāsts ziņās.”

And I think a lot of scientists have this attitude.

Šķiet, ka daudziem zinātniekiem ir šāda attieksme.

But the problem is that this kind of thing happens all the time,

Taču problēma ir tāda, ka šādas lietas notiek nepārtraukti

and it affects not just the stories you read in the news

un tās ietekmē ne tikai stāstus, ko lasāt ziņās,

but also the products you see on the shelves.

bet arī produktus, ko redzat plauktos.

When the headlines rolled, what happened was,

Šiem virsrakstiem parādoties, notika tā, ka

the marketers came calling.

tirgotāji zvanīja un prasīja,

Would I be willing to provide a scientific endorsement

vai es nevēlētos izveidot zinātnisku apstiprinājumu

of a mood-boosting bottled water?

omu uzlabojošam ūdenim pudelēs?

Or would I go on television to demonstrate,

Un vai es nevēlētos televīzijā demonstrēt

in front of a live audience,

dzīvajā, skatītāju priekšā,

that comfort foods really do make you feel better?

ka „komforta ēdiens” tiešām liek tev justies labāk?

I think these folks meant well, but had I taken them up on their offers,

Laikam jau šie ļaudis gribēja tikai labu, bet es atteicu viņu piedāvājumiem,

I would have been going beyond the science,

jo tā jau būtu iešana ārpus zinātnes,

and good scientists are careful not to do this.

un labi zinātnieki uzmanās, lai to neizdarītu.

But nevertheless, neuroscience is turning up more and more in marketing.

Tomēr, lai vai kā, neirozinātne arvien vairāk un vairāk ienāk tirgvedībā.

Here's one example: Neuro drinks,

Viens no piemēriem ir neirodzērieni,

a line of products, including Nuero Bliss here,

produktu līnija, kas iekļauj arī šo „Neuro Bliss”,

which according to its label helps reduce stress,

saskaņā ar kura iepakojumu tas palīdz samazināt stresu,

enhances mood, provides focused concentration,

uzlabo omu, veicina fokusētu koncentrēšanos,

and promotes a positive outlook.

kā arī sniedz pozitīvu skatu.

I have to say, this sounds awesome. (Laughter)

Jāatzīst, ka tas skan superīgi. (Smiekli)

I could totally have used this 10 minutes ago.

Es pilnīgi varētu būt to lietojusi pirms 10 minūtēm.

So when this came up in my local shop, naturally I was

Tāpēc, kad tas parādījās vietējā veikalā, man, dabiski, radās

curious about some of the research backing these claims.

interese par pētījumiem, kas pierāda šos apgalvojumus.

So I went to the company's website looking to find

Tā nu es iegāju kompānijas mājaslapā, mēģinot atrast

some controlled trials of their products.

kādus pārbaudītus produktu izmēģinājumus.

But I didn't find any.

Taču neko tādu neatradu.

Trial or no trial, these claims are front and center

Pārbaudīti vai nē, bet šie apgalvijumi ir pa vidu

on their label right next to a picture of a brain.

iepakojuma priekšpusei, tieši blakus smadzeņu attēlam.

And it turns out that pictures of brains have special properties.

Izrādās, ka šiem smadzeņu attēliem ir īpaša loma.

A couple of researchers asked a few hundred people

Pāris pētnieku reiz lūdza dažiem simtiem cilvēku

to read a scientific article.

izlasīt zinātnisku rakstu.

For half the people, the article included a brain image,

Pusei šo cilvēku pie raksta bija smadzeņu attēls,

and for the other half, it was the same article

otrai pusei tas bija tieši tas pats raksts,

but it didn't have a brain image.

bet tam nebija šāda attēla.

At the end — you see where this is going —

Beigu beigās, jūs redzat, kurp tas ved,

people were asked whether they agreed

cilvēkiem tika jautāts, vai viņi piekrīt

with the conclusions of the article.

raksta secinājumiem.

So this is how much people agree with the conclusions

Tik daudzi piekrita rakstā teiktajam

with no image.

bez attēla.

And this is how much they agree with the same article

Un tik daudzi piekrīt šim pašam rakstam,

that did include a brain image.

kas iekļāva arī smadzeņu attēlu.

