Steven Pinker: Human nature and the blank slate

Translator: Ieva Zarina Reviewer: Kristaps Kadiķis

A year ago, I spoke to you about a book

Pirms gada runāju ar jums par grāmatu,

that I was just in the process of completing,

kas tolaik bija tikai tapšanas procesā

that has come out in the interim, and I would like to talk to you today

un pa šo laiku ir jau publicēta. Šodien vēlos ar jums apspriest

about some of the controversies that that book inspired.

dažas grāmatas ierosinātās pretrunas.

The book is called "The Blank Slate,"

Grāmatas nosaukums ir "The Blank Slate",

based on the popular idea

atsaucoties uz pazīstamo atziņu

that the human mind is a blank slate,

ka cilvēka prāts ir kā balta lapa

and that all of its structure comes from

un visa tā struktūra rodas

socialization, culture, parenting, experience.

socializēšanās, kultūras, audzināšanas un pieredzes rezultātā.

The "blank slate" was an influential idea in the 20th century.

"Baltā lapa" bija viena no 20. gadsimta vadošajām idejām.

Here are a few quotes indicating that:

Lūk, daži citāti, kas par to liecina:

"Man has no nature," from the historian

"Cilvēkam iedabas nav." To teicis vēsturnieks

Jose Ortega y Gasset;

Hosē Ortega i Gasets.

"Man has no instincts," from the

"Cilvēkam nav instinktu" -

anthropologist Ashley Montagu;

antropologs Ešlijs Montagjū;

"The human brain is capable of a full range of behaviors

"Cilvēka smadzenes spējīgas uz plašu uzvedības spektru,

and predisposed to none," from the late scientist Stephen Jay Gould.

taču nekas no tā nav iedzimts" - zinātnieks Stīvens Džejs Gulds.

There are a number of reasons to doubt that the human mind

Vairāku iemeslu dēļ iespējams apšaubīt to, ka cilvēka prāts

is a blank slate,

ir kā balta lapa,

and some of them just come from common sense.

un daži iegansti izriet no veselā saprāta.

As many people have told me over the years,

Kā daudzi cilvēki man gadu gaitā teikuši,

anyone who's had more than one child

jebkurš vairāku bērnu vecāks

knows that kids come into the world

zina, ka bērni piedzimst

with certain temperaments and talents;

ar noteiktu temperamentu un talantiem,

it doesn't all come from the outside.

viss nav no ārpuses iegūts.

Oh, and anyone who

Un ikviens, kuram

has both a child and a house pet

ir bijis gan bērns, gan mājdzīvnieks,

has surely noticed that the child, exposed to speech,

noteikti pamanījis, ka bērns, dzirdot valodu,

will acquire a human language,

to apgūst,

whereas the house pet won't,

savukārt mājdzīvnieks nē

presumably because of some innate different between them.

visticamāk tādēļ, ka starp viņiem valda kāda iedzimta atšķirība.

And anyone who's ever been

Un ikviens, kurš

in a heterosexual relationship knows that

iesaistījies heteroseksuālās attiecībās, zina,

the minds of men and the minds of women are not indistinguishable.

ka vīrieša un sievietes prāts nav neatšķirami.

There are also, I think,

Kā arī, manuprāt,

increasing results from

cilvēku zinātniskā izpēte

the scientific study of humans

sniedz arvien jaunus apliecinājumus tam,

that, indeed, we're not born blank slates.

ka mēs patiešām nepiedzimstam kā baltas lapas.

One of them, from anthropology,

Piemēram, antropoloģijā

is the study of human universals.

ir pētījums par cilvēku universālijām.

If you've ever taken anthropology, you know that it's a --

Ja esat studējuši antropoloģiju, zināt, ka

kind of an occupational

antropologiem sagādā profesionālu

pleasure of anthropologists to show

baudu parādīt,

how exotic other cultures can be,

cik eksotiskas var būt citas kultūras,

and that there are places out there where, supposedly,

un ka pastāv vietas, kur viss, domājams,

everything is the opposite to the way it is here.

ir tieši pretējs tam, kā ir šeit.

But if you instead

Taču, ja tā vietā

look at what is common to the world's cultures,

aplūkosiet kopīgo pasaules kultūrās,

you find that there is an enormously rich set

atklāsiet, ka pastāv neiedomājami bagātīgs

of behaviors and emotions

uzvedības un emociju tīkls,

and ways of construing the world

kā arī pasaules skaidrojuma veidi,

that can be found in all of the world's 6,000-odd cultures.

kas sastopami katrā no pasaules vairāk nekā 6 000 kultūrām.

The anthropologist Donald Brown has tried to list them all,

Antropologs Donalds Brauns centies to visu uzskaitīt,

and they range from aesthetics,

sākot ar estētiku,

affection and age statuses

pieķeršanos un vecuma hierarhiju,

all the way down to weaning, weapons, weather,

līdz pat zīdīšanas pārtraukšanai, ieročiem, laikapstākļiem

attempts to control, the color white

mēģinājumiem kontrolēt, baltajai krāsai

and a worldview.

un pasaules skatījumam.

Also, genetics and neuroscience

Arī ģenētika un neirozinātne

are increasingly showing that the brain

pastāvīgi apliecina, ka smadzenēm

is intricately structured.

piemīt sarežģīta struktūra.

