Grief and love in the animal kingdom | Barbara J. King

Translator: Ilze Garda Reviewer: Kristaps Kadiķis

I'd like to tell you today about an orca named Tahlequah.

Šodien vēlos jums pastāstīt par zobenvaļu mātīti vārdā Talekva.

Tahlequah is also known as J35 to scientists,

Zinātnieki Talekvu pazīst arī kā J35,

because she swims with the J Pod in the Salish Sea.

jo viņa peld kopā ar J baru Sališu jūrā,

These are the waters off of British Columbia and Washington State.

Britu Kolumbijas un Vašingtonas štata ūdeņos.

Now, last year, in July 2018,

Pagājušogad, 2018. gada jūlijā,

she was well along in her 17-month pregnancy,

tuvojās viņas 17 mēnešus ilgās grūtniecības beigu posms,

and scientists were very excited

un zinātnieki nepacietīgi gaidīja,

because no baby had survived in this pod for three long years.

jo trīs ilgus gadus šajā barā nebija izdzīvojis neviens no mazuļiem.

Now, orcas are also known as killer whales.

Zobenvaļus reizēm sauc arī par plēsoņdelfīniem.

They're profoundly social and profoundly intelligent beings.

Tie ir ārkārtīgi sabiedriskas un ārkārtīgi inteliģentas būtnes,

And scientists are very interested in their behavior,

un zinātniekus ļoti interesē šo dzīvnieku uzvedība,

because in their social networks, they share habits, information

jo savos sociālajos tīklos tie dalās ar paradumiem, informāciju

and even affection.

un pat pieķeršanos.

They create true cultures of the ocean.

Tie okeānos rada īstas kultūras.

But this pod has been in trouble.

Taču šim baram klājas grūti.

The Chinook salmon that the orcas favor has been way down in the region,

Reģionā ir ievērojami sarucis zobenvaļu iemīļoto čaviču, lašveidīgo zivju, skaits,

and pollution has been up.

un palielinājies piesārņojuma līmenis.

But on July 24th, Tahlequah gave birth to a daughter,

Tomēr 24. jūlijā Talekvai piedzima meitiņa,

and scientists were so excited by this development.

un zinātnieki bija sajūsmā.

But unfortunately, the same day -- in fact, shortly after birth --

Diemžēl tajā pašā dienā, patiesībā īsi pēc piedzimšanas,

the calf died.

mazulis nomira.

Well, what happened next electrified animal lovers

Tas, kas notika tālāk, satrieca dzīvnieku mīļotājus

across the world,

visā pasaulē –

because Tahlequah refused to let her baby slip off into the water.

Talekva neparko neļāva mazulim nogrimt.

She kept it on her body and she swam with it.

Viņa peldēja, turot mazuli uz sevis.

If it did fall off, she would dive and rescue it,

Ja mazulis noslīdēja, viņa ienira, lai to glābtu,

and she battled stiff currents to do this.

un to visu viņa darīja par spīti spēcīgām jūras straumēm.

Now, she kept this behavior up

Viņa turpināja to darīt

for 17 days,

17 dienas,

and during this time, she swam over 1,000 miles.

un šajā laikā nopeldēja vairāk nekā 1600 kilometrus.

At that point, she let the little baby slip off into the water.

Visbeidzot viņa ļāva mazulim ieslīdēt ūdenī.

So today, Tahlequah swims on with the J Pod,

Šodien Talekva turpina peldēt ar baru J,

but her grief still moves me.

bet viņas sēras mani joprojām aizkustina.

And I do believe that "grief" is the right word to use.

Un es uzskatu, ka vārds „sēras” ir vietā.

I believe that grief is the right word to use

Es uzskatu, ka vārds „sēras” ir vietā,

for numerous animals who mourn the dead.

runājot par vairākiem dzīvniekiem, kas sēro par saviem mirušajiem –

They may be friends or mates or relatives.

draugiem, partneriem, radiniekiem.

Because these visible cues, these behavioral cues,

Jo šīs vizuālās norādes, šīs uzvedības norādes

tell us something about an animal's emotional state.

atklāj kaut ko par dzīvnieku emocionālo stāvokli.

Now, for the last seven years,

Pēdējos septiņus gadus es dokumentēju

I've been working to document examples of animal grief --

dzīvnieku sērošanas piemērus –

in birds, in mammals,

starp putniem, zīdītājiem,

in domesticated animals and in wild animals --

mājlopiem un savvaļas dzīvniekiem –,

and I believe in the reality of animal grief.

un es ticu, ka dzīvnieku sēras ir īstas.

