The biology of our best and worst selves | Robert Sapolsky

Translator: Ilze Garda Reviewer: Raimonds Jaks

Chris Anderson: So Robert spent the last few years

Kriss Andersons: Pēdējos gadus Roberts ir pavadījis,

think about how weird human behavior is,

domājot par to, cik dīvaina ir cilvēka uzvedība

and how inadequate most of our language trying to explain it is.

un cik nepiemērota mūsu valoda mēģinājumiem to izskaidrot.

And it's very exciting to hear him explain some of the thinking behind it

Patiešām aizraujoši dzirdēt viņu skaidrojam dažas no šīm idejām –

in public for the first time.

pirmo reizi plašākai publikai.

Over to you now, Robert Sapolsky.

Vārds Robertam Sapolskim.

(Applause)

(Aplausi)

Robert Sapolsky: Thank you.

Roberts Sapolskis: Paldies.

The fantasy always runs something like this.

Es to allaž iztēlojos apmēram šādi.

I've overpowered his elite guard,

Esmu pievārējis viņa labāko miesassargu,

burst into his secret bunker

ielauzies viņa slepenajā bunkurā,

with my machine gun ready.

mans automāts gatavs darbam.

He lunges for his Luger.

Viņš metas pēc savas Lūgera pistoles.

I knock it out of his hand.

Es to izsitu viņam no rokas.

He lunges for his cyanide pill.

Viņš metas pēc savas cianīda tabletes.

I knock that out of his hand.

Es izsitu to viņam no rokas.

He snarls,

Viņš šņāc,

comes at me with otherworldly strength.

nāk man virsū ar pārpasaulīgu spēku.

We grapple, we fight,

Mēs saķeramies, cīnāmies,

I manage to pin him down

man izdodas viņu piespiest pie zemes

and put on handcuffs.

un uzlikt rokudzelžus.

"Adolf Hitler," I say,

„Ādolf Hitler,” es saku,

"I arrest you for crimes against humanity."

„es tevi apcietinu par noziegumiem pret cilvēci.”

Here's where the Medal of Honor version of the fantasy ends

Šeit fantāzijas Goda medaļas versija beidzas, un skats kļūst drūmāks.

and the imagery darkens.

What would I do if I had Hitler?

Ko es darītu, ja Hitlers būtu manās rokās?

It's not hard to imagine once I allow myself.

Ja ļaujos, nav grūti iztēloties.

Sever his spine at the neck.

Pārlauztu viņam sprandu.

Take out his eyes with a blunt instrument.

Ar neasu rīku izrautu viņam acis.

Puncture his eardrums. Cut out his tongue.

Pārdurtu viņa bungādiņas. Izgrieztu mēli.

Leave him alive on a respirator,

Atstātu viņu dzīvu pie mākslīgās elpināšanas,

tube-fed, not able to speak or move or see or hear, just to feel,

barojamu caur trubiņu, nespējīgu runāt, kustēties, redzēt vai dzirdēt, tikai just,

and then inject him with something cancerous

un tad injicētu viņam kaut ko kancerogēnu,

that's going to fester and pustulate

kas sastrutotu un pārklātu viņu augoņiem,

until every cell in his body is screaming in agony,

līdz ikviena šūna viņa ķermenī kliegtu agonijā,

until every second feels like an eternity in hell.

līdz katra sekunde šķistu kā mūžība ellē.

That's what I would do to Hitler.

Lūk, ko es izdarītu ar Hitleru.

I've had this fantasy since I was a kid,

Esmu ļāvies šai fantāzijai kopš bērnības,

still do sometimes,

dažreiz joprojām ļaujos,

and when I do, my heart speeds up --

un, to darot, mana sirds sāk sisties straujāk,

all these plans for the most evil, wicked soul in history.

visi šie plāni ļaunākajai, samaitātākajai dvēselei vēsturē.

But there's a problem,

Bet ir kāda nelaime,

which is I don't actually believe in souls or evil,

proti, es patiesībā neticu dvēselēm un ļaunumam,

and I think wicked belongs in a musical.

un samaitātība, manuprāt, iederas mūziklā.

But there's some people I would like to see killed,

Bet ir cilvēki, kurus es gribētu redzēt nogalinātus,

but I'm against the death penalty.

bet esmu pret nāvessodu.

But I like schlocky violent movies,

Bet man patīk lētas, vardarbīgas filmas,

but I'm for strict gun control.

bet esmu par stingru ieroču kontroli.

