Zeresenay Alemseged: Finding the origins of humanity

Translator: Kristaps Kadiķis Reviewer: Ilze Garda

I have 18 minutes to tell you what happened

Man ir 18 minūtes, lai pastāstītu,

kas noticis pēdējo 6 miljonu gadu laikā.

over the past six million years.

All right.

Labi.

We all have come from a long way,

Mēs visi esam mērojuši tālu ceļu Āfrikā

here in Africa, and converged in this region of Africa,

un saplūduši šajā Āfrikas reģionā

which is a place where 90 percent of our evolutionary process took place.

— vietā, kur norisinājās 90 procenti mūsu evolūcijas procesa.

And I say that not because I am African,

Es tā nesaku, jo esmu afrikānis,

but it's in Africa that you find the earliest evidence

taču tieši Āfrikā var atrast senākās liecības

for human ancestors, upright walking traces,

par cilvēku senčiem,

divkājaino cilvēku atstātās pēdas,

even the first technologies in the form of stone tools.

pat pirmās tehnoloģijas akmens darbarīku veidolā.

So we all are Africans, and welcome home.

Tā ka mēs visi esam afrikāņi, un laipni lūgti mājās!

All right.

Labi.

I'm a paleoanthropologist, and my job is to define

Esmu paleoantropologs, un mans darbs ir noskaidrot

man's place in nature and explore what makes us human.

cilvēka vietu dabā un pētīt, kas padara mūs par cilvēkiem.

Šodien es izmantošu Selamu, vissenāko jebkad atklāto bērnu,

And today, I will use Selam, the earliest child ever discovered,

to tell you a story of all of us.

lai pastāstītu par mums visiem.

Selam is our most complete skeleton of a three-year-old girl

Selama ir vispilnīgāk saglabājies trīsgadīgas meitenes skelets,

who lived and died 3.3 million years ago.

kura dzīvoja un mira pirms 3,3 miljoniem gadu.

She belongs to the species known as Australopithecus afarensis.

Viņa pieder pie sugas, kas pazīstama kā Afāras australopiteks,

You don't need to remember that.

bet tas jums nav jāatceras.

That's the Lucy species, and was found by my research team

Tā ir Lūsijas suga, un to 2000. gada decembrī Dikikā

in December of 2000 in an area called Dikika.

atrada mana pētnieku komanda

Tas ir Etiopijas ziemeļaustrumu daļā.

It's in the northeastern part of Ethiopia.

And Selam means peace in many Ethiopian languages.

„Selam” daudzās etiopiešu valodās nozīmē „miers”.

We use that name to celebrate peace in the region and in the planet.

Mēs izmantojam šo vārdu, lai cildinātu mieru reģionā un pasaulē.

And the fact that it was the cover story of all these famous magazines

Fakts, ka par atklājumu vēstīja visu šo slaveno žurnālu vāki,

gives you already an idea of her significance, I think.

manuprāt, sniedz nojausmu par tā nozīmīgumu.

After I was invited by TED, I did some digging,

Kad mani ielūdza uz TED, es nedaudz paraku,

because that's what we do, to know about my host.

— jo tieši to mēs darām —

lai uzzinātu vairāk par savu namatēvu,

You don't just jump into an invitation.

jo nevar tā vienkārši ierasties.

And I learned that the first technology appeared

Es noskaidroju, ka pirmā tehnoloģija parādījās

in the form of stone tools, 2.6 million years ago.

pirms 2,6 miljoniem gadu akmens darbarīku veidolā.

First entertainment comes evidence from flutes that are 35,000 years old.

Pirmās liecības par izklaidi ir 35 000 gadu senas flautas,

And evidence for first design comes 75,000 years old -- beads.

un liecības par pirmo dizainu nāk no 75 000 gadu senām krellēm.

And you can do the same with your genes and track them back in time.

To pašu varam darīt ar saviem gēniem

un izsekot to attīstībai laika gaitā.

And DNA analysis of living humans and chimpanzees

Dzīvo cilvēku un šimpanžu DNS analīze mums atklāj,

teaches us today that we diverged sometime around seven million years ago

ka mūsu ceļi šķīrās pirms aptuveni 7 miljoniem gadu,

and that these two species share over 98 percent of the same genetic material.

un ka šīs divas sugas vieno vairāk nekā 90% kopīga ģenētiskā materiāla.