Now, I say it this way

Redziet, es to saku tādēļ,

because I need to acknowledge to you right up front

ka man jūs jābrīdina –

that not all scientists agree with me.

ne visi zinātnieki man piekrīt.

And part of the reason, I think,

Un daļēji iemesls tam, manuprāt,

is because of what I call the "a-word."

ir vārds, kas sākas ar „a”.

The a-word is anthropomorphism,

Šis vārds ir antropomorfisms,

and historically, it's been a big deterrent

un vēsturiski tas ir ievērojami kavējis

to recognizing animal emotions.

dzīvnieku emociju atzīšanu.

So, anthropomorphism is when we project onto other animals

Antropomorfisms nozīmē,

ka mēs projicējam savas spējas un emocijas uz citiem dzīvniekiem.

our capacities or our emotions.

And we can all probably think of examples of this.

Un mēs droši vien varam iedomāties šādas situācijas.

Let's say we have a friend who tells us,

Piemēram, kāds draugs saka:

"My cat understands everything I say."

„Mans kaķis saprot it visu, ko saku.”

Or, "My dog, he's so sweet.

„Mans suns ir tik mīļš,

he ran right across the yard this morning towards a squirrel,

šorīt dārzā viņš skrēja pakaļ vāverei,

un es zinu, ka viņš tikai gribēja paspēlēties.”

and I know he just wants to play."

Well, maybe.

Jā, varbūt.

Or maybe not.

Vai arī ne.

I'm skeptical about claims like those.

Pret šādiem apgalvojumiem esmu skeptiska.

But animal grief is different,

Bet dzīvnieku sēras ir kas cits,

because we're not trying to read an animal's mind.

jo mēs nemēģinām nolasīt, kas dzīvniekiem prātā.

We're looking at visible cues of behavior

Mēs redzam vizuālas uzvedības izpausmes

and trying to interpret them with some meaning.

un mēģinām tās izskaidrot, piešķirot tām jēgu.

Now, it's true -- scientists often push back at me,

Tiesa, zinātniekiem bieži vien ir pretargumenti:

and they'll say,

"Ah, look, the animal might be stressed,

„Klau, dzīvniekam, iespējams, ir stress,

or maybe the animal's just confused

vai varbūt tas ir vienkārši apjucis,

because his or her routine has been disrupted."

jo izjaukta viņa ierastā ikdienas rutīna.”

But I think that this overworry about anthropomorphism

Bet, manuprāt, šī pārliekā uztraukšanās par antropomorfismu

misses a fundamental point.

palaiž garām ko ārkārtīgi svarīgu,

And that is that animals can care very deeply for each other,

proti, ka dzīvnieki patiešām spēj rūpēties viens par otru,

maybe they even love each other.

varbūt tie spēj viens otru pat mīlēt.

And when they do,

Un, ja tā ir,

a survivor's heart can be pierced by a death.

nāve var salauzt izdzīvojušā sirdi.

Let's face it:

Atzīsim –

if we deny evolutionary continuity,

ja noliedzam evolucionāro spektru,

we are really missing out on embracing part of ourselves.

mēs noraidām arī daļu sevis.

So yes, I believe in the reality of animal grief,

Tāpēc, jā, es ticu, ka dzīvnieki patiesi sēro,

and I also think that if we recognize it,

un uzskatu, ka, to atzīstot,

we can make the world a better place for animals,

varam padarīt pasauli par labāku, iejūtīgāku vietu dzīvniekiem.

a kinder place for animals.

So let me tell you a little bit more about animal grief.

Ļaujiet man pastāstīt vairāk par dzīvnieku sērām.

I'm going to start in Kenya.

Sāksim Kenijā.

You see here there's an elephant named Eleanor

Šo ziloni sauc Eleanora,

who came one day with bruised legs,

un kādu dienu viņa pārnāca ar nobrāztām kājām

and she collapsed.

un sabruka.

You see on the left

Pa kreisi ir Greisa, kas tūlīt pat piesteidzās klāt

that another female named Grace came to her right away

and, using her own trunk, propped her up,

un ar snuķi mēģināja uzdabūt viņu kājās.

tried to get her up on her feet.

And she did succeed,

Un viņai izdevās,

but then Eleanor collapsed again.

bet tad Eleanora atkal sabruka.

