Karen Armstrong: 2008 TED Prize wish: Charter for Compassion

Translator: Ilze Kalnina Reviewer: Kristaps Kadiķis

Well, this is such an honor. And it's wonderful to be

Tas ir tāds gods. Un ir brīnišķīgi būt

in the presence of an organization that is really making a difference in the world.

tādas organizācijas priekšā, kas spēj padarīt pasauli labāku.

And I'm intensely grateful for the opportunity to speak to you today.

Un es esmu ārkārtīgi pateicīga par iespēju jūs šodien uzrunāt.

And I'm also rather surprised, because when I look back on my life

Esmu arī diezgan pārsteigta, jo, kad atskatos uz savu dzīvi,

the last thing I ever wanted to do was write, or be in any way involved in religion.

pēdējā lieta, ko jebkad gribēju, bija rakstīt par vai būt jebkurā veidā saistītai ar reliģiju.

After I left my convent, I'd finished with religion, frankly.

Pēc tam, kad pametu klosteri, godīgi sakot, par reliģiju vairs negribēju ne dzirdēt.

I thought that was it.

Man likās, ka tas ir viss.

And for 13 years I kept clear of it. I wanted to be an English literature professor.

Un 13 gadus es turējos no tās pa gabalu. Gribēju būt par angļu literatūras profesori.

And I certainly didn't even want to be a writer, particularly.

Un precīzāk, es noteikti negribēju kļūt par rakstnieci.

But then I suffered a series of career catastrophes,

Bet tad es cietu vairākas karjeras neveiksmes,

one after the other, and finally found myself in television. (Laughter)

vienu pēc otras, un beigās nonācu televīzijā. (Smiekli)

I said that to Bill Moyers, and he said, "Oh, we take anybody." (Laughter)

Es to teicu Bilam Mojeram, un viņš teica: "O, mēs pieņemam jebkuru." (Smiekli)

And I was doing some rather controversial religious programs.

Un es strādāju pie diezgan pretrunīgām reliģiskām programmām.

This went down very well in the U.K., where religion is extremely unpopular.

Tās bija diezgan populāras Anglijā, kur reliģija bija ārkārtīgi nepopulāra.

And so, for once, for the only time in my life, I was finally in the mainstream.

Tāpēc beidzot, vienīgo reizi savā dzīvē, es pārstāvēju vispārpieņemtus uzskatus.

But I got sent to Jerusalem to make a film about early Christianity.

Bet mani aizsūtīja uz Jeruzālemi, lai es uzņemtu filmu par agrīno kristietību.

And there, for the first time, I encountered the other religious traditions:

Un tur, pirmo reizi, es saskāros ar citām reliģiskajām tradīcijām:

Judaism and Islam, the sister religions of Christianity.

jūdaismu un islāmu, kristietības māsas reliģijām.

And while I found I knew nothing about these faiths at all --

Un es atklāju, ka es par šīm reliģijām neko nezinu,

despite my own intensely religious background,

neskatoties uz savu stipri reliģisko pagātni.

I'd seen Judaism only as a kind of prelude to Christianity,

Es biju skatījusies uz jūdaismu kā uz kristietības ievadu,

and I knew nothing about Islam at all.

savukārt par islamu es vispār neko nezināju.

But in that city, that tortured city,

Bet tajā pilsētā, tajā nomocītajā pilsētā,

where you see the three faiths jostling so uneasily together,

kur šīs trīs reliģijas tik acīmredzami nemierīgi saduras kopā,

you also become aware of the profound connection between them.

tu sāc apzināties arī dziļās saistības starp tām.

And it has been the study of other religious traditions that brought me back

Tieši citu reliģisko tradīciju izpēte man deva

to a sense of what religion can be, and actually enabled me

atklāsmi par to, kas reliģija var būt, un palīdzēja man

to look at my own faith in a different light.

paskatīties uz manas pašas reliģiju citā gaismā.

