Billy Graham: Technology, faith and human shortcomings

Translator: Lauma Lapa Reviewer: Ita Pelite

As a clergyman,

Jūs varat iedomāties,

you can imagine how

cik ļoti es kā mācītājs

out of place I feel.

šeit neiederos.

I feel like a fish out of water,

Es jūtos kā no ūdens izvilkta zivs

or maybe an owl out of the air.

vai varbūt kā zemē nokritusi pūce.

(Laughter)

(Smiekli)

I was preaching in San Jose some time ago,

Pirms kāda laika es runāju Sanhosē,

and my friend Mark Kvamme,

un mans draugs Marks Kvamme,

who helped introduce me

kurš mani iepazīstināja

to this conference,

ar šo konferenci,

brought several CEOs

uzaicināja vairākus vadošus darbiniekus

and leaders

un Silikona ielejas

of some of the companies here in the Silicon Valley

kompāniju vadītājus

to have breakfast with me, or I with them.

uz brokastīm kopā ar mani – vai mani ar viņiem.

And I was so stimulated.

Tas mani uzmundrināja.

And had such -- it was an

Es arī daudz ko uzzināju

eye-opening experience

un mācījos,

to hear them talk about

klausoties, kā viņi runā

the world that is yet to come

par pasauli, kas tikai nāks

through technology

ar tehnoloģijas

and science.

un zinātnes palīdzību.

I know that we're near the end of this conference,

Zinu, ka mēs tuvojamies šīs konferences noslēgumam,

and some of you may be wondering

un jūs varbūt domājat,

why they have a speaker

kāpēc uzaicināts cilvēks,

from the field of religion.

kurš runā par reliģiju.

Richard can answer that,

Par to atbildīgs ir Ričards,

because he made that decision.

jo viņš to izdomāja.

But some years ago I was on an elevator in Philadelphia,

Bet pirms pāris gadiem es braucu liftā Filadelfijā

coming down.

uz pirmo stāvu.

I was to address a conference

Man bija jārunā konferencē

at a hotel.

viesnīcā.

And on that elevator a man said,

Un lifta kabīnē viens cilvēks sacīja:

"I hear Billy Graham is staying in this hotel."

„Dzirdēju, ka viesnīcā apmeties Billijs Greiems.”

And another man looked in my direction and said,

Un otrs paskatījās uz manu pusi un teica:

"Yes, there he is. He's on this elevator with us."

„Jā, re, kur viņš ir. Mums blakus.”

And this man looked me up and down

Tas cilvēks mani noskatīja no galvas līdz kājām

for about 10 seconds,

kādas 10 sekundes

and he said, "My, what an anticlimax!"

un tad teica: „Kāda vilšanās!”

(Laughter)

(Smiekli)

I hope

Ceru,

that you won't feel that these few moments with me

jūs nedomāsiet, ka dažas minūtes manā sabiedrībā

is not a -- is an anticlimax,

ir – nē, nav, vilšanās –

after all these tremendous

pēc visām izcilajām

talks that you've heard,

lekcijām, ko esat dzirdējuši,

and addresses, which I intend to listen to every one of them.

un runām, un es grasos noklausīties tās visas.

But I was

Es sēdēju

on an airplane in the east some years ago,

lidmašīnā pirms dažiem gadiem,

and the man sitting across the aisle from me

un man blakus pāri ejai sēdēja

was the mayor of Charlotte, North Carolina.

Šarlotes (Ziemeļkarolīnā) mērs.

His name was John Belk. Some of you will probably know him.

Viņu sauc Džons Belks. Varbūt jūs viņu pazīstat.

And there was a drunk man on there,

Tur bija viens piedzērušais,

and he got up out of his seat two or three times,

un viņš vairākas reizes cēlās kājās

and he was making everybody upset

un visus kaitināja

by what he was trying to do.

ar savām aktivitātēm,

And he was slapping the stewardess

pļaukāja stjuarti

and pinching her as she went by,

un knieba viņai, kad viņa gāja garām,

and everybody was upset with him.

un visi uz viņu skaitās.

And finally, John Belk said,

Beigās Džons Belks sacīja:

"Do you know who's sitting here?"

„Vai jūs zināt, kas tur sēž?”

And the man said, "No, who?"

un viņš sacīja: „Nē, kas?”

He said, "It's Billy Graham,

Viņš teica: „Billijs Greiems,

the preacher."

evaņģēlists.”