At this point, Grace became visibly distressed,

Tajā brīdī Greisas uzvedība pauda acīmredzamu satraukumu,

and she prodded the body, and she vocalized.

viņa bakstīja otras zilonenes ķermeni un vokalizēja.

Eleanor collapsed again,

Eleanora atkal sabruka

and unfortunately, she did die.

un diemžēl nomira.

What you see on the right is a female from another family named Maui,

Pa labi redzama Maui, zilonene no cita bara,

who came after the death, and she stayed at the body.

kas ieradās pēc Eleanoras nāves un palika pie līķa.

She held a vigil there, and she even rocked in distress

Viņa palika pie mirušās

un pat šūpojās tā, kā to dara ziloņi stresa ietekmē.

over the body.

So the scientists watching the elephants

Ziloņu pētnieki Eleanoras līķi rūpīgi novēroja

kept close observation on Eleanor's body

for seven days.

septiņas dienas.

And during those seven days,

Un šo septiņu dienu laikā

a parade of elephants came

pie līķa ieradās piecu dažādu baru ziloņi.

from five different families.

Now, some were just curious,

Daļa izrādīja vienkārši ziņkāri,

but others carried out behaviors

bet citu uzvedības izpausmes,

that I really believe should be classified as grief.

manuprāt, patiešām būtu klasificējamas kā sēras.

So what does grief look like?

Kā tad izpaužas sēras?

It can be rocking, as I said, in distress.

Tā var būt stresa situācijām raksturīga šūpošanās,

It can also be social withdrawal,

Tā var būt atdalīšanās no bara –

when an animal just takes himself or herself away from friends

dzīvnieks pamet draugus

and stays by themselves,

un izvēlas palikt vienatnē,

or a failure to eat or sleep properly,

tie var būt ēstgribas un miega traucējumi,

sometimes a depressed posture or vocalization.

reizēm depresīva poza vai vokalizācija.

It can be very helpful for those of us studying this

Pētniekiem var būt ļoti noderīga

to be able to compare the behavior of a survivor before death

iespēja salīdzināt izdzīvojušā uzvedību

pirms un pēc otra dzīvnieka nāves,

and after death,

because that increases the rigor of our interpretation.

jo tas uzvedību ļauj izskaidrot precīzāk.

And I can explain this to you

Paskaidrošu to,

by talking about two ducks named Harper and Kohl.

pastāstot par divām pīlēm vārdā Hārpers un Kols.

So we're into birds now.

Esam pārgājuši pie putniem.

So Harper and Kohl were raised at a foie gras factory,

Hārpers un Kols bija uzauguši fuagrā putnu fabrikā,

and they were treated cruelly.

un piedzīvojuši nežēlību.

Foie gras does involve force-feeding of birds.

Fuagrā fabrikās putnus baro ar varu.

So this hurt their bodies, and their spirits were not in good shape, either.

Putni bija traumēti gan fiziski, gan dvēseliski.

But thankfully, they were rescued by a farm sanctuary in upstate New York.

Bet par laimi viņus izglāba saudzētava Ņujorkas ziemeļos.

And for four years, they stabilized, and they were fast friends.

Četrus gadus abi atguvās un bija nešķirami draugi.

They often took themselves to a small pond on the property.

Bieži vien abus varēja atrast īpašuma mazajā dīķītī.

Then, Kohl started to have really intractable pain in his legs,

Tad Kolam sākās neciešamas sāpes kājās,

and it was clear to the sanctuary that he had to be euthanized humanely,

un saudzētavai bija skaidrs, ka pareizākais ir viņu iemidzināt,

and he was.

un tā arī darīja.

But then the sanctuary workers did a brilliant thing,

Taču pēc tam saudzētavas darbinieki izdarīja ko īpašu –

because they brought Harper to the body to see.

mirušo ķermeni viņi aiznesa parādīt Hārperam.

And at first, Harper prodded the body of his friend,

Vispirms Hārpers mēģināja ķermeni bakstīt,

but then he laid himself over it,

bet tad nogulās tam pāri

and he stayed there for over an hour with his friend.

un palika kopā ar draugu vairāk nekā stundu.

And in the weeks after,

Turpmākās nedēļas

he had a hard time.

viņam klājās grūti.

He would go back to that same pond where he had been with Kohl,

Viņš atkal un atkal atgriezās dīķītī, kurā bija pavadījis laiku ar Kolu,

and he didn't want any other friends.

un nevēlējās draudzēties ne ar vienu citu.

