The gospel of doubt | Casey Gerald

Translator: Igor Shepelev (Sepelevs) Reviewer: Raimonds Jaks

There we were,

Tur nu mēs bijām,

souls and bodies packed into a Texas church

dvēseles un ķermeņi sabāzti kādā Teksasas baznīcā

on the last night of our lives.

pēdējā mūsu dzīves naktī.

Packed into a room just like this,

Telpā, kas līdzīga šai,

but with creaky wooden pews draped in worn-down red fabric,

bet ar čīkstošiem koka soliem pārklātiem ar novalkātu, sarkanu audumu,

with an organ to my left and a choir at my back

ērģeles man pa kreisi un koris aiz muguras,

and a baptism pool built into the wall behind them.

un kristāmbaseins, iebūvēts sienā aiz tiem.

A room like this, nonetheless.

Un tomēr, telpā kā šī.

With the same great feelings of suspense,

Ar tikpat gaidpilnu sajūtu,

the same deep hopes for salvation,

ar tādu pašu cerību uz pestīšanu,

the same sweat in the palms

tikpat sviedrainām plaukstām

and the same people in the back not paying attention.

un tādiem pašiem cilvēkiem aizmugurē, kas nepievērš uzmanību.

(Laughter)

(Smiekli)

This was December 31, 1999,

Tas bija 1999. gada 31. decembris,

the night of the Second Coming of Christ,

Kristus otrās atnākšanas vakars,

and the end of the world as I knew it.

un manas toreizējās pasaules gals.

I had turned 12 that year

Togad man palika 12 gadi,

and had reached the age of accountability.

un es sasniedzu vecumu, kad iestājas atbildība.

And once I stopped complaining

Kad biju beidzis sūdzēties par to,

about how unfair it was that Jesus would return

cik tas ir negodīgi, ka Jēzus atgriezīsies tieši tad,

as soon as I had to be accountable for all that I had done,

kad esmu kļuvis atbildīgs par visu, ko esmu darījis,

I figured I had better get my house in order very quickly.

es izprātoju, ka man ātri jāievieš kārtība savā mājā.

So I went to church as often as I could.

Tā nu es pēc iespējas biežāk gāju uz baznīcu.

I listened for silence as anxiously as one might listen for noise,

Es ieklausījos klusumā tik cītīgi, kā citi klausītos troksnī,

trying to be sure that the Lord hadn't pulled a fast one on me

cenšoties pārliecināties, ka Kungs nav mani vazājis aiz deguna,

and decided to come back early.

un nolēmis ierasties agrāk.

And just in case he did,

Un ja Viņš tā darītu,

I built a backup plan,

man bija rezerves plāns,

by reading the "Left Behind" books that were all the rage at the time.

lasot Left Behind grāmatas, kas tolaik bija modē.

And I found in their pages

Tās lapās es izlasīju,

that if I was not taken in the rapture at midnight,

ka ja līdz pusnaktij nebūšu aizgrābtībā,

I had another shot.

viss vēl nebūs zaudēts.

All I had to do was avoid taking the mark of the beast,

Man bija tik vien kā jāizvairās saņemt zvēra zīmi,

fight off demons, plagues and the Antichrist himself.

jāatkaujas dēmonu, sērgu un paša Antikrista.

It would be hard --

Tas būtu grūti,

(Laughter)

(Smiekli)

but I knew I could do it.

bet es zināju, ka to spēju.

(Laughter)

(Smiekli)

But planning time was over now.

Bet gatavošanās laiks bija beidzies,

It was 11:50pm.

bija jau 11.50 vakarā.

We had 10 minutes left,

Bija 10 minūtes laika,

and my pastor called us out of the pews and down to the altar

un mācītājs aicināja mūs pietuvoties altārim,

because he wanted to be praying when midnight struck.

jo viņš gribēja pusnakti sagaidīt ar lūgšanu.

So every faction of the congregation

Katra draudzes locekļu daļa

took its place.

ieņēma savas vietas.

The choir stayed in the choir stand,

Koris palika savā vietā,

the deacons and their wives --

diakoni ar sievām

or the Baptist Bourgeoisie as I like to call them --

jeb baptistu buržuāzija, kā man tos tīk dēvēt,

(Laughter)

(Smiekli)

took first position in front of the altar.

ieņēma labākās vietas pie altāra.