He said, "You don't say!"

Viņš teica: „Nevar būt!”

And he turned to me, and he said, "Put her there!"

un viņš pagriezās pret mani un teica: „Dod roku!”

He said, "Your sermons have certainly helped me."

Viņš sacīja: „Jūsu sprediķi man daudz palīdzējuši.”

(Laughter)

(Smiekli)

And I suppose that that's true

Un es domāju, ka tā domā

with thousands of people.

tūkstošiem cilvēku.

(Laughter)

(Smiekli)

I know that as you have been peering into the future,

Es zinu, ka jūs esat mēģinājuši ieskatīties nākotnē,

and as we've heard some of it here tonight,

un pēc tā, ko šovakar dzirdēju,

I would like to live in that age

es arī gribētu dzīvot tajā laikmetā

and see what is going to be.

un redzēt, kā tur būs.

But I won't,

Bet tā nebūs,

because I'm 80 years old. This is my eightieth year,

jo man ir 80 gadu, es esmu 80 gadus vecs

and I know that my time is brief.

un zinu, ka man nav daudz laika.

I have phlebitis at the moment, in both legs,

Man abām kājām ir iekaisušas vēnas,

and that's the reason that I had to have a little help in getting up here,

tāpēc kādam bija jāpalīdz man uzkāpt uz skatuves,

because I have Parkinson's disease

un piedevām man ir arī

in addition to that,

Parkinsona slimība

and some other problems that I won't talk about.

un citas problēmas, par kurām es te nerunāšu.

(Laughter)

(Smiekli)

But this is not the first time

Šī nav pirmā reize,

that we've had a technological revolution.

kad notiek tehnoloģiju revolūcija.

We've had others.

Ir bijušas citas.

And there's one that I want to talk about.

Vienu es vēlos īpaši pieminēt.

In one generation,

Vienas paaudzes laikā

the nation of the people of Israel

Israēla tauta

had a tremendous and dramatic change

piedzīvoja milzīgas un radikālas pārmaiņas,

that made them a great power in the Near East.

kas viņus pārvērta par lielu spēku Tuvajos Austrumos.

A man by the name of David

Cilvēks, vārdā Dāvids,

came to the throne,

nāca pie varas,

and King David became one of the great leaders

un ķēniņš Dāvids kļuva par izcilu vadoni

of his generation.

savai paaudzei.

He was a man of tremendous leadership.

Viņš bija spēcīgs vadītājs.

He had the favor of God with him.

Viņam līdzi gāja Dieva labvēlība.

He was a brilliant poet,

Viņš bija izcils dzejnieks,

philosopher, writer, soldier --

filozofs, rakstnieks un karavīrs.

with strategies in battle and conflict

Viņa kaujas stratēģija un taktika

that people study even today.

joprojām tiek pētītas.

But about two centuries before David,

Apmēram divus gadsimtus pirms Dāvida

the Hittites

hitu tauta

had discovered the secret

atklāja dzelzs kausēšanas

of smelting and processing of iron,

un apstrādes noslēpumu,

and, slowly, that skill spread.

un zināšanas lēnām izplatījās tālāk.

But they wouldn't allow the Israelis

Bet viņi izraēliešiem neļāva

to look into it, or to have any.

ne mācīties apstrādāt, ne iepirkt dzelzi.

But David changed all of that,

Dāvids to visu izmainīja,

and he introduced the Iron Age

viņš aizsāka Dzelzs laikmetu

to Israel.

Israēla valstī.

And the Bible says that David laid up great stores of iron,

Bībelē ir stāstīts, ka Dāvids izveidoja lielus dzelzs uzkrājumus,

and which archaeologists have found,

un arheologi ir atraduši

that in present-day Palestine,

mūsdienu Palestīnā

there are evidences of that generation.

tās paaudzes liecības.

Now, instead of crude tools

Tagad neveiklu rīku vietā,

made of sticks and stones,

kas bija taisīti no koka un akmens,

Israel now had iron plows,

Izraēlā parādījās dzelzs arkli

and sickles, and hoes

sirpji un kapļi,

and military weapons.

un kaujas ieroči.

And in the course of one generation,

Vienas paaudzes laikā

Israel was completely changed.

Israēla pilnīgi izmainījās.