So the take-home message here is,

Tātad, noderīgā ziņa ir šāda:

do you want to sell it? Put a brain on it.

Vai vēlies to pārdot? Uzdrukā uz tā smadzenes!

Now let me pause here and take a moment to say that

Nu ļaujiet man te apstāties un teikt, ka

neuroscience has advanced a lot in the last few decades,

neirozinātne ir daudz attīstījusies dažu pēdējo desmitgažu laikā

and we're constantly discovering amazing things

un mēs visu laiku atklājam apbrīnojamas lietas

about the brain.

par smadzenēm.

Like, just a couple of weeks ago, neuroscientists at MIT

Piemēram, tikai pirms dažām nedēļām neirozinātnieki no MTI

figured out how to break habits in rats

noskaidroja, kā pārtraukt žurku ieradumus,

just by controlling neural activity in a specific part of their brain.

vienkārši kontrolējot neirālo aktivitāti konkrētā viņu smadzeņu daļā.

Really cool stuff.

Tiešām forša lieta.

But the promise of neuroscience has led to some really

Panākumi neirozinātnē ir noveduši pie dažiem tiešām

high expectations and some overblown, unproven claims.

augsti gaidītiem atklājumiem un dažiem uzpūstiem, nepierādītiem apgalvojumiem.

So what I'm going to do is show you how to spot

Tādēļ es jums parādīšu, kā atšķirt

a couple of classic moves, dead giveaways, really,

pāris klasiskus soļus, kas pilnībā nodod, patiesībā,

for what's variously been called neuro-bunk,

to, kas tiek saukts par neiroblēņām,

neuro-bollocks, or, my personal favorite, neuro-flapdoodle.

neiromāņiem vai, mans mīļākais, neiropekstiņiem.

So the first unproven claim is that you can use brain scans

Pirmais šāds nepierādītais apgalvojums ir smadzeņu skenēšanas izmantošana,

to read people's thoughts and emotions.

lai lasītu cilvēku domas vai emocijas.

Here's a study published by a team of researchers

Lūk, zinātnieku komandas publicēts pētījums,

as an op-ed in The New York Times.

publicēts kā viedoklis laikrakstā „The New York Times”.

The headline? "You Love Your iPhone. Literally."

Virsraksts? „Tu mīli savu iPhone. Burtiski.”

It quickly became the most emailed article on the site.

Tas drīz vien kļuva par visvairāk pārsūtīto rakstu viņu lapā.

So how'd they figure this out?

Tātad, kā viņi to noskaidroja?

They put 16 people inside a brain scanner

Viņi ievietoja 16 cilvēkus smadzeņu skenerī

and showed them videos of ringing iPhones.

un rādīja viņiem attēlus ar zvanošiem iPhone.

The brain scans showed activation in a part of the brain

Skenēšanas rezultāti uzrādīja aktivitāti smadzeņu daļā,

called the insula, a region they say

sauktā par saliņu, kura, kā viņi apgalvo,

is linked to feelings of love and compassion.

ir saistīta ar mīlestības un līdzjūtības jūtām.

So they concluded that because they saw activation in the insula,

Tādēļ viņi atļāvās secināt, ka aktivitātes ieraudzīšana saliņā

this meant the subjects loved their iPhones.

nozīmēja, ka šie indivīdi mīl savus iPhone.

Now there's just one problem with this line of reasoning,

Šādam pamatojumam ir tikai viena problēma,

and that's that the insula does a lot.

proti, tas, ka saliņa dara daudz ko.

Sure, it is involved in positive emotions

Protams, tā ir iesaistīta pozitīvajās emocijās

like love and compassion,

kā mīlestība un līdzjūtība,

but it's also involved in tons of other processes,

tomēr tā piedalās arī kaudzē citu procesu,

like memory, language, attention,

piemēram, atmiņa, valoda, uzmanība,

even anger, disgust and pain.

pat dusmas, riebums un sāpes.

So based on the same logic, I could equally conclude

Tāpēc, balstoties uz šo pašu loģiku, es tikpat labi varētu secināt,

you hate your iPhone.

ka ienīsti savu iPhone.