I think knowing this is a very useful context

Manuprāt, tas veido ļoti vērtīgu kontekstu,

within which we can think of our ancestry.

kādā domāt par mūsu izcelsmi.

However, DNA analysis informs us only about

Tomēr DNS analīze sniedz ziņas vien par sākumu

the beginning and the end, telling us nothing

un beigām,

neko nepasakot par to, kas notika pa vidu.

about what happened in the middle.

Tāpēc mūsu, paleoantropologu, darbs

So, for us, paleoanthropologists, our job is to find the hard evidence,

ir meklēt konkrētus, fosilus pierādījumus, lai šo robu aizpildītu

the fossil evidence, to fill in this gap

and see the different stages of development.

un ieraudzītu attīstības dažādos posmus.

Because it's only when you do that, that you can talk about --

Jo tikai tad mēs varam runāt par...

(Laughter) --

(Smiekli)

Tikai tad mēs varam runāt,

it's only when you do that, [that] you can talk about

how we looked like and how we behaved at different times,

kā mēs dažādos laikos izskatījāmies un uzvedāmies,

and how those likes and looks and behaviors changed through time.

un kā šis izskats un uzvedība laika gaitā mainījās.

That then gives you an access

Tas tālāk ļauj pētīt bioloģiskos mehānismus un spēkus,

to explore the biological mechanisms

and forces that are responsible for this gradual change

kas atbildīgi par šīm pakāpeniskajām izmaiņām,

that made us what we are today.

kas padarīja mūs tādus, kādi esam pašlaik.

But finding the hard evidence is a very complicated endeavor.

Taču konkrētu pierādījumu meklēšana ir ļoti sarežģīta.

It's a systematic and scientific approach,

Tā ir sistemātiska un zinātniska pieeja,

kas aizved mūs uz attālām, karstām, bīstamām un nereti nepieejamām vietām.

which takes you to places that are remote, hot, hostile and often with no access.

Piemēram, dodoties uz Dikiku, kur 1999. gadā atradām Selamu,

Just to give you an example, when I went to Dikika,

where Selam was found, in '99 -- and it's about 500 kilometers

— tā atrodas apmēram 500 kilometrus no Adisabebas, Etiopijas galvaspilsētas —

from Addis Ababa, the capital of Ethiopia.

It took us only seven hours to do the first 470 kilometers of the 500,

pirmos 470 kilometrus mēs paveicām 7 stundās,

taču atlikušie 30 kilometru mums prasīja veselas 4 stundas.

but took four, solid hours to do the last only 30 kilometers.

With the help of the locals and using just shovels and picks, I made my way.

Ar vietējo palīdzību un lāpstām, un cērtēm es tiku uz priekšu —

I was the first person to actually drive a car to the spot.

faktiski es biju pirmais cilvēks, kurš turp brauca ar mašīnu.

When you get there, this is what you see,

Lūk, ko jūs ieraugāt, nonākot galā —

and it's the vastness of the place which makes you feel helpless and vulnerable.

tieši vietas plašums liek justies bezpalīdzīgam un ievainojamam.

And once you make it there, the big question is where to start.

Tur nonākot, galvenais jautājums ir —

ar ko lai sāk?

(Laughter)

(Smiekli)

And you find nothing for years and years.

Gadiem ilgi jūs neko neatrodat.

When I go to places like this, which are paleontological sites,

Doties uz šādām paleontoloģisko izrakumu vietām

it's like going to a game park, an extinct game park.

ir kā doties uz atrakciju parku, izmirušu atrakciju parku.

But what you find are not the human remains,

Taču tādas cilvēku paliekas kā Selama vai Lūsija mēs neatrodam katru dienu.

such as Selam and Lucy, on a day-to-day basis.

You find elephants, rhinos, monkeys, pigs, etc.

Mēs atrodam ziloņus, degunradžus, pērtiķus, cūkas un tā tālāk.

Varētu vaicāt, kā šie lielie zīdītāji spēja dzīvot šajā tuksnešainajā vidē?

But you could ask, how could these large mammals

live in this desert environment?