You see, in America,

Redziet, Amerikā,

even the Second Coming of Christ has a VIP section.

pat Kristus otrajai atnākšanai ir VIP vietas.

(Laughter)

(Smiekli)

(Applause)

(Aplausi)

And right behind the Baptist Bourgeoisie

Turpat aiz baptistu buržuāzijas

were the elderly --

stāvēja gados vecāki cilvēki —

these men and women whose young backs had been bent under hot suns

vīri un sievas, kuru jaunība pagājusi liecot muguras karstajā saulē

in the cotton fields of East Texas,

Austrumteksasas kokvilnas laukos,

and whose skin seemed to be burnt a creaseless noble brown,

un kuru tumši brūni apdegusī āda šķita sakrunkojusies

just like the clay of East Texas,

gluži kā Austrumuteksasa māls,

and whose hopes and dreams for what life might become

kuru cerības un sapņi par iespējamo dzīvi

outside of East Texas

ārpus Austrumteksasas,

had sometimes been bent and broken

dažkārt tikuši liekti un grauti,

even further than their backs.

vairāk pat, nekā viņu muguras.

Yes, these men and women were the stars of the show for me.

Jā, man šie vīrieši un sievietes bija izrādes zvaigznes.

They had waited their whole lives for this moment,

Viņi šo brīdi bija gaidījuši visu dzīvi,

just as their medieval predecessors had longed for the end of the world,

gluži kā viņu senči viduslaikos ilgojās pēc pasaules gala,

and just as my grandmother waited for the Oprah Winfrey Show

un gluži kā mana vecmāmiņa katru dienu pulksten 4 astotajā kanālā

to come on Channel 8 every day at 4 o'clock.

gaidīja Opras Vinfrijas raidījumu.

And as she made her way to the altar,

Kad viņa gāja uz altāri,

I snuck right in behind her,

es ielavījos viņai aiz muguras,

because I knew for sure

jo biju drošs,

that my grandmother was going to heaven.

ka mana vecmāmiņa nokļūs debesīs.

And I thought that if I held on to her hand during this prayer,

Un es domāju, ja lūgšanu laikā turēšos pie viņas rokas,

I might go right on with her.

es varētu tikt viņai līdzi.

So I held on

Tāpēc es turējos

and I closed my eyes

un aizvēru acis,

to listen,

lai ieklausītos,

to wait.

lai gaidītu.

And the prayers got louder.

Lūgšana pieņēmās spēkā

And the shouts of response to the call of the prayer

un lūgšanu atbildes uz mācītāja saucieniem

went up higher even still.

vēl jo vairāk.

And the organ rolled on in to add the dirge.

Tad pievienojas ērģeles, ar kapa dziesmu.

And the heat came on to add to the sweat.

Karstums sviedrēja vēl stiprāk.

And my hand gripped firmer,

Es spiedu roku ciešāk,

so I wouldn't be the one left in the field.

lai mani vienīgo neatstātu.

My eyes clenched tighter

Manas acis sažmiedzās ciešāk,

so I wouldn't see the wheat being separated from the chaff.

lai neredzētu, kā kviešus atdala no pelavām.

Un tad mums pāri atskanēja balss:

And then a voice rang out above us:

"Amen."

„Āmen.”

It was over.

Tas bija viss.

I looked at the clock.

Es paskatījos pulkstenī:

It was after midnight.

bija pāri pusnaktij.

I looked at the elder believers

Es palūkojos uz gados vecākajiem,

whose savior had not come,

kuru pestītājs nebija ieradies,

who were too proud to show any signs of disappointment,

un kas bija par lepnu, lai izrādītu vilšanos,

un kas bija ticējuši pārāk stipri un pārāk ilgi,

who had believed too much and for too long

to start doubting now.

lai tagad sāktu šaubīties.

But I was upset on their behalf.

Bet es dusmojos viņu vietā.

They had been duped,

Viņi bija apmuļķoti,

hoodwinked, bamboozled,

apkrāpti, piemānīti,

and I had gone right along with them.

un es līdz ar viņiem.

I had prayed their prayers,

Es biju lūdzies kopā ar viņiem,

I had yielded not to temptation as best I could.

pretojies kārdinājumiem cik stipri vien varēju.

I had dipped my head not once, but twice

Iegremdējis galvu ne vienu, bet veselas divas reizes

in that snot-inducing baptism pool.

tajā puņķus raisošajā kristāmbaseinā.

