Jeff Speck: The walkable city

Translator: Anna Jacobs Reviewer: Kristaps Kadiķis

So I'm a city planner, an urban designer,

Es esmu pilsētas plānotājs, projektētājs,

former arts advocate,

izbijis mākslas popularizētājs,

trained in architecture and art history,

izglītots arhitektūrā un mākslas vēsturē,

and I want to talk to you today not about design

un šodien es vēlos runāt ar jums nevis par projektēšanu,

but about America

bet gan par Ameriku,

and how America can be more economically resilient,

un to, kā Amerika var būt ekonomiski elastīgāka,

how America can be healthier,

kā Amerika var būt veselīgāka,

and how America can be

un kā Amerika var būt

more environmentally sustainable.

ekoloģiski ilgstpējīgāka.

And I realize this is a global forum,

Es apzinos, ka šis ir pasaules forums,

but I think I need to talk about America

taču uzskatu, ka man jārunā par Ameriku,

because there is a history,

jo vēsture rāda,

in some places, not all,

ka dažās vietās, ne visās,

of American ideas being appropriated,

Amerikas idejas pasaulē piemēro un

being emulated, for better or for worse,

atdarina labākiem vai ne tik

around the world.

labiem mērķiem.

And the worst idea we've ever had

Vissliktākā doma, kas mums jebkad ir bijusi,

is suburban sprawl.

ir par piepilsētu izplešanos.

It's being emulated in many places as we speak.

Patlaban šo ideju jau daudzviet atdarina.

By suburban sprawl, I refer to the reorganization

Ar piepilsētas izplešanos es domāju

of the landscape and the creation of the landscape

ainavu pārbūvi un ainavu radīšanu,

around the requirement of automobile use,

balstoties uz vajadzību izmantot automašīnas,

and that the automobile that was once an instrument of freedom

un to, ka automašīna, kas reiz bija brīvības instruments,

has become a gas-belching,

ir kļuvusi par degvielu rijošu,

time-wasting and life-threatening

laiku patērējošu un dzīvību apdraudošu

prosthetic device

aizstājējierīci,

that many of us need just to,

bez kuras daudzi no mums,

most Americans, in fact, need,

lielākā daļa amerikāņu,

just to live their daily lives.

ikdienas dzīvē nevar iztikt.

And there's an alternative.

Ir alternatīva.

You know, we say, half the world is living in cities.

Mēs mēdzam apgalvot, ka puse pasaules dzīvo pilsētās.

Well, in America, that living in cities,

Amerikā šī dzīvošana pilsētās

for many of them, they're living in cities still

daudziem nozīmē dzīvošanu pilsētu apkaimēs,

where they're dependent on that automobile.

kur viņi ir atkarīgi no šīs automašīnas.

And what I work for, and to do,

Es strādāju pie tā un cenšos

is to make our cities more walkable.

panākt, lai mūsu pilsētas kļūst caurejamākas.

But I can't give design arguments for that

Es nevaru sniegt tik daudz ar projektēšanu saistītus argumentus,

that will have as much impact

kas atstātu tik lielu iespaidu

as the arguments that I've learned

kā argumentus, kurus esmu guvis

from the economists, the epidemiologists

no ekonomistiem, epidemologiem

and the environmentalists.

un vides zinātniekiem.

So these are the three arguments that I'm going

Šie būtu tie trīs argumenti,

to give you quickly today.

ar kuriem es jūs šodien ātri iepazīstināšu.

When I was growing up in the '70s,

Kad es uzaugu 1970. gados,

the typical American spent one tenth of their income,

vidusmēra amerikānis amerikāņu ģimenē desmito daļu

American family, on transportation.

savu ienākumu tērēja transporta līdzekļiem.

Since then, we've doubled the number of roads

Kopš tā laika mēs Amerikā esam divkāršojuši ceļu skaitu,

in America, and we now spend one fifth

un šobrīd mēs transporta līdzekļiem

of our income on transportation.

tērējam piektdaļu mūsu ienākumu.

Working families, which are defined as

Strādājošās ģimenes, ko Amerikā nosaka

earning between 20,000 and 50,000 dollars

pēc ienākumiem no 20,000 līdz 50,000 dolāru

a year in America

gadā

are spending more now on transportation

tagad tērē vairāk transporta līdzekļiem

than on housing, slightly more,

nekā nekustamajiem īpašumiem, mazliet vairāk,

because of this phenomenon called "drive till you qualify,"

jo šis apkaimju fenomens, ko sauc „brauc, cik vien tālu spēj”, kas

finding homes further and further and further

spiež izvēlēties mājas arvien tālāk un tālāk, un tālāk

from the city centers and from their jobs,

no pilsētu centriem un viņu darba vietām,

so that they're locked in this, two, three hours,

ieslēdzot viņus šajā divu, trīs stundu,

four hours a day of commuting.