Protams, nespēja, taču es uzreiz saku,

Of course, they cannot, but I'm telling you already

that the environment and the carrying capacity

ka šī reģiona vide un tā ekoloģiskā ietilpība

of this region was drastically different from what we have today.

bija pavisam citāda, nekā tā ir mūsdienās.

A very important environmental lesson could be learned from this.

No šī var daudz ko mācīties par apkārtējo vidi.

Anyway, once we made it there, then it's a game park, as I said, an extinct game park.

Lai vai kā, nokļūstot tur,

tas, kā jau teicu, ir izmiris atrakciju parks.

And our ancestors lived in that game park,

Šajā atrakciju parkā dzīvoja mūsu senči,

tomēr viņi bija mazākumā.

but were just the minorities. They were not as successful

Viņi nebija tik sekmīgi un plaši izplatīti kā mūsdienu saprātīgais cilvēks.

and as widespread as the Homo sapiens that we are.

To tell you just an example, an anecdote about their rarity,

Tikai viens piemērs, anekdote par to reto sastopamību —

es turp devos katru gadu, lai veiktu pētījumus laukā,

I was going to this place every year and would do fieldwork here,

and the assistants, of course, helped me do the surveys.

un šajā darbā man, protams, palīdzēja asistenti.

Viņi atrod kaulu un saka: „Lūk, tevis meklētais!”

They would find a bone and tell me, "Here is what you're looking for."

I would say, "No, that's an elephant."

Es atbildu: „Nē, tas ir zilonis.”

Again, another one, "That's a monkey." "That's a pig," etc.

Viņi atrod citu — tas ir pērtiķis, tā ir cūka un tā tālāk.

So one of my assistants, who never went to school, said to me, "Listen, Zeray.

Kāds palīgs, kurš nekad nebija gājis skolā, teica:

You either don't know what you're looking for,

„Paklau, Zeraj — vai nu tu nezini, ko meklē,

or you're looking in the wrong place," he said.

vai arī tu meklē nepareizajā vietā.”

(Smiekli)

(Laughter)

And I said, "Why?" "Because there were elephants and lions,

„Kāpēc?” es vaicāju.

„Jo te bija ziloņi un lauvas. Cilvēkiem bija bail, tāpēc viņi devās projām.

and the people were scared and went somewhere else.

Let's go somewhere else."

Dosimies citur!”

Viņš bija ļoti noguris, un tas patiešām ir ļoti nogurdinoši.

Well, he was very tired, and it's really tiring.

It was then, after such hard work and many frustrating years that we found Selam,

Tieši tad, pēc smaga darba un daudziem bezsekmīgiem gadiem,

mēs atradām Selamu.

and you see the face here covered by sandstone.

Šeit jūs redzat smilšakmens klāto seju,

And here is actually the spinal column

un, lūk, mugurkauls un pārējais smilšakmens bluķī ietvertais rumpis,

and the whole torso encased in a sandstone block,

because she was buried by a river.

jo viņu apraka upe.

What you have here seems to be nothing,

Redzētais varbūt nešķiet nekas īpašs,

but contains an incredible amount of scientific information

taču tas ietver milzīgu daudzumu zinātniskas informācijas,

that helps us explore what makes us human.

kas palīdz mums atklāt to, kas padara mūs par cilvēkiem.

This is the earliest and most complete juvenile human ancestor

Šis ir senākais un vispilnīgāk saglabājies cilvēkbērna priekštecis,

ever found in the history of paleoanthropology,

kāds paleoantropoloģijā jebkad atrasts —

an amazing piece of our long, long history.

apbrīnojama mūsu garu garās vēstures daļiņa.

There were these three people and me, and I am taking the pictures,

Tur biju es un vēl trīs cilvēki.

Es biju tas, kurš fotografēja, tāpēc manis tur nav.

that's why I am not in.

How would you feel if you were me? You have something extraordinary in your hand,

Kā jūs justos, ja būtu manā vietā?

Jums rokās ir kas ļoti īpašs, taču jūs esat nekurienes vidū?

but you are in the middle of nowhere?