But then there was a time I was at a laser tag place,

Bet reiz es biju kādā lāzertaga vietā,

and I had such a good time hiding in a corner shooting at people.

un man tik ļoti patika slēpties stūrī un šaut uz cilvēkiem.

In other words, I'm your basic confused human when it comes to violence.

Citiem vārdiem, ja runa ir par vardarbību, esmu parasts, apmulsis cilvēks.

Now, as a species, we obviously have problems with violence.

Redziet, kā sugai mums neapšaubāmi ir problēmas ar vardarbību.

We use shower heads to deliver poison gas,

Dušas galviņas mēs lietojam, lai ielaistu indīgu gāzi,

letters with anthrax, airplanes as weapons,

vēstules – lai izplatītu Sibīrijas mēri, lidmašīnas – kā ieročus,

mass rape as a military strategy.

masveida izvarošanu – kā militāro stratēģiju.

We're a miserably violent species.

Mēs esam nožēlojami vardarbīga suga.

But there's a complication,

Taču ir kāds sarežģījums,

which is we don't hate violence,

proti, mēs neienīstam vardarbību,

we hate the wrong kind.

mēs ienīsto nepareizu vardarbību.

And when it's the right kind,

Un, kad runa ir par pareizo,

we cheer it on, we hand out medals,

mēs tai uzgavilējām, mēs pasniedzam medaļas,

we vote for, we mate with our champions of it.

mēs par to balsojam, mēs pārojamies ar tās čempioniem.

When it's the right kind of violence,

Ja tā ir pareizā vardarbība, mums tā patīk.

we love it.

And there's another complication,

Un ir vēl kāds sarežģījums,

which is, in addition to us being this miserably violent species,

proti, bez tā, ka esam nožēlojami vardarbīga suga,

we're also this extraordinarily altruistic, compassionate one.

mēs esam arī ārkārtīgi altruistiski un līdzjūtīgi.

So how do you make sense of the biology of our best behaviors,

Kā izprast bioloģiju, kas ir pamatā mūsu labākajai rīcībai,

our worst ones and all of those ambiguously in between?

mūsu sliktākajai un tai visai neskaidrajai pa vidu?

Now, for starters,

Iesākumam kas pavisam garlaicīgs –

what's totally boring is understanding the motoric aspects of the behavior.

uzvedības motorisko aspektu izpratne.

Your brain tells your spine, tells your muscles

Jūsu smadzenes liek jūsu mugurkaulam, muskuļiem

to do something or other,

darīt vienu vai otru lietu,

and hooray, you've behaved.

un – urrā! – jūs esat rīkojušies.

What's hard is understanding the meaning of the behavior,

Grūtāk ir saprast rīcības jēgu.

because in some settings, pulling a trigger is an appalling act;

Jo vienā situācijā nospiest gaili ir šausminoša rīcība,

in others, it's heroically self-sacrificial.

citā – varonīga pašuzupurēšanās.

In some settings, putting your hand one someone else's

Vienā situācijā uzlikt roku uz otra cilvēka rokas

is deeply compassionate.

pauž dziļu līdzjūtību.

In others, it's a deep betrayal.

Citā – tā ir dziļa nodevība.

The challenge is to understand

Izaicinājums ir saprast

the biology of the context of our behaviors,

mūsu rīcības bioloģisko kontekstu,

and that's real tough.

un tas ir patiešām grūti.

One thing that's clear, though, is you're not going to get anywhere

Viens gan ir skaidrs – jūs nenonāksiet pie atbildes,

if you think there's going to be the brain region or the hormone

ja domājat, ka ir kāda konkrēta smadzeņu daļa vai hormons,

or the gene or the childhood experience

vai gēns, vai bērnībā piedzīvotais,

or the evolutionary mechanism that explains everything.

vai evolucionārs mehānisms, kas visu izskaidro.

Instead, every bit of behavior has multiple levels of causality.

Tā vietā ikvienai vissīkākajai rīcībai ir vairāki cēlonības līmeņi.

Let's look at an example.

Lūk, piemērs.

You have a gun.

Jums ir ierocis.