The point here is, when you see activation in the insula,

Lieta ir tāda, ka, redzot aktivitāti saliņā,

you can't just pick and choose your favorite explanation

jūs nevarat tā vienkārši ņemt un izvēlēties sev tīkamāko skaidrojumu

from off this list, and it's a really long list.

no šī saraksta, un tas tiešām ir garš saraksts.

My colleagues Tal Yarkoni and Russ Poldrack

Mani kolēģi Tals Jarkoni un Rass Poldraks

have shown that the insula pops up in almost a third

ir parādījuši, ka saliņa uzpeld gandrīz katrā trešajā

of all brain imaging studies that have ever been published.

no visiem smadzeņu attēlu pētījumiem, kuri jebkad ir publicēti.

So chances are really, really good

Tāpēc ir tiešām liela iespēja,

that your insula is going off right now,

ka jūsu saliņa strādā arī tagad,

but I won't kid myself

bet es sevi nemānīšu, domājot,

to think this means you love me.

ka tas nozīmē, ka jūs mani mīlat.

So speaking of love and the brain,

Runājot par mīlestību un smadzenēm,

there's a researcher, known to some as Dr. Love,

ir pētnieks, dažiem zināms kā dr. Mīlis,

who claims that scientists have found the glue

kurš apgalvo, ka zinātnieki atraduši līmi,

that holds society together,

kas satur kopā sabiedrību,

the source of love and prosperity.

mīlestības un labklājības avotu.

This time it's not a cheese sandwich.

Šoreiz tā nav siera sviestmaize.

No, it's a hormone called oxytocin.

Nē, tas ir hormons vārdā oksitocīns.

You've probably heard of it.

Gan jau esat par to dzirdējuši.

So, Dr. Love bases his argument on studies showing

Dr. Mīlis pamato savus argumentus ar pētījumiem, kas parāda,

that when you boost people's oxytocin,

ka oksitocīna līmeņa pieaugums cilvēkā

this increases their trust, empathy and cooperation.

palielina arī viņa uzticības, empātijas un sadarbības līmeni.

So he's calling oxytocin "the moral molecule."

Tāpēc viņš sauc oksitocīnu par „morālo molekulu”.

Now these studies are scientifically valid,

Šie pētījumi ir zinātniski pamatoti,

and they've been replicated, but they're not the whole story.

un tie tika arī atkārtoti, bet tas nav viss stāsts.

Other studies have shown that boosting oxytocin

Citi pētījumi ir pierādījuši, ka vairāk oksitocīna liek

increases envy. It increases gloating.

pieaugt skaudībai. Tas palielina arī ļaunu prieku.

Oxytocin can bias people to favor their own group

Oksitocīns var tendēt cilvēku būt labvēlīgam savai grupai,

at the expense of other groups.

bet sliktākam pret citām.

And in some cases, oxytocin can even decrease cooperation.

Dažos gadījumos oksitocīns var pat samazināt sadarbību.

So based on these studies, I could say oxytocin

Tādēļ, balstoties uz šo pētījumu, es varētu saukt oksitocīnu

is an immoral molecule, and call myself Dr. Strangelove.

par amorālo molekulu un saukt sevi par dr. Dīvainmīli.

(Laughter)

(Smiekli)

So we've seen neuro-flapdoodle all over the headlines.

Tātad, mēs esam redzējuši neiropekstiņus viscaur virsrakstos.

We see it in supermarkets, on book covers.

Mēs tos redzam lielveikalos, uz grāmatu vākiem.

What about the clinic?

Kā ir ar klīniku?

SPECT imaging is a brain-scanning technology

SPECT attēlošana ir smadzeņu skenēšanas tehnoloģija,

that uses a radioactive tracer

kas izmanto radioaktīvu attēlotāju,

to track blood flow in the brain.

lai sekotu asins plūšanai smadzenēs.

For the bargain price of a few thousand dollars,

Samaksājot dažus tūkstošus dolāru,

there are clinics in the U.S. that will give you

dažas klīnikas Amerikā sniegs jums

one of these SPECT scans and use the image

vienu no šīem SPECT skenēšanām un izmantos attēlu

to help diagnose your problems.

jūsu problēmu diagnostikā.

