Sir Martin Rees: Earth in its final century?

Translator: Kristaps Kadiķis Reviewer: Katrina Rutka

If you take 10,000 people at random, 9,999 have something in common:

Ja nejauši izvēlaties 10 000 cilvēkus, 9 999 no tiem ir kas kopīgs:

their interests in business lie on or near the Earth's surface.

viņu profesionālās intereses skar Zemes virsmu vai ir vismaz tuvu tai.

The odd one out is an astronomer, and I am one of that strange breed.

Baltais zvirbulis ir astronoms, un es esmu viens no šī dīvaiņu pulciņa.

(Laughter)

(Smiekli)

My talk will be in two parts. I'll talk first as an astronomer,

Mana runa būs divās daļās. Vispirms es runāšu kā astronoms

and then as a worried member of the human race.

un tad kā noraizējies cilvēku rases pārstāvis.

But let's start off by remembering that Darwin showed

Taču sāksim, atceroties, ka Darvins parādīja,

how we're the outcome of four billion years of evolution.

kā mēs esam četru miljardu gadu ilgušas evolūcijas iznākums.

And what we try to do in astronomy and cosmology

Astronomijā un kosmoloģijā mēs cenšamies

is to go back before Darwin's simple beginning,

atgriezties laikā pirms Darvina vienkāršā sākuma,

to set our Earth in a cosmic context.

lai aplūkotu Zemi kosmiskā kontekstā.

And let me just run through a few slides.

Ļaujiet ātri iziet cauri dažiem slaidiem.

This was the impact that happened last week on a comet.

Šādu triecienu pagājušonedēļ saņēma komēta.

If they'd sent a nuke, it would have been rather more spectacular

Ja viņi būtu raidījuši atombumbu, tas būtu krietni iespaidīgāk

than what actually happened last Monday.

nekā tas, kas patiesībā notika pagājušo pirmdien.

So that's another project for NASA.

Tas ir vēl viens NASA projekts.

That's Mars from the European Mars Express, and at New Year.

Tas ir Marss no Eiropas „Marsa ekspreša” skata punkta.

This artist's impression turned into reality

Jaunajā gadā šis mākslinieka zīmējums pārvērtās īstenībā,

when a parachute landed on Titan, Saturn's giant moon.

izpletnim nolaižoties uz Titāna, Saturna milzīgā mēness.

It landed on the surface. This is pictures taken on the way down.

Tas nolaidās uz virsmas. Lūk, attēli, kas uzņemti piezemējoties.

That looks like a coastline.

Tā izskatās pēc piekrastes.

It is indeed, but the ocean is liquid methane --

Tā tas arī ir, taču okeāns ir šķidrs metāns,

the temperature minus 170 degrees centigrade.

mīnus 170 Celsija grādu temperatūrā.

If we go beyond our solar system,

Dodoties tālāk par mūsu Saules sistēmu,

we've learned that the stars aren't twinkly points of light.

mēs atklājam, ka zvaigznes nav vien mirdzoši gaismas punktiņi.

Each one is like a sun with a retinue of planets orbiting around it.

Katra ir kā saule ar pavadošu planētu svītu, kas riņķo tai apkārt.

And we can see places where stars are forming,

Mēs redzam vietas, kur zvaigznes veidojas,

like the Eagle Nebula. We see stars dying.

piemēram, Ērgļa miglājs. Mēs redzam zvaigžņu bojāeju.

In six billion years, the sun will look like that.

Pēc sešiem miljardiem gadu šādi izskatīsies saule.

And some stars die spectacularly in a supernova explosion,

Dažas zvaigznes iet bojā krāšņi pārnovas sprādzienā,

leaving remnants like that.

aiz sevis atstājot šādas paliekas.

On a still bigger scale, we see entire galaxies of stars.

Lielākā mērogā mēs redzam veselas zvaigžņu galaktikas.

We see entire ecosystems where gas is being recycled.

Mēs redzam veselas ekosistēmas, kur riņko gāze.

And to the cosmologist,

Kosmologam

these galaxies are just the atoms, as it were, of the large-scale universe.

šīs galaktikas ir tik vien kā atomi Visuma lielajā mērogā.