There's a crisis going on:

Krīzes apstākļos,

rioting, violence, people running around.

kad valda nemieri, vardarbība, apkārt skraida cilvēki,

A stranger is running at you in an agitated state --

jūsu virzienā skrien satraukts svešinieks,

you can't quite tell if the expression is frightened, threatening, angry --

– jūs īsti nevarat pateikt, vai sejā ir bailes, draudi, dusmas, –

holding something that kind of looks like a handgun.

turot rokā kaut ko, kas izskatās pēc pistoles.

You're not sure.

Jūs neesat pārliecināts.

The stranger comes running at you

Svešinieks skriešus tuvojas,

and you pull the trigger.

un jūs nospiežat gaili.

And it turns out that thing in this person's hand

Un izrādās, ka tā lieta viņa rokā

was a cell phone.

ir mobilais telefons.

Tāpēc mēs uzdevām šo ar bioloģiju saistīto jautājumu:

So we asked this biological question:

what was going on that caused this behavior?

kas notika, kas izraisīja šo rīcību?

What caused this behavior?

Kas izraisīja šo rīcību?

And this is a multitude of questions.

Un jautājumi ir vairāki.

We start.

Sāksim.

What was going on in your brain one second before you pulled that trigger?

Kas notika jūsu smadzenēs, sekundi pirms nospiedāt gaili?

And this brings us into the realm of a brain region called the amygdala.

Tas aizved mūs uz smadzeņu daļas – mandeļveida kodola – valstību.

The amygdala, which is central to violence, central to fear,

Mandeļveida kodols, kas atbild par vardarbību, par bailēm,

initiates volleys of cascades

ierosina signālu straumi,

that produce pulling of a trigger.

kas izraisa gaiļa nospiešanu.

What was the level of activity in your amygdala one second before?

Kāds bija aktivitātes līmenis jūsu mandeļveida kodolā sekundi pirms?

But to understand that, we have to step back a little bit.

Lai to saprastu, jāatkāpjas soli atpakaļ.

What was going on in the environment seconds to minutes before

Kas notika apkārtējā vidē,

sekundes, minūtes pirms šī ietekme izpaudās mandeļveida kodolā?

that impacted the amygdala?

Now, obviously, the sights, the sounds of the rioting,

Nemieru skati un skaņas, protams, attiecas uz lietu.

that was pertinent.

But in addition,

Taču papildus tam

you're more likely to mistake a cell phone for a handgun

ir lielāka iespējamība, ka telefonu noturēsiet par pistoli,

if that stranger was male

ja svešinieks bija vīrietis,

and large and of a different race.

liela auguma un citas rases pārstāvis.

Furthermore, if you're in pain,

Turklāt, ja jums sāp,

if you're hungry, if you're exhausted,

esat izsalcis, esat pārguris,

your frontal cortex is not going to work as well,

jūsu pieres smadzeņu garoza tik labi nestrādās –

part of the brain whose job it is to get to the amygdala in time

tā ir smadzeņu daļa, kuras uzdevums ir laikus nokļūt līdz mandeļveida kodolam,

saying, "Are you really sure that's a gun there?"

sakot: „Vai esi drošs, ka tas ir ierocis?”

But we need to step further back.

Taču mums jāpakāpjas vēl soli atpakaļ.

Now we have to look at hours to days before,

Tagad jāpaskatās, kas notika stundas, dienas iepriekš,

and with this, we have entered the realm of hormones.

un te mēs nonākam hormonu valstībā.

For example, testosterone,

Piemēram, testosterons.

where regardless of your sex,

Neatkarīgi no dzimuma,

if you have elevated testosterone levels in your blood,

ja asinīs ir paaugstināts testosterona līmenis,

you're more likely to think a face with a neutral expression

pastāv lielāka iespējamība, ka neitrāla sejas izteiksme

is instead looking threatening.

jums tā vietā šķitīs draudoša.

Elevated testosterone levels, elevated levels of stress hormones,

Paaugstināts testosterona līmenis, paaugstināts stresa hormonu līmenis,

and your amygdala is going to be more active

padarīs jūsu mandeļveida kodolu aktīvāku,

and your frontal cortex will be more sluggish.

un pieres smadzeņu garoza – gausāku.

Pushing back further, weeks to months before,

Raugoties vēl tālākā, vairāku nedēļu, mēnešu attālā pagātnē, –

where's the relevance there?

kas tur ir būtisks?

This is the realm of neural plasticity,

Te runa ir par neiroplastiskumu –

the fact that your brain can change in response to experience,

smadzeņu spēju mainīties piedzīvotā ietekmē.

and if your previous months have been filled with stress and trauma,

Un, ja iepriekšējie mēneši ir bijuši stresa un traumu pilni,

your amygdala will have enlarged.

jūsu mandeļveida kodols būs palielinājies.