These scans, the clinics say, can help

Šie attēli, kā klīnikas apgalvo, var palīdzēt

prevent Alzheimer's disease,

paredzēt Alcheimera slimību,

solve weight and addiction issues,

risināt svara vai atkarību problēmas,

overcome marital conflicts,

pārvarēt strīdus laulībā,

and treat, of course, a variety of mental illnesses

un, protams, ārstēt dažādas garīgas slimības,

ranging from depression to anxiety to ADHD.

sākot no deprasijas līdz nervozitātei un ADHD.

This sounds great. A lot of people agree.

Tas skan lieliski. Daudzi cilvēki piekrīt.

Some of these clinics are pulling in tens of millions

Dažas no šīm klīnikām piesaista desmitiem miljonus

of dollars a year in business.

dolāru gadā šajā biznesā.

There's just one problem.

Ir tikai viena problēma.

The broad consensus in neuroscience

Neirozinātnē valda pilnīga vienprātība,

is that we can't yet diagnose mental illness

ka mēs pagaidām nevaram diagnosticēt garīgas slimības

from a single brain scan.

ar smadzeņu skenēšanu vien.

But these clinics have treated

Bet šīs klīnikas līdz šim

tens of thousands of patients to date,

ir ārstējušas desmitiem tūkstošu pacientu,

many of them children,

arī daudzus bērnus,

and SPECT imaging involves a radioactive injection,

un SPECT attēlošana iekļauj arī radiaoaktivitātes izmantošanu,

so exposing people to radiation, potentially harmful.

tā pakļaujot cilvēkus radiācijai, kas ir potenciāli bīstama.

I am more excited than most people, as a neuroscientist,

Kā jau neirozinātniece, esmu vairāk aizrāvusies nekā citi,

about the potential for neuroscience to treat mental illness

par neirozinātnes potenciālu ārstēt garīgas slimības,

and even maybe to make us better and smarter.

vai pat padarīt mūs labākus un gudrākus.

And if one day we can say that cheese and chocolate

Ja kādu dienu mēs varēsim teikt, ka siers un šokolāde

help us make better decisions, count me in.

palīdz labāk pieņemt lēmumus, es piedalos.

But we're not there yet.

Bet mēs vēl neesam tik tālu.

We haven't found a "buy" button inside the brain,

Mēs vēl neesam smadzenēs atraduši „pērc” pogu,

we can't tell whether someone is lying or in love

mēs nevaram pateikt, vai kāds melo vai ir iemīlējies,

just by looking at their brain scans,

tikai skatoties uz viņu smadzeņu attēliem,

and we can't turn sinners into saints with hormones.

un mēs nevaram pārvērst grēciniekus svētajos ar hormoniem.

Maybe someday we will, but until then,

Varbūt kādu dienu mēs varēsim, bet līdz tam

we have to be careful that we don't let overblown claims

jābūt uzmanīgiem, lai neļautu uzpūstiem apgalvojumiem

detract resources and attention away from the real science

atņemt resursus un uzmanību no īstās zinātnes,

that's playing a much longer game.

kas spēlē daudz ilgāku spēli.

So here's where you come in.

Te iesaistāties jūs.

If someone tries to sell you something with a brain on it,

Ja kāds jums mēģina pārdot kaut ko ar smadzenēm uz tā,

don't just take them at their word.

neticiet viņiem uz vārda.

Ask the tough questions. Ask to see the evidence.

Uzdodiet sarežģītus jautājumus. Lūdziet pēc pierādījumiem.

Ask for the part of the story that's not being told.

Prasiet to stāsta daļu, kas nav pastāstīta.

The answers shouldn't be simple, because the brain isn't simple.

Atbildes nedrīkst būt vienkāršas, jo smadzenes nav vienkāršas.

But that's not stopping us from trying to figure it out anyway.

Bet tas tik un tā neattur mūs no mēģināšanas tās saprast.

Thank you. (Applause)

Paldies. (Aplausi)