This is a recent study by the neurobiologist Paul Thompson

Neirobiologa Pola Tomsona un viņa kolēģu

and his colleagues in which they --

nesenā pētījumā, kurā viņi,

using MRI --

pielietojot MRT,

measured the distribution of gray matter --

mērīja pelēkās vielas izplatību,

that is, the outer layer of the cortex --

proti, smadzeņu garozas ārējo slāni

in a large sample of pairs of people.

lielā skaitā cilvēku pāru.

They coded correlations in the thickness

Viņi atzīmēja sakarības starp

of gray matter in different parts of the brain

pelēkās vielas biezumu dažādos smadzeņu reģionos,

using a false color scheme, in which

izmantojot pieņemtu krāsu shēmu,

no difference is coded as purple,

kurā atšķirību trūkums iezīmēts kā violets

and any color other than purple indicates

un jebkura cita krāsa norāda

a statistically significant correlation.

uz statistiski nozīmīgu sakarību.

Well, this is what happens when you pair people up at random.

Lūk, kas notiek, ja cilvēkus nejaušā secībā sakārto pa pāriem.

By definition, two people picked at random

Pēc definīcijas, diviem nejauši izvēlētiem cilvēkiem

can't have correlations in the distribution

nevarētu būt sakarību pelēkās vielas

of gray matter in the cortex.

izplatībā smadzeņu garozā.

This is what happens in people who share

Tā ir cilvēkiem, kuriem kopīga

half of their DNA -- fraternal twins.

daļa DNS - divzigotu dvīņiem.

And as you can see, large amounts of the brain

Kā redzat, plaši smadzeņu reģioni

are not purple, showing that if one person

nav iekrāsoti violeti, tātad, ja kādam

has a thicker bit of cortex

ir biezāka smadzeņu garoza

in that region, so does his fraternal twin.

atbilstošajā reģionā, tāpat ir arī viņa neidentiskajam dvīnim.

And here's what happens if you

Lūk, kas notiek, ja jūs

get a pair of people who share all their DNA --

izvēlaties pāri, kuram kopīgi visi DNS,

namely, clones or identical twins.

proti, klonus vai identiskus dvīņus.

And you can see huge areas of cortex where there are

Jūs redzat plašus smadzeņu garozas reģionus, kuros

massive correlations in the distribution of gray matter.

pastāv masveida sakritība pelēkās vielas izplatībā.

Now, these aren't just

Tās nav tikai

differences in anatomy,

anatomiskas atšķirības,

like the shape of your ear lobes,

kā ausu ļipiņu forma,

but they have consequences in thought and behavior

bet gan attiecas uz domu un rīcību,

that are well illustrated in this famous cartoon by Charles Addams:

kas lieliski atspoguļota šajā pazīstamajā Čārlza Adamsa karikatūrā:

"Separated at birth, the Mallifert twins meet accidentally."

"Šķirti kopš dzimšanas, Malifertu dvīņi nejauši sastopas."

As you can see, there are two inventors

Kā redzams, tie ir divi izgudrotāji,

with identical contraptions in their lap, meeting

kuriem klēpī identiskas uzpariktes, un viņi satiekas

in the waiting room of a patent attorney.

patentu izsniedzēja uzgaidāmajā telpā.

Now, the cartoon is not such an exaggeration, because

Karikatūra nav nemaz tik pārspīlēta, jo

studies of identical twins who were separated at birth

kopš dzimšanas šķirtu, pieaugušā vecumā testētu,

and then tested in adulthood

identisku dvīņu izpēte

show that they have astonishing similarities.

uzrāda pārsteidzošas līdzības.

And this happens in every pair of identical twins

Tā ir ar ikvienu kopš dzimšanas šķirtu

separated at birth ever studied --

identisku dvīņu pāri, kas jebkad ticis pētīts,

but much less so with fraternal twins separated at birth.

taču daudz retāk ar kopš dzimšanas šķirtiem divzigotu dvīņiem.

My favorite example is a pair of twins,

Mans mīļākais dvīņu pāra piemērs,

one of whom was brought up

no kuriem viens audzis

as a Catholic in a Nazi family in Germany,

katoliskā nacistu ģimenē Vācijā,

the other brought up in a Jewish family in Trinidad.

savukārt otrs - ebreju ģimenē Trinidadā.

When they walked into the lab in Minnesota,

Ienākot Minesotas laboratorijā,

they were wearing identical navy blue shirts with epaulettes;

viņiem mugurā bija identiski zili krekli ar uzplečiem,

both of them liked to dip buttered toast in coffee,

abiem patika mērcēt kafijā tostermaizi ar sviestu,

both of them kept rubber bands around their wrists,

abiem ap locītavām bija gumijas apsēji,

both of them flushed the toilet before using it as well as after,

abi norāva ūdeni pirms un pēc tualetes izmantošanas

and both of them liked to surprise people

un abiem patika pārsteigt cilvēkus,

by sneezing in crowded elevators to watch them jump.

nošķaudoties pārpildītos liftos, lai redzētu viņus salecamies.

Now --

Saprotams,

the story might seem to good to be true,

šāds stāsts pārsniedz visas cerības,

but when you administer

taču, administrējot

batteries of psychological tests,

psiholoģisko pārbaužu virknes,

you get the same results -- namely,

nonāksiet pie tiem pašiem rezultātiem - proti,

identical twins separated at birth show

kopš dzimšanas šķirti identiski dvīņi uzrāda

quite astonishing similarities.

visai pārsteidzošu līdzību.