I had believed.

Es biju ticējis.

Now what?

Ko nu?

I got home just in time to turn on the television

Es mājās atgriezos tieši laikā, lai ieslēgtu televizoru,

and watch Peter Jennings announce the new millennium

kur Pīters Dženingss paziņoja jaunās tūkstošgades

as it rolled in around the world.

iestāšanos mūsu pasaulē.

It struck me that it would have been strange anyway,

Man ienāca prātā, ka tas būtu dīvaini tik un tā,

for Jesus to come back again and again

ja Jēzus atgrieztos atkal un atkal

based on the different time zones.

atbilstoši dažādajām laika joslām.

(Laughter)

(Smiekli)

And this made me feel even more ridiculous --

Tas man lika justies vēl dumjāk —

hurt, really.

pat sāpinātam.

But there on that night, I did not stop believing.

Bet tur, tonakt es nepārstāju ticēt.

I just believed a new thing:

Es tikai sāku ticēt kam citam:

that it was possible not to believe.

ka ir iespējams neticēt.

It was possible the answers I had were wrong,

Bija iespējams, ka manas atbildes bija nepareizas,

that the questions themselves were wrong.

ka paši jautājumi bija nepareizi.

And now, where there was once a mountain of certitude,

Un tagad manu pārliecības kalna pakāji,

there was, running right down to its foundation,

līdz pašai pamatnei apskaloja

a spring of doubt,

šaubu avots,

a spring that promised rivers.

avots, kas vērtās upē.

I can trace the whole drama of my life

Es varu izsekot visas savas dzīves ritumam

back to that night in that church

līdz pat tai naktij tajā baznīcā,

when my savior did not come for me;

kad mans pestītājs neieradās,

when the thing I believed most certainly

kad tas, kam es pavisam droši ticēju,

turned out to be, if not a lie,

izrādījās, ja ne meli,

then not quite the truth.

tad ne gluži patiesība.

And even though most of you prepared for Y2K in a very different way,

Un, lai gan lielākā daļa no jums 2000. gada atnākšanai gatavojās citādāk,

I'm convinced that you are here

esmu pārliecināts, ka esat šeit tāpēc,

because some part of you has done the same thing that I have done

ka vismaz daļa no jums ir darījuši tāpat kā es,

since the dawn of this new century,

kopš šī gadsimta sākuma,

since my mother left and my father stayed away

kopš mana māte bija prom un mans tēvs nerādījās,

and my Lord refused to come.

un mans Dievs atteicās ierasties.

And I held out my hand,

Un es taustījos,

reaching for something to believe in.

mēģinādams atrast, kam ticēt.

I held on when I arrived at Yale at 18,

Es taustījos, kad 18 gadu vecumā ierados Jēlā,

with the faith that my journey from Oak Cliff, Texas

ticēdams, ka mans ceļojums no Ouklifas Teksasā,

was a chance to leave behind all the challenges I had known,

bija iespēja atstāt aiz muguras visas manas grūtības,

the broken dreams and broken bodies I had seen.

pieredzētos sagrautos sapņus un sagrautās dzīves.

But when I found myself back home one winter break,

Bet, kad kādā ziemas brīvlaikā, atgriezies mājās, attapos

with my face planted in the floor,

ar seju pret grīdu,

my hands tied behind my back

aiz muguras sasietām rokām

and a burglar's gun pressed to my head,

un pie galvas piespiestu kramplauža pistoli,

I knew that even the best education couldn't save me.

es sapratu, ka mani neglābs pat vislabākā izglītība.

I held on when I showed up at Lehman Brothers

Es turpināju taustīties, kad 2008. gadā kļuvu par praktikantu

as an intern in 2008.

Lehman Brothers investīciju bankā.

(Laughter)

(Smiekli)

So hopeful --

Tik cerību pilns —

(Laughter)

(Smiekli)

that I called home to inform my family

ka piezvanīju uz mājām un teicu,

that we'd never be poor again.

ka mēs vairs nekad nebūsim trūkumā.

(Laughter)

(Smiekli)

But as I witnessed this temple of finance

Bet, kad biju liecinieks tam, kā šis finanšu templis

come crashing down before my eyes,

sabruka manu acu priekšā,

I knew that even the best job couldn't save me.

es sapratu, ka mani neglābs pat vislabākais darbs.