The introduction of iron, in some ways,

Dzelzs ieviešanai zināmā mērā

had an impact

bija līdzīga nozīme

a little bit like the microchip

kā mikroshēmas ietekmei

has had on our generation.

uz mūsu paaudzi.

And

Un

David found

Dāvids konstatēja,

that there were many problems that technology could not solve.

ka, lai gan tehnikas attīstība atrisina daudzas problēmas,

There were many problems still left.

daudzas problēmas paliek.

And they're still with us, and you haven't solved them,

Tās pastāv arī mūsdienās, mēs tās neesam atrisinājuši,

and I haven't heard anybody here speak to that.

un es neesmu dzirdējis, ka kāds šeit par tām runātu.

How do we solve these three problems

Kā mēs varam atrisināt tās trīs problēmas,

that I'd like to mention?

kuras es vēlos minēt?

The first one that David saw

Pirmā problēma, ko Dāvids redzēja,

was human evil.

bija cilvēka ļaunums.

Where does it come from?

Kur tas rodas?

How do we solve it?

Kā mēs ar to tiekam galā?

Over again and again

Vairākās vietās

in the Psalms,

psalmos,

which Gladstone said was the greatest book in the world,

kurus valstsvīrs Gledstons nodēvēja par izcilāko grāmatu pasaulē,

David describes the evils of the human race.

Dāvids apraksta cilvēka ļauno dabu.

And yet he says,

Un tomēr viņš saka:

"He restores my soul."

„Viņš atjauno manu dvēseli.”

Have you ever thought about what a contradiction we are?

Vai jūs kādreiz esat domājuši par to, cik pretrunīgi mēs esam?

On one hand, we can probe the deepest secrets of the universe

No vienas puses, mēs izzinām Visuma noslēpumus

and dramatically push back the frontiers of technology,

un dramatiski paplašinām tehnoloģiju robežas,

as this conference vividly demonstrates.

kā to lieliski parāda šī konference.

We've seen under the sea,

Mēs ieskatāmies jūras dzelmē,

three miles down,

piecu kilometru dziļumā,

or galaxies hundreds of billions of years

un aplūkojam galaktikas miljoniem gadu

out in the future.

tālā nākotnē.

But on the other hand,

Bet, no otras puses,

something is wrong.

kaut kas nav kārtībā.

Our battleships,

Mūsu karakuģi,

our soldiers,

mūsu karavīri,

are on a frontier now,

stāv pie robežām

almost ready to go to war

kaujas gatavībā

with Iraq.

karam ar Irāku.

Now, what causes this?

Kāds ir visa tā cēlonis?

Why do we have these wars in every generation,

Kāpēc mums katrā paaudzē ir kāds karš,

and in every part of the world?

praktiski visās pasaules daļās?

And revolutions?

Kur rodas revolūcijas?

We can't get along with other people,

Mēs nesatiekam ar citiem cilvēkiem,

even in our own families.

pat ar savām ģimenēm.

We find ourselves in the paralyzing grip

Mēs konstatējam, ka esam nāvējošu ieradumu gūstā

of self-destructive habits we can't break.

un nespējam no tiem atbrīvoties.

Racism and injustice and violence sweep our world,

Pasaulē plosās rasisms, netaisnība un vardarbība,

bringing a tragic harvest of heartache and death.

nesdamas sāpju un nāves traģisko ražu.

Even the most sophisticated among us

Pat visgudrākie no mums

seem powerless to break this cycle.

nespēj pretoties pasaules ļaunumam.

I would like to see Oracle

Es gribētu redzēt, kā Oracle

take up that,

tiktu ar to galā

or

vai kā to atrisinātu

some other

kādi citi

technological geniuses work on this.

tehnoloģiju ģēniji.

How do we change man,

Kā mēs varam izmainīt cilvēku,

so that he doesn't lie and cheat,

lai tas nemelo un nekrāpj,

and our newspapers are not filled with stories

lai avīzes nav pilnas ar rakstiem

of fraud in business or labor

par krāpšanos darījumos, darbavietās

or athletics or wherever?

sportā vai kur citur?

The Bible says the problem is within us,

Bībelē rakstīts, ka problēma ir mūsos pašos,

within our hearts and our souls.

mūsu sirdīs un dvēselēs.