The feeling I had was a deep and quiet happiness and excitement,

Es izjutu spēcīgu un klusu laimi un saviļņojumu,

of course accompanied by a huge sense of responsibility,

kam, protams, līdzi nāca milzīga atbildības sajūta —

of making sure everything is safe.

gādāt, lai viss būtu drošībā.

Here is a close-up of the fossil, after five years of cleaning,

Lūk, fosilijas tuvplāns

pēc piecu gadu tīrīšanas, sagatavošanas un aprakstīšanas, kas bija ļoti ilga,

preparation and description, which was very long,

as I had to expose the bones from the sandstone block

jo kauli bija jāatsedz no smilšakmens bluķa,

I just showed you in the previous slide.

ko tikko rādīju iepriekšējā slaidā.

Tas prasīja piecus gadus!

It took five years.

In a way, this was like the second birth for the child, after 3.3 million years,

Savā ziņā tā bija kā bērna otrā dzimšana 3,3 miljonus gadu vēlāk,

but the labor was very long.

bet šīs dzemdības bija ļoti ilgas.

And here is full scale -- it's a tiny bone.

Lūk, mērogam — tas ir sīciņš kauliņš.

And in the middle is the minister of Ethiopian tourism,

Pa vidu ir Etiopijas tūrisma ministrs,

kurš ieradās apciemot Etiopijas Nacionālo muzeju,

who came to visit the National Museum of Ethiopia while I was working there.

kamēr es tur strādāju.

Kā redzat, esmu bažīgs un cenšos pasargāt savu bērnu,

And you see me worried and trying to protect my child,

because you don't leave anyone with this kind of child,

jo šādu bērnu neuztic nevienam,

even a minister.

pat ne ministram.

Tātad, kad tas ir paveikts, nākamais solis ir noskaidrot, kas tas ir.

So then, once you've done that, the next stage is to know what it is.

(Laughter)

(Smiekli)

Once that was done, then it was possible to compare.

Kad tas bija paveikts, mēs varējām salīdzināt.

We were able to tell that she belonged

Mēs varējām noteikt, ka viņa pieder cilvēku dzimtas kokam,

to the human family tree because the legs, the foot,

jo kājas, pēdas, kā arī dažas citas pazīmes

and some features clearly showed that she walked upright,

skaidri norādīja, ka viņa pārvietojusies stāvus,

and upright walking is a hallmark in humanity.

un staigāšana stāvus ir cilvēkiem raksturīga iezīme.

But in addition, if you compare the skull

Turklāt, ja salīdzinām šo galvaskausu

with a comparably aged chimpanzee and little George Bush here,

ar līdzīga vecuma šimpanzi un mazo Džordžu Bušu,

you see that you have vertical forehead.

redzams, ka mums ir vertikāla piere.

Cilvēkiem tā ir raksturīga

And you see that in humans, because of the development

tā saucamās prefrontālās smadzeņu garozas attīstības dēļ.

of the pre-frontal cortex, it's called.

You don't see that in chimpanzees,

Tā nav novērojama šimpanzēm.

and you don't see this very projecting canine.

Tām nav arī šie ļoti izvirzītie acu zobi.

Tātad viņa pieder mūsu dzimtas kokam,

So she belongs to our family tree, but within that, of course,

taču tās ietvaros mēs, protams, mēs veicam sīkāku analīzi,

you do detailed analysis, and we know now

un nu mēs zinām, ka viņa pieder Lūsijas sugai,

that she belongs to the Lucy species,

known as Australopithecus afarensis.

kas pazīstama kā Afāras australopitēki.

The next exciting question is, girl or boy?

Nākamais satraucošais jautājums ir — puika vai meitene?

And how old was she when she died?

Un cik vecs bija bērns nāves brīdī?

You can determine the sex of the individual

Īpatņa dzimumu var noteikt

based on the size of the teeth.

pēc zobu lieluma.

How?

Kā?

You know, in primates, there is this phenomenon

Primātiem raksturīga parādība ir dzimumu dimorfisms,

called sexual dimorphism, which simply means

kas vienkārši nozīmē,

males are larger than females and males have larger teeth

ka tēviņi ir lielāki nekā mātītes un tēviņiem ir lielāki zobi nekā mātītēm.

than the females.