I held on when I showed up in Washington DC as a young staffer,

Es taustījos, kad ierados Vašingtonā kā jauns aktīvists,

who had heard a voice call out from Illinois,

kas sadzirdējis balsi no Ilinoisas:

saying, "It's been a long time coming,

„Labs nāk ar gaidīšanu,

but in this election, change has come to America."

un šajās vēlēšanās Ameriku sagaida pārmaiņas.”

But as the Congress ground to a halt

Bet kad Kongress apstājās

and the country ripped at the seams

un valsts plīsa pa šuvēm,

and hope and change began to feel like a cruel joke,

un cerības uz pārmaiņām sāka izskatīties pēc ļauna joka,

I knew that even the political second coming

es sapratu, ka pat Otrā atnākšana politikā

could not save me.

mani neglābs.

I had knelt faithfully at the altar of the American Dream,

Es biju uzticīgi stāvējis uz ceļiem pie Amerikāņu sapņa altāra,

praying to the gods of my time

pielūgdams sava laikmeta dievus:

of success,

panākumus,

and money,

naudu

and power.

un varu.

But over and over again,

Bet atkal un atkal,

midnight struck, and I opened my eyes

pienāca pusnakts, un es atvēru acis,

to see that all of these gods were dead.

lai ieraudzītu, ka visi šie dievi ir miruši.

And from that graveyard,

Un no to kapsētas,

I began the search once more,

es sāku meklēt no jauna,

not because I was brave,

ne tādēļ, ka biju drosmīgs,

but because I knew that I would either believe

bet tādēļ, ka zināju — es vai nu ticēšu,

or I would die.

vai miršu.

So I took a pilgrimage to yet another mecca,

Tā es uzsāku svētceļojumu uz vēl vienu Meku,

Hārvarda Biznesa skolu,

Harvard Business School --

(Laughter)

(Smiekli)

this time, knowing that I could not simply accept the salvation

šoreiz jau zinādams, ka nevarēšu vienkārši pieņemt pestīšanu,

that it claimed to offer.

ko tā piedāvājot.

No, I knew there'd be more work to do.

Nē, es zināju, ka mani gaida daudz darba.

The work began in the dark corner of a crowded party,

Darbs sākās drūzmainas ballītēs tumšā stūrī,

in the late night of an early, miserable Cambridge winter,

vēlā vakarā, agri uznākušā Kembridžas riebīgajā ziemā,

when three friends and I asked a question

kad mēs ar trim draugiem ieminējāmies,

that young folks searching for something real have asked

kā daudzi jauni cilvēki patiesības meklējumos

for a very long time:

ir darījuši kopš senatnes:

"What if we took a road trip?"

„Kā būtu, ja mēs dotos ceļojumā?”

(Laughter)

(Smiekli)

We didn't know where'd we go or how we'd get there,

Mēs nezinājām, kurp dosimies vai kā tur nokļūsim,

but we knew we had to do it.

bet zinājām, ka mums tas jādara.

Because all our lives we yearned, as Jack Kerouac wrote,

Jo visu dzīvi mēs ilgojāmies, kā rakstīja Džeks Keruaks:

to "sneak out into the night and disappear somewhere,"

„naktī izlavīties un kaut kur pazust,”

and go find out what everybody was doing

un uzzināt, ar ko visā valstī nodarbojas citi.

all over the country.

So even though there were other voices who said

Neskatoties uz to, ka daži mums teica

that the risk was too great and the proof too thin,

ka risks ir pārāk liels un liecību pārāk maz,

we went on anyhow.

mēs devāmies šā vai tā.

We went on 8,000 miles across America in the summer of 2013,

2013. gada vasarā mēs pārvarējām 13 000 kilometru pa Ameriku

through the cow pastures of Montana, through the desolation of Detroit,

caur govju ganībām Montanā, caur Detroitas pamestību,

through the swamps of New Orleans,

caur Ņūorleānas purviem,

where we found and worked with men and women

kur mēs strādājam kopā ar vīriem un sievām,

viņu mazajos uzņēmumos,

who were building small businesses

that made purpose their bottom line.

kuru mērķis bija... izdzīvot.

And having been trained at the West Point of capitalism,

Pēc mūsu apmācībām kapitālisma Vestpointā,

this struck us as a revolutionary idea.

tā mums šķita kā revolucionāra ideja.