Our problem is that we are separated

Mūsu problēma ir tā, ka esam atšķirti

from our Creator,

no sava Radītāja,

which we call God,

kuru mēs saucam par Dievu,

and we need to have our souls restored,

un mums nepieciešama dvēseles atjaunošana,

something only God can do.

ko var paveikt tikai Dievs.

Jesus said, "For out of the heart

Jēzus teica: „No sirds iziet

come evil thoughts:

ļaunas domas,

murders, sexual immorality,

slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība,

theft, false testimonies,

zādzība, nepatiesa liecība,

slander."

zaimi.”

The British philosopher Bertrand Russell

Britu filozofs Bertrans Rasels

was not a religious man,

nebija reliģiozs,

but he said, "It's in our hearts that the evil lies,

bet viņš teica: „Ļaunums slēpjas mūsu sirdī,

and it's from our hearts

un tieši no sirds

that it must be plucked out."

tas būtu jāizrauj.”

Albert Einstein --

Alberts Einšteins...

I was just talking to someone, when I was speaking at Princeton,

Es runājos ar kādu – biju uzaicināts uz Prinstonas akadēmiju,

and I met

un satiku

Mr. Einstein.

Einšteina kungu.

He didn't have a doctor's degree, because he said

Viņam nebija doktora grāda, jo viņš apgalvoja,

nobody was qualified to give him one.

ka neviens nav tiesīgs viņam tādu piešķirt.

(Laughter)

(Smiekli)

But he made this statement.

Bet viņš sacīja, lūk, ko:

He said, "It's easier to denature plutonium

„Vieglāk ir stabilizēt plutoniju

than to denature the evil spirit of man."

nekā iznīcināt ļaunumu cilvēkā.”

And many of you, I'm sure,

Un daudzi no jums noteikti

have thought about that

esat par to domājuši

and puzzled over it.

un lauzījuši galvu.

You've seen people

Jūs esat redzējuši, kā cilvēki

take beneficial technological advances,

ņem labus tehnoloģijas attīstības produktus,

such as the Internet we've heard about tonight,

piemēram, internetu, par ko šovakar dzirdējām,

and twist them into something corrupting.

un tos vienkārši samaitā.

You've seen brilliant people devise computer viruses

Jūs redzat, kā izcili prāti izdomā datorvīrusus,

that bring down whole systems.

kas iznīcina veselas sistēmas.

The Oklahoma City bombing was simple technology,

Sprādzieni Oklahomas pilsētā bija briesmīgi izmantota

horribly used.

vienkārša tehnika.

The problem is not technology.

Problēma nav tehnoloģijās.

The problem is the person or persons using it.

Problēma ir cilvēkos, kas tās izmanto.

King David said

Ķēniņš Dāvids sacīja,

that he knew the depths of his own soul.

ka pazīst savus dvēseles dziļumus.

He couldn't free himself from personal problems

Viņš nevarēja atbrīvoties no personīgām problēmām

and personal evils

un personīgā ļaunuma,

that included murder and adultery.

kas ietvēra arī slepkavību un laulības pārkāpšanu.

Yet King David sought God's forgiveness,

Tomēr ķēniņš Dāvids meklēja piedošanu pie Dieva

and said, "You can restore my soul."

un teica: „Tu atjauno manu dvēseli.”

You see, the Bible teaches

Redziet, Bībele māca,

that we're more than a body and a mind.

ka mēs esam vairāk nekā ķermenis un prāts.

We are a soul.

Mēs esam dvēsele.

And there's something inside of us

Un mūsos katrā ir kaut kas

that is beyond our understanding.

ārpus mūsu saprašanas.

That's the part of us that yearns

Tā ir daļa, kas ilgojas

for God, or something more

pēc Dieva vai pēc kā vairāk

than we find in technology.

nekā mēs atrodam tehnoloģijās.

Your soul is that part of you that

Dvēsele ir tā jūsu daļa, kas

yearns for meaning in life,

alkst dzīves jēgas

and which seeks for something beyond this life.

un kas meklē kaut ko ārpus šīs dzīves.

It's the part of you that yearns, really, for God.

Tā ir jūsu daļa, kas patiesībā ilgojas pēc Dieva.

I find [that] young people all over the world

Es redzu, ka jaunieši visā pasaulē

are searching for something.

kaut ko meklē.