And within two months, he died as well.

Divus mēnešus vēlāk arī viņš nomira.

Now, I'm happy to say

Par laimi ne visi sērojošie dzīvnieki piedzīvo bēdīgu galu.

that not all grieving animals have this sorrowful outcome.

Last summer, I flew to Boston to visit my adult daughter, Sarah.

Pagājušovasar es devos uz Bostonu, lai apciemotu savu meitu Sāru.

I was with my husband Charlie.

Biju kopā ar savu vīru Čārliju,

I really needed a break from work.

un man patiešām vajadzēja atvilkt elpu no darba.

But I succumbed, and I checked my work email.

Tomēr es salūzu un atvēru darba e-pastu.

You know how that is.

Jūs jau zināt, kā tas ir.

And there was a communication about a dejected donkey.

Un tur ieraudzīju saraksti par atraidītu ēzeli.

Now, as an anthropologist, this wasn't what I expected,

Tas nebija gluži tas, ko kā antropoloģe gaidīju,

but there it was, and I'm glad I read it.

bet tur nu tas bija, un man prieks, ka to izlasīju.

Because a donkey named Lena had gone to another farm sanctuary,

Ēzelīte vārdā Līna bija pārvietota no vienas saudzētavas uz citu,

this one in Alberta, Canada,

šoreiz Albertā, Kanādā.

as the only donkey there,

Kā vienīgajam ēzelim

and had trouble making friends for that reason.

viņai bija grūti atrast draugus.

But she eventually did make friends with an older horse named Jake,

Taču galu galā viņa iedraudzējās ar pavecu zirgu Džeiku,

un turpmākos trīs gadus abi bija nešķirami.

and for three years they were inseparable.

But the reason the email came was that Jake, at age 32, the horse,

Bet iemesls sarakstei bija tas, ka Džeiks 32 gadu vecumā

had become gravely ill and had to be put down,

bija smagi saslimis un iemidzināts.

and this is what was going on.

Tālāk notika, lūk, kas:

This is Lena standing on Jake's grave.

Līna stāv uz Džeika kapa.

She didn't want to come in at night. She didn't want to come in for food.

Naktīs viņa negribēja iet iekšā. Viņa negribēja ēst.

She didn't want to come in for water.

Viņa negribēja dzert.

She pawed at the grave, she brayed in distress,

Viņa kašņāja kapa zemi, satraukti bubināja

and there she stood.

un turpināja stāvēt.

So we talked and we brainstormed.

Mēs par to runājām un mēģinām rast idejas,

What do you do for an animal like this?

kā šādam dzīvniekam palīdzēt.

And we talked about the role of time,

Mēs runājām par to, ka vajadzīgs laiks,

of extra love and kindness from people

vairāk cilvēka mīlestības un maiguma,

and of urging her to make a new friend.

vajadzīgs pamudinājums atrast jaunu draugu.

And here's where her trajectory does diverge from that of Harper the duck,

Un šajā vietā Līnas stāsts izvēršas citādi nekā pīles Hārpera piedzīvotais,

because she did make a new friend,

jo viņai izdevās atrast jaunu draugu –

and sanctuary workers wrote back and said it worked out well.

saudzētavas darbinieki atrakstīja un pastāstīja, ka viss beidzies labi.

Now sometimes, scientists supplement observation

Reizēm zinātnieki novērojumus papildina

with hormonal analysis.

ar hormonālo rādītāju izpēti.

There's an example of a group of scientists in Botswana,

Piemēram, zinātnieku grupa Botsvānā

who took fecal material from baboons and compared two different groups.

salīdzināja divas paviānu sugas, izmantojot fēču materiālu.

The first group were females who had witnessed a predator attack

Pirmajā grupā bija mātītes, kas pieredzējušas plēsēja uzbrukumu

and lost someone in that attack,

un tajā kādu zaudējušas,

and the second group were females who had witnessed an attack

savukārt otrajā grupā – mātītes, kas pieredzējušas uzbrukumu,

but had not lost someone.

bet nav nevienu zaudējušas.

And the stress hormones were way up in that first group.

Stresa hormonu līmenis pirmajā grupā bija ievērojami augstāks.