Now, given both the common sense

Ņemsim talkā veselo saprātu

and scientific data

un zinātnes datus,

calling the doctrine of the blank slate into question,

lai apšaubītu baltās lapas doktrīnu -

why should it have been such an appealing notion?

kādēļ lai tā būtu tik pievilcīga ideja?

Well, there are a number of political reasons why people have found it congenial.

Cilvēki šim apgalvojumam pieķeras vairāku politisku iemeslu dēļ.

The foremost is that if we're blank slates,

Pirmkārt, ja esam baltas lapas,

then, by definition, we are equal,

tad, pēc principa, esam vienlīdzīgi,

because zero equals zero equals zero.

jo nulle līdzvērtīga nullei līdzvērtīga nullei līdzvērtīga nullei.

But if something is written on the slate,

Ja uz lapas kas uzrakstīts,

then some people could have more of it than others,

dažiem cilvēkiem varētu būt dots vairāk nekā citiem,

and according to this line of thinking, that would justify

un, atbilstoši šādai domu gaitai, tas attaisnotu

discrimination and inequality.

diskrimināciju un nevienlīdzību.

Another political fear of human nature

Vēl kādas cilvēka dabā esošas politiskas bailes -

is that if we are blank slates,

ja mēs esam baltas lapas,

we can perfect mankind --

tad varam cilvēci uzlabot -

the age-old dream of the perfectibility of our species

mūžsenais sapnis par mūsu sugas uzlabošanu

through social engineering.

ar sociālās inženierijas palīdzību.

Whereas, if we're born with certain instincts,

Savukārt, ja mums ir iedzimti noteikti instinkti,

then perhaps some of them might condemn us

iespējams, daži no tiem mūs nolemj

to selfishness, prejudice and violence.

savtīgumam, aizspriedumiem un vardarbībai.

Well, in the book, I argue that these are, in fact, non sequiturs.

Grāmatā rakstu, ka patiesībā tie nav izrietoši secinājumi.

And just to make a long story short:

Īsāk sakot:

first of all, the concept of fairness

pirmkārt, taisnīguma koncepcija

is not the same as the concept of sameness.

nav tas pats, kas vienāduma koncepcija.

And so when Thomas Jefferson wrote

Kad Tomass Džefersons

in the Declaration of Independence,

Neatkarības deklarācijā rakstīja:

"We hold these truths to be self-evident,

"Mēs par pašsaprotamu uzskatām patiesību,

that all men are created equal,"

ka visi cilvēki radīti vienlīdzīgi",

he did not mean "We hold these truths to be self-evident,

viņš nedomāja: "Mēs par pašsaprotamu uzskatām patiesību,

that all men are clones."

ka visi cilvēki ir kloni."

Rather, that all men are equal in terms of their rights,

Drīzāk jau, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi savās tiesībās

and that every person ought to be treated

un pret ikvienu jāizturas

as an individual, and not prejudged

kā pret indivīdu, nevis ar aizspriedumiem,

by the statistics of particular groups

kas izriet no konkrētu grupu statistikas,

that they may belong to.

kam viņi, iespējams, pieder.

Also, even if we were born

Un, pat ja mēs būtu piedzimuši

with certain ignoble motives,

ar noteiktām zemiskām tieksmēm,

they don't automatically lead to ignoble behavior.

tās automātiski nenoved pie zemiskas rīcības.

That is because the human mind

Tas tā ir tādēļ, ka cilvēka prāts

is a complex system with many parts,

ir sarežģīta no daudzām daļām sastāvoša sistēma

and some of them can inhibit others.

un dažas no tām ierobežo citas.

For example, there's excellent reason to believe

Piemēram, ir lielisks iemesls ticēt,

that virtually all humans are born with a moral sense,

ka būtībā visi cilvēki piedzimst ar morāles izjūtu,

and that we have cognitive abilities that allow us

ka mums ir kognitīvas spējas, kas ļauj

to profit from the lessons of history.

mācīties no vēstures.

So even if people did have impulses

Pat ja cilvēkiem ir savtīguma

towards selfishness or greed,

vai mantrausības impulsi,

that's not the only thing in the skull,

tie viņu galvaskausos nav vienīgie,

and there are other parts of the mind that can counteract them.

ir arī citas prāta daļas, kas tiem pretojas.

In the book, I

Grāmatā

go over controversies such as this one,

es pārskatu šādas pretrunas,

and a number of other hot buttons,

kā arī citus bīstamos jautājumus,

hot zones, Chernobyls, third rails, and so on --

ugunszonas, černobiļas, trešās sliedes utt.,

including the arts, cloning, crime,

tostarp, mākslas, klonēšanu, noziedzību,

free will, education, evolution,

brīvo gribu, izglītību, evolūciju,

gender differences, God, homosexuality,

dzimumu atšķirības, Dievu, homoseksualitāti,

infanticide, inequality, Marxism, morality,

bērnu iznīcināšanu, nevienlīdzīgumu, marksismu, morāli,

Nazism, parenting, politics,

nacismu, audzināšanu, politiku,

race, rape, religion, resource depletion,

rasi, reliģiju, resursu izplatību,

social engineering, technological risk and war.

sociālo inženieriju, tehnoloģisko risku un karu.

And needless to say, there were certain risks

Pats par sevi saprotams, pieķeršanās

in taking on these subjects.