četru stundu ikdienas braukāšanā.

And these are the neighborhoods, for example,

Šādas apkaimes ir, piemēram,

in the Central Valley of California

Kalifornijas Centrālajā ielejā,

that weren't hurt when the housing bubble burst

kas netika skartas, plīstot nekustamā īpašuma burbulim

and when the price of gas went up;

un paceļoties degvielas cenām;

they were decimated.

tās tika sagrautas.

And in fact, these are many

Tās, starp citu, ir daudzas

of the half-vacant communities that you see today.

no pustukšajām apkaimēm, ko redzat vēl šodien.

Imagine putting everything you have into your mortgage,

Iedomājieties, ka ieguldāt hipotēkā visu, kas jums ir,

it goes underwater, and you have to pay

un tā noiet pa burbuli, un jums ir jāatmaksā

twice as much for all the driving that you're doing.

divreiz vairāk par visu braukāšanu, ko veicat.

So we know what it's done to our society

Mēs zinām, ko tas ir nodarījis mūsu sabiedrībai,

and all the extra work we have to do

un viss papildu darbs, ko mums ir jāveic,

to support our cars.

lai apgādātu mūsu mašīnas.

What happens when a city decides

Kas notiek, kad pilsēta izlemj,

it's going to set other priorities?

ka tā noteiks citas prioritātes?

And probably the best example we have here

Droši vien vislabākais piemērs Amerikā

in America is Portland, Oregon.

ir Portlenda, Oregonas štatā.

Portland made a bunch of decisions in the 1970s

Portlenda 1970. gados pieņēma daudzus lēmumus,

that began to distinguish it

kas sāka to atšķirt

from almost every other American city.

no gandrīz jebkuras citas pilsētas Amerikā.

While most other cities were growing

Kamēr citas pilsētas auga un

an undifferentiated spare tire of sprawl,

vienmērīgi izpletās resnumā,

they instituted an urban growth boundary.

šajā pilsētā nodibināja pilsētas augšanas robežu.

While most cities were reaming out their roads,

Kamēr citas pilsētas kaudzēm būvēja savus ceļus,

removing parallel parking and trees

noņemot paralēlās autostāvvietas un kokus,

in order to flow more traffic,

lai palielinātu satiksmes plūsmu,

they instituted a skinny streets program.

viņi nodibināja šauro ielu programmu.

And while most cities were investing in more roads

Kamēr lielākā daļa pilsētu ieguldīja vairāk ceļos

and more highways, they actually invested

un šosejās, viņi tā vietā ieguldīja

in bicycling and in walking.

riteņbraukšanā un gājējos.

And they spent 60 million dollars on bike facilities,

Viņi iztērēja 60 miljonus dolāru velo infrastruktūrai,

which seems like a lot of money,

kas šķiet liela nauda,

but it was spent over about 30 years,

bet tā tika iztērēta apmēram 30 gadu laikā,

so two million dollars a year -- not that much --

kas sanāk 2 miljoni gadā, un tas nav tik daudz.

and half the price of the one cloverleaf

Tā ir puse cenas, lai izbūvētu vienu daudzlīmeņa krustojumu,

that they decided to rebuild in that city.

ko viņi nolēma tajā pilsētā pārbūvēt.

These changes and others like them changed

Šīs un tām līdzīgās izmaiņas ietekmēja to,

the way that Portlanders live,

kā portlendieši dzīvo,

and their vehicle-miles traveled per day,

un to, cik daudz kilometrus mašīnā viņi pavada ik dienas.

the amount that each person drives,

Patiesībā tas, cik daudz katrs iedzīvotājs stūrē,

actually peaked in 1996,

sasniedza virsotni 1996.gadā,

has been dropping ever since,

bet kopš tā laika rādītājs krītas,

and they now drive 20 percent less

un šobrīd viņi stūrē par 20% mazāk

than the rest of the country.

nekā pārējā valsts daļa.

The typical Portland citizen drives

Vidusmēra Portlendas iedzīvotājs ik dienas nobrauc

four miles less, and 11 minutes less per day

sešarpus kilometrus un 11 minūtes mazāk,

than they did before.

nekā viņi to darīja agrāk.