But here's the thing:

Bet svarīgi ir, lūk, kas –

the scientists didn't just call them "stressed baboons,"

zinātnieki tos nesauca par satrauktiem paviāniem,

they called them "bereaved baboons,"

bet gan par paviāniem, kas pārdzīvo tuvinieka zaudējumu,

and in part, that's because of the observations that they made.

daļēji novērotās uzvedības dēļ.

For example, this mother-daughter pair were very close,

Piemēram, starp šo māti un meitu valdīja ļoti tuvas attiecības,

and then the daughter was killed by a lion.

bet tad meitu saplosīja lauva.

The mother removed herself from all her friends,

Māte pārstāja kontaktēties ar draugiem, ar apčubināšanas grupām,

from her grooming networks, and just stayed by herself for weeks --

nedēļām ilgi viņa turējās nomaļus –

bereavement --

tuvinieka zaudējums –

and she then slowly recovered.

un tad palēnām atguvās.

So we have bereaved baboons.

Tātad paviāni, kas pārdzīvo tuvinieka zaudējumu.

Will science tell us someday about bereaved bees?

Vai kādu dienu zinātne atklās bites, kas pārdzīvo tuvinieka zaudējumu?

Will we hear about frogs who mourn?

Vai uzzināsim par sērojošām vardēm?

I don't think so, and I think the reason is because animals really need

Nedomāju, ka tā notiks, jo, manuprāt,

sērošana iespējama tad, ja dzīvniekiem ir ciešas, viens pret vienu attiecības.

one-to-one, close relationships for that to happen.

I also know that circumstance matters, and personality matters.

Es zinu, ka nozīme ir arī apstākļiem un personībai.

I have documented cats and dogs who grieve,

Esmu dokumentējusi sērojošus kaķus un suņus,

our companion animals,

mūsu biedrus un pavadoņus,

but I also interacted with a woman who was extremely bothered

bet esmu arī runājusi ar sievieti, kuru ārkārtīgi satrauca tas,

because her dog wasn't grieving.

ka viņas suns nesēroja.

She said to me, "The first dog in the house has died.

Viņa stāstīja, ka nomiris ģimenes pirmais suns,

The second animal does not seem concerned, the second dog.

bet šķiet, ka otram sunim tas neko nenozīmē –

What is wrong with him?"

kas viņam kaiš?

(Laughter)

(Smiekli)

And as I listened to her,

Klausoties viņā,

I realized that this dog was now the only animal in the household,

es sapratu, ka suns nu ir vienīgais dzīvnieks ģimenē,

and as far as he was concerned, that was a pretty good deal.

un, viņaprāt, tas nemaz nav tik slikti.

So circumstances matter.

Tātad apstākļiem ir nozīme.

Now, in any case, animals are not going to grieve

Lai vai kā, dzīvnieki sēro mazliet citādi nekā mēs.

exactly like we do.

We have human creativity.

Cilvēkiem piemīt radošums.

We paint our grief, dance our grief,

Mēs savas sēras gleznojam, paužam dejā,

write our grief.

mēs par tām rakstām.

We also can grieve for people we've never met,

Mēs spējam sērot par cilvēkiem, kurus nekad neesam satikuši,

across space and time.

no kuriem mūs šķir attālums un laiks.

I felt this strongly when I went to Berlin

Īpaši spēcīgi es to izjutu Berlīnē,

and I stood at the Holocaust Memorial.

Holokausta memoriālā.

Animals don't grieve exactly like we do,

Dzīvnieki sēro citādi,

but this doesn't mean that their grief isn't real.

bet tas nenozīmē, ka to sēras nav īstas.

It is real, and it's searing,

Tās ir īstas, un tās ir dziļas,

and we can see it if we choose.

un tās ir ieraugāmas, ja izvēlamies redzēt.

Now, I've lost both my parents.

Esmu zaudējusi abus vecākus.

I lost a very dear friend at a young age from AIDS.

Man ļoti tuvs draugs jaunībā nomira no AIDS.

I believe most likely most of you here have lost someone.

Domāju, ka vairums klātesošo kādu reiz ir zaudējuši.

And I have found it a genuine comfort,

Un manas sāpes patiesi ir remdējusi,

a solace, to know that we aren't the only beings on this earth

man par mierinājumu ir kalpojusi apziņa, ka neesam vienīgās būtnes,

who feel love and grief.

kas mīl un sēro.

And I think this is important.

Manuprāt, tas ir svarīgi.