(Laughter)

(Smiekli)

And this idea spread,

Un šī ideja izplatījās,

growing into a nonprofit called MBAs Across America,

pārvēršoties bezpeļņas organizācijā MBAs Accross America,

a movement that landed me here on this stage today.

kas šodien mani atvedusi uz šīs skatuves.

It spread because we found a great hunger in our generation

Tā attīstījās, jo mēs atklājām, ka mūsu paaudzei ļoti alkst

for purpose, for meaning.

mērķa un jēgas.

It spread because we found countless entrepreneurs

Ideja izplatījās, jo mēs atklājām neskaitāmus uzņēmējus

in the nooks and crannies of America

visos Amerikas nostūros,

who were creating jobs and changing lives

kas rada darba vietas un maina dzīves

and who needed a little help.

un kam vajadzēja nedaudz palīdzības.

Atklāti sakot, tā izplatījās arī tāpēc,

But if I'm being honest, it also spread

because I fought to spread it.

ka es par to cīnījos.

There was no length to which I would not go

Nebija nekā, ko es nebūtu ar mieru darīt,

to preach this gospel,

sludinot šo evaņģēliju,

to get more people to believe

lai vairāk cilvēku ticētu,

that we could bind the wounds of a broken country,

ka mēs varam dziedēt sagrautas valsts brūces,

one social business at a time.

pa vienam sabiedriskajam uzņēmumam.

But it was this journey of evangelism

Bet šis evaņģēlisma ceļš

that led me to the rather different gospel

mani noveda pie pavisam cita evaņģēlija,

that I've come to share with you today.

ar ko šodien esmu nācis dalīties.

It began one evening almost a year ago

Tas sākās kādu vakaru gandrīz pirms gada

at the Museum of Natural History in New York City,

Dabas vēstures muzejā Ņujorkā,

at a gala for alumni of Harvard Business School.

Harvarda Biznesa skolas absolventu svētkos.

Under a full-size replica of a whale,

Zem pilna izmēra vaļa kopijas.

I sat with the titans of our time

es sēdēju kopā ar mūsu laika titāniem,

as they celebrated their peers and their good deeds.

tiem sveicot vienaudžus un slavējot viņu labos darbus.

There was pride in a room

Telpā valdīja lepnums,

where net worth and assets under management

kura neto vērtība un pārvaldāmie aktīvi

surpassed half a trillion dollars.

pārsniedza pustriljonu dolāru.

We looked over all that we had made,

Mēs aplūkojām visu, ko bijām radījuši,

and it was good.

un tas bija labs.

(Laughter)

(Smiekli)

But it just so happened,

Bet gadījās tā,

two days later,

ka divas dienas vēlāk

I had to travel up the road to Harlem,

man bija jādodas uz Hārlemu,

where I found myself sitting in an urban farm

kur es sēdēju kādā priekšpilsētas lauksaimniecībā,

that had once been a vacant lot,

kas reiz bijusi neapsaimniekots zemes gabals.

listening to a man named Tony tell me of the kids

klausoties kādā vīrā, vārdā Tonijs, kas stāstīja par bērniem,

that showed up there every day.

kas nāca katru dienu.

All of them lived below the poverty line.

Tie visi dzīvoja zem nabadzības sliekšņa.

Many of them carried all of their belongings in a backpack

Daudzi no viņiem visu savu iedzīvi nēsāja mugursomā,

to avoid losing them in a homeless shelter.

lai to nepazaudētu bezpajumtnieku patversmē.

Some of them came to Tony's program,

Daži nāca uz Tonija projektu,

called Harlem Grown,

ko sauc Harlem Grown,

to get the only meal they had each day.

lai saņemtu vienīgo maltīti dienā.

Tony told me that he started Harlem Grown with money from his pension,

Tonijs teica, ka uzsāka šo projektu no savas pensijas naudas

after 20 years as a cab driver.

pēc 20 par taksometra šoferi nostrādātiem gadiem.

He told me that he didn't give himself a salary,

Viņš teica, ka par darbu sev nemaksā algu,

because despite success, the program struggled for resources.

jo, neskatoties uz panākumiem, projektam trūka resursu.

He told me that he would take any help

Viņš teica, ka pieņems jebkādu palīdzību,

that he could get.

ko vien var saņemt.

And I was there as that help.

Un es biju ieradies, lai palīdzētu.

But as I left Tony, I felt the sting and salt of tears

Šķiroties no Tonija, es jutu sirdssāpes un asaras

welling up in my eyes.

sariešamies acīs.