The economist Joe Cortright did the math

Ekonomists Džo Kortraits izskaitļoja

and he found out that those four miles

un atklāja, ka šie sešarpus kilometri

plus those 11 minutes

plus šīs 11 minūtes

adds up to fully three and a half percent

summā sanāk veseli trīsarpus procenti

of all income earned in the region.

no visiem šī apgabala ienākumiem.

So if they're not spending that money on driving --

Ja viņi netērē šo naudu autovadīšanai,

and by the way, 85 percent of the money

starp citu, 85% no naudas,

we spend on driving leaves the local economy --

ko mēs tērējam autovadīšanai pamet vietējo ekonomiku,

if they're not spending that money on driving,

ja viņi netērē šo naudu autovadīšanai,

what are they spending it on?

kam tad viņi to tērē?

Well, Portland is reputed to have

Portlendai pieder reputācija

the most roof racks per capita,

par visvairāk jumta bagāžnieku uz vienu iedzīvotāju,

the most independent bookstores per capita,

visvairāk neatkarīgo grāmatnīcu uz vienu iedzīvotāju,

the most strip clubs per capita.

visvairāk striptīza klubu uz vienu iedzīvotāju.

These are all exaggerations, slight exaggerations

Šie visi piemēri ir pārspīlējumi, nelieli pamatpatiesības

of a fundamental truth, which is Portlanders

pārspīlējumi, proti, portlendieši

spend a lot more on recreation of all kinds

daudz vairāk naudas tērē vaļaspriekiem un atpūtai

than the rest of America.

nekā parējā Amerika.

Actually, Oregonians spend more on alcohol

Patiesībā, oregonieši tērē vairāk naudas alkoholam

than most other states,

nekā lielākā daļa citu štatu,

which may be a good thing or a bad thing,

kas var būt gan labi, gan slikti,

but it makes you glad they're driving less.

bet vismaz prieks, ka viņi mazāk sēžas pie stūres.

(Laughter)

(Smiekli)

But actually, they're spending most of it in their homes,

Īstenībā, viņi lielāko daļu no tā tērē savu māju uzlabošanai,

and home investment is about as local

un ieguldījumi mājas uzlabošanā ir viens no

an investment as you can get.

visvietējākiem ieguldījumiem, ko vien var veikt.

But there's a whole other Portland story,

Bet ir arī pavisam cits Portlendas stāsts,

which isn't part of this calculus,

kas nav šī aprēķina sastāvā,

which is that young, educated people

proti, tas, ka jauni un izglītoti cilvēki

have been moving to Portland in droves,

bariem pārvācas uz dzīvi Portlendā,

so that between the last two censuses,

tāpēc starp pēdējām divām tautskaitēm

they had a 50-percent increase

viņiem ir bijis 50% pieaugums

in college-educated millennials,

ar koledžā izglītoto tūkstošgades paaudzi,

which is five times what you saw anywhere else

kas ir 5 reizes vairāk nekā jebkur citur

in the country, or, I should say, of the national average.

pārējā valstī, vai man vajadzētu teikt — statiski vidēji.

So on the one hand, a city saves money for its residents

No vienas puses, pilsēta ietaupa naudu saviem iemītniekiem

by being more walkable and more bikeable,

būdama daudz caurejamāka un riteņbraucējiem draudzīgāka,

but on the other hand, it also is the cool kind of city

bet no otras puses, tā ir arī tā foršā pilsēta,

that people want to be in these days.

kur cilvēki mūsdienās vēlas dzīvot.

So the best economic strategy

Tāpēc vislabākā ekonomiskā stratēģija

you can have as a city

kas pilsētai var būt,

is not the old way of trying to attract corporations

ir nevis vecais veids, mēģinot piesaistīt uzņēmumus

and trying to have a biotech cluster

un radīt biotehnoloģijas puduri,

or a medical cluster,

medicīnas puduri

or an aerospace cluster,

vai aerokosmosa puduri,

but to become a place where people want to be.

bet kļūt par vietu, kur cilvēki vēlas atrasties.

And millennials, certainly, these engines of entrepreneurship,

Tūkstošgades paaudze, šis uzņēmējdarbības dzinējspēks,

64 percent of whom decide first

no kuriem 64% vispirms izlemj,

where they want to live,

kur viņi vēlas dzīvot,

then they move there, then they look for a job,

tad viņi pārvācas uz turieni un tad viņi meklē darbu.

they will come to your city.

Viņi pārvāksies uz jūsu pilsētu.

The health argument is a scary one,

Veselības arguments ir biedējošs.

and you've probably heard part of this argument before.

Jūs droši vien esat dzirdējuši daļu šī argumenta jau iepriekš.