This picture shows a patch of sky

Šajā attēlā redzams debesu lauks,

so small that it would take about 100 patches like it

tik maziņš, ka vajadzētu 100 šādus laukus,

to cover the full moon in the sky.

lai nosegtu debesīs esošā pilnmēness virsmu.

Through a small telescope, this would look quite blank,

Caur nelielu teleskopu tas izskatītos diezgan tukšs,

but you see here hundreds of little, faint smudges.

taču redzami simtiem sīki un blāvi plankumiņi.

Each is a galaxy, fully like ours or Andromeda,

Katrs no tiem ir vesela galaktika kā mūsējā vai Andromeda,

which looks so small and faint because its light

kas izskatās tik maza un blāva, jo tās gaismai

has taken 10 billion light-years to get to us.

ir bijuši vajadzīgi 10 miljardu gaismas gadu, lai līdz mums nonāktu.

The stars in those galaxies probably don't have planets around them.

Zvaigznēm šajās galaktikās droši vien apkārt neriņķo planētas.

There's scant chance of life there -- that's because there's been no time

Iespēja, ka tur ir dzīvība, ir maza, jo šajās zvaigznēs kodolsintēze

for the nuclear fusion in stars to make silicon and carbon and iron,

vēl nav paspējusi radīt silīciju, oglekli un dzelzi,

the building blocks of planets and of life.

kas ir planētu un dzīvības pamatā.

We believe that all of this emerged from a Big Bang --

Mēs uzskatām, ka tas viss radās no Liela sprādziena,

a hot, dense state. So how did that amorphous Big Bang

karsta un blīva stāvokļa. Kā gan amorfais Lielais sprādziens

turn into our complex cosmos?

kļuva par mūsu sarežģīto izplatījumu?

I'm going to show you a movie simulation

Parādīšu jums videosimulāciju, kas paātrināta

16 powers of 10 faster than real time,

10 sešpadsmitajā pakāpē reižu,

which shows a patch of the universe where the expansions have subtracted out.

kurā redzama Visuma daļa, kurā notiek izplešanās un attīstīšanās.

But you see, as time goes on in gigayears at the bottom,

Taču redzams, ka, apakšā ritot gigagadiem,

you will see structures evolve as gravity feeds

attīstās struktūras, gravitācijai ietekmējot

on small, dense irregularities, and structures develop.

mazās, blīvās neregularitātes un attīstoties dažādiem veidojumiem.

And we'll end up after 13 billion years

Pēc 13 miljardiem gadu mēs iegūsim

with something looking rather like our own universe.

kaut ko, kas izskatās visnotaļ līdzīgs mūsu pašu Visumam.

And we compare simulated universes like that --

Mēs šādi salīdzinām simulētos Visumus

I'll show you a better simulation at the end of my talk --

— savas runas beigās parādīšu labāku simulāciju —

with what we actually see in the sky.

ar to, ko mēs patiešām redzam debesīs.

Well, we can trace things back to the earlier stages of the Big Bang,

Mēs varam izsekot atpakaļ līdz Lielā sprādziena agrīnajiem posmiem,

but we still don't know what banged and why it banged.

taču mēs vēl joprojām nezinām, kas sprāga un kādēļ tas sprāga.

That's a challenge for 21st-century science.

Tas ir 21. gadsimta zinātnes izaicinājums.

If my research group had a logo, it would be this picture here:

Ja manai zinātnieku grupai būtu logo, tas būtu šis te attēls:

an ouroboros, where you see the micro-world on the left --

urobors, kuram uz kreisēs puses redzama mikropasaule,

the world of the quantum -- and on the right

kvantu pasaule, un labajā pusē

the large-scale universe of planets, stars and galaxies.

milzīgais planētu, zvaigžņu un galaktiku Visums.

We know our universes are united though --

Mēs zinām, ka mūsu Visumi ir saistīti ar

links between left and right.

saiknēm starp labo un kreiso.

The everyday world is determined by atoms,

Ikdienas pasauli nosaka atomi,

how they stick together to make molecules.

kā tie turas kopā, veidojot molekulas.

Stars are fueled by how the nuclei in those atoms react together.

Zvaigznes darbina tas, kā savstarpēji reaģē šo atomu kodoli.