And I found some astonishing things in the course of my study

Šīs izpētes laikā es sev atklāju apbrīnojamas lietas,

that had never occurred to me. Frankly, in the days when I thought I'd had it with religion,

par kurām agrāk nebiju iedomājusies. Godīgi sakot, tajās dienās, kad biju nolēmusi, ka par reliģiju vairs dzirdēt negribu,

I just found the whole thing absolutely incredible.

man likās, ka tās doktrīnas - šķietami nepierādītas un abstraktas -

These doctrines seemed unproven, abstract.

ir pilnīgi neiespējamas.

And to my astonishment, when I began seriously studying other traditions,

Un man par lielu pārsteigumu, kad es nopietni sāku pētīt citas reliģiskās tradīcijas,

I began to realize that belief -- which we make such a fuss about today --

es sāku apzināties, ka ticība - tā pati, par kuru, mūsdienās mēs ceļam tādu traci --

is only a very recent religious enthusiasm

ir ļoti nesens reliģiskā entuziasma elements,

that surfaced only in the West, in about the 17th century.

kas parādījās tikai Rietumos, apmēram 17-ajā gadsimtā.

The word "belief" itself originally meant to love, to prize, to hold dear.

Pats vārds "ticēt" (beLieVe) kādreiz nozīmēja mīlēt (LoVe), novērtēt, turēt mīļu.

In the 17th century, it narrowed its focus,

17. gadsimtā tā nozīme kļuva daudz šaurāka,

for reasons that I'm exploring in a book I'm writing at the moment,

un grāmatā, ko pašlaik rakstu, es pētu šī procesa iemeslus,

to include -- to mean an intellectual assent to a set of propositions, a credo.

un šis vārds sāka nozīmēt intelektuālu pārvietošanos uz kādu apliecinājumu kopumu. Credo,

"I believe:" it did not mean, "I accept certain creedal articles of faith."

latīniski "es ticu" - tas nenozīmēja "Es pieņemu ticības mācības atribūtiku"

It meant: "I commit myself. I engage myself."

Tas nozīmēja "Es apņemos. Es piedalos."

Indeed, some of the world traditions think very little of religious orthodoxy.

Patiešām dažas pasaules reliģijas nav augstās domās par reliģisko ortodoksālismu.

In the Quran, religious opinion -- religious orthodoxy -- is dismissed as "zanna:"

Korānā reliģiska filozofēšana - reliģiskais ortodoksālisms - tiek noliegts kā "zanna":

self-indulgent guesswork about matters that nobody can be certain of one way or the other,

tukša spriedelēšana par lietām, par kurām neviens nekad nevar būt pārliecināts,

but which makes people quarrelsome and stupidly sectarian. (Laughter)

bet kas padara cilvēkus ķildīgus un muļķīgi sektantiskus. (Smiekli)

So if religion is not about believing things, what is it about?

Bet ja ne ticība, tad kas ir reliģijas pamatā?

What I've found, across the board, is that religion is about behaving differently.

Tas, ko esmu konstatējusi, ka jebkurai reliģijai galvenais ir tai raksturīga uzvedība.

Instead of deciding whether or not you believe in God, first you do something.

Tā vietā, lai izlemtu, ticēt Dievam vai nē, vispirms tu rīkojies.

You behave in a committed way,

Tava uzvedība ir paļāvības pilna,

and then you begin to understand the truths of religion.

un tikai tad tu sāc saprast reliģijas patiesības.

And religious doctrines are meant to be summons to action;

Un reliģiskās doktrīnas ir paredzētas, lai aicinātu uz rīcību;

you only understand them when you put them into practice.

tās var saprast tikai tad, kad tu tās pielieto praksē.

Now, pride of place in this practice is given to compassion.

Tad lūk, goda vieta šajā praksē ir dota līdzjūtībai.

And it is an arresting fact that right across the board,

Tas ir apbrīnojams fakts, ka

in every single one of the major world faiths, compassion --

katrā no lielajām pasaules reliģijām, līdzjūtība --

the ability to feel with the other in the way we've been thinking about this evening --

spēja izjust kopā ar otru, līdzīgi kā mēs domājam par šo vakaru --

is not only the test of any true religiosity, it is also what will bring us

tas ir ne tikai jebkuras īstas reliģiozitātes pārbaude, tas ir arī ceļš uz

into the presence of what Jews, Christians and Muslims call "God" or the "Divine."

to, ko ebreji, kristieši un musulmaņi sauc par "Dievu" vai "dievišķo".