šādiem tematiem nozīmē noteiktu risku.

When I wrote a first draft of the book,

Pabeidzis pirmo grāmatas uzmetumu,

I circulated it to a number of colleagues for comments,

iedevu to dažiem kolēģiem, lūdzot komentēt,

and here are some of

un, lūk, dažas

the reactions that I got:

no saņemtajām atbildēm:

"Better get a security camera for your house."

"Labāk aprīko māju ar novērošanas kameru."

"Don't expect to get any more awards, job offers

"Vairs neceri ne uz kādiem apbalvojumiem, darba piedāvājumiem

or positions in scholarly societies."

vai statusu zinātniskajā sabiedrībā."

"Tell your publisher not to list your hometown

"Pasaki publicētājiem, lai autora biogrāfijā

in your author bio."

nemin tavu dzimto pilsētu."

"Do you have tenure?"

"Tev ir kāds īpašums?"

(Laughter)

(Smiekli)

Well, the book came out in October,

Grāmata iznāca oktobrī,

and nothing terrible has happened.

un nekas briesmīgs nav noticis

I -- I like --

Es... proti...

There was indeed reason to be nervous,

Bija pamats satraukumam,

and there were moments in which I did feel nervous,

un dažbrīd es jutos satraukts,

knowing the history

apzinoties,

of what has happened to people

kas noticis ar ļaudīm,

who've taken controversial stands

kuri pieņēmuši pretrunīgas nostājas

or discovered disquieting findings

vai atklājuši ko satraucošu

in the behavioral sciences.

biheiviorālajās zinātnēs.

There are many cases, some of which I talk about in the book,

Ir daudzi gadījumi, no kuriem dažus minu grāmatā,

of people who have been slandered, called Nazis,

kad cilvēki tikuši nomelnoti, saukti par nacistiem,

physically assaulted, threatened with criminal prosecution

viņiem fiziski uzbrukts, draudēts ar kriminālu vajāšanu

for stumbling across or arguing

par to, ka uzgājuši vai pārsprieduši

about controversial findings.

pretrunīgus atklājumus.

And you never know when you're going to

Nekad nevar zināt,

come across one of these booby traps.

kad iekritīsi kādā slazdā.

My favorite example is a pair of psychologists

Mans iecienītākais piemērs attiecas uz pāris psihologiem,

who did research on left-handers,

kuri pētīja kreiļus

and published some data showing that left-handers are, on average,

un publicēja datus, parādot, ka kreiļi vidēji

more susceptible to disease, more prone to accidents

ir uzņēmīgāki pret slimībām, tendēti uz negadījumiem

and have a shorter lifespan.

un viņiem ir īsāks mūža ilgums.

It's not clear, by the way, since then,

Starp citu, vēl aizvien nav skaidrs,

whether that is an accurate generalization,

vai tas ir patiess vispārinājums,

but the data at the time seemed to support that.

taču tolaik dati to atbalstīja.

Well, pretty soon they were barraged

Visai drīz viņus appludināja

with enraged letters,

dusmīgas vēstules,

death threats,

nāves draudi,

ban on the topic in a number of scientific journals,

aizliegums publicēties vairākos zinātniskos žurnālos,

coming from irate left-handers

ko veicināja nokaitināti kreiļi

and their advocates,

un viņu advokāti,

and they were literally afraid to open their mail

un viņiem patiešām bija bail pārlasīt korespondenci

because of the venom and vituperation

visas nesen ieelpotās

that they had inadvertently inspired.

indes un nopēlumu dēļ.

Well,

Nu,

the night is young, but the book has been out

nakts tikko sākusies, taču grāmata ir lasāma

for half a year,

jau pusgadu,

and nothing terrible has happened.

un nekas briesmīgs nav noticis.

None of the dire professional consequences

Nekādas šausminošas profesionālas

has taken place --

sekas,

I haven't been

neesmu ticis

exiled from the city of Cambridge.

izraidīts no Kembridžas pilsētas.

But what I wanted to talk about

Taču es gribēju runāt

are two of these hot buttons

par divām "bīstamajām" tēmām,

that have aroused the strongest response

kas izsaukušas visspēcīgāko reakciju

in the 80-odd reviews

80 un vēl mazliet apskatos,

that The Blank Slate has received.

kas tikuši "The Blank Slate".

I'll just put that list up for a few seconds,

Dažas sekundes parādīšu jums tēmu sarakstu,

and see if you can guess which two

lai redzētu, vai uzminēsiet, kuras tās ir.

-- I would estimate that probably two of these topics

Es teiktu, šie divi jautājumi, iespējams,

inspired probably 90 percent

ierosināja aptuveni 90%

of the reaction in the various reviews

reakcijas dažādos apskatos

and radio interviews.

un radio intervijās.

It's not violence and war,

Tā nav vardarbība vai karš,

it's not race, it's not gender,

ne arī rase vai dzimums,

it's not Marxism, it's not Nazism.

ne markisms, ne nacisms.

They are: the arts and parenting.

Tie ir: māksla un audzināšana.

(Laughter)

(Smiekli)

So let me tell you what

Ļaujiet man jums pastāstīt,

aroused such irate responses,

kas veicināja šādas aizkaitinātas atsauksmes,

and I'll let you decide if whether they --

un jūs varēsiet lemt,

the claims are really that outrageous.

vai apgalvojumi patiesi ir tik neiedomājami.