They don't know what it is. I speak at many universities,

Viņi nezina, kas tas ir. Es uzstājos daudzās universitātēs,

and I have many questions and answer periods, and

un jautājumu un atbilžu sesijās – vienalga,

whether it's Cambridge, or Harvard,

Kembridžā, Hārvardā

or Oxford --

vai Oksfordā –

I've spoken at all of those universities.

esmu runājis visās minētajās universitātēs...

I'm going to Harvard in about three or four --

Es došos uz Hārvardu pēc kādiem trīs četriem,

no, it's about two months from now --

nē, diviem mēnešiem

to give a lecture.

lasīt lekciju.

And I'll be asked the same questions that I was asked

Un man uzdos tos pašus jautājumus, ko uzdeva

the last few times I've been there.

iepriekšējās reizēs.

And it'll be on

Un jautājumu tēmas būs

these questions:

apmēram šādas:

where did I come from? Why am I here? Where am I going?

„No kurienes es esmu radies? Kāpēc es šeit esmu? Kurp dodos?

What's life all about? Why am I here?

Kāda ir dzīves jēga? Kāpēc es te esmu?”

Even if you have no religious belief,

Pat ja tu nepiesaisties nevienai reliģijai,

there are times when you wonder that there's something else.

ir reizes, kad tu domā, ka pastāv kas cits.

Thomas Edison also said,

Tomass Edisons teica:

"When you see everything that happens in the world of science,

„Kad tu redzi visu, kas notiek zinātnes pasaulē

and in the working of the universe,

un Visuma kustībā,

you cannot deny that there's a captain on the bridge."

nav iespējams noliegt, ka uz tiltiņa jābūt kapteinim.”

I remember once,

Es atceros, kā

I sat beside Mrs. Gorbachev

sēdēju blakus Gorbačova kundzei

at a White House dinner.

Baltā nama vakariņās.

I went to Ambassador Dobrynin, whom I knew very well.

Es devos pie vēstnieka Dobriņina, kuru labi pazinu,

And I'd been to Russia several times under the Communists,

(komunistu laikā biju vairākas reizes apmeklējis Krieviju,

and they'd given me marvelous freedom that I didn't expect.

un viņi man ļāva negaidīti daudz brīnišķas brīvības.)

And I knew Mr. Dobrynin very well,

Es labi pazinu Dobriņina kungu

and I said,

un teicu viņam:

"I'm going to sit beside Mrs. Gorbachev tonight.

„Man šovakar jāsēž blakus Gorbačova kundzei.

What shall I talk to her about?"

Par ko es ar viņu varu sarunāties?”

And he surprised me with the answer.

Un viņa atbilde mani pārsteidza.

He said, "Talk to her about religion and philosophy.

Viņš teica: „Runā par reliģiju un filozofiju,

That's what she's really interested in."

jo viņai tas ļoti interesē.”

I was a little bit surprised, but that evening

Es biju pārsteigts, bet vakarā

that's what we talked about,

mēs par to arī runājām,

and it was a stimulating conversation.

un saruna bija ļoti dzīva.

And afterward, she said,

Un beigās viņa teica:

"You know, I'm an atheist,

„Jūs zināt, ka esmu ateiste,

but I know that there's something up there

bet es zinu, ka tur augšā, pāri mums,

higher than we are."

pastāv kaut kas lielāks.”

The second problem

Otrā problēma,

that King David realized he could not solve

ko ķēniņš Dāvids apzinājās kā neatrisināmu,

was the problem of human suffering.

bija cilvēka ciešanu problēma.

Writing the oldest book in the world was Job,

Viņa pasaulē vecākā grāmata bija Ījaba grāmata,

and he said,

kurā rakstīts:

"Man is born unto trouble as the sparks fly upward."

„Cilvēks pats rada ciešanas, un kā dzirkstis tās uzlido jo augstu.”

Yes, to be sure, science has done much to push back

Jā, zinātne neapšaubāmi ir daudz darījusi, lai novērstu

certain types of human suffering.

dažādas cilvēku ciešanas.

But I'm --

Bet es...

in a few months, I'll be 80 years of age.

Pēc pāris mēnešiem man būs 80.

I admit that I'm very grateful

Es tiešām esmu ļoti pateicīgs

for all the medical advances

par visiem medicīnas sasniegumiem,

that have kept me in relatively good health

kas mani uzturējuši pie relatīvi labas veselības

all these years.

visu gadu garumā.