But to do that, you need the permanent dentition,

Lai to noteiktu, vajag pastāvīgos zobus,

which you don't see here, because what you have here

taču tos mēs neredzam,

jo šie te ir piena zobi.

are the baby teeth.

Taču, izmantojot datortomogrāfijas tehnoloģiju,

But using the CT scanning technology,

which is normally used for medical purposes,

ko parasti izmanto medicīniskiem nolūkiem,

you can go deep into the mouth and come up with this beautiful image

var ielūkoties dziļi mutē un iegūt šo skaisto attēlu,

showing you both the baby teeth here

kurā redzami abi — gan piena zobi te,

and the still-growing adult teeth here.

gan vēl augošie īstie zobi te.

Izmērot šos zobus,

So when you measure those teeth,

bija skaidrs, ka tā bija meitene

it was clear that she turned out to be a girl

with very small canine teeth.

ar ļoti maziem acu zobiem.

Lai noskaidrotu, cik veca viņa bija nāves brīdī,

And to know how old she was when she died, what you do is

you do an informed estimate, and you say, how much time would be required

ir jāveic informētas aplēses un jājautā, cik daudz laika vajadzētu,

to form this amount of teeth, and the answer was three.

lai viņai izveidotos tik daudz zobu,

un atbilde ir trīs gadi.

So, this girl died when she was about three,

Šī meitene nomira aptuveni 3 gadu vecumā pirms 3,3 miljoniem gadu.

3.3 million years ago.

So, with all that information, the big question is --

Ņemot vērā visu šo informāciju,

lielākais jautājums ir, ko mēs patiesībā...

what do we actually -- what does she tell us?

ko viņa mums atklāj?

To answer this question, we can phrase another question.

Lai atbildētu uz šo jautājumu, mēs varam uzdot vēl vienu.

What do we actually know about our ancestors?

Ko mēs patiesībā zinām par saviem senčiem?

We want to know how they looked like, how they behaved,

Mēs gribam zināt, kā viņi izskatījās,

kā uzvedās, kā pārvietojās,

how they walked around,

and how they lived and grew up.

kā dzīvoja un izauga.

And among the answers that you can get from this skeleton

Atbildes, ko varam gūt no šī skeleta, ir, pirmkārt,

are included: first, this skeleton documents,

šis skelets ir pirmais pierādījums tam,

for the first time, how infants looked over three million years ago.

kā pirms trim miljoniem gadu izskatījās bērni.

And second, she tells us that she walked upright,

Otrkārt, viņa mums atklāj, ka staigāja stāvus,

but had some adaptation for tree climbing.

taču bija arī zināmā mērā pielāgojusies kāpelēšanai kokos.

Tomēr vēl interesantāk ir tas,

And more interesting, however,

is the brain in this child was still growing.

ka šī bērna smadzenes joprojām auga.

At age three, if you have a still-growing brain,

Triju gadu vecumā joprojām augošas smadzenes

it's a human behavior.

ir cilvēkiem raksturīga pazīme.

In chimps, by age three, the brain is formed over 90 percent.

Šimpanzēm triju gadu vecumā

smadzenes jau ir izveidojušās par vairāk nekā 90 procentiem.

That's why they can cope with their environment

Tādēļ tie drīz vien pēc dzimšanas viegli tiek galā ar vidi,

very easily after birth -- faster than us, anyway.

vismaz ātrāk nekā mēs.

But in humans, we continue to grow our brains.

Taču mūsu, cilvēku, smadzenes turpina augt,

That's why we need care from our parents.

tādēļ mums vajadzīgas vecāku rūpes.

But that care means also you learn.

Taču rūpes arī nozīmē mācīšanos.

Mēs pavadām vairāk laika ar saviem vecākiem.

You spend more time with your parents.

Cilvēkiem tas ir ļoti raksturīgi, un to sauc par bērnību,

And that's very characteristic of humans and it's called childhood,

which is this extended dependence of human children

kas ir cilvēkbērna paildzināta atkarība

no savas ģimenes vai vecākiem.

on their family or parents.

Tātad šī īpatņa joprojām augošās smadzenes

So, the still-growing brain in this individual

mums atklāj, ka bērnība, kurai vajadzīga

tells us that childhood, which requires

an incredible social organization,

apbrīnojama sociālā kārtība,

a very complex social organization,

ļoti sarežģīta sociālā kārtība,

emerged over three million years ago.

radās vairāk nekā pirms trim miljoniem gadu.

