The science behind the myth: Homer's "Odyssey" - Matt Kaplan

Translator: Kristaps Kadiķis Reviewer: Ilze Garda

Homer's "Odyssey",

Homēra „Odiseja”,

one of the oldest works of Western literature,

viens no vecākajiem Rietumu literatūras darbiem,

recounts the adventures of the Greek hero Odysseus

stāsta par grieķu varoņa Odiseja piedzīvojumiem

during his ten-year journey home from the Trojan War.

viņa desmit gadu ilgajā mājupceļā no Trojas kara.

Though some parts may be based on real events,

Kaut arī atsevišķu daļu pamatā varētu būt patiesi notikumi,

the encounters with strange monsters, terrifying giants and powerful magicians

sastapšanās ar dīvainajiem briesmoņiem,

šausminošajiem milžiem un varenajiem burvjiem

are considered to be complete fiction.

tiek uzskatīta par pilnīgu izdomājumu.

But might there be more to these myths than meets the eye?

Bet vai šajos mītos varētu būt kas vairāk, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet?

Let's look at one famous episode from the poem.

Aplūkosim slavenu epizodi no šīs poēmas.

In the midst of their long voyage,

Sava garā ceļojuma laikā

Odysseus and his crew find themselves on the mysterious island of Aeaea.

Odisejs un viņa apkalpe nonāk uz noslēpumainas salas — Aijajas.

Starving and exhausted, some of the men stumble upon a palatial home

Izbadējušies un pārguruši daļa vīru uzduras greznai mājai,

where a stunning woman welcomes them inside for a sumptuous feast.

kurā satriecoša sieviete aicina viņus iekšā uz bagātīgu mielastu.

Of course, this all turns out to be too good to be true.

Protams, tas izrādās pārāk labi, lai būtu patiesība.

The woman, in fact, is the nefarious sorceress Circe,

Sieviete patiesībā izrādās nekrietnā burve Kirke,

and as soon as the soldiers have eaten their fill at her table,

un, tiklīdz kareivji ir pieēduši pilnus vēderus,

she turns them all into animals with a wave of her wand.

viņa ar sava zižļa mājienu tos visus pārvērš dzīvniekos.

Fortunately, one of the men escapes,

Par laimi viens no vīriem aizbēg,

finds Odysseus and tells him of the crew's plight.

atrod Odiseju un pastāsta viņam par apkalpes nelaimi.

But as Odysseus rushes to save his men,

Odisejam steidzoties glābt savus vīrus,

he meets the messenger god, Hermes,

viņš sastop dievu vēstnesi Hermeju,

who advises him to first consume a magical herb.

kurš viņam iesaka vispirms apēst burvju augu.

Odysseus follows this advice,

Odisejs paklausa viņa padomam,

and when he finally encounters Circe, her spells have no effect on him,

un, kad viņš beidzot Kirki sastop, viņas burvestības uz to neiedarbojas,

allowing him to defeat her and rescue his crew.

ļaujot viņam to sakaut un izglābt savu apkalpi.

Naturally, this story of witchcraft and animal transformations

Protams, ka šis stāsts par raganībām un pārvēršanu par dzīvniekiem

was dismissed as nothing more than imagination for centuries.

gadsimtiem ilgi tika noraidīts kā nekas vairāk kā izdomājums.

But in recent years, the many mentions of herbs and drugs throughout the passage

Taču daudzie fragmentā minētie augi un zālītes pēdējos gadus

have piqued the interest of scientists,

ir rosinājuši zinātnieku interesi,

leading some to suggest

liekot dažiem izteikt pieņēmumus,

the myths might have been fictional expressions of real experiences.

ka mīti varētu būt bijuši patiesu notikumu izdomāti apraksti.

The earliest versions of Homer's text

Homēra teksta agrīnākajās versijās rakstīts,

say that Circe mixed baneful drugs into the food

ka Kirke ēdienā iejauca indīgas zāles,

such that the crew might utterly forget their native land.

lai apkalpe pilnībā aizmirstu savu dzimto zemi.

As it happens, one of the plants growing in the Mediterranean region

Izrādās, ka Vidusjūras apgabalā ir kāds augs ar draudīgu nosaukumu —

is an innocent sounding herb known as Jimson weed,

dzeloņainais velnābols,

whose effects include pronounced amnesia.

kurš citā starpā izraisa spēcīgu amnēziju.