Again, back in the '70s, a lot's changed since then,

1970. gados, daudz kas kopš tā laika ir mainījies,

back in the '70s, one in 10 Americans was obese.

1970. gados, viens no 10 amerikāņiem bija aptaukojies.

Now one out of three Americans is obese,

Nu katrs trešais amerikānis ir aptaukojies,

and a second third of the population is overweight.

un vēl vienai trešdaļai iedzīvotāju ir liekais svars.

Twenty-five percent of young men

25% jaunekļu

and 40 percent of young women are too heavy

un 40% jaunu sieviešu ir par smagu,

to enlist in our own military forces.

lai tos ieskaitītu mūsu pašu bruņotajos spēkos.

According to the Center for Disease Control,

Saskaņā ar Slimību kontroles centra datiem,

fully one third of all children born after 2000

vesela trešdaļa bērnu, kas dzimuši pēc 2000.gada,

will get diabetes.

saslims ar diabētu.

We have the first generation of children in America

Mums Amerikā šobrīd ir pirmā paaudze ar bērniem,

who are predicted to live shorter lives than their parents.

kas dzīvos mazāk nekā viņu vecāki.

I believe that this American healthcare crisis

Es ticu, ka šī Amerikas veselības krīze,

that we've all heard about

par kuru mēs visi esam dzirdējuši,

is an urban design crisis,

ir pilsētu projektēšanas krīze,

and that the design of our cities lies at the cure.

un ka mūsu pilsētu projektēšanā arī slēpjas pretlīdzeklis.

Because we've talked a long time about diet,

Jo mēs ilgu laiku esam runājuši par uzturu.

and we know that diet impacts weight,

Mēs zinām, ka uzturs ietekmē svaru,

and weight of course impacts health.

un svars, protams, ietekmē veselību.

But we've only started talking about inactivity,

Bet mēs tikai tagad esam sākuši runāt par mazkustību.

and how inactivity born of our landscape,

To, kā mazkustību izraisa mūsu vides ainavas,

inactivity that comes from the fact that we live

un to, ka mazkustību faktiski izraisa tas, ka mēs dzīvojam

in a place where there is no longer any such thing

vidē, kur vairs nav tāda lieta

as a useful walk, is driving our weight up.

kā lietderīgas pastaigas, kas arī palielina mūsu svaru.

And we finally have the studies,

Mums beidzot ir pieejami pētījumu,

one in Britain called "Gluttony versus sloth"

viens ir Lielbritānijā, saukts „Ēdelība pret slinkumu”,

that tracked weight against diet

kurā sekots līdzi svaram atkarībā no lietotā uztura

and tracked weight against inactivity,

un svara saistībai ar mazkustību,

and found a much higher, stronger correlation

kur atklāts, ka daudz lielāka sakarība ir

between the latter two.

abiem pēdējiem.

Dr. James Levine at, in this case,

Dr. Džeimss Levins, šajā gadījumā

the aptly-named Mayo Clinic

trāpīgi nodēvētajā „Mayo Clinic”,

put his test subjects in electronic underwear,

sava pētījuma dalībniekus ietērpa elektroniskā apakšveļā,

held their diet steady,

uzturēja vienmērīgu uzturu

and then started pumping the calories in.

un tad sāka uzturā gāzt iekšā kalorijas.

Some people gained weight,

Dažiem cilvēkiem palielinājās ķermeņa svars,

some people didn't gain weight.

citiem nepalielinājās.

Expecting some metabolic or DNA factor at work,

Sagaidot darbojošos vielmaiņas vai DNS faktoru,

they were shocked to learn that the only difference

viņi bija šokēti, atklājot, ka vienīgā atšķirība,

between the subjects that they could figure out

ko viņi spēja noteikt starp dalībniekiem, bija

was the amount they were moving,

tas, cik daudz viņi kustējās

and that in fact those who gained weight

un faktiski tie, kas pieņēmās svarā,

were sitting, on average, two hours more per day

vidēji dienā sēdēja par divām stundām vairāk

than those who didn't.

nekā pārējie.

So we have these studies that tie

Mums ir pētījumi, kas sasaista

weight to inactivity, but even more,

svaru ar mazkustību, bet jo vairāk,

we now have studies that tie weight to where you live.

nu mums ir pētījumi, kas sasaista svaru ar dzīvesvietu.

Do you live in a more walkable city

Vai jūs dzīvojat caurejamākā pilsētā

or do you live in a less walkable city,

vai varbūt ne tik caurejamā pilsētā,

or where in your city do you live?

vai kur tieši pilsētā jūs dzīvojat?

