Chris Downey: Design with the blind in mind

Translator: Juta Preisa Reviewer: Kristaps Kadiķis

So, stepping down out of the bus,

Nu tā, kāpjot laukā no autobusa,

I headed back to the corner

es atgriezos atpakaļ uz stūra,

to head west en route to a braille training session.

lai dotos uz rietumiem, pa ceļu, kas ved uz Braila mācību nodarbību

It was the winter of 2009,

Tas notika 2009. gada ziemā.

and I had been blind for about a year.

Tajā brīdī bija pagājis apmēram gads, kopš biju kļuvis akls.

Things were going pretty well.

Vispār dzīvē gāja diezgan labi.

Safely reaching the other side,

Droši nonākot līdz pretējai pusei,

I turned to the left,

es pagriezos pa kreisi,

pushed the auto-button for the audible pedestrian signal,

piespiedu pogu, lai dzirdētu gājēju skaņas signālu,

and waited my turn.

un gaidīju, kad būs mana kārta.

As it went off, I took off

Kad signāls ieslēdzās, es sāku iet

and safely got to the other side.

un droši nonācu otrā ceļa pusē.

Stepping onto the sidewalk,

Uzkāpjot uz ietves,

I then heard the sound of a steel chair

es izdzirdēju skaņu, ko radīja tērauda krēsla

slide across the concrete sidewalk in front of me.

slīdēšana pa betona ietvi manā priekšā.

I know there's a cafe on the corner,

Es zinu, ka uz šī stūra ir kafejnīca,

and they have chairs out in front,

tās priekšā atrodas krēsli,

so I just adjusted to the left

tāpēc es pagāju vairāk pa kreisi,

to get closer to the street.

lai būtu tuvāk ielai.

As I did, so slid the chair.

Kā pakustējos es, tā pakustējās arī krēsls.

I just figured I'd made a mistake,

Es tikai izsecināju, ka biju kļūdījies,

and went back to the right,

un pavirzījos atpakaļ pa labi,

and so slid the chair in perfect synchronicity.

un tieši to pašu, pilnīgi sinhroni, izdarīja arī krēsls.

Now I was getting a little anxious.

Tajā brīdī es sāku kļūt mazliet satraukts.

I went back to the left,

Es pagāju atpakaļ pa kreisi,

and so slid the chair,

un turpat aizslīdēja arī krēsls,

blocking my path of travel.

aizsprostojot man ceļu.

Now, I was officially freaking out.

Nu man patiešām iestājās panika.

So I yelled,

Tāpēc es iekliedzos:

"Who the hell's out there? What's going on?"

„Kas tur, sasodīts, stāv man ceļā? Kas te notiek?”

Just then, over my shout,

Bet tieši tad, cauri savam kliedzienam,

I heard something else, a familiar rattle.

es sadzirdēju pazīstamu rūkšanu.

It sounded familiar,

Tās bija pazīstamas skaņas,

and I quickly considered another possibility,

tāpēc pieņēmu, ka situācija varētu būt citādāka;

and I reached out with my left hand,

es izstiepu kreiso roku

as my fingers brushed against something fuzzy,

un mani pirksti pieskārās kaut kam pūkainam,

and I came across an ear,

es sataustīju ausi,

the ear of a dog, perhaps a golden retriever.

suņa, varbūt zelta retrīvera, ausi.

Its leash had been tied to the chair

Tā pavada bija piesieta pie krēsla,

as her master went in for coffee,

kamēr saimnieks bija iegājis pēc kafijas,

and she was just persistent in her efforts

bet viņš tikai neatlaidīgi centās

to greet me, perhaps get a scratch behind the ear.

sasveicināties ar mani vai varbūt panākt, ka es viņu pakasu aiz auss.

Who knows, maybe she was volunteering for service.

Kas zina, varbūt viņš meklēja iespēju man pakalpot.

(Laughter)

(Smiekli)

But that little story is really about

Šis stāsts patiesībā ir

the fears and misconceptions that come along

par bailēm un maldiem, kas pavada cilvēku,

with the idea of moving through the city

kad viņš vēlas pārvietoties pa pilsētu,

without sight,

bet ir neredzīgs

seemingly oblivious to the environment

un šķietami neapzinās, kāda ir apkārtne

and the people around you.

un cilvēki viņam apkārt.

So let me step back and set the stage a little bit.

Tāpēc atļaujiet man izdarīt nelielu atkāpi un mazliet iezīmēt situāciju.