It is compassion, says the Buddha, which brings you to Nirvana.

Tā ir līdzjūtība, saka Buda, kas jūs atvedīs uz Nirvānu.

Why? Because in compassion, when we feel with the other,

Kāpēc? Tāpēc, ka līdzjūtībā, kad mēs viens otram jūtam līdzi,

we dethrone ourselves from the center of our world and we put

mēs atsakāmies no sava troņa savas pasaules centrā, un mēs

another person there. And once we get rid of ego, then we're ready to see the Divine.

savā vietā noliekam otru cilvēku. Un, kad mēs atbrīvojamies no ego, tad mēs esam gatavi, lai redzētu dievišķo.

And in particular, every single one of the major world traditions has highlighted -- has said --

Katra no lielajām pasaules reliģijām ir uzsvērusi -- ir teikusi --

and put at the core of their tradition what's become known as the Golden Rule.

un ir likusi savas tradīcijas pamatā to, kas kļuvis zināms kā Zelta likums.

First propounded by Confucius five centuries before Christ:

Pirmais to dibināja Konfūcijs piecus gadsimtus pirms Kristus:

"Do not do to others what you would not like them to do to you."

"Nedari otram to, ko tu negribētu, lai dara tev."

That, he said, was the central thread which ran through all his teaching

Viņš teica, ka tas bija galvenais pavediens, kas vijās cauri visai viņa mācībai

and that his disciples should put into practice all day and every day.

un ka viņa mācekļiem to vajadzētu lietot praksē visu dienu, katru dienu.

And it was -- the Golden Rule would bring them to the transcendent value that he called "ren,"

Tas bija Zelta likums, kas tos aizvestu pie pārākās vērtības, ko viņš sauca par ren,

human-heartedness, which was a transcendent experience in itself.

cilvēciska sirsnība, kas pati par sevi bija pārāka pieredze.

And this is absolutely crucial to the monotheisms, too.

Tā ir absolūti svarīga arī monoteismos.

There's a famous story about the great rabbi, Hillel, the older contemporary of Jesus.

Ir slavens stāsts par kādu diženu rabīnu, Hillelu, vecāku Jēzus līdzgaitnieku.

A pagan came to him and offered to convert to Judaism if the rabbi could

Pie viņa atnāca pagāns un piedāvājās pāriet uz jūdaismu, ja rabīns varētu

recite the whole of Jewish teaching while he stood on one leg.

atstāstīt visu jūdu mācību, stāvot uz vienas kājas.

Hillel stood on one leg and said, "That which is hateful to you,

Hillels nostājās uz vienas kājas un teica: "'Tas, ko tu ienīsti,

do not do to your neighbor. That is the Torah. The rest is commentary.

nedari to savam tuvākajam. Tā ir Tora. Pārējais ir komentāri.

Go and study it." (Laughter)

Ej un mācies to." (Smiekli)

And "go and study it" was what he meant.

Un "ej un mācies to" bija tas, ko viņš gribēja teikt.

He said, "In your exegesis, you must make it clear

Viņš teica: "Jūsu ekseģēzē, jums ir skaidri jāapzinās,

that every single verse of the Torah is a commentary, a gloss upon the Golden Rule."

ka katrs teikums Torā ir komentārs, glazūra Zelta likumam. "

The great Rabbi Meir said that any interpretation of Scripture which

Varenais rabīns Meirs teica, ka jebkura rakstu interpretācija, kura

led to hatred and disdain, or contempt of other people --

ved uz naidu vai citu cilvēku nicināšanu --

any people whatsoever -- was illegitimate.

jebkura cilvēka nicināšanu -- ir nepareiza interpretācija.

Saint Augustine made exactly the same point.

Svētais Augustīns teica tieši to pašu.

Scripture, he says, "teaches nothing but charity, and we must not leave

Raksti, viņš saka, "neko citu nemāca kā žēlsirdību, un mēs nedrīkstam atstāt

an interpretation of Scripture until we have found a compassionate interpretation of it."

rakstu interpretāciju, līdz esam atraduši tai līdzjūtības pilnu interpretāciju."