Let me start with the arts.

Sāksim ar mākslu.

I note that among the long list of human universals

Minēju, ka cilvēku universāliju garajā sarakstā,

that I presented a few slides ago

ko redzējāt pirms pāris slaidiem,

are art.

bija arī māksla.

There is no society ever discovered

Nav atklāta tāda sabiedrība

in the remotest corner of the world that has not had something

pat visattālākajos zemes nostūros, kam nebūtu kā tāda,

that we would consider the arts.

ko mēs uzskatītu par mākslu.

Visual arts -- decoration of surfaces and bodies --

Vizuālā māksla -- virsmu un ķermeņa dekorēšana --

appears to be a human universal.

ir cilvēku universālija.

The telling of stories, music,

Stāstu stāstīšana, mūzika,

dance, poetry -- found in all cultures,

deja, dzeja -- sastopamas visās kultūrās,

and many of the motifs and themes

un daudzi no motīviem un tēmām,

that

kas mums mākslās

give us pleasure in the arts

sniedz baudījumu,

can be found in all human societies:

atrodami visās cilvēku sabiedrībās:

a preference for symmetrical forms,

priekšroka simetriskām formām,

the use of repetition and variation,

atkārtojuma un variācijas izmantojums,

even things as specific as the fact

pat tik specifiska iezīme kā fakts,

that in poetry all over the world,

ka visas pasaules dzeja

you have lines that are very close

sastāv no rindām, kuru ilgums ir

to three seconds long, separated by pauses.

tuvs 3 sekundēm, ko atdala pauzes.

Now, on the other hand,

No otras puses,

in the second half of the 20th century,

20. gadsimta otrā puse

the arts are frequently said to be in decline.

nereti tiek raksturota kā mākslu noriets.

And I have a collection,

Man ir kolekcija,

probably 10 or 15 headlines, from highbrow magazines

kas sastāv no 10 vai 15 virsrakstiem no intelektuāļu žurnāliem,

deploring the fact that

kuros apraudāts fakts,

the arts are in decline in our time.

ka mākslas mūslaikos atrodas norietā.

I'll give you a couple of representative quotes:

Piedāvāju jums pāris raksturīgu citātu:

"We can assert with some confidence that our own period is

"Varam apgalvot, ka laiks, kurā dzīvojam,

one of decline, that the standards of culture are lower

ir norieta laiks, ka mūsu kultūras standarti ir zemāki,

than they were 50 years ago, and that the evidences of this decline

nekā pirms 50 gadiem un ka šī norieta liecības

are visible in every department of human activity."

novērojamas ikvienā cilvēku darbības nozarē."

That's a quote from T. S. Eliot, a little more than 50 years ago.

To teicis T.S.Eliots nedaudz vairāk kā pirms 50 gadiem.

And a more recent one:

Lūk, nesenāks citāts:

"The possibility of sustaining high culture in our time

"Iespēja mūsdienās uzturēt augstu kultūru

is becoming increasing problematical.

kļūst aizvien problemātiskāka.

Serious book stores are losing their franchise,

Nopietnas grāmatnīcas zaudē klientūru,

nonprofit theaters are surviving primarily

bezpeļņas teātri liekākoties izdzīvo,

by commercializing their repertory,

komercializējot repertuāru,

symphony orchestras are diluting their programs,

simfoniskie orķestri atšķaida savas programmas,

public television is increasing its dependence

sabiedriskā televīzija kļūst aizvien atkarīgāka

on reruns of British sitcoms,

no britu komēdijseriālu atkārtojumiem,

classical radio stations are dwindling,

panīkst klasiskās radio stacijas,

museums are resorting to blockbuster shows, dance is dying."

muzeji rīko kasesgrāvējšovus, deja mirst.

That's from Robert Brustein,

To rakstījis Roberts Brasteins,

the famous drama critic and director,

pazīstamais teātra kritiķis un režisors,

in The New Republic about five years ago.

žurnālā "The New Republic" aptuveni pirms 5 gadiem.

Well, in fact, the arts are not in decline.

Patiesībā mākslas neiznīkst.

I don't think this will as a surprise to anyone in this room,

Nedomāju, ka tas kādu šeit pārsteigs,

but by any standard

taču, vadoties pēc jebkuriem standartiem,

they have never been flourishing

to uzplaukums nekad nav bijis

to a greater extent.

lielāks.

There are, of course, entirely new art forms

Protams, pastāv pilnīgi jaunas mākslas formas

and new media, many of which you've heard

un jauni mediji, par daudziem esat dzirdējuši

over these few days.

šo pāris dienu laikā.

By any economic standard,

Ekonomisko standartu ziņā

the demand for art of all forms

pieprasījums pēc mākslas visos tās veidos

is skyrocketing,

aug kā sēnes pēc lietus -

as you can tell from the price of opera tickets,

uz to norāda operas biļešu cenas,

by the number of books sold,

pārdoto grāmatu skaits,

by the number of books published,

publicēto grāmatu skaits,

the number of musical titles released,

izdoto mūzikas ierakstu

the number of new albums and so on.

un albumu skaits utt.

The only grain of truth to this

Vienīgais patiesības grauds šajās

complaint that the arts are in decline

žēlabās par mākslas norietu

come from three spheres.

attiecas uz 3 sfērām.