And, as we've learned in the last few years, galaxies are held together

Un, kā mēs pēdējos pāris gadus zinām, galaktikas kopā satur

by the gravitational pull of so-called dark matter:

tā sauktās tumšās matērijas gravitācijas vilkmes spēks;

particles in huge swarms, far smaller even than atomic nuclei.

milzīgi daļiņu spieti, kas ir daudzkārt mazāki pat par atomu kodoliem.

But we'd like to know the synthesis symbolized at the very top.

Tomēr mēs vēlētos zināt par pašā augšā simbolizēto sintēzi.

The micro-world of the quantum is understood.

Kvantu mikropasaule ir izprasta.

On the right hand side, gravity holds sway. Einstein explained that.

Labajā pusē ietekme ir gravitācijai. Einšteins to izskaidroja.

But the unfinished business for 21st-century science

Taču nepabeigtais 21. gadsimta zinātnes uzdevums

is to link together cosmos and micro-world

ir izplatījuma un mikropasaules sasaistīšana

with a unified theory -- symbolized, as it were, gastronomically

ar vienotu teoriju, simbolizējot attēlā redzamās čūskas

at the top of that picture. (Laughter)

iekošanos savā astē. (Smiekli)

And until we have that synthesis,

Kamēr mums nebūs šī sintēze,

we won't be able to understand the very beginning of our universe

mēs nespēsim izprast mūsu Visuma pašus pirmsākumus,

because when our universe was itself the size of an atom,

jo, kad mūsu Visums pats bija atoma lielumā,

quantum effects could shake everything.

kvantu efekts varēja visu satricināt.

And so we need a theory that unifies the very large and the very small,

Tādēļ mums vajag teoriju, kas apvieno ļoti lielo un ļoti mazo,

which we don't yet have.

kas mums pagaidām nav.

One idea, incidentally --

Viena doma, starp citu...

and I had this hazard sign to say I'm going to speculate from now on --

apzināti uzliku brīdinājuma zīmi, lai brīdinātu, ka tagad izteikšu spekulācijas...

is that our Big Bang was not the only one.

ir, ka mūsu Lielais sprādziens nebija vienīgais.

One idea is that our three-dimensional universe

Ir doma, ka mūsu trīsdimensionālais Visums

may be embedded in a high-dimensional space,

varētu atrasties daudzdimensionālā telpā,

just as you can imagine on these sheets of paper.

tāpat kā to var iztēloties uz šīm papīra lapām.

You can imagine ants on one of them

Varat iedomāties uz kāda no tiem skudras,

thinking it's a two-dimensional universe,

kurām tas ir divdimensionāls Visums,

not being aware of another population of ants on the other.

nezinot par otru skudru populāciju uz otras lapas.

So there could be another universe just a millimeter away from ours,

Tā kā vien milimetru nostāk no mūsējā varētu būt vēl viens Visums,

but we're not aware of it because that millimeter

taču mēs to neapzināmies, jo šo milimetru

is measured in some fourth spatial dimension,

var izmērīt vien kādā ceturtajā telpas dimensijā,

and we're imprisoned in our three.

kamēr mēs esam ieslodzīti savās trijās.

And so we believe that there may be a lot more to physical reality

Un tādēļ mēs uzskatām, ka fiziskā realitāte varētu būt daudz plašāka

than what we've normally called our universe --

nekā tā, ko parasti saucam par savu Visumu,

the aftermath of our Big Bang. And here's another picture.

mūsu Lielā sprādziena atbalsi. Lūk, vēl viens attēls.

Bottom right depicts our universe,

Labās puses stūrī attēlots mūsu Visums,

which on the horizon is not beyond that,

par ko arī apvārsnis tālāk nesniedzās,

but even that is just one bubble, as it were, in some vaster reality.

taču pat tas ir tikai viens burbulis kādā plašākā realitātē.

Many people suspect that just as we've gone from believing

Daudzi cilvēki uzskata, ka tāpat kā mēs esam nonākuši no ticēšanas

in one solar system to zillions of solar systems,

vienai saules sistēmai līdz miljardiem saules sistēmu,

one galaxy to many galaxies,

no vienas galaktikas līdz daudzām galaktikām,

we have to go to many Big Bangs from one Big Bang,

mums jānonāk no viena Lielā sprādziena līdz daudziem Lielajiem sprādzieniem,

perhaps these many Big Bangs displaying

varbūt šie daudzie Lielie Sprādzieni parāda

an immense variety of properties.

milzīgu īpašību daudzveidību.