The neurons will have become more excitable,

Neironi būs kļuvuši vieglāk uzbudināmi,

your frontal cortex would have atrophied,

pieres smadzeņu garoza būs atrofējusies.

all relevant to what happens in that one second.

Tas viss ir saistīts ar to, kas notiek tajā vienā sekundē.

But we push back even more, back years,

Bet ielūkosimies vēl tālākā pagātnē, pirms vairākiem gadiem –

back, for example, to your adolescence.

piemēram, atgriezīsimies līdz pusaudža gadiem.

Now, the central fact of the adolescent brain

Būtiskākais par pusaudžu smadzenēm

is all of it is going full blast

ir tas, ka smadzenes strādā ar pilnu jaudu,

except the frontal cortex,

izņemot pieres smadzeņu garozu,

which is still half-baked.

kas joprojām ir pusgatava.

It doesn't fully mature until you're around 25.

Tā pilnībā nenobriest līdz aptuveni 25 gadu vecumam.

And thus, adolescence and early adulthood

Tādējādi pusaudža gadi un agra jaunība ir tas laiks,

are the years where environment and experience sculpt your frontal cortex

kad apkārtējā vide un piedzīvotais veido pieres smadzeņu garozu

into the version you're going to have as an adult in that critical moment.

tādu, kāda tā būs jums kā pieaugušajam tajā kritiskajā mirklī.

But pushing back even further,

Bet paiesim vēl tālāk atpakaļ,

even further back to childhood and fetal life

līdz pat bērnībai un laikam, kad bijāt vien embrijs,

and all the different versions that that could come in.

un visām tām jūsu versijām, kas tolaik varēja rasties.

Now, obviously, that's the time that your brain is being constructed,

Tas, protams, ir laiks, kad veidojās jūsu smadzenes,

and that's important,

un tas ir svarīgi,

but in addition, experience during those times

taču papildus tam tolaik piedzīvotais

produce what are called epigenetic changes,

rada tā saucamās epiģenētiskās izmaiņas,

permanent, in some cases,

dažos gadījumos paliekošas,

permanently activating certain genes, turning off others.

kas noteiktus gēnus paliekoši aktivē, bet citus izslēdz.

And as an example of this,

Piemēram,

if as a fetus you were exposed to a lot of stress hormones through your mother,

ja kā embrijs caur māti bijāt pakļauts lielam daudzumam stresa hormonu,

epigenetics is going to produce your amygdala in adulthood

pieaugušā vecumā epiģenētika mandeļveida kodolu veidos uzbudināmāku,

as a more excitable form,

and you're going to have elevated stress hormone levels.

un jums būs paaugstināts stresa hormonu līmenis.

But pushing even further back,

Bet palūkosimies vēl tālākā pagātnē,

back to when you were just a fetus,

kad bijāt tikai auglis,

back to when all you were was a collection of genes.

kad bijāt tikai gēnu kopums.

Now, genes are really important to all of this,

Gēni šajā visā ir ļoti svarīgi,

but critically, genes don't determine anything,

taču būtiski – gēni neko nenosaka,

because genes work differently in different environments.

jo dažādās vidēs gēni izpaužas dažādi.

Key example here:

Pamata piemērs –

there's a variant of a gene called MAO-A,

ir kāda gēna variācija, ko sauc par MAO-A,

and if you have that variant,

un, ja jums šī variācija ir,

you are far more likely to commit antisocial violence

ir daudz lielāka iespējamība, ka veiksiet antisociālu vardarbību,

if, and only if, you were abused as a child.

ja – un tikai ja – bērnībā būsiet cietis no vardarbības.

Genes and environment interact,

Gēni un vide mijiedarbojas,

and what's happening in that one second before you pull that trigger

un tas, kas notiek tajā vienā sekundē, pirms nospiežat gaili,

reflects your lifetime of those gene-environment interactions.

atspoguļo šo gēnu un vides mijiedarbību jūsu mūža garumā.

Now, remarkably enough, we've got to push even further back now,

Pārsteidzoši, bet nu mums jāielūkojas vēl tālākā pagātnē –

back centuries.

pirms vairākiem gadsimtiem.

What were your ancestors up to.

Ar ko nodarbojās jūsu senči?