And this struggle to find compassion in some of these rather rebarbative texts

Un šī cīņa atrast līdzjūtību dažos rakstos, kas var būt diezgan atbaidoši,

is a good dress rehearsal for doing the same in ordinary life. (Applause)

ir labs mēģinājums, lai to pašu darītu ikdienas dzīvē. (Aplausi)

But now look at our world. And we are living in a world that is --

Bet paskatieties uz mūsu pasauli tagad. Mēs dzīvojam pasaulē, kura ir --

where religion has been hijacked. Where terrorists cite Quranic verses to justify their atrocities.

kur reliģija ir tikusi nolaupīta. Kur teroristi citē Korānu, lai attaisnotu savu nežēlīgo vardarbību.

Where instead of taking Jesus' words, "Love your enemies.

Kur tā vietā, lai ievērotu Jēzus vārdus, "Mīliet savus ienaidniekus.

Don't judge others," we have the spectacle of Christians endlessly judging other people,

Nenosodiet citus," mūsu acu priekšā kristieši nemitīgi nosoda citus cilvēkus,

endlessly using Scripture as a way of arguing with other people,

nemitīgi lietojot rakstus kā līdzekli strīdos ar citiem cilvēkiem,

putting other people down. Throughout the ages, religion has been used to oppress others,

kā pierādījumu savam pārākumam. Laiku gaitā, reliģija ir izmantota, lai apspiestu citus,

and this is because of human ego, human greed.

un tas ir cilvēces patmīlības, cilvēces savtības dēļ.

We have a talent as a species for messing up wonderful things.

Mums kā sugai ir talants sabojāt brīnišķīgas lietas.

So the traditions also insisted -- and this is an important point, I think --

Tātad tradīcijas arī uzsvēra -- un tas manuprāt ir svarīgi --

that you could not and must not confine your compassion

ka tu nevari un nedrīksti aprobežot savu labestību

to your own group: your own nation, your own co-religionists,

savas grupas ietvaros: savas nācijas ietvaros vai savas reliģijas piekritēju ietvaros.

your own fellow countrymen. You must have what one of the Chinese sages called "jian ai":

Tev ir jābūt tam, ko ķīniešu prātnieki sauc par "jian ai":

concern for everybody. Love your enemies. Honor the stranger.

līdzjūtība pret katru. Mīli savus ienaidniekus. Godini svešinieku.

We formed you, says the Quran, into tribes and nations so that you may know one another.

Mēs sapulcējām jūs, saka Korāns, ciltīs un tautās, lai jūs labāk viens otru pazītu.

And this, again -- this universal outreach -- is getting subdued in the strident use of religion --

Un šīs universālās vērtības tiek aizmirstas, kad reliģija tiek

abuse of religion -- for nefarious gains.

ļaunprātīgi izmantota - zemiskiem mērķiem.

Now, I've lost count of the number of taxi drivers who,

Es nevaru saskaitīt cik daudzi taksometru vadītāji, kuri,

when I say to them what I do for a living, inform me that religion

kad es tiem pastāstu par savu nodarbošanos, mani informē, ka reliģija

has been the cause of all the major world wars in history. Wrong.

ir bijusi visu lielo pasaules karu cēlonis. Nepareizi.

The causes of our present woes are political.

Mūsu pašreizējo problēmu cēlonis ir politisks.

But, make no mistake about it, religion is a kind of fault line,

Reliģija ir sava veida vainošanas kara fronte,

and when a conflict gets ingrained in a region, religion can get sucked in

un, kad konflikts ir iesakņojies reģionā, reliģija tajā tiek ievilkta

and become part of the problem. Our modernity has been exceedingly violent.

un klūst par daļu no problēmas. Mūsu mūsdienīgums ir kļuvis ārkārtīgi vardarbīgs.

Between 1914 and 1945, 70 million people died in Europe alone as a result of armed conflict.

Starp 1914. un 1945. gadu, Eiropā vien bruņotu konfliktu dēļ mira 70 miljonu cilvēku.