I felt the weight of revelation

Mani nomāca atklāsme,

that I could sit in one room on one night,

ka viendien es sēžu vienā telpā

where a few hundred people had half a trillion dollars,

ar dažiem simtiem cilvēku, kam pieder pustriljons dolāru,

and another room, two days later,

un divas dienas vēlāk citviet,

just 50 blocks up the road,

tikai 50 kvartālu attālumā,

where a man was going without a salary

kopā ar cilvēku, kas strādā par velti,

to get a child her only meal of the day.

lai sniegtu bērnam vienīgo maltīti dienā.

And it wasn't the glaring inequality that made me want to cry,

Un ne jau kliedzošā nevienlīdzība, lika man liet asaras,

it wasn't the thought of hungry, homeless kids,

nedz arī doma par izsalkušajiem bērniem bez pajumtes.

it wasn't rage toward the one percent

Tās nebija dusmas pret vienu procentu

or pity toward the 99.

vai žēlums pret 99.

No, I was disturbed because I had finally realized

Nē, es biju satraukts, jo beidzot biju sapratis,

that I was the dialysis

ka esmu dialīze vastij,

for a country that needed a kidney transplant.

kam vajadzēja nieru transplantu.

I realized that my story stood in for all those

Es sapratu, ka mans stāsts iestājas par visiem tiem,

who were expected to pick themselves up by their bootstraps,

kam, pēc mūsu uzskatiem, jāsaņem sevi rokās,

even if they didn't have any boots;

pat ja viņi nespēj pacelt rokas;

that my organization stood in

ka mana organizācija iestājas

for all the structural, systemic help that never went to Harlem

par strukturālo un sistēmisko palīdzību, kas līdz Hārlemai tā arī nenonāk,

or Appalachia or the Lower 9th Ward;

tāpāt kā nenonāk līdz Apalačijai, vai Ņūorleānas priekšpilsētām;

that my voice stood in for all those voices

ka es pārstāvu visus tos,

that seemed too unlearned, too unwashed, too unaccommodated.

kas šķiet pārāk neizglītoti, pārāk nemazgāti, pārāk neērti.

And the shame of that,

Un kauns par to,

that shame washed over me

šis kauns mani pārpludināja.

like the shame of sitting in front of the television,

Tāpat kā kauns pie televizora,

watching Peter Jennings announce the new millennium

skatoties Pītera Dženingsa jaungada pasludināšanu

again

atkal

and again

un atkal,

and again.

un atkal.

I had been duped,

Es biju apmuļķots,

hoodwinked,

apkrāpts,

bamboozled.

piemānīts.

But this time, the false savior was me.

Bet šoreiz viltus pravietis biju es pats.

You see, I've come a long way from that altar

Redziet, es nogājis garu ceļu no tā altāra,

on the night I thought the world would end,

tonakt, kad gaidīju pasaules galu,

from a world where people spoke in tongues

no pasaules, kur cilvēki runāja mēlēs

and saw suffering as a necessary act of God

un uzskatīja ciešanas par Dieva uzdotu uzdevumu,

and took a text to be infallible truth.

un tekstu par absolūtu patiesību.

Yes, I've come so far

Jā, esmu nogājis tik tālu,

that I'm right back where I started.

un atgriezies sākumpunktā.

Because it simply is not true to say

Jo teikt, ka dzīvojam neticības laikmetā

that we live in an age of disbelief --

būtu vienkārši nepareizi.

no, we believe today just as much as any time that came before.

Nē, šodien mēs ticam tāpat, kā jebkad agrāk.

Some of us may believe in the prophecy of Brené Brown

Daži no mums varbūt tic Brenē Braunas pravietojumiem,

or Tony Robbins.

vai Tonijam Robinsam.

We may believe in the bible of The New Yorker

Varbūt mēs ticam The New Yorker Bībelei,

or the Harvard Business Review.

vai Harward Business Review.

We may believe most deeply

Mēs varbūt no visas sirds ticam,

when we worship right here at the church of TED,

kad mēs pielūdzam šeit pat, TED svētnīcā,

but we desperately want to believe,

bet mēs izmisīgi gribam ticēt,

we need to believe.

mums jātic.

Mēs runājam mēlēs, ko mums māca harizmātiski līderi,

We speak in the tongues of charismatic leaders

that promise to solve all our problems.

kas sola atrisināt visas mūsu problēmas.