And if, for example, they were nomadic pastoralists,

Ja viņi, piemēram, bija klejotāji-lopkopji,

they were pastoralists,

ja viņi bija lopkopji,

people living in deserts or grasslands

cilvēki, kas dzīvoja tuksnešos vai stepēs,

with their herds of camels, cows, goats,

ar saviem kamieļu, govju, kazu ganāmpulkiem,

odds are they would have invented what's called a culture of honor

ir lielāka iespēja, ka viņi savulaik radījuši tā dēvēto goda kultūru,

filled with warrior classes,

kurai raksturīgas karotāju šķiras,

retributive violence, clan vendettas,

vardarbīga atdarīšana, klanu asinsatriebība,

and amazingly, centuries later,

un pārsteidzošā kārtā gadsimtiem vēlāk

that would still be influencing the values with which you were raised.

tas joprojām ietekmēs vērtības, ar kurām uzaugāt.

But we've got to push even further back,

Taču mums jādodas vēl tālākā pagātnē,

back millions of years,

miljoniem gadu atpakaļ,

because if we're talking about genes,

jo, ja runājam par gēniem,

implicitly we're now talking about the evolution of genes.

tad netieši runājam par gēnu evolūciju.

And what you see is, for example,

Un šeit redzam, piemēram,

patterns across different primate species.

ka dažādām primātu sugām raksturīgas dažādas iezīmes.

Some of them have evolved for extremely low levels of aggression,

Dažas attīstības gaitā nonākušas līdz ļoti zemiem agresivitātes līmeņiem,

others have evolved in the opposite direction,

citas attīstījušās pretējā virzienā,

and floating there in between by every measure are humans,

un cilvēki pēc visiem rādītājiem peld kaut kur pa vidu –

once again this confused, barely defined species

atkal šī apjukusī, grūti definējamā suga,

that has all these potentials to go one way or the other.

kurai ir visas iespējas iet vienā vai otrā virzienā.

So what has this gotten us to?

Līdz kam tad esam nonākuši?

Basically, what we're seeing here is,

Būtībā tas, ko redzam,

if you want to understand a behavior,

ja vēlamies saprast kādu rīcību,

whether it's an appalling one, a wondrous one,

– vai tā būtu šausminoša vai patiesi brīnumaina,

or confusedly in between,

vai kaut kur mulsinoši pa vidu –

if you want to understand that,

ja vēlamies to saprast,

you've got take into account what happened a second before

ir jāņem vērā, kas noticis sekundi iepriekš,

to a million years before,

līdz pat miljoniem gadu iepriekš,

everything in between.

un it viss pa vidu.

So what can we conclude at this point?

Ko mēs šobrīd varam secināt?

Officially, it's complicated.

Ir skaidrs, ka tas ir sarežģīti.

Wow, that's really helpful.

Oho, tas nu gan patiešām palīdz!

It's complicated,

Tas ir sarežģīti,

and you'd better be real careful, real cautious

un labāk esiet patiešām uzmanīgi, patiešām piesardzīgi,

before you conclude you know what causes a behavior,

pirms secināt, kas izraisījis kādu rīcību,

especially if it's a behavior you're judging harshly.

īpaši tad, ja šo rīcību nosodāt.

Now, to me, the single most important point about all of this

Man vissvarīgākā atziņa no šī visa

is one having to do with change.

ir tā, kas saistīta ar pārmaiņām.

Every bit of biology I have mentioned here can change in different circumstances.

Ik gabaliņš manis pieminētās bioloģijas var mainīties, mainoties apstākļiem.

For example, ecosystems change.

Piemēram, mainās ekosistēmas.

Thousands of years ago, the Sahara was a lush grassland.

Pirms tūkstošiem gadu Sahāra bija sulīgas ganības.

Cultures change.

Mainās kultūras.

In the 17th century, the most terrifying people in Europe were the Swedes,

17. gadsimtā visbaisākie cilvēki Eiropā bija zviedri,

rampaging all over the place.

tie plosījās it visur.

This is what the Swedish military does now.

Lūk, ko zviedru armija dara tagad.

They haven't had a war in 200 years.

Viņi nav karojuši 200 gadu.

Most importantly,

Pats svarīgākais –

brains change.

mainās smadzenes.

Neurons grow new processes.

Neironi veido jaunus procesus.

Circuits disconnect.

Savienojumi pārtrūkst.

