The secret messages of Viking runestones - Jesse Byock

Translator: Kristaps Kadiķis Reviewer: Ilze Garda

In the 8th century CE, Vikings surged across the misty seas.

Mūsu ēras 8. gadsimtā pulkiem vien pa dūmakainajām jūrām plūda vikingi.

They came from Scandinavia in Northern Europe

Viņi nāca no Skandināvijas Ziemeļeiropā,

but would travel far and wide.

bet ceļoja tuvu un tālu.

Some plundered and settled in the British Isles and France;

Daļa siroja un apmetās Britu salās un Francijā;

others braved Artic exploration

citi drosmīgi iepazina Arktiku

or forged clever new trade routes to the Middle East.

vai dibināja jaunus tirdzniecības ceļus uz Tuvajiem Austrumiem.

With their steely navigational skills, advanced long-ships and fearsome tactics,

Ar savām izcilajām kuģošanas prasmēm,

pamatīgi būvētajiem, garajiem kuģiem un biedējošo taktiku

the Vikings sustained their seafaring for over three hundred years.

vikingi turpināja jūrniecību vairāk nekā trīssimt gadu.

But for all their might, they left few monuments.

Taču par spīti savai varenībai viņi atstāja tikai dažus pieminekļus.

Instead, fragments of stone, bark, and bone

To vietā par šīs kultūras atslēgām kalpo akmeņu, koku mizu un kaulu fragmenti.

provide the keys to their culture.

Found in graves, bogs, and sites of ancient settlements,

Daudzos priekšmetos, kas atrasti kapos, purvos un seno apmetņu vietās,

many of these objects are inscribed

ar rūnu burtiem iegrebti vēstījumi senskandināvu valodā.

with messages in Old Norse written in runic letters.

But the Vikings also scratched runes into household goods,

Taču vikingi rūnas greba arī sadzīves priekšmetos,

jewellery, weapons, and even shoes.

rotās, ieročos un pat apavos.

Deciphering these messages is no easy task.

Šo ziņu atšifrēšana nav nekāds vieglais uzdevums.

Runes are short, straight, and diagonal lines

Rūnas ir īsas, taisnas un diagonālas līnijas,

that make up an alphabet called the “futhark.”

kas veido alfabētu – futarku.

All classes of people spoke and wrote this language, in many different dialects.

Šīs valodas dažādajos dialektos runāja un rakstīja visas ļaužu šķiras.

There was no standard spelling, they wrote the individual runic letters

Standarta rakstības nebija,

rūnu burtus viņi rakstīja, izrunājot savu novadu akcentu skaņas.

by pronouncing the sounds of their regional accents.

Some of these inscriptions also bore the influence of other cultures

Daļā uzrakstu manāma arī citu kultūru ietekme,

the Vikings interacted with—

ar kurām vikingi mijiedarbojās.

the runic inscription “love conquers all,” for example,

Piemēram, rūnu uzraksts „mīlestība pārvar visu”

is originally a Latin phrase from the poet Virgil.

sākotnēji bijusi dzejnieka Vergilija frāze latīniski.

Many, like the enigmatic Rok runestone, were carved in verse,

Daudzos objektos, piemēram, noslēpumainajā Rēkas rūnakmenī,

iekalta dzeja, izceļot senskandināvu dzejniecības paražas.

highlighting the tradition of Old Norse poetry.

So even though modern runologists can read runes,

Kaut arī mūsdienu rūnologi rūnas var izlasīt,

their meaning isn’t always obvious.

to nozīme ne vienmēr ir līdz galam skaidra.

Still, in spite of the remaining mysteries,

Neskatoties uz atlikušajiem noslēpumiem,

many inscriptions memorializing the dead

atšifrēti daudzi uzraksti, kuros pieminēti mirušie

and recording local histories have been deciphered—

un pierakstīta vietējā vēsture,

along with some containing magical incantations.

kā arī daži, kas vēsta par burvestībām.

The Ramsund runes in Sweden are carved on a rocky outcrop beside a bridge

Rāmsundas rūnas Zviedrijā iekaltas klints atsegumā pie tilta,

for travelers passing over swampy ground.

pār kuru purvāju šķērso ceļinieki.

This causeway was commissioned by a prominent local woman named Sigríðr.

Šo uzbērumu lika izveidot ievērojama vietējā sieviete vārdā Sigrīda.