So, by being at the cusp of our evolutionary history,

Atrodoties uz mūsu evolūcijas vēstures sliekšņa,

Selama mūs visus vieno un sniedz vienreizīgu informāciju

Selam unites us all and gives us a unique account

par to, kas padara mūs par cilvēkiem.

on what makes us human.

Tomēr ne viss viņā bija kā cilvēkiem,

But not everything was human, and I will give you

es minēšu ļoti interesantu piemēru.

a very exciting example.

Šo kaulu sauc par mēles kaulu —

This is called the hyoid bone. It's a bone which is right here.

tas atrodas, lūk, šeit, tas no aizmugures balsta mēli.

It supports your tongue from behind.

It's, in a way, your voice box.

Tā savā ziņā ir jūsu balsene,

It determines the type of voice you produce.

kas nosaka, kādu skaņu jūs spējat radīt.

Līdzšinējām fosilijām tas nebija atklāts,

It was not known in the fossil record,

un šajā skeletā tas ir.

and we have it in this skeleton.

When we did the analysis of this bone, it was clear

Veicot šī kaula analīzi,

bija skaidrs, ka tas izskatās ļoti līdzīgs šimpanzei, šimpanzes kaulam.

that it looked very chimp-like, chimpanzee-like.

So if you were there 3.3 million years ago,

Tātad, ja jūs būtu tur pirms 3,3 miljoniem gadu

un dzirdētu šo meiteni saucam savu māti,

to hear when this girl was crying out for her mother,

viņa drīzāk izklausītos pēc šimpanzes, nevis cilvēka.

she would have sounded more like a chimpanzee than a human.

Jūs, iespējams, brīnāties: „Pērtiķu pazīme, cilvēku pazīme, atkal pērtiķu pazīme —

Maybe you're wondering, "So, you see this ape feature, human feature, ape feature.

What does that tell us?"

ko tas mums pastāsta?”

Ziniet, tas patiesībā ir ļoti aizraujoši,

You know, that is very exciting for us,

jo parāda, ka viss mainījās lēni un pakāpeniski

because it demonstrates that things were changing slowly and progressively,

and that evolution is in the making.

un ka evolūcija bija tapšanas stadijā.

To summarize the significance of this fossil,

Apkopojot šīs fosilijas nozīmi,

we can say the following.

mēs varam teikt, ka

Up to now, the knowledge that we had about our ancestors

līdz šim mūsu zināšanas par mūsu senčiem

came essentially from adult individuals

būtībā nāca no pieaugušiem īpatņiem,

jo trūka bērnu fosiliju.

because the fossils, the baby fossils, were missing.

Tās diez cik labi nesaglabājas.

They don't preserve well, as you know.

So the knowledge that we had about our ancestors,

Tāpēc mūsu zināšanas par senčiem,

to, kā viņi izskatījās un kā uzvedās,

on how they looked like, how they behaved,

was kind of biased toward adults.

bija diezgan neobjektīvi vērstas uz pieaugušajiem.

Imagine somebody coming from Mars

Iedomājieties, ja kāds ierastos no Marsa

and his job is to report on the type of people

un viņa darbs būtu ziņot, kādi cilvēki apdzīvo planētu Zeme,

occupying our planet Earth, and you hide all the babies,

un mēs paslēptu visus zīdaiņus un bērnus,

the children, and he goes back and reports.

un viņš atgrieztos un ziņotu.

Vai varat iedomāties, cik neobjektīvs būtu viņa ziņojums?

Can you imagine how much biased his report would be?

Trūksot bērnu fosilijām, tieši to mēs līdz šim savā ziņā darījām,

That's what somehow we were doing so far

in the absence of the fossil children,

so I think the new fossil fixes this problem.

un es domāju, ka jaunā fosilija atrisina šo problēmu.

So, I think the most important question at the end is,

Galu galā, manuprāt, vissvarīgākais jautājums ir,

what do we actually learn from specimens like this

ko mēs patiesībā iemācāmies no šādiem atradumiem

and from our past in general?

un savas pagātnes kopumā.