In San Diego, they used Walk Score --

Sandjego viņi izmantoja „Walk Score”.

Walk Score rates every address in America

„Walk Score” izvērtē katru adresi Amerikā

and soon the world

un drīzumā arī visā pasaulē

in terms of how walkable it is --

tajā ziņā, cik katra vieta ir caurejama.

they used Walk Score to designate more walkable neighborhoods

Viņi izmantoja „Walk Score”, lai noteiktu apkaimes, kuras ir caurejamākas

and less walkable neighborhoods.

un apkaimes, kuras ir mazāk caurejamas.

Well guess what? If you lived in a more walkable neighborhood,

Zināt ko? Ja dzīvojat caurejamākā apkaimē,

you were 35 percent likely to be overweight.

jums ir par 35% lielāka iespēja uzņemt lieko svaru.

If you lived in a less walkable neighborhood,

Ja jūs dzīvotu mazāk caurejamākā apkaimē,

you were 60 percent likely to be overweight.

jums būtu 60% lielāka iespēja uzņemt lieko svaru.

So we have study after study now

Nu mums ir pētījums pēc pētījuma,

that's tying where you live

kas sasaista dzīvesvietu

to your health, particularly as in America,

ar jūsu veselību, jo īpaši Amerikā,

the biggest health crisis we have is this one

vislielākā veselības krīze ir tā,

that's stemming from environmental-induced inactivity.

kas rodas no vides faktoru izraisītās mazkustības.

And I learned a new word last week.

Pagājušonedēļ es iemācījos jaunu vārdu.

They call these neighborhoods "obesageneric."

Viņi šīs apkaimes sauc par korpulentogēnām.

I may have that wrong, but you get the idea.

Varbūt vārdu es sajaucu, bet nu doma jums ir skaidra.

Now that's one thing, of course.

Tā, protams, ir tikai viena lieta.

Briefly mentioning, we have an asthma epidemic

Īsumā gribas pieminēt, ka mums šajā valstī

in this country.

ir astmas epidēmija.

You probably haven't thought that much about it.

Jūs protams droši vien neesat par to diez ko aizdomājušies.

Fourteen Americans die each day from asthma,

Ik dienas no astmas nomirst 14 amerikāņi,

three times what it was in the '90s,

tas ir trīsreiz vairāk nekā 90. gados,

and it's almost all coming from car exhaust.

un tas gandrīz viss nāk no mašīnu izplūdes gāzēm.

American pollution does not come

Amerikas piesārņojums vairs nenāk no

from factories anymore, it comes from tailpipes,

rūpnīcām, tas nāk no izpūtējiem,

and the amount that people are driving in your city,

un tas, cik daudzi cilvēki jūsu pilsētā brauc ar mašīnām,

your urban VMT, is a good prediction

jūsu mašīnā pavadītie kilometri, ir labs prognozētājs

of the asthma problems in your city.

astmas problēmām jūsu pilsētā.

And then finally, in terms of driving,

Visbeidzot, saistībā ar pašu autovadīšanu,

there's the issue of the single-largest killer

tā ir problēma, kas viena pati nogalina

of healthy adults, and one of the largest killers

lielāko daļu veselīgo pieaugušo, un viena no lielākajām slepkavām

of all people, is car crashes.

ir mašīnu sadursmes.

And we take car crashes for granted.

Mēs autoavārijas uzskatām par pašsaprotamām.

We figure it's a natural risk

Mēs pieņemam, ka tas ir dabisks risks,

of being on the road.

atrodoties uz ceļa.

But in fact, here in America, 12 people

Patiesībā, šeit, Amerikā, 12 cilvēki

out of every 100,000

uz katriem 100,000 cilvēkiem

die every year from car crashes.

ik gadu mirst autoavārijās.

We're pretty safe here.

Tā kā mums te ir diezgan droši.

Well, guess what? In England, it's seven per 100,000.

Zināt ko? Anglijā tie ir 7 cilvēki uz 100,000.

It's Japan, it's four per 100,000.

Japānā tie ir 4 cilvēki uz katriem 100,000.

Do you know where it's three per 100,000?

Vai zināt, kur rādītājs būs 3 cilvēki uz katriem 100,000?

New York City.

Ņujorkā.

San Francisco, the same thing. Portland, the same thing.

Sanfrancisko — tas pats. Portlendā — tas pats.

Oh, so cities make us safer

Ā, tātad pilsētās mēs esam lielākā drošībā,

because we're driving less?

jo mēs mazāk stūrējam?

Tulsa: 14 per 100,000.