She proclaimed both her importance and her family’s power

Gan Sigrīdas pašas, gan viņas dzimtas varenību apliecināja

by carving their names in stone,

akmenī iekaltie ģimenes locekļu vārdi,

and even associated herself and her family with mythical heroism

turklāt viņa sevi un savu dzimtu saistīja pat ar mītisku varonību,

by carving illustrations of Sigurd the dragon slayer.

kalumā atainojot pūķu kāvēju Sigurdu.

In the town of Jelling in Denmark,

Jelingā, Dānijā,

two standing stones from the 10th century

divos 10. gadsimta stāvakmeņos

memorialize different generations of a royal family.

iemūžinātas dažādas karaliskās dzimtas paaudzes.

The first was erected by King Gorm the Old in memory of his Queen Thyrvi,

Pirmo karalienes Terves piemiņai uzcēla karalis Gorms Vecais,

and the second by their son, Harald Bluetooth, after Gorm’s death.

bet otro pēc Gorma nāves – viņu dēls Haralds Zilzobis.

The stones announce the power of this Viking Age dynasty,

Akmeņos pasludināta šīs vikingu laikmeta dzimtas varenība,

and they are among the earliest historical documents of Denmark.

un tie ir vieni no Dānijas senākajiem vēsturiskajiem dokumentiem.

They indicate that Denmark was the earliest major Viking Age kingdom,

Tie norāda, ka Dānija bija senākā vikingu laikmeta karaļvalsts,

by telling that Harald controlled southern Norway,

vēstot, ka Haralds pārvaldīja Dienvidnorvēģiju

and that he converted to Christianity.

un pārgāja kristietībā.

Today, Harald Bluetooth’s initials make up the Bluetooth logo.

Mūsdienās no Haralda Zilzobja sākumburtiem veidots Bluetooth logo.

The 10th century warrior poet Egil was a well-known carver of runes.

10. gadsimta karotājdzejnieks Egils bija pazīstams rūnu griezējs.

According to poetic accounts, he once carved runes on a horn filled with poison,

Saskaņā ar liecībām dzejā viņš reiz grebis rūnas ar indi pildītā ragā,

causing the horn to shatter.

liekot ragam saplīst druskās.

In another story,

Citā stāstā Egils izglābj jaunas meitenes dzīvību,

Egil saves a young girl’s life by placing a piece of whale bone

zem viņas spilvena paliekot vaļa kaula gabalu,

carved with healing runes under her pillow.

kurā iegrebtas dziedināšanas rūnas.

Norse poetry tells of runic spells, cast to ensure calm seas,

Senskandināvu dzejā vēstīts par rūnu buramvārdiem mierīgai jūrai,

safe childbirth and triumphant battles.

drošām dzemdībām un uzvarām kaujās.

But the exact nature of these spells isn’t fully understood—

Tomēr, kādi tieši šie buramvārdi bijuši, nav līdz galam skaidrs –

many of the inscriptions on swords, axes, and spears are indecipherable.

daudzi no uzrakstiem uz zobeniem, cirvjiem un šķēpiem nav atšifrējami.

Other objects, like the Lindholm amulet,

Uz citiem priekšmetiem, piemēram, Lindholmas amuleta,

have inscriptions that could be incantations, riddles,

ir uzraksti, kas varētu būt buramvārdi, mīklas

or religious messages.

vai reliģiski vēstījumi.

While it’s difficult to pinpoint the end of the Viking era,

Kaut arī vikingu laikmeta beigas precīzi noteikt ir grūti,

by 1100 CE their sea-borne expansion had mostly come to an end.

līdz m.ē. 1100. gadam viņu izplešanās kuģojot lielā mērā bija beigusies.

However, people continued to speak versions of Old Norse

Tomēr cilvēki visā Skandināvijā turpināja runāt senskandināvu valodas paveidos,

throughout Scandinavia;

and runes remained in use in rural areas into the 19th century.

un lauku apgabalos rūnas turpināja lietot līdz pat 19. gadsimtam.

Today, many runestones remain standing at their original sites.

Mūsdienās daudzi rūnakmeņi joprojām atrodas savās sākotnējās vietās.

The inscription on the Danish Glavendrup stone

Uzrakstā uz dāņu Glāvendrupas akmens

has fearsomely declared for a thousand years:

uz tūkstoš gadiem bezbailīgi pasludināts:

“A warlock be he who damages this stone or drags it in memory of another!”

„Neģēlis tas, kurš šo akmeni sabojā vai izmanto to cita piemiņai!”