And so many of our institutions, even football, which used to be a pleasant pastime,

Un tik daudz mūsu iestādes, pat futbols, kurš reiz bija patīkama laika pavadīšana,

now causes riots where people even die.

tagad izraisa nemierus, kur cilvēki pat mirst.

And it's not surprising that religion, too, has been affected by this violent ethos.

Un nav pārsteigums, ka šis vardarbīgais ētoss ir ietekmējis arī reliģiju.

There's also a great deal, I think, of religious illiteracy around.

Turklāt es domāju, ka visapkārt ir daudz reliģiskā analfabētisma.

People seem to think, now equate religious faith with believing things.

Izskatās, ka cilvēki jauc reliģisku ticību ar ticēšanu lietām.

As though that -- we call religious people often believers,

It kā - mēs bieži saucam reliģiskos cilvēkus par ticīgajiem,

as though that were the main thing that they do. And very often, secondary goals

it kā tā būtu galvenā lieta, ko viņi dara. Un bieži otršķirīgi mērķi

get pushed into the first place, in place of compassion and the Golden Rule.

tiek izvirzīti pirmajā vietā, līdzjūtības un Zelta likuma vietā.

Because the Golden Rule is difficult. I sometimes -- when I'm speaking to

Jo Zelta likums ir grūts. Dažreiz, kad runāju konferencēs

congregations about compassion, I sometimes see

par līdzjūtību, dažreiz es redzu

a mutinous expression crossing some of their faces because

dumpīgas izteiksmes, kas šķērso dažas sejas,

a lot of religious people prefer to be right, rather than compassionate. (Laughter)

jo daudzi reliģiski cilvēki dod priekšroku tam, lai viņiem būtu taisnība, nekā būt līdzjūtīgiem. (Smiekli)

Now -- but that's not the whole story.

Tagad - bet tas vēl nav viss.

Since September the 11th, when my work on Islam suddenly propelled me

Kopš 11. septembra, kad mans darbs par Islāmu mani pēkšņī neiedomājamā veidā

into public life, in a way that I'd never imagined, I've been able to sort of go all over the world,

pamudināja iziet sabiedrībā, es jau biju bijusi visos pasaules stūros,

and finding, everywhere I go, a yearning for change.

un biju visur redzējusi ilgošanos pēc pārmaiņām.

I've just come back from Pakistan, where literally thousands of people came to my lectures,

Biju tikko atgriezusies no Pakistānas, kur burtiski tūkstošiem cilvēku nāca uz manām lekcijām,

because they were yearning, first of all, to hear a friendly Western voice.

pirmkārt jau tāpēc, ka viņi ilgojās dzirdēt draudzīgu Rietumu balsi.

And especially the young people were coming. And were asking me --

Sevišķi nāca jaunie cilvēki. Un tie man prasīja --

the young people were saying, "What can we do? What can we do to change things?"

jaunie cilvēki prasīja: "Ko mēs varam darīt? Ko mēs varam darīt, lai ko mainītu?"

And my hosts in Pakistan said, "Look, don't be too polite to us.

Un man teica: "Jums nevajag būt pret mums pieklājīgai.

Tell us where we're going wrong. Let's talk together about where religion is failing."

Pasakiet, kur mēs kļūdamies. Runāsim kopā par to, kur reliģija ir aizgājusi greizi."

Because it seems to me that with -- our current situation is so serious

Jo šķiet, ka mūsu pašreizējā situācija ir tik nopietna,

at the moment that any ideology that doesn't promote a sense of global understanding

ka jebkura ideoloģija, kas neveicina globālu sapratni

and global appreciation of each other is failing the test of the time.

un globālu viens otra novērtēšanu, neiztur laika pārbaudi.

And religion, with its wide following ... Here in the United States,

Un reliģija, ar tās daudzajiem sekotājiem... Šeit, Savienotajās Valstīs,

people may be being religious in a different way, as a report has just shown --

cilvēki varbūt ir reliģiski citādā veidā, kā viens pārskats tikko parādījis --

but they still want to be religious. It's only Western Europe that has retained its secularism,

bet viņi vienalga grib būt reliģiski. Tikai Rietumeiropa ir saglabājusi tās sekulārismu,

which is now beginning to look rather endearingly old-fashioned.

kas sāk izskatīties diezgan mīļi vecmodīgs.