One of them is in elite art since the 1930s --

Viena no tām ir elitārā māksla kopš 1930tajiem,

say, the kinds of works performed

teiksim, lielo simfonisko orķestru

by major symphony orchestras,

koncertu programmas,

where most of the repertory is before 1930,

kurās lielākoties atskaņo pirms 1930.g. radītus skaņdarbus,

or the works shown in

vai darbi, kas izstādīti

major galleries and prestigious museums.

vadošajās galerijās un prestižos muzejos.

In literary criticism and analysis,

Literārajā kritikā un analīzē,

probably 40 or 50 years ago,

iespējams, pirms 40 vai 50 gadiem,

literary critics were a kind of cultural hero;

kritiķi tika uzskatīti par sava veida kultūrvaroņiem.

now they're kind of a national joke.

Mūsdienās viņi ir kā nacionālais izsmiekls.

And the humanities and arts programs

Humanitārās un mākslas programmas

in the universities, which by many measures,

universitātēs, atbilstoši dažādiem mērījumiem,

indeed are in decline.

tiešām sašaurinās.

Students are staying away in droves,

Studenti no tām turas pa gabalu,

universities are disinvesting

universitātes pārstāj ieguldīt līdzekļus

in the arts and humanities.

mākslās un humanitārajās zinībās.

Well, here's a diagnosis.

Lūk, diagnoze.

They didn't ask me, but by their own admission,

Neviens man nejautāja, taču, atbilstoši pašu standartiem,

they need all the help that they can get.

viņiem nepieciešama jebkāda veida palīdzība.

And I would like to suggest that it's not a coincidence

Vēlos apgalvot, ka neba nejaušības dēļ

that this supposed decline

šis, tā sauktais, noriets

in the elite arts and criticism

elitārajās mākslās un kritikā

occurred in the same point in history in which

norisinājās tajā pašā vēstures posmā,

there was a widespread denial of human nature.

kad plaši tika noliegta cilvēciskā daba.

A famous quotation can be found --

Ir kāds pazīstams izteikums,

if you look on the web, you can find it in

ko, meklējot internetā, atradīsiet

literally scores

angļu valodas apmācības programmas

of English core syllabuses --

literatūrā:

"In or about December 1910,

"Aptuveni 1910. gada decembrī

human nature changed."

mainījās cilvēka daba."

A paraphrase of a quote by Virginia Woolf,

Pārfrāzēts Virdžīnijas Vulfas citāts,

and there's some debate

par kura nozīmi

as to what she actually meant by that.

strīdas.

But it's very clear, looking at these syllabuses,

Taču, aplūkojot programmas, ir skaidrs,

that -- it's used now

ka tas pašlaik tiek izmantots,

as a way of saying that all forms

lai paustu, ka no visiem mākslas

of appreciation of art

uztveres veidiem,

that were in place for centuries, or millennia,

kas bija pazīstami gadsimtiem, gadu tūkstošiem ilgi,

in the 20th century were discarded.

20. gadsimtā atsacījās.

The beauty and pleasure in art --

Skaistumu un baudu mākslā --

probably a human universal --

iespējams, cilvēcisku universāliju --

were -- began to be considered saccharine,

sāka uzskatīt par salkanu,

or kitsch, or commercial.

vai par kiču vai komerciālu.

Barnett Newman had a famous quote that "the impulse of modern art

Bārnets Ņūmans reiz teica, ka modernās mākslas impulss

is the desire to destroy beauty" --

ir vēlme iznīcināt skaistumu,

which was considered bourgeois or tacky.

kas tika uzskatīts par buržuāzisku vai novecojušu.

And here's just one example.

Došu jums vienu piemēru.

I mean, this is perhaps a representative example

Šis piemērs, raksturo

of the visual depiction of the female form

sievietes auguma vizuālo atveidojumu

in the 15th century;

15. gadsimtā.

here is a representative example

Lūk, sievietes auguma atveides

of the depiction of the female form in the 20th century.

paraugs no 20. gadsimta.

And, as you can see, there -- something has changed

Kā redzat, kaut kas ir mainījies

in the way the elite arts

tajā, kā elitārā māksla

appeal to the senses.

vēršas pie maņām.

Indeed, in movements of modernism

Patiesi, modernisma un postmodernisma

and post-modernism,

kustībās

there was visual art without beauty,

bija vizuāla māksla bez skaistuma,

literature without narrative and plot,

literatūra bez stāsta un sižeta,

poetry without meter and rhyme,

dzeja bez pantmēra un ritma,

architecture and planning without ornament,

arhitektūra un plānošana bez ornamenta,

human scale, green space and natural light,

cilvēciska mēroga, zaļuma un dabiskas gaismas,

music without melody and rhythm,

mūzika bez melodijas un ritma,

and criticism without clarity,

neskaidra kritika,

attention to aesthetics and insight into the human condition.

pievēršanās estētikai un ieskatam cilvēka stāvoklī.

(Laughter)

(Smiekli)

Let me give just you an example to back up that last statement.

Piemērs, kas attaisnos pēdējo apgalvojumu.

But here, there -- one of the most famous literary

Viena no pazīstamākajām mūsdienu

English scholars of our time

angļu valodas literatūrzinātniecēm

is the Berkeley professor,

ir Bērklijas pasniedzēja

Judith Butler.

Džūdita Batlere.