My doctors at the Mayo Clinic urged me

Ārsti Majo klīnikā man ieteica

not to take this trip out here to this -- to be here.

nebraukt tik tālu, nebraukt uz šejieni.

I haven't given a talk in nearly four months.

Es nebiju uzstājies jau četrus mēnešus.

And when you speak as much as I do,

Un, kad cilvēks runā tik daudz kā es –

three or four times a day,

trīs četras reizes dienā,

you get rusty.

tā var ierūsēt.

That's the reason I'm using this podium

Tāpēc es izmantoju pulti

and using these notes.

un šīs piezīmes.

Every time you ever hear me on the television or somewhere,

Kad jūs mani dzirdat televīzijā vai kur citur,

I'm ad-libbing.

es runāju no galvas.

I'm not reading. I never read an address.

Es nelasu. Es nekad nelasu uzrunas.

I never read a speech or a talk or a lecture.

Es nekad nelasu runu vai lekciju.

I talk ad lib.

Es runāju no galvas.

But tonight, I've

Bet šovakar man te ir

got some notes here so that if

piezīmes, lai, ja nu

I begin to forget,

es sāktu aizmirst,

which I do sometimes,

ko es reizēm daru,

I've got something I can turn to.

man būtu, pie kā atgriezties.

But even here among us,

Bet arī šeit starp mums,

most --

vis...

in the most advanced society in the world,

visprogresīvākajā pasaules sabiedrībā,

we have poverty.

pastāv nabadzība.

We have families that self-destruct,

Mums ir ģimenes, kas sevi iznīcina,

friends that betray us.

draugi, kas mūs nodod.

Unbearable psychological pressures bear down on us.

Mūs nomāc neizturama psiholoģiska spriedze.

I've never met a person in the world

Es neesmu saticis pasaulē tādu cilvēku,

that didn't have a problem

kuram nebūtu problēmu

or a worry.

vai raižu.

Why do we suffer? It's an age-old question

Kāpēc mēs ciešam? Jautājums ir mūžīgs,

that we haven't answered.

un uz to nav atrasta atbilde.

Yet David again and again said

un uz to nav atrasta atbilde.

that he would turn to God.

ka viņš vērsīsies pie Dieva.

He said, "The Lord is my shepherd."

Viņš saka: „Tas Kungs ir mans gans.”

The final problem that David knew he could not solve

Pēdējā problēma, ko Dāvids apzinājās kā nerisināmu,

was death.

bija nāve.

Many commentators have said that death

Daudzi ir teikuši, ka nāve

is the forbidden subject of our generation.

ir mūsu paaudzes aizliegtais temats.

Most people live as if

Vairums cilvēku dzīvo tā,

they're never going to die.

it kā viņiem nekad nebūtu jāmirst.

Technology projects the myth

Tehnoloģijas pastiprina mītu

of control over our mortality.

par to, ka miršanu iespējams kontrolēt.

We see people on our screens.

Mēs uz ekrāniem redzam cilvēkus.

Marilyn Monroe is just as beautiful on the screen

Merilina Monro uz ekrāna ir tikpat skaista

as she was in person,

kā dzīvē,

and our -- many young people think she's still alive.

un daudzi jaunieši domā, ka viņa joprojām ir dzīva.

They don't know that she's dead.

Viņi nezina, ka viņa ir mirusi

Or Clark Gable, or whoever it is.

(vai Klārks Geibls, vai kāds cits).

The old stars, they come to life.

Vecās zvaigznes. Viņi atdzīvojas.

And they're --

Un viņi ir...

they're just as great on that screen as they were in person.

uz ekrāna viņi ir tikpat izcili kā toreiz, kad bija dzīvi.

But death is inevitable.

Bet nāve ir nenovēršama.

I spoke some time ago to

Es uzrunāju ASV Kongresu

a joint session of Congress, last year.

pagājušajā gadā.

And we were meeting in that room,

Un mēs tikāmies tajā telpā,

the statue room.

Statuju zālē,

About 300 of them were there.

tur bija ap 300 cilvēku.

And I said, "There's one thing that we have in common in this room,

Un es teicu: „Viena lieta mums visiem ir kopīga,

all of us together, whether Republican or Democrat,

visiem – gan republikāņiem, gan demokrātiem,

or whoever."

gan pārējiem.”

I said, "We're all going to die.

Es teicu: „Mēs visi mirsim.”