But people want to be religious, and religion should be made

Bet cilvēki vēlas būt reliģiski, un reliģiju būtu jāveido

to be a force for harmony in the world, which it can and should be --

par harmonijas spēku pasaulē, kas tā var būt, un kam tai vajadzētu būt --

because of the Golden Rule.

Zelta likuma dēļ.

"Do not do to others what you would not have them do to you":

"Nedari citam to, ko tu negribētu, lai dara tev":

an ethos that should now be applied globally.

ētoss, kas būtu jāpiemēro visā pasaulē.

We should not treat other nations as we would not wish to be treated ourselves.

Mums nevajadzētu darīt citām nācijām to, ko mēs negribam, lai mums dara.

And these -- whatever our wretched beliefs -- is a religious matter, it's a spiritual matter.

Un, lai kam mēs ticētu, tas ir reliģisks jautājums, tas ir garīgs jautājums.

It's a profound moral matter that engages and should engage us all.

Tas ir dziļi morāls jautājums, kas saista visus, kam būtu jāsaista visi.

And as I say, there is a hunger for change out there.

Un kā es saku, tur ārā ir izsalkums pēc pārmaiņām.

Here in the United States, I think you see it in this election campaign: a longing for change.

Te ASV, man šķiet, jūs šajā vēlēšanu kampaņā jau to redzat ilgas pēc pārmaiņām.

And people in churches all over and mosques all over this continent after September the 11th,

Ilgas pēc tā, lai cilvēki visās pasaules baznīcās un visās pasaules mošejās pēc 11. septembra

coming together locally to create networks of understanding.

sanāktu kopā, lai izveidotu sapratnes tīklu.

With the mosque, with the synagogue, saying, "We must start to speak to one another."

Ilgas pēc tā, lai mošejas un sinagogas teiktu: "Mums jāsāk runāt vienam ar otru."

I think it's time that we moved beyond the idea of toleration and move toward appreciation of the other.

Manuprāt, ir laiks pāraugt ideju par iecietību un virzīties uz atzinību vienam pret otru.

I'd -- there's one story I'd just like to mention.

Es gribētu pieminēt vienu stāstu.

This comes from "The Iliad." But it tells you what this spirituality should be.

Tas nāk no "Iliādas". Bet tas stāsta par to, kādam šim garīgumam būtu jābūt.

You know the story of "The Iliad," the 10-year war between Greece and Troy.

Jūs jau zināt "Iliādas" stāstu: 10 gadu karš starp Grieķiju un Troju.

In one incident, Achilles, the famous warrior of Greece, takes his troops out of the war,

Vienā brīdī Ahilejs, Grieķijas slavenais karavīrs, izņem savu karaspēku no kara.

and the whole war effort suffers. And in the course of the ensuing muddle,

Tajā juceklī, kas seko,

his beloved friend, Patroclus, is killed -- and killed in single combat

viņa mīļotais draugs Patrokls tiek nogalināts - viņš tiek nogalināts vienā kaujā

by one of the Trojan princes, Hector. And Achilles goes mad with grief and rage and revenge,

ar vienu no Trojas prinčiem, Hektoru. Un Ahilejs zaudē prātu no skumjām un dusmām, un atriebības,

and he mutilates the body. He kills Hector, he mutilates his body

un viņš izkropļo tā ķermeni -- viņš nogalina Hektoru, viņš izkropļo viņa ķermeni

and then he refuses to give the body back for burial to the family,

un pēc tam atsakās atdot viņa ķermeni viņa ģimenei apbedīšanai,

which means that, in Greek ethos, Hector's soul will wander eternally, lost.

kas grieķu etosā nozīmē, ka Hektora dvēsela mūžīgi klejos, pazudusi.

And then one night, Priam, king of Troy, an old man,

Tad vienu nakti, Priams, Trojas ķēniņš, vecs vīrs,

comes into the Greek camp incognito, makes his way to Achilles' tent

slepus dodas uz grieķu nometni, tiek līdz Ahileja teltij

to ask for the body of his son.

un prasa sava dēla ķermeni.