I also think we can take this a step further,

Un es uzskatu, ka varam arī spert soli tālāk

and we can realize that the reality of animal grief

un saprast, ka dzīvnieku sēru īstums

can help us be better and do better for animals.

mums var palīdzēt labāk izturēties pret dzīvniekiem.

This is already happening with Tahlequah,

Tas jau noticis Talekvas gadījumā,

because the United States and Canada have renewed their talks with greater urgency

jo ASV un Kanāda ir atjaunojušas sarunas par steidzamu vaļu aizsardzību,

for how to help the orcas,

how to restore the Chinook salmon

par čaviču populācijas atjaunošanu

and how to help with the water pollution.

un ūdens piesārņojuma samazināšanu.

We can also see that if grief is real,

Tāpat, ja sēras ir īstas,

there's tremendous plausibility to the notion

ļoti iespējams, dzīvnieki jūt daudz un dažādas emocijas.

that animals feel a whole range of things.

So we could look at joy, sadness, even hope.

Mēs varētu pētīt prieku, skumjas, pat cerības.

And if we do that,

Un, ja darīsim to,

here's how we can start to think about the world.

mēs varam sākt domāt citādi par visu pasauli.

We can look at orcas and say,

Skatoties uz vaļiem, varam teikt –

we know they grieve, we know they feel their lives,

mēs zinām, ka tie sēro, mēs zinām, ka tie jūt,

and we can refuse to confine them to small tanks in theme parks

mēs varam atteikties no to iesprostošanas mazos atrakciju parku baseinos

and make them perform for our entertainment.

un šo dzīvnieku izmantošanas izklaidei.

(Applause)

(Aplausi)

Thank you.

Paldies.

We can look at elephants and say, yes, they grieve,

Skatoties uz ziloņiem, varam teikt –

jā, tie sēro, un mēs varam ar jaunu sparu

and we can renew our efforts against international trophy hunting

vērsties pret starptautiskajām trofeju medībām un malumedniecību.

and against poaching.

(Applause)

(Aplausi)

Thank you.

Paldies.

And we can look at our closest living relatives, monkeys and apes,

Un, skatoties uz saviem tuvākajiem radiniekiem, pērtiķiem,

and know yes they grieve, they feel their lives,

mēs zinām, ka tie sēro, mēs zinām, ka tie jūt,

so they don't deserve to be confined

tāpēc šie dzīvnieki nav pelnījuši,

ka tos gadu no gada pakļauj invazīviem biomedicīniskiem eksperimentiem.

in highly invasive biomedical experiments

year after year.

And, you know --

Un, ziniet...

(Applause)

(Aplausi)

the ducks Harper and Kohl, they tell us something too.

arī pīles Hārpers un Kols mums kaut ko iemāca.

They help us connect the dots and realize that what we eat

Viņi ļauj ieraudzīt kopainu un saprast, ka tas, ko ēdam,

affects how animals live.

ietekmē dzīvnieku dzīves apstākļus.

And it's not just foie gras, and it's not just ducks.

Un runa nav tikai par fuagrā vai pīlēm.

We can think about pigs and chickens and cows in factory farms,

Ar cūku, vistu un govju fermām ir tāpat.

and we can know.

I can tell you the science is real that these animals feel, too.

Varu apliecināt – zinātne pierāda, ka arī šie dzīvnieki jūt.

So every single time we choose a plant-based meal,

Tāpēc ikreiz, kad izvēlamies augu valsts maltīti,

we are contributing to reducing animal suffering.

mēs sniedzam savu artavu dzīvnieku ciešanu mazināšanā.

(Applause)

(Aplausi)

So yes, I believe in the reality of animal grief.

Tāpēc, jā, es ticu, ka dzīvnieki patiešām sēro.

I believe in the reality of animal love,

Es ticu, ka dzīvnieki patiešām mīl,

and I think it is time for us humans

un domāju, ka mums, cilvēkiem, ir laiks atzīt,

to recognize that we don't own these things.

ka šīs emocijas raksturīgas ne tikai mums.

And when we see that,

Un, ja to ieraugām,

we have an opportunity to make the world so much better for animals,

mēs varam padarīt pasauli

par daudz labāku, iejūtīgāku, draudzīgāku vietu dzīvniekiem,

a kinder world, a gentler world,

and along the way, we might just save ourselves, too.

un pie reizes varam izglābt arī paši sevi.

Thank you so much.

Liels paldies.

(Applause)

(Aplausi)

Thank you. Thank you.

Paldies. Paldies.

(Applause)

(Aplausi)