And here is an example of

Paraugs no

one of her analyses:

kādas viņas analīzes:

"The move from a structuralist account in which capital

"Pāreja no strukturālista vēstījuma, kurā kapitāls

is understood to structure social relations

tiek izprasts kā sociālo attiecību veidotājs

in relatively homologous ways

nosacīti līdzīgos veidos,

to a view of hegemony in which power relations are subject to repetition,

līdz hegemonijas skatījumam, kurā varas attiecības pakļautas atkārtojumam,

convergence and rearticulation

saplūšanai un pārfrāzēšanai,

brought the question of temporality into the thinking of structure,

noveda pie īslaicīguma jautājuma domāšanā par struktūru

and marked a shift from the form of Althusserian theory

un iezīmēja pavērsienu no Althusera teorijas formas,

that takes structural totalities as theoretical objects ..."

kas strukturālas vienības uzskata par teorētiskiem objektiem..."

Well, you get the idea.

Nu, ideju uztvērāt.

By the way, this is one sentence --

Starp citu, tas ir viens teikums -

you can actually parse it.

jūs to varat izanalizēt.

Well, the argument in "The Blank Slate"

Mans apgalvojums "The Blank Slate"

was that elite art and criticism

bija tāds, ka elitārā māksla un kritika

in the 20th century,

20. gadsimtā,

although not the arts in general,

lai gan ne mākslas kā tādas,

have disdained beauty, pleasure,

ir noliegušas skaistumu, baudu,

clarity, insight and style.

skaidrību, apjausmu un stilu.

People are staying away from elite art and criticism.

Cilvēki izvairās no elitārās mākslas un kritikas.

What a puzzle -- I wonder why.

Diez kādēļ?

Well, this turned out to be probably

Šis droši vien bija

the most controversial claim in the book.

vispretrunīgākais apgalvojums grāmatā.

Someone asked me whether I stuck it in

Kāds man vaicāja, vai es to tur iemaisīju,

in order to deflect ire

lai novirzītu dusmas

from discussions of gender and Nazism

no dzimuma un nacisma,

and race and so on. I won't comment on that.

kā arī rases u.c. pārskatiem. Par to neizteikšos.

But it certainly inspired

Taču tas noteikti iedvesmoja

an energetic reaction

vairākus universitāšu profesorus

from many university professors.

uz enerģisku reakciju.

Well, the other hot button is parenting.

Otra saasinātā tēma ir audzināšana.

And the starting point is the -- for that discussion

Iesākums šai diskusijai

was the fact that we have all

bija fakts, ka mēs visi

been subject to the advice

esam tikuši pakļauti audzināšanas

of the parenting industrial complex.

industrijas kopuma padomiem.

Now, here is -- here is a

Tātad, šeit ir -- šeit ir

representative quote from a besieged mother:

kādas nogurušas mātes citāts:

"I'm overwhelmed with parenting advice.

"Mani pārmāc audzināšanas padomu gūzma."

I'm supposed to do lots of physical activity with my kids

Man ar bērniem jāveic daudz fizisku aktivitāšu,

so I can instill in them a physical fitness habit

lai viņos iedēstītu fiziskas veselības ieradumu,

so they'll grow up to be healthy adults.

lai viņi izaugtu par veselīgiem pieaugušajiem.

And I'm supposed to do all kinds of intellectual play

Tāpat man ar viņiem jārotaļājas intelektuāli,

so they'll grow up smart.

lai viņi izaugtu gudri.

And there are all kinds of play -- clay for finger dexterity,

Ir tik daudz spēļu - māls pirkstu lokanībai,

word games for reading success, large motor play,

vārdu spēles lasītprasmei, kustību rotaļas.

small motor play. I feel like I could devote my life

Ir tā, it kā man būtu jāvelta sava dzīvei tam,

to figuring out what to play with my kids."

lai izdomātu, ko spēlēt ar bērniem."

I think anyone who's recently been a parent can sympathize

Domāju, visi, kuri nesen bijuši vecāki, var iejusties

with this mother.

šīs mātes ādā.

Well, here's some sobering facts about parenting.

Te būs daži atskurbinoši fakti par audzināšanu.

Most studies of parenting on which this advice is based

Vairums audzināšanas pētījumu, uz kuriem šie padomi balstīti,

are useless. They're useless because they don't control

ir bezjēdzīgi. Tie ir bezjēdzīgi, jo nekontrolē

for heritability. They measure some correlation

iedzimtību. Tie mēra kādu attiecību

between what the parents do, how the children turn out

starp to, ko dara vecāki un kādi izaug bērni,

and assume a causal relation:

un pieņem, ka saikne ir cēloniska:

that the parenting shaped the child.

ka audzināšana veido bērnu.

Parents who talk a lot to their kids

Vecākiem, kuri ar bērniem daudz sarunājas,

have kids who grow up to be articulate,

ir bērni, kuri spēj skaidri formulēt savas domas,

parents who spank their kids have kids who grow up

vecākiem, kuri ieper savus bērnus, izaug

to be violent and so on.

vardarbīgi bērni utt.

And very few of them control for the possibility

Tikai daži no viņiem ņem vērā varbūtību,

that parents pass on genes for --

ka vecāki nodod savus gēnus,

that increase the chances a child will be articulate

kas palielina iespēju, ka bērnam sekmēsies valoda

or violent and so on.

vai viņš būs vardarbīgs utt.