And everybody is shocked when the old man takes off his head covering and shows himself.

Un visi ir šokā, kad vecais vīrs noņem savu galvas apsegu un parāda sevi.

And Achilles looks at him and thinks of his father. And he starts to weep.

Un Ahilejs skatās uz viņu un domā par savu tēvu. Un viņš sāk raudāt.

And Priam looks at the man who has murdered so many of his sons,

Un Priams skatās uz cilvēku, kurš ir nogalinājis tik daudzus viņa dēlus,

and he, too, starts to weep. And the sound of their weeping filled the house.

un viņš arī sāk raudāt. Un raudu skaņas piepildīja māju.

The Greeks believed that weeping together created a bond between people.

Grieķi uzskatīja, ka raudāšana kopā radīja saikni starp cilvēkiem.

And then Achilles takes the body of Hector, he hands it very tenderly to the father,

Tad Ahilejs paņem Hektora ķermeni, viņš to ļoti maigi atdod tēvam,

and the two men look at each other, and see each other as divine.

un abi vīri skatās viens uz otru, un redz viens otrā dievišķo.

That is the ethos found, too, in all the religions.

Šis etoss ir atrodams arī citās reliģijās.

It's what is meant by overcoming the horror that we feel when we are under threat of our enemies,

Tas ir tas, kas nozīmē šausmu pārvarēšanu, kuras izjūtam, kad mūs apdraud mūsu ienaidnieki,

and beginning to appreciate the other.

un kas liek novērtēt otru.

It's of great importance that the word for "holy" in Hebrew, applied to God, is "Kadosh": separate, other.

Tas ir ļoti svarīgi, ka vārds "svēts", kas attiecināts uz Dievu, ivritā ir "Kadosh": atdalīts, citāds.

And it is often, perhaps, the very otherness of our enemies which can

Un bieži iespējams, ka mūsu ienaidnieku lielā atšķirība, kura

give us intimations of that utterly mysterious transcendence which is God.

brīdina mūs par viņu pilnīgi mistisko ārpusrobežu, kas ir Dievs.

And now, here's my wish:

Un tagad, šī ir mana vēlēšanās:

I wish that you would help with the creation,

Es vēlos, lai jūs palīdzat izveidot,

launch and propagation of a Charter for Compassion,

uzsākt un izplatīt Labestības hartu --

crafted by a group of inspirational thinkers from

kuru izstrātu iedvesmas pilnu domātāju grupa no

the three Abrahamic traditions of Judaism, Christianity and Islam,

jūdaisma, kristietības un islama - trim Ābrahāma tradīcijām -

and based on the fundamental principle of the Golden Rule.

un kuru pamatā ir Zelta likuma pamatprincips.

We need to create a movement among all these people that I meet in my travels --

Mums jārada kustība starp visiem šiem cilvēkiem, ar kuriem es tiekos savos ceļojumos --

you probably meet, too -- who want to join up, in some way,

jūs varbūt arī satiekat -- kuri grib iesaistīties šajā kustībā, tādā pat veidā,

and reclaim their faith, which they feel, as I say, has been hijacked.

un atgūt savu ticību, kas, viņuprāt, - kā es saku -- ir tikusi nolaupīta.

We need to empower people to remember the compassionate ethos,

Mums jādod iespēja cilvēkiem atcerēties līdzjūtības garu

and to give guidelines. This Charter would not be a massive document.

un jāsniedz vadlīnijas. Šī Harta nebūtu milzīgs dokuments.

I'd like to see it -- to give guidelines as to how to interpret the Scriptures,

Es gribētu redzēt to -- lai tā sniegtu vadlīnijas par to, kā interpretēt Svētos Rakstus,

these texts that are being abused. Remember what the rabbis and what Augustine

šie teksti, kas tiek izmantoti ļaunprātīgi. Atcerieties, ko rakstu mācītāji un ko Augustins

said about how Scripture should be governed by the principle of charity.

teica par to, kā Raksti būtu jāreglamentē pēc labdarības principa.