Of course, in addition to extracting this huge amount

Protams, papildus tam, ka ieguvām milzīgu daudzumu zinātniskās informācijas

of scientific information as to what makes us human,

par to, kas padara mūs par cilvēkiem.

you know, the many human ancestors that have existed

Pēdējo 6 miljonu gadu laikā dzīvojušajiem cilvēku senčiem

over the past six million years -- and there are more than 10 --

— to ir vairāk kā 10 —

nebija tādu zināšanu, tehnoloģijas un greznības,

they did not have the knowledge, the technology and sophistications

kāda mūsdienās ir mums, saprātīgajam cilvēkam.

that we, Homo sapiens, have today.

But if this species, ancient species,

Taču, ja šīs sugas, šīs senās sugas,

varētu ceļot laikā un redzētu mūs pašlaik,

would travel in time and see us today,

viņi ļoti lepotos ar sevis atstāto mantojumu,

they would very much be very proud of their legacy,

jo viņi kļuva par Visuma vissekmīgākās sugas priekštečiem.

because they became the ancestors of

the most successful species in the universe.

And they were probably not aware of this future legacy,

Viņi droši vien neapzinājās šo nākotnes mantojumu,

but they did great.

taču viņi lieliski pastrādāja.

Jautājums ir, vai mēs, saprātīgie cilvēki, esam spējīgi lemt

Now the question is, we Homo sapiens today

are in a position to decide about the future of our planet, possibly more.

par mūsu — un, iespējams, ne tikai mūsu — planētas nākotni.

Jautājums ir, vai mēs uzņemsimies šo izaicinājumu?

So the question is, are we up to the challenge?

And can we really do better than these primitive,

Un vai tiešām būsim spējīgāki

par šiem primitīvajiem senčiem ar mazajām smadzenēm?

small-brained ancestors?

Among the most pressing challenges that our species

Viens no steidzamākajiem izaicinājumiem,

ar ko mūsdienās saskaras mūsu suga,

is faced with today are the chronic problems of Africa.

ir Āfrikas pastāvīgās problēmas.

Needless to list them here, and there are more competent people

Nav vērts tās tagad uzskaitīt,

turklāt ir kompetentāki cilvēki, kas varētu par to runāt.

to talk about this.

Still, in my opinion, we have two choices.

Tomēr —

manuprāt, mums ir divi varianti.

Pirmais ir turpināt noskatīties

One is to continue to see a poor, ill, crying Africa,

nabadzīgā, novārgušā un raudošā Āfrikā,

carrying guns, that depends on other people forever,

kas nēsā ieročus un paliek mūžam atkarīga no citiem,

or to promote an Africa which is confident,

vai arī veidot Āfriku,

kas ir pašpārliecināta, miermīlīga, neatkarīga,

peaceful, independent, but cognizant of its huge problems

tomēr reizē apzinās gan savas milzīgās problēmas, gan lielās vērtības.

and great values at the same time.

Es esmu par otro variantu,

I am for the second option, and I'm sure many of you are.

un esmu drošs, ka arī daudzi no jums ir.

And the key is to promote a positive African attitude towards Africa.

Galvenais ir veicināt pozitīvu afrikāņu attieksmi pret Āfriku,

jo mēs, afrikāņi...

That's because we Africans concentrate --

— es, starp citu, esmu no Etiopijas —

I am from Ethiopia, by the way --

mēs par daudz koncentrējamies uz to,

we concentrate too much on how we are seen

kā mūs uztver citur, ārpasaulē.

from elsewhere, or from outside.

I think it's important to promote in a more positive way

Manuprāt, svarīgi ir veicināt

pozitīvāku priekšstatu pašiem par sevi —

on how we see ourselves.

tieši to es saucu par pozitīvu afrikāņu attieksmi.

That's what I call positive African attitude.

So finally, I would like to say,

Visbeidzot es vēlētos aicināt

so let's help Africa walk upright and forward,

palīdzēt Āfrikai piecelties kājās un soļot uz priekšu,

then we all can be proud of our future legacy as a species.

lai mēs kā suga varam lepoties ar savu nākotnes mantojumu.

Thank you.

Paldies.

(Aplausi)

(Applause)