On St. Patrick's Day of 2008,

Sv. Patrika dienā, 2008. gadā,

I reported to the hospital for surgery

es iestājos slimnīcā, lai man tiktu veikta operācija

to remove a brain tumor.

smadzeņu audzēja izgriešanai.

The surgery was successful.

Operācija bija veiksmīga.

Two days later, my sight started to fail.

Divas dienas vēlāk mana redze strauji pasliktinājās.

On the third day, it was gone.

Trešajā dienā tā pazuda pavisam.

Immediately, I was struck by an incredible sense

Tajā pašā mirklī mani pārņēma neticama

of fear, of confusion, of vulnerability,

baiļu, mulsuma un ievainojamības sajūta.

like anybody would.

Kā tas notiktu ar ikvienu.

But as I had time to stop and think,

Bet man bija laiks apstāties un padomāt,

I actually started to realize

un es īstenībā sāku saprast,

I had a lot to be grateful for.

ka man vēl bija daudz kā, par ko pateikties.

In particular, I thought about my dad,

Īpaši daudz es domāju par savu tēti,

who had passed away from complications

kas aizgāja mūžībā no komplikācijām,

from brain surgery.

ko bija izraisījusi smadzeņu operācija.

He was 36. I was seven at the time.

Viņam bija 36 gadi; man tajā laikā bija 7 gadi.

So although I had every reason

Lai gan man bija pietiekami daudz iemeslu

to be fearful of what was ahead,

baidīties no tā, kas mani sagaida nākotnē,

and had no clue quite what was going to happen,

un man nebija ne jausmas par to, kas notiks,

I was alive.

es biju dzīvs.

My son still had his dad.

Manam dēlam joprojām bija tētis.

And besides, it's not like I was the first person

Turklāt, es jau nebiju pirmais cilvēks pasaulē,

ever to lose their sight.

kas pazaudējis redzi.

I knew there had to be all sorts of systems

Es zināju, ka ir jābūt visāda veida sistēmām,

and techniques and training to have

tehnikām un apmācībām,

to live a full and meaningful, active life

lai varētu dzīvot pilnvērtīgu, nozīmīgu un aktīvu dzīvi

without sight.

arī bez redzes.

So by the time I was discharged from the hospital

Tā, kad mani dažas dienas vēlāk izrakstīja

a few days later, I left with a mission,

no slimnīcas, es no tās iznācu ar apziņu, ka man ir dota misija,

a mission to get out and get the best training

misija iegūt pēc iespējas labāku apmācību

as quickly as I could and get on to rebuilding my life.

un pēc iespējas īsākā laikā atsākt savu dzīvi.

Within six months, I had returned to work.

Sešu mēnešu laikā es biju atgriezies darbā

My training had started.

un uzsācis apmācību.

I even started riding a tandem bike

Es pat sāku braukāt ar tandēma divriteni

with my old cycling buddies,

kopā ar vecajiem riteņbraukšanas draugiem,

and was commuting to work on my own,

un es braucu uz darbu viens pats,

walking through town and taking the bus.

ejot cauri pilsētai un braucot ar autobusu.

It was a lot of hard work.

Tas prasīja daudz smaga darba.

But what I didn't anticipate

Šajā straujajā pārejas posmā

through that rapid transition

es gan nebiju gaidījis tik īsā laikā

was the incredible experience of the juxtaposition

saņemt tik apbrīnojamu pretnostatīšana pieredzi,

of my sighted experience up against my unsighted experience

pretstatot manu redzīgā un neredzīgā laika pieredzi

of the same places and the same people

tajās pašās vietās

within such a short period of time.

un ar tiem pašiem cilvēkiem.

From that came a lot of insights,

No tā es ieguvu daudz izpratnes — no iekšpuses

or outsights, as I called them,

vai drīzāk, kā es mēdzu teikt, „no ārpuses”,

things that I learned since losing my sight.

tas viss, ko es iemācījos, kopš zaudēju redzi.

These outsights ranged from the trival

Šīs jaunā izpratne skāra plašu zināšanu loku — no nenozīmīgām

to the profound,

līdz dziļām,

from the mundane to the humorous.

un no ikdienišķām līdz pat humoristiskām zināšanām.

As an architect, that stark juxtaposition

Man kā arhitektam šī redzīgās un neredzīgās

of my sighted and unsighted experience

pieredzes pretnostatīšana

of the same places and the same cities

tajās pašās vietās un pilsētās

within such a short period of time

tik īsā laika posmā

has given me all sorts of wonderful outsights

deva ļoti daudz brīnišķīgu zināšanu

of the city itself.

par pašu pilsētu.