Everything in the brain changes,

It viss smadzenēs mainās,

and out of this come extraordinary examples of human change.

un no tā rodas neparasti cilvēcisko pārmaiņu piemēri.

First one:

Pirmais:

this is a man named John Newton,

šis ir vīrs vārdā Džons Ņūtons,

a British theologian

britu teologs,

who played a central role in the abolition of slavery from the British Empire

kuram bijusi būtiska loma verdzības aizliegšanā Britu impērijā

in the early 1800s.

19. gadsimta sākumā.

And amazingly, this man spent decades as a younger man

Pārsteidzošā kārtā šis vīrs jaunībā desmitiem gadu pavadīja

as the captain of a slave ship,

kā vergu kuģa kapteinis

and then as an investor in slavery,

un tad investēja vergu tirdzniecībā,

growing rich from this.

tā iedzīvojoties bagātībā.

And then something changed.

Un tad kaut kas mainījās.

Something changed in him,

Kaut kas viņā mainījās,

something that Newton himself celebrated in the thing that he's most famous for,

kaut kas, ko Ņūtons pats cildināja tajā, kas viņu padarījis slavenu, –

a hymn that he wrote:

viņa uzrakstītajā baznīcas dziesmā

"Amazing Grace."

„Amazing Grace”.

This is a man named Zenji Abe on the morning of December 6, 1941,

Šis ir vīrietis vārdā Zendžī Abe 1941. gada 6. decembra rītā,

about to lead a squadron of Japanese bombers to attack Pearl Harbor.

viņš tūlīt vadīs Japānas bumbvedēju eskadriļu uzbrukumā Pērlhārborai.

And this is the same man 50 years later to the day

Un, lūk, šis pats vīrs 50 gadus vēlāk,

hugging a man who survived the attack on the ground.

apskaujot vīrieti, kurš šajā uzbrukumā izdzīvoja.

And as an old man,

Kā vecs vīrs Zendžī Abe

Zenji Abe came to a collection of Pearl Harbor survivors

ieradās uz Pērlhārborā izdzīvojušo kopā sanākšanas ceremoniju

at a ceremony there

and in halting English apologized for what he had done as a young man.

un lauzītā angļu valodā atvainojās par to, ko bija izdarījis, jauns būdams.

Now, it doesn't always require decades.

Ne vienmēr ir vajadzīgi gadi.

Sometimes, extraordinary change could happen in just hours.

Reizēm pārsteidzošas pārmaiņas var notikt dažās stundās.

Consider the World War I Christmas truce of 1914.

Apdomājiet Pirmā pasaules kara Ziemassvētku pamieru 1914. gadā.

The powers that be had negotiated a brief truce

Pie varas esošie bija vienojušies par īsu pamieru,

so that soldiers could go out,

lai kareivji varētu iziet

collect bodies from no-man's-land in between the trench lines.

un savākt kritušos starp frontes līnijām.

And soon British and German soldiers

Un drīz britu un vācu kareivji

were doing that,

tieši to arī darīja,

and then helping each other carry bodies,

tad palīdzēja viens otram pārnest kritušos,

and then helping each other dig graves in the frozen ground,

tad palīdzēja viens otram izrakt kapus sasalušajā zemē,

and then praying together,

tad kopā skaitīja lūgšanas,

and then having Christmas together and exchanging gifts,

tad kopā svinēja Ziemassvētkus un apmainījās dāvanām,

and by the next day, they were playing soccer together

un nākamajā dienā kopā spēlēja futbolu,

and exchanging addresses so they could meet after the war.

un apmainījās adresēm, lai pēc kara varētu satikties.

That truce kept going until the officers had to arrive

Šis pamiers turpinājās, līdz nācās ierasties virsniekiem

and said, "We will shoot you

un paziņot: „Mēs jūs nošausim,

unless you go back to trying to kill each other."

ja neiesiet atpakaļ un nemēģināsiet viens otru nogalināt.”

And all it took here was hours

Un šiem vīriem vajadzēja vien dažas stundas,

for these men to develop a completely new category of "us,"

lai izveidotu jaunu „mēs” kategoriju,

all of us in the trenches here

„mēs visi šajās tranšejās”,

on both sides, dying for no damn reason,

– abās pusēs mirstoši bez jebkāda nolādēta iemesla, –

and who is a "them," those faceless powers behind the lines

un jaunu „viņu” kategoriju – spēkus bez sejas otrpus frontes līnijai,

who were using them as pawns.

kas viņus izmanto kā bandiniekus.

