Could fish social networks help us save coral reefs? | Mike Gil

Translator: Ilze Garda Reviewer: Raimonds Jaks

Who here is fascinated by life under the sea?

Kuru no klātesošajiem aizrauj zemūdens dzīvība?

Fantastic.

Brīnišķīgi.

Now, what did we just do?

Tātad, ko mēs tikko izdarījām?

Let's dissect this for a second.

Mazliet papētīsim.

The simple action of an individual raising a hand

Šī vienkāršā rīcība – viens cilvēks paceļ roku –

led many others to do the same.

lika daudziem citiem darīt to pašu.

Now, it's true that when individuals in a social network

Ir taisnība, ka tad, ja viena sociālā tīkla cilvēkiem

have common priorities,

ir kopīgas prioritātes,

it's often beneficial to copy one another.

atdarināt vienam otru bieži vien ir noderīgi.

Think back to grade school and dressing like the cool kids made you "cool."

Kā pamatskolā, kur, ģērbjoties kā stilīgie bērni, stilīgi kļuvāt arī jūs.

But copying behavior is also common in wild animals.

Taču atdarināšana ir izplatīta arī savvaļas dzīvnieku vidū.

For example, some birds copy the alarm calls of other birds

Piemēram, daži putni atdarina citu putnu trauksmes saucienu,

to spread information about approaching predators.

lai nodotu tālāk informāciju par plēsēju tuvošanos.

But could copying behavior in wild animals

Bet vai atdarināšana savvaļas dzīvnieku vidū

affect entire ecosystems that we humans depend on?

varētu ietekmēt veselas ekosistēmas, no kurām mēs, cilvēki, esam atkarīgi?

I was led to this question while studying coral reefs,

Pie šī jautājuma nokļuvu, pētot koraļļu rifus,

which support millions of people through fisheries and tourism

kas caur zvejniecību un tūrismu nodrošina miljoniem cilvēku

here in Africa and around the world.

šeit, Āfrikā, un citur pasaulē.

But coral reefs depend on fish

Taču koraļļu rifi ir atkarīgi no zivīm,

that perform a critical job by eating algae.

kas, ēdot aļģes, veic ārkārtīgi svarīgu uzdevumu.

Because if left unchecked,

Ja aļģēm ļauj savairoties,

these algae can kill coral and take over entire coral reefs,

tās spēj iznīcināt koraļļus un pārņemt veselus rifus –

a costly change that is difficult or impossible to reverse.

visai dārga pārmaiņa, ko ir grūti vai neiespējami labot.

So to understand how fish may prevent this,

Lai saprastu, kā zivis to var novērst,

I spy on them

es tās izsekoju,

while they're eating algae,

kamēr tās barojas ar aļģēm.

which can be difficult for them to do

Šī barošanās var būt apgrūtināta

in open parts of the reef exposed to predators,

rifa atklātajās, plēsējiem pieejamajās daļās.

some of which, on rare occasion,

Reizēm daži no plēsējiem,

appear to realize I'm watching them.

šķiet, saprot, ka es tos novēroju.

(Laughter)

(Smiekli)

So clearly, clearly, for reef fish,

Ir skaidrs, ka rifa zivīm

dining out can be scary.

pusdienošana var būt biedējoša.

But I wanted to understand how these fish do their job

Taču es gribēju saprast,

kā šīs zivis veic savu uzdevumu riskantās situācijās.

in risky situations.

So my colleagues and I put massive video camera stands

Tāpēc mēs kopā ar kolēģiem

koraļļu rifā uzlikām milzīgus video kameru stendus,

in a coral reef

to remotely monitor entire feeding grounds

lai attālināti novērotu veselas barošanās vietas,

that produce a lot of algae

kurās ir daudz aļģu,

but are exposed to predators.

bet kas ir pieejamas arī plēsējiem.

And this perspective from above

Un šis skats no augšas

shows us the feeding behavior and precise movements

mums parāda daudz dažādu zivju barošanos un precīzu kustību –

of many different fish,

shown here with colored dots.

šeit tās atainotas ar krāsainiem punktiņiem.