Well, let's go back to this picture.

Labi, atgriezīsimies pie šī attēla.

There's one challenge symbolized at the top,

Augšā tiek simbolizēts viens izaicinājums,

but there's another challenge to science symbolized at the bottom.

taču apakšā simbolizēts vēl viens izaicinājums zinātnei.

You want to not only synthesize the very large and the very small,

Jūs ne tikai vēlaties sintezēt ļoti lielo un ļoti mazo,

but we want to understand the very complex.

bet arī saprast ļoti sarežģīto.

And the most complex things are ourselves,

Vissarežģītākās lietas esam mēs paši,

midway between atoms and stars.

pa vidu starp atomiem un zvaigznēm.

We depend on stars to make the atoms we're made of.

Mēs paļaujamies uz zvaigznēm, lai tās radītu atomus, kas rada mūs.

We depend on chemistry to determine our complex structure.

Mēs paļaujamies uz ķīmiju, lai tā noteiktu mūsu sarežģīto uzbūvi.

We clearly have to be large, compared to atoms,

Mums, saprotams, jābūt lieliem, salīdzinājumā ar atomiem,

to have layer upon layer of complex structure.

ar sarežģītu daudzslāņainu uzbūvi.

We clearly have to be small, compared to stars and planets --

Mums, saprotams, jābūt maziem, salīdzinājumā ar zvaigznēm un planētām,

otherwise we'd be crushed by gravity. And in fact, we are midway.

citādi mūs saspiestu gravitācija. Īstenībā mēs esam pa vidu.

It would take as many human bodies to make up the sun

Saules izveidošanai vajadzīgi tikpat cilvēku ķermeņu,

as there are atoms in each of us.

cik katrā no mums ir atomu.

The geometric mean of the mass of a proton

Protona un saules masas

and the mass of the sun is 50 kilograms,

ģeometriskais vidējais ir 50 kilogrami,

within a factor of two of the mass of each person here.

ko var iegūt izdalot ar divi katra klātesošā cilvēka masu.

Well, most of you anyway.

Nu, vismaz lielāko daļu no jums.

The science of complexity is probably the greatest challenge of all,

Sarežģītības zinātne ir, iespējams, vislielākais izaicinājums no visiem,

greater than that of the very small on the left

lielāks pat par kreisajā pusē esošo ļoti mazo

and the very large on the right.

un ļoti lielo labajā pusē.

And it's this science,

Tā ir zinātne,

which is not only enlightening our understanding of the biological world,

kas ne tikai apgaismo mūsu bioloģiskās pasaules izpratni,

but also transforming our world faster than ever.

bet arī pārveido mūsu pasauli ātrāk kā jebkad.

And more than that, it's engendering new kinds of change.

Vēl vairāk, tā izraisa jauna veida pārmaiņas.

And I now move on to the second part of my talk,

Un nu es pievērsīšos savas runas otrajai daļai,

and the book "Our Final Century" was mentioned.

tika minēta grāmata „Mūsu pēdējais gadsimts”.

If I was not a self-effacing Brit, I would mention the book myself,

Ja es nebūtu kautrs brits, es pats minētu šo grāmatu

and I would add that it's available in paperback.

un vēl piemetinātu, ka tā ir pieejama mīkstos vākos.

(Laughter)

(Smiekli)

And in America it was called "Our Final Hour"

Amerikā tā tika nosaukta par „Mūsu pēdējo stundu”,

because Americans like instant gratification.

jo amerikāņiem patīk tūlītējs apmierinājums.

(Laughter)

(Smiekli)

But my theme is that in this century,

Tomēr mana doma ir, ka šajā gadsimtā

not only has science changed the world faster than ever,

zinātne ne tikai ir mainījusi pasauli ātrāk kā jebkad,

but in new and different ways.

bet arī jaunos un citādos veidos.