Paramount amongst those

Galvenā no tām

was the realization that, actually,

bija atskārsme, ka pilsētas

cities are fantastic places for the blind.

neredzīgiem cilvēkiem patiesībā ir fantastiskas vietas.

And then I was also surprised

Tad vēl mani pārsteidza,

by the city's propensity for kindness and care

cik liela ir pilsētas tieksme uz laipnību un rūpēm

as opposed to indifference or worse.

pretēji vienaldzībai vai kam vēl sliktākam.

And then I started to realize that

Tad es sāku saprast, ka

it seemed like the blind seemed to have

neredzīgie, šķiet, atstāja

a positive influence on the city itself.

pozitīvu iespaidu uz pašu pilsētu.

That was a little curious to me.

Tas man likās visai interesanti.

Let me step back and take a look

Atļaujiet man paskaidrot,

at why the city is so good for the blind.

kāpēc pilsētas ir tik labas neredzīgajiem.

Inherent with the training for recovery from sight loss

Apmācībai, atjaunojot prasmes pēc redzes zaudēšanas,

is learning to rely on all your non-visual senses,

neatņemami nāk līdzi prasme paļauties uz visām ne vizuālajām maņām,

things that you would otherwise maybe ignore.

ievērojot lietas, ko citādi jūs varbūt neņemtu vērā.

It's like a whole new world of sensory information

Tas ir tā, it kā jums būtu atvērusies vesela jauna

opens up to you.

jutekliskās informācijas pasaule.

I was really struck by the symphony

Mani patiešām dziļi aizskāra simfonija,

of subtle sounds all around me in the city

ko radīja smalkās, visapkārt radītās pilsētas skaņas;

that you can hear and work with

kurās var klausīties un izmantot,

to understand where you are,

lai saprastu, kur atrodaties,

how you need to move, and where you need to go.

kā kustēties un kurā virzienā doties.

Similarly, just through the grip of the cane,

Līdzīgi, ar vienu spieķa pieskārienu

you can feel contrasting textures in the floor below,

jūs varat sajust atšķirīgu ceļa segumu savā priekšā,

and over time you build a pattern of where you are

un ar laiku izveidot modeli ar savu atrašanās vietu

and where you're headed.

un virzienu, kurā jādodas.

Similarly, just the sun warming one side of your face

Vai arī, kad saule silda vienu sejas pusi

or the wind at your neck

vai vējš svilpo gar kaklu,

gives you clues about your alignment

jūs saņemat norādes par to, kur esat,

and your progression through a block

kā virzāties pa kvartālu

and your movement through time and space.

un kur atrodaties laikā un telpā.

But also, the sense of smell.

Ir arī tāda lietā kā oža.

Some districts and cities have their own smell,

Dažiem rajoniem un pilsētām ir sava smarža,

as do places and things around you,

tāpat arī vietām un lietām, kas ir mums apkārt,

and if you're lucky, you can even follow your nose

un, ja paveicas, jūsu deguns var pat jūs aizvest

to that new bakery that you've been looking for.

uz jauno maiznīcu, ko tieši meklējāt.

All this really surprised me,

Tas viss mani patiešām pārsteidza,

because I started to realize that

jo es sāku saprast, ka

my unsighted experienced

mana pieredze, esot neredzīgam,

was so far more multi-sensory

daudz vairāk balstījās dažādās sajūtās

than my sighted experience ever was.

nekā tad, kad biju redzīgs.

What struck me also was how much the city

Vēl mani pārsteidza tas, cik ļoti

was changing around me.

man apkārt mainījās pati pilsēta.

When you're sighted,

Kamēr esat redzīgs,

everybody kind of sticks to themselves,

visi jums apkārt parasti koncentrējas uz sevi

you mind your own business.

un ir aizņemti ar savām darīšanām.

Lose your sight, though,

Pietiek jums pazaudēt redzi,

and it's a whole other story.

un tā ir pavisam cita runa.

And I don't know who's watching who,

Nezinu, kurš uz kuru skatās,

but I have a suspicion that a lot of people are watching me.

bet man ir aizdomas, ka daudzi skatās uz mani.

And I'm not paranoid, but everywhere I go,

Man nepiemīt paranoja, bet visur, kur eju,

I'm getting all sorts of advice:

man tiek sniegts kāds padoms:

Go here, move there, watch out for this.