The plant is also loaded with compounds that disrupt the vital neurotransmitter

Šis augs ir arī pilns ar savienojumiem,

kas kavē dzīvībai nozīmīga neiromediatora — acetilholīna — darbību.

called acetylcholine.

Such disruption can cause vivid hallucinations,

Šādi traucējumi var izraisīt spilgtas halucinācijas,

bizarre behaviors,

savādu uzvedību

and general difficulty distinguishing fantasy from reality,

un vispārējas grūtības atšķirt fantāziju no īstenības —

just the sorts of things

tieši tādas izpausmes,

which might make people believe they've been turned into animals,

kas varētu likt cilvēkiem uzskatīt, ka viņi ir pārvērsti dzīvniekos.

which also suggests that Circe was no sorceress,

Tas liek arī domāt, ka Kirke nebija nekāda burve,

but in fact a chemist who knew how to use local plants to great effect.

bet gan ķīmiķe, kas ļoti veikli prata izmantot vietējos augus.

But Jimson weed is only half the story.

Taču dzeloņainais velnābols ir vien puse no stāsta.

Unlike a lot of material in the Odyssey,

Atšķirībā no vairuma materiālu „Odisejā”

the text about the herb that Hermes gives to Odysseus is unusually specific.

teksts par augu, ko Hermejs iedod Odisejam, ir neparasti konkrēts.

Called moly by the gods,

Dievu vidū saukta par molliju,

it's described as being found in a forest glen,

tā aprakstīta kā meža gravās atrodama,

black at the root and with a flower as white as milk.

melna saknē un ar ziedu, kas balts kā piens.

Like the rest of the Circe episode,

Gluži kā pārējo Kirkas epizodi

moly was dismissed as fictional invention for centuries.

arī molliju gadsimtiem ilgi noraidīja kā izdomājumu.

But in 1951, Russian pharmacologist Mikhail Mashkovsky

Taču 1951. gadā krievu farmaceits Mihails Maškovskis atklāja,

discovered that villagers in the Ural Mountains

ka ciematnieki Urālu kalnos izmanto augu ar pienbaltu ziedu un melnu sakni,

used a plant with a milk-white flower and a black root

lai novērstu paralīzi ar bērnu trieku slimojošiem bērniem.

to stave off paralysis in children suffering from polio.

The plant, called snowdrop,

Izrādās, šajā augā — sniegpulkstenītē —

turned out to contain a compound called galantamine

ir kāds savienojums — galantamīns,

that prevented the disruption of the neurotransmitter acetylcholine,

kas novērsa neiromediatora acetilholīna traucējumus,

making it effective in treating not only polio

padarot to iedarbīgu ne vien bērnu triekas,

but other disease, such as Alzheimer's.

bet arī citu slimību, piemēram, Alcheimera slimības ārstēšanā.

At the 12th World Congress of Neurology,

12. Pasaules neiroloģijas kongresā

Doctors Andreas Plaitakis and Roger Duvoisin

ārsti Andreass Platakis un Rodžers Duvozins

first proposed that snowdrop was, in fact, the plant Hermes gave to Odysseus.

pirmie izteica pieņēmumu, ka Hermejs Odisejam iedeva tieši sniegpulkstenīti.

Although there is not much direct evidence that people in Homer's day

Kaut arī nav daudz tiešu pierādījumu,

ka cilvēki Homēra laikā būtu zinājuši par tās prethalucigēno iedarbību,

would have known about its anti-hallucinatory effects,

we do have a passage from 4th century Greek writer Theophrastus

mums ir 4. gadsimta grieķu rakstnieka Teofrasta teksta fragments,

stating that moly is used as an antidote against poisons.

kurā apgalvots, ka molliju izmanto kā pretindi.

So, does this all mean

Vai tas nozīmē,

that Odysseus, Circe, and other characters in the Odyssey were real?

ka Odisejs, Kirke un citi Odisejas tēli bija īsti?

Not necessarily.

Ne obligāti.

But it does suggest that ancient stories may have more elements of truth to them

Taču tas liek domāt, ka senos stāstos varētu būt vairāk patiesības,

than we previously thought.

nekā mums iepriekš šķitis.

And as we learn more about the world around us,

Uzzinot vairāk par apkārtējo pasauli,

we may uncover some of the same knowledge

mēs varētu atklāt daļu no zināšanām,

hidden within the myths and legends of ages passed.

kas paslēptas aizgājušo laikmetu mītos un leģendās.