Targeted drugs, genetic modification, artificial intelligence,

Mērķtiecīgas zāles, ģenētiskā izmainīšana, mākslīgais saprāts,

perhaps even implants into our brains,

varbūt pat implanti mūsu smadzenēs

may change human beings themselves. And human beings,

var mainīt pašus cilvēkus. Un cilvēki,

their physique and character, has not changed for thousands of years.

to ķermeņa uzbūve un raksturs nav mainījušies tūkstošiem gadu.

It may change this century.

Šajā gadsimtā tas varētu mainīties.

It's new in our history.

Mūsu vēsturē tas ir jaunums.

And the human impact on the global environment -- greenhouse warming,

Cilvēku ietekme uz pasaules vidi — siltumnīcas efekts,

mass extinctions and so forth -- is unprecedented, too.

masveida izmiršanas un tā tālāk, arī tas ir vēl nebijis gadījums.

And so, this makes this coming century a challenge.

Tas padara šo tuvojošos gadsimtu par izaicinājumu.

Bio- and cybertechnologies are environmentally benign

Bio- un kibertehnoloģijas ir videi noderīgas,

in that they offer marvelous prospects,

tādā ziņā, ka tās piedāvā brīnišķīgas iespējas,

while, nonetheless, reducing pressure on energy and resources.

reizē arī samazinot spiedienu uz enerģiju un resursiem.

But they will have a dark side.

Taču tām būs tumšā puse.

In our interconnected world, novel technology could empower

Mūsu savstarpēji saistītajā pasaulē nebijusi tehnoloģija varētu sniegt varu

just one fanatic,

vienam fanātiķim

or some weirdo with a mindset of those who now design computer viruses,

vai dīvainim ar līdzīgiem uzskatiem kā tiem, kas nu izstrādā datorvīrusus,

to trigger some kind on disaster.

lai aizsāktu kādu katastrofu.

Indeed, catastrophe could arise simply from technical misadventure --

Tiešām, no tehniska nelaimes gadījuma vienkārši varētu rasties katastrofa,

error rather than terror.

kļūdas, nevis terora dēļ.

And even a tiny probability of catastrophe is unacceptable

Pat sīka katastrofas iespējamība ir nepieņemama,

when the downside could be of global consequence.

ja neveiksme atstātu sekas uz visu pasauli.

In fact, some years ago, Bill Joy wrote an article

Patiesībā pirms pāris gadiem Bils Džojs uzrakstīja rakstu,

expressing tremendous concern about robots taking us over, etc.

paužot milzīgas bažas par to, ka roboti pārņemtu varu utt.

I don't go along with all that,

Es tā nedomāju,

but it's interesting that he had a simple solution.

taču interesanti, ka viņam bija vienkāršs risinājums.

It was what he called "fine-grained relinquishment."

Viņš to nosauca par „izsmalcināto atteikšanos”.

He wanted to give up the dangerous kind of science

Viņš vēlējās atteikties no bīstamā veida zinātnes

and keep the good bits. Now, that's absurdly naive for two reasons.

un paturēt tikai labo. Tas ir absurdi naivi divu iemeslu dēļ.

First, any scientific discovery has benign consequences

Pirmkārt, jebkuram zinātniskajam atklājumam ir kā noderīgas,

as well as dangerous ones.

tā arī bīstamas sekas.

And also, when a scientist makes a discovery,

Kā arī, zinātniekam veicot atklājumu,

he or she normally has no clue what the applications are going to be.

viņam vai viņai parasti nav ne jausmas, kā to praktiski varēs izmantot.

And so what this means is that we have to accept the risks

Tādēļ tas nozīmē, ka mums būs jāuzņemas risks,

if we are going to enjoy the benefits of science.

ja vēlamies baudīt zinātnes sniegtās priekšrocības.

We have to accept that there will be hazards.

Mums ir jāpieņem, ka pastāvēs briesmas.

And I think we have to go back to what happened in the post-War era,

Manuprāt, mums jāatgriežas pie tā, kas notika pēckara ērā,

post-World War II, when the nuclear scientists

pēc 2. pasaules kara, kad kodolzinātnieki,

who'd been involved in making the atomic bomb,

kas bija iesaistīti atombumbas izstrādē,

in many cases were concerned that they should do all they could

daudzos gadījumos bija nobažījušies, ka viņiem būtu jādara viss iespējamais,

to alert the world to the dangers.

lai brīdinātu pasauli par briesmām.