We see suffering as a necessary act of the capitalism that is our god,

Mēs uzskatām ciešanas par mūsu dieva kapitālisma uzdotu uzdevumu.

we take the text of technological progress

Mēs uzskatām tehnoloģiskā progresa rakstus

to be infallible truth.

par absolūtu patiesību.

And we hardly realize the human price we pay

Un mēs ne gluži saprotam cenu, ko par to maksā cilvēce,

when we fail to question one brick,

kad nespējam apšaubīt vienu mūsu ēkas ķieģeļi,

because we fear it might shake our whole foundation.

jo baidāmies, ka tas satricinās mūsu pamatus.

But if you are disturbed

Bet, ja jūs uztrauc

by the unconscionable things that we have come to accept,

pārmērības, ko mums nācies pieņemt,

then it must be questioning time.

tad ir pienācis laiks apšaubīt.

So I have not a gospel of disruption or innovation

Es nesludinu graušanas vai jaunināšanas evaņģēliju,

or a triple bottom line.

nedz biznesa koncepciju.

I do not have a gospel of faith to share with you today, in fact.

Man pat nav jaunas ticības, ko jums šodien pasludināt.

I have and I offer a gospel of doubt.

Es piedāvāju šaubu evaņģēliju.

The gospel of doubt does not ask that you stop believing,

Šaubu evaņģēlijs neprasa, lai jūs pārtrauktu ticēt,

it asks that you believe a new thing:

tas pieprasa, lai ticētu kam jaunam:

that it is possible not to believe.

ka ir iespējams neticēt.

It is possible the answers we have are wrong,

Ir iespējams, ka mūsu atbildes ir nepareizas,

it is possible the questions themselves are wrong.

ir iespējams, ka paši jautājumi ir nepareizi.

Yes, the gospel of doubt means that it is possible that we,

Jā, šaubu evaņģēlijs nozīmē, ka ir iespējams, ka mums,

on this stage, in this room,

uz šīs pašas skatuves, šajā telpā,

are wrong.

nav taisnība.

Because it raises the question, "Why?"

Jo rodas jautājums: „Kāpēc?”.

With all the power that we hold in our hands,

Neskatoties uz visu mūsu rokās esošo varenību,

why are people still suffering so bad?

kāpēc cilvēki joprojām tik ļoti cieš?

This doubt leads me to share that we are putting my organization,

Šīs šaubas liek man pasludināt, ka mūsu organizācija,

MBAs Across America,

MBAs Across America,

out of business.

izbeidz savu darbību.

We have shed our staff and closed our doors

Mēs esam atlaiduši darbiniekus un slēguši durvis,

and we will share our model freely

un mēs bez maksas aicinam izmantot mūsu modeli

with anyone who sees their power to do this work

ikvienam, kas jūtas spējīgs turpināt šo darbu,

without waiting for our permission.

neprasot mums atļauju.

This doubt compels me

Šīs šaubas liek man atteikties

to renounce the role of savior

no pestītāja lomas,

that some have placed on me,

ko daži man uzlikuši,

because our time is too short and our odds are too long

jo mums atvēlētais laiks ir pārāk īss un mūsu izredzes pārāk mazas,

to wait for second comings,

lai gaidītu otrās atnākšanas,

when the truth is that there will be no miracles here.

jo patiesībā, nekādu brīnumu nebūs.

And this doubt, it fuels me,

Un šīs šaubas dod man spēku

it gives me hope

un cerību,

that when our troubles overwhelm us,

ka tad, kad nonākam grūtībās,

when the paths laid out for us seem to lead to our demise,

kad mūsu ceļš mūs šķietami ved uz pazudināšanu,

when our healers bring no comfort to our wounds,

kad mūsu dziednieki mūsu brūces vairs nedziedē,

it will not be our blind faith --

tad nevis akla ticība,

no, it will be our humble doubt

bet gan pazemīgas šaubas,

that shines a little light into the darkness of our lives

rādīs mums mazu gaismiņu

mūsu dzīves tumsā un mūsu pasaulē

and of our world

and lets us raise our voice to whisper

un liks mūs vērt muti čukstam

or to shout

vai kliedzienam,

or to say simply,

vai vienkārši, lai pateiktu,

very simply,

pavisam vienkārši:

"There must be another way."

„Jābūt citam ceļam.”

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)