And we have that in common with all these great men of the past

Un tas mums ir kopīgs ar visiem tiem izcilajiem pagātnes cilvēkiem,

that are staring down at us."

kas uz mums noskatās.

And it's often difficult for young people

Un jauniem cilvēkiem bieži ir grūti

to understand that.

to saprast.

It's difficult for them to understand that they're going to die.

Viņiem ir grūti saprast, ka viņi mirs.

As the ancient writer of Ecclesiastes wrote,

Kā rakstīja senais Zālamans Mācītājs,

he said, there's every activity under heaven.

zem saules notiek visādi darbi.

There's a time to be born,

Laiks dzīvot,

and there's a time to die.

un laiks mirt.

I've stood at the deathbed

Esmu bijis pie vairāku

of several famous people,

slavenību nāves gultas;

whom you would know.

jūs viņus droši vien pazīstat.

I've talked to them.

Esmu runājis ar viņiem.

I've seen them in those agonizing moments

Esmu redzējis tos mokošos brīžus,

when they were scared to death.

kad viņi baidījās līdz nāvei.

And yet, a few years earlier,

Un tomēr – vēl pirms dažiem gadiem

death never crossed their mind.

nāve viņiem nenāca pat prātā.

I talked to a woman this past week

Pagājušajā nedēļā es runāju ar kādu sievieti,

whose father

kuras tēvs

was a famous doctor.

bija ievērojams ārsts.

She said he never thought of God, never talked about God,

Viņa teica, ka viņš neesot ne domājis par Dievu, ne runājis par Viņu,

didn't believe in God. He was an atheist.

viņš neticēja Dievam. Viņš bija ateists.

But she said,

Bet tad viņa teica:

as he came to die,

kad viņš jau bija tuvu nāvei,

he sat up on the side of the bed one day,

vienu dienu viņš piecēlies gultā sēdus

and he asked the nurse if he could see the chaplain.

un lūdzis māsiņai, lai ataicina kapelānu.

And he said, for the first time in his life

Un viņš teicis, ka pirmo reizi mūžā

he'd thought about the inevitable,

ir domājis par nenovēršamo

and about God.

un par Dievu.

Was there a God?

Vai Dievs vispār pastāv?

A few years ago, a university student asked me,

Pirms pāris gadiem kāds students man pajautāja:

"What is the greatest surprise in your life?"

„Kāds ir lielākais pārsteigums visā dzīvē?”

And I said, "The greatest surprise in my life

Un es teicu, ka lielākais manas dzīves pārsteigums

is the brevity of life.

ir dzīves īsums.

It passes so fast."

Tā paiet tik ātri.

But it does not need to have to be that way.

Bet tam tā nav jābūt.

Wernher von Braun,

Verners fon Brauns

in the aftermath of World War II concluded, quote:

īsi pēc II Pasaules kara secināja (citēju):

"science and religion are not antagonists.

„Zinātne un reliģija nav pretmeti.

On the contrary, they're sisters."

Gluži pretēji – tās ir māsas.”

He put it on a personal basis.

Viņš to izskaidroja ar personīgu piemēru.

I knew Dr. von Braun very well.

Es labi pazinu Dr. fon Braunu.

And he said, "Speaking for myself,

Un viņš sacīja: „Manuprāt,

I can only say that the grandeur of the cosmos

visa Visuma godība

serves only to confirm

kalpo tikai tam, lai apliecinātu,

a belief in the certainty of a creator."

ticību radītāja pastāvēšanai.”

He also said,

Vēl viņš teica:

"In our search to know God,

„Savos Dieva meklējumos

I've come to believe that the life of Jesus Christ

esmu nonācis pie secinājuma, ka Jēzus Kristus dzīvei

should be the focus of our efforts and inspiration.

būtu jāatrodas mūsu pūļu un iedvesmas centrā.

The reality of this life and His resurrection

Viņa dzīves un augšāmcelšanās realitāte

is the hope of mankind."

ir cilvēces cerība.”

I've done a lot of speaking in Germany

Esmu daudz runājis Vācijā

and in France, and in different parts of the world --

un Francijā, un citās pasaules malās;

105 countries it's been my privilege to speak in.

man ir bijis tas gods runāt 105 valstīs.

And I was invited one day to visit

Un vienu dienu mani uzaicināja apciemot

Chancellor Adenauer,

kancleru Adenaueru,

who was looked upon as sort of the founder of modern Germany,

kuru uzskata par modernās Vācijas pamatlicēju

since the war.

pēc kara.