And sometimes, change can occur in seconds.

Un reizēm pārmaiņas notiek sekunžu laikā.

Probably the most horrifying event in the Vietnam War

Iespējams, visšausminošākais Vjetnamas kara notikumus

was the My Lai Massacre.

bija Mi Lai slaktiņš.

A brigade of American soldiers

Amerikāņu kareivju brigāde

went into an undefended village full of civilians

iegāja neaizsargātā, civiliedzīvotāju pilnā ciemā

and killed between 350 and 500 of them,

un nogalināja 350–500 iedzīvotāju,

mass-raped women and children,

masveidā izvaroja sievietes un bērnus,

mutilated bodies.

sakropļoja ķermeņus.

It was appalling.

Tas bija drausmīgi.

It was appalling because it occurred, because the government denied it,

Tas bija drausmīgi, jo tas notika, jo valdība to noliedza,

because the US government eventually did nothing more than a slap on the wrist,

jo ASV valdība galu galā tik vien kā uzšāva pa nagiem,

and appalling because it almost certainly was not a singular event.

un tas bija drausmīgi, jo tas visticamāk nebija atsevišķs gadījums.

This man, Hugh Thompson, this is the man who stopped the My Lai Massacre.

Šis vīrs, Hjū Tompsons... šis ir vīrs, kas apturēja Mi Lai slaktiņu.

He was piloting a helicopter gunship,

Viņš vadīja apbruņotu helikopteru,

landed there, got out

nolaidās, izkāpa un ieraudzīja

and saw American soldiers shooting babies,

amerikāņu karavīrus šaujam mazuļus,

shooting old women,

šaujam vecas sievietes.

figured out what was going on,

Viņš aptvēra, kas notiek,

and he then took his helicopter

un paņēma savu helikopteru

and did something that undid his lifetime of conditioning

un izdarīja ko tādu, kas likvidēja viņa mūžilgo dalījumu,

as to who is an "us" and who is a "them."

kas ir „mēs” un kas – „viņi”.

He landed his helicopter

Viņš piezemēja helikopteru

in between some surviving villagers and American soldiers

starp izdzīvojušajiem ciema iedzīvotājiem un amerikāņu karavīriem

and he trained his machine guns on his fellow Americans,

un pavērsa automātus pret saviem amerikāņu biedriem,

and said, "If you don't stop the killing, I will mow you down."

sacīdams: „Ja nebeigsiet slepkavot, es jūs nopļaušu.”

Now, these people are no more special than any of us.

Šie cilvēki nav ne ar ko īpašāki par ikvienu no mums.

Same neurons, same neurochemicals,

Tie paši neironi, tās pašas neiroķīmiskās vielas,

same biology.

tā pati bioloģija.

What we're left with here is this inevitable cliche:

Kas paliek pāri, ir šī nemainīgā klišeja:

"Those who don't study history are destined to repeat it."

„Tiem, kas nepēta vēsturi, lemts to atkārtot.”

What we have here is the opposite of it.

Mums šeit ir pretējais.

Those who don't study the history of extraordinary human change,

Tiem, kas nepēta pārsteidzošu cilvēcisko pārmaiņu vēsturi,

those who don't study the biology of what can transform us

tiem, kas nepēta to faktoru bioloģiju, kas spējīgi mūs mainīt,

from our worst to our best behaviors,

pievērst labām, nevis sliktām rīcībām,

those who don't do this are destined not to be able

tiem, kas to nedara,

nav lemts atkārtot šos spožos, brīnišķīgos mirkļus.

to repeat these incandescent, magnificent moments.

So thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)

CA: Talks that really give you a new mental model about something,

K.A.: Runas, kas sniedz jaunu domāšanas modeli kaut kā izprašanai,

those are some of my favorite TED Talks,

tās ir man vismīļākās TED runas,

and we just got one.

un, lūk, viena no tām.

Robert, thank you so much for that. Good luck with the book.

Robert, liels paldies par to! Veiksmi ar topošo grāmatu!

That was amazing,

Tas bija lieliski, un kādreiz mēs mēģināsim Jūs dabūt šurp klātienē.

and we're going to try and get you to come here in person one year.

Liels paldies.

Thank you so much.

(Aplausi)

RS: Thank you. Thank you all.

R.S. Paldies. Paldies visiem.