Until the studies are redone with adoptive children,

Kamēr netiks veikti pētījumi ar adoptētiem bērniem,

who provide an environment

kuriem audžuvecāki nodrošina vidi,

but not genes to their kids,

bet ne gēnus,

we have no way of knowing whether these conclusions are valid.

mēs nevaram zināt, vai šie secinājumi ir derīgi.

The genetically controlled studies

Ģenētiski kontrolēti pētījumi

have some sobering results.

mūs visai atvēsina.

Remember the Mallifert twins:

Atcerēsimies Malifertu dvīņus -

separated at birth, then they meet in the patent office --

šķirti kopš dzimšanas, viņi satiekas patentu birojā,

remarkably similar.

būdami ārkārtīgi līdzīgi.

Well, what would have happened if the Mallifert twins had grown up together?

Kas notiktu, ja Malifertu dvīņi būtu auguši kopā?

You might think, well, then they'd be even more similar,

Jūs teiktu, tad viņi būtu vēl līdzīgāki,

because not only would they share their genes,

jo dalītos ne vien gēnos,

but they would also share their environment.

bet arī vidē.

That would make them super-similar, right?

Tas viņus padarītu superlīdzīgus, vai ne?

Wrong. Identical twins, or any siblings,

Nepareizi. Identiski dvīņi, kā arī jebkuri brāļi vai māsas,

who are separated at birth are no less similar

kas kopš dzimšanas šķirti, ir tikpat līdzīgi viens otram,

than if they had grown up together.

it kā viņi būtu uzauguši kopā.

Everything that happens to you in a given home

Viss, kas ar jums notiek konkrētā mājā

over all of those years

visu to gadu gaitā

appears to leave no permanent stamp

neatstāj nekādu neizdzēšamu zīmogu

on your personality or intellect.

uz jūsu personību vai intelektu.

A complementary finding, from a completely different methodology,

Papildinošs atklājums no pilnīgi atšķirīgas metodoloģijas

is that adopted siblings reared together --

ir tāds, ka adoptēti, kopā audzināti brāļi un māsas -

the mirror image of identical twins reared apart,

spoguļattēls šķirti audzinātiem identiskajiem dvīņiem -

they share their parents, their home,

kuriem ir vieni vecāki, vienas mājas,

their neighborhood,

tā pati apkaime,

don't share their genes -- end up not similar at all.

bet kam nav kopīgu gēnu, it nemaz neizaug līdzīgi.

OK -- two different bodies of research with a similar finding.

Labi, divi dažādi pētījumi ar līdzīgiem atklājumiem.

What it suggests is that children are shaped

Tas liek domāt, ka bērnus ilgtermiņā neveido

not by their parents over the long run,

viņu vecāki,

but in part -- only in part -- by their genes,

bet daļēji - tikai daļēji - viņu gēni,

in part by their culture --

kā arī kultūra,

the culture of the country at large

valsts kultūra kopumā

and the children's own culture, namely their peer group --

un bērna paša kultūra, proti, vienaudžu grupa

as we heard from Jill Sobule earlier today,

(kā šodien jau dzirdējām no Džilas Sobules,

that's what kids care about --

tieši tas bērniem rūp)

and, to a very large extent, larger than most people are prepared to acknowledge,

un daudz lielākā mērā, nekā cilvēki būtu gatavi atzīt,

by chance: chance events in the wiring of the brain in utero;

nejaušība - nejaušības, smadzenēm attīstoties dzemdē,

chance events as you live your life.

nejauši notikumi jūsu dzīvē.

So let me conclude

Ļaujiet man noslēgumā

with just a remark

izteikt kādu piezīmi,

to bring it back to the theme of choices.

lai atgrieztos pie izvēles jautājuma.

I think that the sciences of human nature --

Domāju, ka cilvēka dabas zinātnes -

behavioral genetics, evolutionary psychology,

biheiviorālā ģenētika, evolucionārā psiholoģija,

neuroscience, cognitive science --

neirozinātne, kognitīvā zinātne -

are going to, increasingly in the years to come,

turpmākajos gados aizvien vairāk

upset various dogmas,

saļodzīs pamatus dažādām dogmām,

careers and deeply-held political belief systems.

karjerām un dziļi iesakņotām politisku uzskatu sistēmām.

And that presents us with a choice.

Tas mūs nostāda izvēles priekšā.

The choice is whether certain facts about humans,

Izvēle attiecas uz to, vai noteikti fakti un tēmas

or topics, are to be considered taboos,

par cilvēkiem jāuzskata par tabu,

forbidden knowledge, where we shouldn't go there

aizliegtajām zināšanām, kurām nevajadzētu pievērsties,

because no good can come from it,

jo nekas labs no tā nav gaidāms,

or whether we should explore them honestly.

vai arī mums tās godīgi vajadzētu izpētīt.

I have my own

Man ir manis paša

answer to that question,

atbilde uz šo jautājumu.

which comes from a great artist of the 19th century,

To pirmais izteicis 19. gadsimta dižais rakstnieks

Anton Chekhov, who said,

Antons Čehovs, kurš sacīja:

"Man will become better when you show him

"Cilvēks kļūs labāks, kad parādīsiet viņam,

what he is like."

kāds viņš ir."

And I think that the argument

Domāju, ka šo apgalvojumu

can't be put any more eloquently than that.

nebūtu iespējams izteikt vēl daiļrunīgāk.

Thank you very much.

Liels jums paldies!

(Applause)

(Aplausi)