Tulsa: 14 uz katriem 100,000.

Orlando: 20 per 100,000.

Orlando: 20 uz katriem 100,000.

It's not whether you're in the city or not,

Nē, runa nav par to, vai atrodaties pilsētās vai nē,

it's how is your city designed?

bet gan par to, kā jūsu pilsēta ir projektēta.

Was it designed around cars or around people?

Vai tā ir projektēta mašīnām vai cilvēkiem?

Because if your city is designed around cars,

Jo ja jūsu pilsēta ir orientēta mašīnām,

it's really good at smashing them into each other.

tad tā būs arī ļoti labvēlīga mašīnu sadursmēm.

That's part of a much larger health argument.

Tā ir daļa daudz lielāka argumenta veselības jomā.

Finally, the environmental argument is fascinating,

Visbeidzot, arguments par labu videi ir vienreizējs,

because the environmentalists turned on a dime

jo vides zinātnieki pirms aptuveni 10 gadiem ir

about 10 years ago.

apmetuši kažoku uz otru pusi.

The environmental movement in America

Vides ekoloģijas kustība Amerikā

has historically been an anti-city movement

vēsturiski ir bijusi kustība pret pilsētām,

from Jefferson on.

sākot ar Džefersona laikiem.

"Cities are pestilential to the health,

„Pilsētas ir veselības, brīvības

to the liberties, to the morals of man.

cilvēku morāles kaprači.

If we continue to pile upon ourselves in cities,

Ja mēs turpināsim pilsētās rāpties viens otram uz galvas,

as they do in Europe, we shall become as corrupt

kā to dara Eiropā, mēs kļūsim korumpēti,

as they are in Europe

kā viņi Eiropā,

and take to eating one another as they do there."

un apēdīsim viens otru, kā viņi to dara tur.”

He apparently had a sense of humor.

Viņam, acīmredzot, bija laba humora izjūta.

And then the American environmental movement

Tad arī Amerikas Vides kustība

has been a classically Arcadian movement.

klasiski ir bijusi Arkādijas kustība.

To become more environmental, we move into the country,

Lai būtu videi draudzīgāki, mēs pārvācāmies uz laukiem,

we commune with nature, we build suburbs.

mēs sazināmies ar dabu, mēs būvējam piepilsētas.

But, of course, we've seen what that does.

Mēs, protams, esam redzējuši, ko tas nodara.

The carbon mapping of America,

Amerikas izplūdes gāžu kartēšana,

where is the CO2 being emitted,

atzīmējot, kur jau gadiem

for many years only

ir izplūdis CO2,

hammered this argument in more strongly.

ir padarījis šo argumentu vien stiprāku.

If you look at any carbon map, because we map it per square mile,

Ja paskatāties jebkurā izplūdes gāzu kartē, jo mēs atzīmējam katru kvadrātkilometru,

any carbon map of the U.S.,

jebkura ASV izplūdes gāzu karte

it looks like a night sky satellite photo of the U.S.,

izskatās kā nakts debesis satelīta fotogrāfijās,

hottest in the cities, cooler in the suburbs,

karstāks pilsētās, aukstāks piepilsētās,

dark, peaceful in the countryside.

melns un mierīgs laukos.

Until some economists said, you know,

Līdz kāds ekonomists teica: „Ziniet,

is that the right way to measure CO2?

vai tas tiešām ir pareizais veids, kā mērīt CO2?"

There are only so many people in this country at any given time,

Jebkurā laika posmā šajā valstī ir noteikts skaits ar cilvēkiem,

and we can choose to live where perhaps

un mēs varam izvēleties dzīvot varbūt tur,

we would have a lighter impact.

kur mums būtu mazāka ietekme.

And they said, let's measure CO2 per household,

Viņi ierosināja izmērīt CO2 katrā mājsaimniecībā,

and when they did that, the maps just flipped,

un viņiem to izdarot, karte burtiski apgriezās otrādi —

coolest in the center city, warmer in the suburbs,

vēsākās pilsētu centros, siltākās piepilsētās,

and red hot in these exurban

un gailējoši karstas ārpus pilsētām

"drive till you qualify" neighborhoods.

„brauc cik vien tālu spēj” apkaimēs.

So a fundamental shift, and now you have

Būtiska izmaiņa, un nu mums ir tādi

environmentalists and economists like Ed Glaeser

vides zinātnieki un ekonomisti kā Eds Gleisers,

saying we are a destructive species.

kas saka, ka mēs esam iznīcinoša suga.