„Nāciet šeit, ejiet tur, uzmanieties no tā!”

A lot of the information is good.

Liela daļa šīs informācijas ir laba.

Some of it's helpful. A lot of it's kind of reversed.

Dažreiz tā palīdz. Bet bieži tā ir savā veidā ačgārna.

You've got to figure out what they actually meant.

Jāizdomā pašam, kas ar to patiesībā domāts.

Some of it's kind of wrong and not helpful.

Dažreiz tā ir pat nepareiza un nelietderīga.

But it's all good in the grand scheme of things.

Bet, plašāk skatoties, tā visa ir laba.

But one time I was in Oakland

Vienreiz es biju Oklendā;

walking along Broadway, and came to a corner.

gāju pa Brodveju un, nonākot pie kāda stūra,

I was waiting for an audible pedestrian signal,

gaidīju skaņas signālu gājējiem.

and as it went off, I was just about to step out into the street,

Kad tas sāka skanēt un es jau grasījos spert solu uz ielas,

when all of a sudden, my right hand

kāds vīrs pēkšņi sagrāba manu

was just gripped by this guy,

labo roku;

and he yanked my arm and pulled me out into the crosswalk

viņš to parāva un uzvilka mani uz gājēju pārejas,

and was dragging me out across the street,

un turpināja mani vilkt pāri ielai,

speaking to me in Mandarin.

runājot ar mani mandarīniski.

(Laughter)

(Smiekli)

It's like, there was no escape from this man's death grip,

Likās, ka nekad neizbēgšu no šī vīra nāvējošā tvēriena,

but he got me safely there.

bet viņš mani droši nogādāja otrā pusē.

What could I do?

Ko gan es tur varēju padarīt?

But believe me, there are more polite ways

Bet ticiet man, ir arī pieklājīgāki veidi,

to offer assistance.

kā piedāvāt palīdzību.

We don't know you're there,

Mēs nezinām, ka jūs tur esat,

so it's kind of nice to say "Hello" first.

tādēļ ir patīkami, ja sarunu uzsākat ar „Sveiki!”

"Would you like some help?"

„Vai varu jums kā palīdzēt?”

But while in Oakland, I've really been struck by

Tieši esot Oklendā, es atskārtu to,

how much the city of Oakland changed

cik ļoti šī pilsēta bija mainījusies,

as I lost my sight.

kopš zaudēju redzi.

I liked it sighted. It was fine.

Man patika, kāda tā bija, kad varēju redzēt.

It's a perfectly great city.

Tā ir neslikta pilsēta.

But once I lost my sight

Bet, kad, zaudējis redzi,

and was walking along Broadway,

gāju pa Brodveju,

I was blessed every block of the way.

mani svētīja uz katra stūra.

"Bless you, man."

„Esi svētīts!”

"Go for it, brother."

„Turies, brāl!”

"God bless you."

„Lai Dievs tevi svētī!”

I didn't get that sighted.

Tādus sveicienus es nesaņēmu, kad biju redzīgs.

(Laughter)

(Smiekli)

And even without sight, I don't get that in San Francisco.

Pat būdams neredzīgs, es tādas svētības nesaņemtu Sanfrancisko.

And I know it bothers some of my blind friends,

Zinu, ka dažiem no maniem neredzīgajiem draugiem tas traucē.

it's not just me.

Tā nav tikai ar mani.

Often it's thought that

Bieži vien liekas, ka

that's an emotion that comes up out of pity.

šīs emocijas rodas no tā, ka mūs žēlo.

I tend to think that it comes out of our shared humanity,

Es drīzāk domāju, ka to avots ir mūsu cilvēcība,

out of our togetherness, and I think it's pretty cool.

kopības sajūta, manuprāt, tas ir diezgan kolosāli.

In fact, if I'm feeling down,

Patiesībā, kad es jūtos slikti,

I just go to Broadway in downtown Oakland,

es dodos pastaigā pa Brodveju

I go for a walk, and I feel better like that,

Oklendas centrā,

in no time at all.

un uzreiz jūtos daudz labāk.

But also that it illustrates how

Šis piemērs parāda arī to, kā

disability and blindness

invaliditāte un aklums

sort of cuts across ethnic, social,

stāv pāri etniskām, sociālām,

racial, economic lines.

rases un ekonomiskajām robežām.

Disability is an equal-opportunity provider.

Invaliditāte sniedz vienādas iespējas.

Everybody's welcome.

Visi ir laipni aicināti.