And they were inspired not by the young Einstein,

Viņus neiedvesmoja vis jaunais Einšteins,

who did the great work in relativity, but by the old Einstein,

kurš paveica lielisku darbu ar relativitātes teoriju, bet gan vecais Einšteins,

the icon of poster and t-shirt,

plakātu un t-kreklu ikona,

who failed in his scientific efforts to unify the physical laws.

kura centieni vienot fizikas likumus bija nesekmīgi.

He was premature. But he was a moral compass --

Viņš bija par agru. Taču viņš bija morālais kompass —

an inspiration to scientists who were concerned with arms control.

iedvesma zinātniekiem, kuri bija norūpējušies par bruņojuma kontroli.

And perhaps the greatest living person

Iespējams, dižākais dzīvais cilvēks,

is someone I'm privileged to know, Joe Rothblatt.

kuru man ir tas gods pazīt, ir Džo Rotblats.

Equally untidy office there, as you can see.

Kā redzams, tikpat nevīžīgs kabinets.

He's 96 years old, and he founded the Pugwash movement.

Viņš ir 96 gadus vecs un ir Pugwash kustības dibinātājs.

He persuaded Einstein, as his last act,

Pēdējais, ko viņš izdarīja, bija pierunāt

to sign the famous memorandum of Bertrand Russell.

Einšteinu parakstīt slaveno Bertranda Rasela memorandu.

And he sets an example of the concerned scientist.

Viņš rāda bažīgā zinātnieka piemēru.

And I think to harness science optimally,

Manuprāt, lai optimāli izmantotu zinātni,

to choose which doors to open and which to leave closed,

lai izvēlētos, kuras durvis atvērt un kuras atstāt neatvērtas,

we need latter-day counterparts of people like Joseph Rothblatt.

mums pašlaik ir vajadzīgi cilvēki kā Džozefs Rotblats.

We need not just campaigning physicists,

Mums vajag ne tikai kampaņas rīkojošus fiziķus,

but we need biologists, computer experts

mums vajag arī biologus, datorspeciālistus

and environmentalists as well.

un vides aizstāvjus.

And I think academics and independent entrepreneurs

Uzskatu, ka akadēmiķiem un neatkarīgajiem uzņēmējiem

have a special obligation because they have more freedom

ir īpašs pienākums, jo viņiem ir lielāka brīvība,

than those in government service,

nekā valsts sektorā strādājošajiem,

or company employees subject to commercial pressure.

vai kompāniju darbiniekiem, kuri pakļauti komerciālajam spiedienam.

I wrote my book, "Our Final Century," as a scientist,

Es kā zinātnieks sarakstīju grāmatu „Mūsu pēdējais gadsimts”,

just a general scientist. But there's one respect, I think,

kā vispārējs zinātnieks. Tomēr, manuprāt, bija viens aspekts,

in which being a cosmologist offered a special perspective,

uz kuru es kā kosmologs varēju paskatīties no īpaša skata punkta,

and that's that it offers an awareness of the immense future.

proti, tā sniedz plašās nākotnes apzināšanos.

The stupendous time spans of the evolutionary past

Evolucionārās pagātnes pārsteidzošais laika plašums

are now part of common culture --

nu ir daļa vispārējās kultūras,

outside the American Bible Belt, anyway --

izņemot Amerikas Bībeles jostu, protams,

(Laughter)

(Smiekli)

but most people, even those who are familiar with evolution,

taču lielākā daļa cilvēku, pat tie, kuri ir pazīstami ar evolūciju,

aren't mindful that even more time lies ahead.

neapzinās, ka mums priekšā ir vēl vairāk laika.

The sun has been shining for four and a half billion years,

Saule jau spīd četrarpus miljardu gadu,

but it'll be another six billion years before its fuel runs out.

taču paies vēl seši miljardi gadu, iekams tai izbeigsies degviela.

On that schematic picture, a sort of time-lapse picture, we're halfway.

Šajā shematiskajā attēlā, laika plūduma atspoguļojumā, mēs esam pusceļā.

And it'll be another six billion before that happens,

Paies vēl seši miljardi gadu līdz tas notiks,

and any remaining life on Earth is vaporized.

un jebkura uz Zemes palikusī dzīvība izgaros.