If you love nature, the best thing you can do

Ja mīlat dabu, vislabākais, ko varat izdarīt,

is stay the heck away from it,

ir turēties no tās pa gabalu,

move to a city, and the denser the better,

pārvākties uz pilsētu, jo blīvāku, jo labāk.

and the denser cities like Manhattan

Blīvākās pilsētas kā Manhetena

are the cities that perform the best.

ir tās, kurām veicas vislabāk.

So the average Manhattanite is consuming gasoline

Vidusmēra mahetenietis patērē benzīnu

at the rate the rest of the nation hasn't seen since the '20s,

tik lēnā tempā, kādu pārējā valsts nav pieredzējusi kopš 1920. gadiem,

consuming half of the electricity of Dallas.

kā arī patērē pusi no elektrības, ko patērē Dalasa.

But of course, we can do better.

Mēs, protams, varam arī labāk.

Canadian cities, they consume half the gasoline of American cities.

Kanādas pilsētas patērē pusi no benzīna, ko patērē Amerikas pilsētas.

European cities consume half as much again.

Eiropas pilsētas arī patērē vien pusi.

So obviously, we can do better,

Tā kā mēs acīmredzami varam labāk,

and we want to do better, and we're all trying to be green.

un mēs gribam darīt labāk, mēs visi mēģinām būt zaļāki.

My final argument in this topic is that

Mans pēdējais arguments šajā sakarā ir tāds,

I think we're trying to be green the wrong way,

ka, manuprāt, mēs mēģinām būt zaļāki nepareizā veidā.

and I'm one of many people who believes that

Esmu viens no daudzajiem, kas uzskata, ka

this focus on gadgets,

šī koncentrēšanās uz ierīcēm,

on accessorizing --

uz piederumiem:

What can I add to my house,

„Ko es varu pievienot savai mājai,

what can I add to what I've already got

ko es varu pievienot tam, kas man jau ir,

to make my lifestyle more sustainable? --

lai padarītu manu dzīvesveidu ilgstpējīgāku?”

has kind of dominated the discussion.

tā kā dominē diskusijā.

So I'm not immune to this.

Es neesmu pret to imūns.

My wife and I built a new house

Mēs ar sievu uzcēlām jaunu māju

on an abandoned lot in Washington, D.C.,

uz pamesta zemes gabala Vašingtonā.

and we did our best to clear the shelves

Mēs darījām visu, kas bija mūsu spēkus, lai

of the sustainability store.

izķertu preces ilgstpējīgā dzīvesstila veikalā.

We've got the solar photovoltaic system,

Mēs uzstādījām saules fotoelektrisko sistēmu,

solar hot water heater, dual-flush toilets,

saules enerģijas ūdens sildītāju, dubultās ūdens nolaišanas tualetes,

bamboo floors.

bambusa grīdas.

A log burning in my German high-tech stove

Malkas apkuri manā vācu augstās tehnoloģijas krāsnī,

apparently, supposedly, contributes less carbon

kas it kā izdalot atmosfērā mazāk oglekļa,

to the atmosphere than were it left alone

nekā, ja to atstātu

to decompose in the forest.

sadalīties mežā.

Yet all of these innovations --

Taču visas šīs inovācijas...

That's what they said in the brochure.

Tā bija rakstīts brošūrā.

(Laughter)

(Smiekli)

All of these innovations together

Visas šīs inovācijas kopā ņemot

contribute a fraction of what we contribute

veido vien daļu no tā, ko mēs sniedzam

by living in a walkable neighborhood

dzīvojot caurejamā apkaimē

three blocks from a metro in the heart of a city.

trīs kvartālus no metro pilsētas centrā.

We've changed all our light bulbs to energy-savers,

Mēs nomainījām visas mūsu spuldzes uz enerģiju taupošajām

and you should do the same thing,

un jums vajadzētu darīt to pašu,

but changing all your light bulbs to energy-savers

bet visu savu lampu spuldžu nomainīšana uz enerģiju ietaupošajām

saves as much energy in a year

gadā ietaupa tikpat enerģijas,

as moving to a walkable city does in a week.

cik nedēļās dzīvošana caurejamākā pilsētā.

And we don't want to have this argument.

Mēs negribam šo diskusiju.

Politicians and marketers are afraid

Politiķi un reklamētāji baidās

of marketing green as a "lifestyle choice."

reklamēt zaļo domāšanu kā „dzīvesveida izvēli”.

You don't want to tell Americans, God forbid,

Jūs, pasarg Dievs, negribat amerikāņiem teikt,

that they have to change their lifestyle.

ka viņiem ir jāmaina savs dzīvesveids.