And by analyzing thousands of fish movements

Analizējot tūkstošiem kustību,

to and from feeding grounds,

zivīm pārvietojoties uz un no barošanās vietām,

we discovered a pattern.

mēs atklājām kādu sakarību.

These fish, despite being from different species

Lai gan šīs zivis ir no dažādām sugām

and not swimming in schools,

un nepeld baros,

were copying one another,

tās viena otru atdarina.

such that one fish entering these dangerous feeding grounds

Tas nozīmē – ja bīstamajās barošanās vietās iepeld viena zivs,

could lead many others to do the same.

daudzas citas tai, iespējams, sekos.

And fish stayed for longer and ate more algae

Un zivis uzturējās ilgāk un apēda vairāk aļģu,

when they were surrounded by more feeding fish.

ja tām apkārt barojās vairāk citu zivju.

Now, this could be happening

Tas, iespējams, notiek tāpēc,

because even simple movements by individual fish

ka pat vienkāršas vienas zivs kustības

can inadvertently communicate vital information.

nejauši spēj nodot tālāk svarīgu informāciju.

For example, if even one fish sees a predator and flees,

Piemēram, ja viena zivs ierauga plēsēju un bēg,

this can alert many others to danger.

tas var ziņot par briesmām arī citām.

And a fish safely entering feeding grounds can show others that the coast is clear.

Un zivs, kas droši iepeld barošanās vietā, var parādīt citām, ka gaiss ir tīrs.

So it turns out that even when these fish are different species,

Tātad izrādās, ka pat dažādu sugu zivis

they are connected within social networks

ir saistītas sociālos tīklos,

which can provide information on when it's safe to eat.

kas var tālāk nodot informāciju, kad ēst ir droši.

And our analyses indicate that fish simply copying other fish in their social network

Mūsu veiktā analīze norāda,

ka, atdarinot citas zivis savā sociālajā tīklā,

could account for over 60 percent of the algae eaten by the fish community,

tās apēd vairāk nekā 60% no kopējā šīs kopienas apēsto aļģu daudzuma.

and thus could be critical to the flow of energy and resources

Tādējādi zivis var būt ārkārtīgi nozīmīgas enerģijas un resursu plūsmai

through coral reef ecosystems.

koraļļu rifu ekosistēmās.

But these findings also suggest that overfishing,

Taču šie atklājumi arī mudina domāt,

ka pārzveja, izplatīta koraļļu rifu problēma,

a common problem in coral reefs,

not only removes fish,

ne tikai samazina zivju skaitu,

but it could break up the social network of remaining fish,

bet var arī iznīcināt atlikušo zivju sociālo tīklu –

which may hide more and eat less algae

tās var vairāk slēpties un ēst mazāk aļģu,

because they're missing critical information.

jo tām trūkst svarīgas informācijas.

And this would make coral reefs more vulnerable than we currently predict.

Un tas koraļļu rifus var padarīt vēl trauslākus, nekā šobrīd uzskatām.

So remarkably, fish social networks

Tātad pārsteidzošā kārtā zivju sociālie tīkli

allow the actions of one to spread to many

ļauj viena indivīda rīcībai izplatīties tālāk

and could affect entire coral reefs,

un varētu ietekmēt veselus koraļļu rifus,

which feed millions of us

kas baro miljoniem cilvēku

and support the global economy

un uztur pasaules ekonomiku

for all of us.

mums visiem.

Now, our discovery points us towards better ways

Mūsu atklājums norāda uz labākiem veidiem,

to sustainably manage coral reefs,

kā ilgtspējīgi apsaimniekot koraļļu rifus,

but it also shows us,

taču tas arī parāda,

we humans are not just affected by the actions of other humans,

ka mūs, cilvēkus, ietekmē ne tikai citu cilvēku rīcība,

but we could be affected by the actions of individual fish

bet, iespējams, arī atsevišķu zivju rīcība

on a distant coral reef

kādā tālā koraļļu rifā,

through their simple copying behavior.

tām vienai otru vienkārši atdarinot.

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)