There's an unthinking tendency to imagine that humans will be there,

Ir pārsteidzīga tieksme iedomāties, ka tur būs arī cilvēki,

experiencing the sun's demise,

kas piedzīvos saules norietu,

but any life and intelligence that exists then

taču jebkura dzīvība un saprāts, kas pastāvēs tad,

will be as different from us as we are from bacteria.

būs tikpat atšķirīgs no mums, cik mēs — no baktērijām.

The unfolding of intelligence and complexity

Saprāta un sarežģītības attīstībai te, uz Zemes, un

still has immensely far to go, here on Earth and probably far beyond.

iespējams vēl tālāk par to vēl ir ārkārtīgi garš ceļš ejams.

So we are still at the beginning of the emergence of complexity

Mēs vēl esam mūsu Zemes un tālāku apvāršņu sarežģītības

in our Earth and beyond.

atklāšanas sākumā.

If you represent the Earth's lifetime by a single year,

Ja apzīmējam Zemes mūža ilgumu ar vienu gadu,

say from January when it was made to December,

teiksim, no janvāra, kad tā radās, līdz decembrim,

the 21st-century would be a quarter of a second in June --

21. gadsimts būtu sekundes ceturtdaļa jūnijā,

a tiny fraction of the year.

sīka gada daļiņa.

But even in this concertinaed cosmic perspective,

Taču pat šajā saspiestajā kosmiskajā skatījumā

our century is very, very special,

mūsu gadsimts ir ļoti, ļoti īpašs,

the first when humans can change themselves and their home planet.

pirmais gadsimts, kad cilvēki var mainīt paši sevi un savu planētu.

As I should have shown this earlier,

Kā jau iepriekš vajadzēja minēt,

it will not be humans who witness the end point of the sun;

cilvēki nebūs tie, kas piedzīvos saules beigu punktu,

it will be creatures as different from us as we are from bacteria.

tie būs no mums tikpat atšķirīgi radījumi, cik mēs — no baktērijām.

When Einstein died in 1955,

Kad 1955. gadā nomira Enšteins,

one striking tribute to his global status was this cartoon

spilgts veltījums viņa globālajam statusam bija šī

by Herblock in the Washington Post.

Hērbloka karikatūra Washington Post laikrakstā.

The plaque reads, "Albert Einstein lived here."

Uz plāksnes rakstīts: „Šeit dzīvoja Alberts Einšteins.”

And I'd like to end with a vignette, as it were, inspired by this image.

Nobeigumā es vēlos parādīt vinjeti, kas radīta, iedvesmojoties no šī attēla.

We've been familiar for 40 years with this image:

Mēs 40 gadus esam pazīstami ar šo attēlu,

the fragile beauty of land, ocean and clouds,

trauslā zemes, okeānu un mākoņu daile,

contrasted with the sterile moonscape

kas kontrastē ar neauglīgo mēness ainavu,

on which the astronauts left their footprints.

kurā kosmonauti atstāja savu pēdu nospiedumus.

But let's suppose some aliens had been watching our pale blue dot

Taču pieņemsim, ka mūsu blāvo, zilo punktu no tāltāla kosmosa

in the cosmos from afar, not just for 40 years,

vēro citplanētieši, ne vien 40 gadus,

but for the entire 4.5 billion-year history of our Earth.

bet visas mūsu Zemes 4,5 miljardu gadu ilgās vēstures garumā.

What would they have seen?

Ko viņi būtu redzējuši?

Over nearly all that immense time,

Tajā visā ārkārtīgi ilgajā laika posmā

Earth's appearance would have changed very gradually.

Zemes izskats būtu mainījies ļoti pakāpeniski.

The only abrupt worldwide change

Vienīgās pēkšņās vispasaules izmaiņas

would have been major asteroid impacts or volcanic super-eruptions.

būtu lielu asteroīdu triecieni vai vulkānu lielizvirdumi.

Apart from those brief traumas, nothing happens suddenly.

Izņemot šos īsos satricinājumus, nekas nenotiek pēkšņi.

The continental landmasses drifted around.

Kontinentālie zemes masīvi dreifēja apkārt.

Ice cover waxed and waned.

Ledus sega veidojās un pagaisa.