But what if lifestyle was really about quality of life

Bet ja nu šis dzīvesveids patiesībā būtu saistīts ar dzīves kvalitāti

and about perhaps something that we would all enjoy more,

un varbūt pat kaut ko, ko mēs visi izbaudītu vēl vairāk,

something that would be better than what we have right now?

kaut ko, kas mums būtu daudz labāks kā tas, kas mums ir šobrīd?

Well, the gold standard of quality of life rankings,

Zelta standarts dzīves kvalitātes noteikšanai

it's called the Mercer Survey.

ir tā sauktā Merkera aptauja.

You may have heard of it.

Varbūt esat par to dzirdējuši.

They rank hundreds of nations worldwide

Viņi novērtē simtiem valstu visā pasaulē

according to 10 criteria that they believe add up

saistībā ar 10 kritērijiem, kas, viņuprāt, kopā

to quality of life: health, economics, education,

veido dzīves kvalitāti: veselība, ekonomika, izglītība,

housing, you name it.

nekustamais īpašums un tā tālāk.

There's six more. Short talk.

Vēl seši citi. Īsa runa.

(Laughter)

(Smiekli)

And it's very interesting to see that

Ļoti interesanti redzēt, ka

the highest-ranking American city, Honolulu,

visaugstāk novērtētā Amerikas pilsēta, Honolulu,

number 28, is followed by kind of the usual suspects

numur 28, tai seko paredzamās pilsētas

of Seattle and Boston and all walkable cities.

kā Sietla un Bostona un visas caurejamās pilsētas.

The driving cities in the Sun Belt,

Mašīnu pilsētas Amerikas Dienvidrietumu apgabalā,

the Dallases and the Phoenixes and, sorry, Atlanta,

Dallasa un Fēniksa un, piedod, Atlanta,

these cities are not appearing on the list.

šīs pilsētas sarakstā vispār neparādās.

But who's doing even better?

Bet kam sokas vēl labāk?

The Canadian cities like Vancouver,

Kanādas pilsētām kā Vankūvera,

where again, they're burning half the fuel.

kur, kā jau teicu, viņi sadedzina vien pusi degvielas.

And then it's usually won by cities where they speak German,

Tad tās lielākoties pārspēj tādas pilsētas, kurās runā vāciski,

like Dusseldorf or Vienna,

kā Diseldorfa vai Vīne,

where they're burning, again, half as much fuel.

kur, kā jau teicu, arī viņi sadedzina pusi degvielas.

And you see this alignment, this strange alignment.

Jūs redzat tādu kā dīvainu sakārtojumu.

Is being more sustainble

Vai ilgtspējīgums

what gives you a higher quality of life?

ir tas, kas jums sniedz augstāku dzīves kvalitāti?

I would argue the same thing

Es apgalvotu, ka tas pats,

that makes you more sustainble

kas rada vēlmi dzīvot ilgstpējīgi

is what gives you a higher quality of life,

ir tas, kas paaugstina jūsu dzīves kvalitāti,

and that's living in a walkable neighborhood.

un tā ir dzīvošana caurejamākā apkaimē.

So sustainability, which includes our wealth

Tāpēc ilgtspējīgums, kas iekļauj gan mūsu labklājību,

and our health

gan mūsu veselību,

may not be a direct function of our sustainability.

var būt arī netieša veida ilgtspējīgāka dzīvesveida piekopšana.

But particularly here in America,

Bet tieši šeit Amerikā

we are polluting so much

mēs piesārņojam tik daudz,

because we're throwing away our time

jo izniekojam savu laiku, naudu

and our money and our lives on the highway,

un dzīvības uz šosejām,

then these two problems would seem to share

tad izskatās, ka abām šīm problēmām ir kopējs

the same solution, which is to make our cities

risinājums, kas ir padarīt mūsu pilsētas

more walkable.

caurejamākas.

Doing so isn't easy, but it can be done,

Tas nav viegli, bet to var paveikt un

it has been done,

tas ir paveikts,

and it's being done now in more than a few cities,

un to šobrīd dara vairāk nekā dažās pilsētās

around the globe and in our country.

visā pasaulē un mūsu valstī.

I take some solace from Winston Churchill,

Es gūšu mierinājumu no Vinstona Čērčila,

who put it this way:

kas ir teicis šādi:

"The Americans can be counted on

„Uz amerikāņiem var paļauties, ka viņi

to do the right thing

darīs to, kas ir pareizi

once they have exhausted the alternatives." (Laughter)

tad, kad viņi ir izsmēluši visas alternatīvas.” (Smiekli)

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)