Let's get back to that. And the idea, too, of Jews, Christians and Muslims --

Atgriezīsimies pie tā. Un ideja, arī - no ebrejiem, kristiešiem un musulmaņiem -

these traditions now so often at loggerheads -- working together to

šīs tradīcijas tagad tik bieži ķildojas - strādā kopā, lai

create a document which we hope will be signed by a thousand, at least,

izveidotu dokumentu, kuru, mēs ceram, parakstīs vismaz tūkstoši

of major religious leaders from all the traditions of the world.

vecāko reliģisko līderu no visām pasaules tradīcijām.

And you are the people. I'm just a solitary scholar.

Un jūs esat tie cilvēki. Es esmu tikai vientuļa zinātniece.

Despite the idea that I love a good time, which I was rather amazed to see coming up on me

Neskatoties uz domu, ka es mīlu labi pavadīt laiku,

-- I actually spend a great deal of time alone, studying, and I'm not very --

-- es patiesībā pavadu daudz laika vienatnē studējot, un es neesmu ļoti --

you're the people with media knowledge to explain to me how we can get this to everybody,

jūs esat cilvēki ar zināšanām par plašsaziņas līdzekļiem, lai izskaidrotu man, kā mēs varētu to nodot ikvienam,

everybody on the planet. I've had some preliminary talks,

ikvienam uz planētas. Man bija dažas sākotnējas sarunas,

and Archbishop Desmond Tutu, for example,

un, piemēram, arhibīskaps Desmonds Tutu

is very happy to give his name to this, as is Imam Feisal Rauf, the Imam in New York City.

labprāt dod savu vārdu, kā arī Imams Faisals Raufs, Imams Ņujorkā.

Also, I would be working with the Alliance of Civilizations at the United Nations.

Es arī strādātu Civilizāciju aliansē Apvienoto Nāciju Organizācijā.

I was part of that United Nations initiative called the Alliance of Civilizations,

Es biju daļa no tās Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvas, kuru sauc par Civilizāciju aliansi,

which was asked by Kofi Annan to diagnose the causes of extremism,

kuru Kofi Annans lūdza diagnosticēt ekstrēmisma cēloņus,

and to give practical guidelines to member states about how to avoid the escalation of further extremism.

kā arī sniegt praktiskas vadlīnijas dalībvalstīm par to, kā izvairīties no turpmāka ekstrēmisma pieauguma.

And the Alliance has told me that they are very happy to work with it.

Un alianse ir teikusi man, ka viņi ir ļoti priecīgi strādāt ar to.

The importance of this is that this is -- I can see some of you starting to look worried,

Nozīme tam ir tāda, ka tas ir -- es redzu, ka daži no jums sāk izskatīties satraukti,

because you think it's a slow and cumbersome body --

jo jūs domājat, ka tā ir lēna un birokrātiska organizācija.

but what the United Nations can do is give us some neutrality,

Bet tas, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas var darīt, ir sniegt mums kādu neitralitāti,

so that this isn't seen as a Western or a Christian initiative, but that it's coming,

tā, ka to neredz kā Rietumu vai kristiešu iniciatīvu, bet, ka tā nāk,

as it were, from the United Nations, from the world --

kā tas bija, no Apvienoto Nāciju Organizācijas, no pasaules --

who would help with the sort of bureaucracy of this.

kas varētu palīdzēt ar šāda veida birokrātiju.

And so I do urge you to join me in making -- in this charter --

Un tā es aicinu jūs palīdzēt man šajā tapšanas procesā -- šajā hartā --

to building this charter, launching it and propagating it so that it becomes --

hartas veidošanā, uzsākot to un izplatīt to tā, lai tā kļūtu

I'd like to see it in every college, every church, every mosque, every synagogue in the world,

Es gribētu redzēt to katrā pasaules koledžā, katrā baznīcā, katrā mošejā, katrā sinagogā,

so that people can look at their tradition, reclaim it, and make religion a source of peace in the world,

lai cilvēki varētu apskatīt savas tradīcijas, izmantot tās, un pārvērst reliģiju par pasaules miera avotu,

which it can and should be. Thank you very much. (Applause)

par ko tā var būt un par ko tai jābūt. Liels paldies. (Aplausi)