Successions of new species emerged, evolved and became extinct.

Virkne jaunu sugu parādījās, attīstījās un izmira.

But in just a tiny sliver of the Earth's history,

Taču tikai sīksīkā Zemes vēstures posmā,

the last one-millionth part, a few thousand years,

pēdējā miljonajā daļā, pāris tūkstošos gadu

the patterns of vegetation altered much faster than before.

Zemes augājs mainījās daudz ātrāk nekā jebkad agrāk.

This signaled the start of agriculture.

Tas norāda uz lauksaimniecības sākumu.

Change has accelerated as human populations rose.

Pieaugot iedzīvotāju skaitam, paātrinājušās arī pārmaiņas.

Then other things happened even more abruptly.

Tad vēl straujāk notika citas lietas.

Within just 50 years --

Vien 50 gadu laikā,

that's one hundredth of one millionth of the Earth's age --

kas ir Zemes vecuma miljonās daļas simtdaļa,

the amount of carbon dioxide in the atmosphere started to rise,

oglekļa dioksīda daudzums atmosfērā sāka pieaugt,

and ominously fast.

turklāt draudīgi ātri.

The planet became an intense emitter of radio waves --

Planēta kļuva par intensīvu radioviļņu izstarotāju,

the total output from all TV and cell phones

visu televizoru, mobilo tālruņu un radaru

and radar transmissions. And something else happened.

pārraižu rezultāts. Notika vēl kas.

Metallic objects -- albeit very small ones, a few tons at most --

Metāliski priekšmeti, lai arī ļoti mazi, maksimums pāris tonnu smagi,

escaped into orbit around the Earth.

nokļuva Zemes orbītā.

Some journeyed to the moons and planets.

Daži aizceļoja līdz mēnešiem un planētām.

A race of advanced extraterrestrials

Attīstītu citplanētiešu rase,

watching our solar system from afar

kas vēro mūsu saules sistēmu no tālienes,

could confidently predict Earth's final doom in another six billion years.

varētu pārliecinoši paredzēt Zemes beigu likteni nākamo sešu miljardu gadu laikā.

But could they have predicted this unprecedented spike

Taču vai viņi būtu varējuši paredzēt šo iepriekš nepieredzēto smaili

less than halfway through the Earth's life?

pirms vēl noieta puse Zemes dzīves ceļa?

These human-induced alterations

Šīs cilvēku izraisītās izmaiņas,

occupying overall less than a millionth of the elapsed lifetime

kas kopumā aizņem mazāk nekā vienu miljono daļu pagājušā mūža

and seemingly occurring with runaway speed?

un šķietami noris ātrvilciena cienīgos tempos?

If they continued their vigil,

Ja viņi turpinātu vērošanu,

what might these hypothetical aliens witness

ko šie hipotētiskie citplanētieši pieredzētu

in the next hundred years?

nākamajos simts gados?

Will some spasm foreclose Earth's future?

Vai kāda lēkme priekšlaikus pārtrauks Zemes mūžu?

Or will the biosphere stabilize?

Vai varbūt biosfēra stabilizēsies?

Or will some of the metallic objects launched from the Earth

Vai varbūt kāds no Zemes palaistajiem metāliskajiem priekšmetiem

spawn new oases, a post-human life elsewhere?

radīs jaunas oāzes dzīvībai citur pēc cilvēces beigām?

The science done by the young Einstein will continue

Jaunā Einšteina veiktā zinātne turpināsies

as long as our civilization, but for civilization to survive,

tikpat ilgi, cik mūsu civilizācija, taču, lai mūsu civilizācija izdzīvotu,

we'll need the wisdom of the old Einstein --

mums vajag vecā Einšteina viedumu —

humane, global and farseeing.

cilvēcisku, vispārēju un tālredzīgu.

And whatever happens in this uniquely crucial century

Lai kas notiktu šajā vienreizīgi nozīmīgajā gadsimtā,

will resonate into the remote future and perhaps far beyond the Earth,

tas atbalsosies tālākajā nākotnē un iespējams tālu aiz Zemes robežām,

far beyond the Earth as depicted here.

tālāk par šeit atainoto Zemi.

Thank you very much.

Liels paldies.

(Applause)

(Aplausi)