In fact, I've heard it said in the disability community

Patiesībā, kopienās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām mēdz teikt,

that there are really only two types of people:

ka īstenībā ir tikai divu veidu cilvēki:

There are those with disabilities,

tie, kuriem jau ir invaliditāte,

and there are those that haven't quite found theirs yet.

un tie, kuri savējo vēl nav atraduši.

It's a different way of thinking about it,

Tas ir citādāks veids, kā uz to skatīties,

but I think it's kind of beautiful,

un, man liekas, ka tas pat ir skaisti,

because it is certainly far more inclusive

jo tas noteikti nodrošina lielāku atvērtību

than the us-versus-them

nekā attieksme „mēs pret viņiem”

or the abled-versus-the-disabled,

vai „spējīgie pret nespējīgajiem”,

and it's a lot more honest and respectful

un tāda pieeja ir daudz godīgāka un ar lielāku cieņu

of the fragility of life.

attiecas pret dzīves trauslumu.

So my final takeaway for you is

Tāpēc pēdējā lieta, ko jums gribu teikt, ir,

that not only is the city good for the blind,

ka ne tikai pilsēta ir laba neredzīgajiem,

but the city needs us.

bet arī pašai pilsētai mēs esam vajadzīgi.

And I'm so sure of that that

Esmu par to esmu tik drošs, ka

I want to propose to you today

gribu jums šodien piedāvāt

that the blind be taken as the prototypical city dwellers

tieši neredzīgos izvēlēties par pilsētnieku prototipiem,

when imagining new and wonderful cities,

domājot par jaunām un brīnišķīgām pilsētām,

and not the people that are thought about

nevis par viņiem domāt tad, kad

after the mold has already been cast.

uguns vairs nav karsta.

It's too late then.

Tad jau ir par vēlu.

So if you design a city with the blind in mind,

Tāpēc projektējot pilsētu un paredzot tajā vietu neredzīgajiem,

you'll have a rich, walkable network of sidewalks

jūs būvēsiet viegli izstaigājamu ietvju tīklu,

with a dense array of options and choices

piedāvājot daudz un dažādu iespēju,

all available at the street level.

kas būs pieejamas ielas līmenī.

If you design a city with the blind in mind,

Ja projektēsiet pilsētu, paredzot tajā vietu neredzīgajiem,

sidewalks will be predictable and will be generous.

tad ietves būs saprotamas un bagātīgi iekārtotas.

The space between buildings will be well-balanced

Starp ēkām atvēlētā platība cilvēkiem un automašīnām

between people and cars.

būs līdzsvarā.

In fact, cars, who needs them?

Turklāt, kam vispār ir vajadzīgas automašīnas?

If you're blind, you don't drive. (Laughter)

Ja esat neredzīgs, tad noteikti nevadāt auto. (Smiekli)

They don't like it when you drive. (Laughter)

Citiem nepatiktu, ja jūs to darītu. (Smiekli)

If you design a city with the blind in mind,

Ja projektēsiet pilsētu, paredzot tajā vietu neredzīgajiem,

you design a city with a robust,

jūs to projektēsiet ar spēcīgu,

accessible, well-connected mass transit system

pieejamu un labi organizētu transporta sistēmu,

that connects all parts of the city

kas savienos visas pilsētas daļas

and the region all around.

un apkārtesošos rajonus.

If you design a city with the blind in mind,

Ja projektēsiet pilsētu, paredzot tajā vietu neredzīgajiem,

there'll be jobs, lots of jobs.

tad tajā būs darba vietas, daudz darba vietu.

Blind people want to work too.

Neredzīgie cilvēki arī grib strādāt.

They want to earn a living.

Viņi vēlas nopelnīt iztiku.

So, in designing a city for the blind,

Tādēļ es ceru, ka, projektējot pilsētu neredzīgajiem,

I hope you start to realize

jūs sāksiet saprast,

that it actually would be a more inclusive,

ka ir iespējams radīt atvērtāku,

a more equitable, a more just city for all.

taisnīgāku un visiem domātāku pilsētu.

And based on my prior sighted experience,

Balstoties uz savu iepriekšējo redzīgā cilvēka pieredzi,

it sounds like a pretty cool city,

man liekas, ka tā būtu diezgan kolosāla pilsēta,

whether you're blind, whether you have a disability,

vienalga vai esat akls, ar kādu citu invaliditāti

or you haven't quite found yours yet.

vai arī, ja savējo vēl meklējat.

So thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)