And he once -- and he said to me,

Un tad viņš... tad viņš man teica:

he said, "Young man." He said,

„Jaunais cilvēk,” viņš teica,

"Do you believe in the resurrection of Jesus Christ?"

„vai jūs ticat, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies?”

And I said, "Sir, I do."

Un es atbildēju: „Jā, ser, es ticu.”

He said, "So do I."

Viņš teica: „Es arī.”

He said, "When I leave office,

Viņš teica: „Kad es vairs nebūšu kanclers,

I'm going to spend my time writing a book

veltīšu atlikušo laiku tam, lai sarakstītu grāmatu

on why Jesus Christ rose again,

par to, kāpēc Jēzus Kristus augšāmcēlās

and why it's so important to believe that."

un kāpēc ir tik svarīgi tam ticēt.”

In one of his plays,

Vienā savā lugā

Alexander Solzhenitsyn

Aleksandrs Solžeņicins

depicts a man dying,

attēlo mirstošu cilvēku,

who says to those gathered around his bed,

kurš palicējiem saka:

"The moment when it's terrible to feel regret

„Visbriesmīgāk ir just nožēlu, kad esi

is when one is dying."

uz nāves gultas.”

How should one live in order not to feel regret when one is dying?

Tad kā mums būtu jādzīvo, lai, guļot uz nāves gultas, nejustu nožēlu?

Blaise Pascal

Blēzs Paskāls

asked exactly that question

tādu pašu jautājumu uzdeva

in seventeenth-century France.

17. gs. Francijā.

Pascal has been called the architect

Paskālu uzskata par modernās civilizācijas

of modern civilization.

pamatlicēju.

He was a brilliant scientist

Viņš bija izcils zinātnieks,

at the frontiers of mathematics,

spožs matemātiķis

even as a teenager.

jau pusaudža gados.

He is viewed by many as the founder of the probability theory,

Daudzi viņu uzskata par varbūtību teorijas aizsācēju

and a creator of the first model of a computer.

un pirmā datora modeļa izgudrotāju.

And of course, you are all familiar with

Jūs, protams, visi esat pazīstami ar viņa vārdā nosaukto

the computer language named for him.

programmēšanas valodu.

Pascal explored in depth our human dilemmas

Paskāls pamatīgi izpētīja cilvēku dilemmas:

of evil, suffering and death.

ļaunumu, ciešanas un nāvi.

He was astounded

Viņu šokēja

at the phenomenon we've been considering:

tas pats fenomens, par ko mēs te domājam:

that people can achieve extraordinary heights

ka cilvēki var sasniegt milzīgus augstumus

in science, the arts and human enterprise,

zinātnē, mākslā, drosmīgā rīcībā,

yet they also are full of anger, hypocrisy

tomēr tie ir arī pilni ar dusmām, liekulību,

and have -- and self-hatreds.

un vēl – un ienīst paši sevi.

Pascal saw us as a remarkable mixture

Paskāls mūs redzēja kā interesantu sajaukumu

of genius and self-delusion.

starp ģenialitāti un pašapmānu.

On November 23,

23. novembrī

1654,

1654. gadā

Pascal had a profound religious experience.

Paskāls piedzīvoja dziļu reliģisku pieredzi.

He wrote in his journal these words:

Viņš dienasgrāmatā ierakstīja šādus vārdus:

"I submit myself,

„Es atdodu sevi,

absolutely,

sevi visu,

to Jesus Christ, my redeemer."

Jēzum Kristum, manam Pestītājam.”

A French historian said,

Kāds franču vēsturnieks rakstīja

two centuries later,

divus gadsimtus vēlāk:

"Seldom has so mighty an intellect

„Tik varens intelekts reti

submitted with such humility

ir padevies ar tādu pazemību

to the authority of Jesus Christ."

Jēzus Kristus varai.”

Pascal came to believe not only the love and the grace of God

Paskāls secināja ne vien to, ka tikai Dieva mīlestība un žēlastība

could bring us back into harmony,

var atjaunot mūsos saskaņu,

but he believed

bet arī ticēja,

that his own sins and failures could be forgiven,

ka viņa paša grēki un neveiksmes var tikt piedoti

and that when he died he would go to a place called heaven.

un ka pēc nāves viņš dosies uz vietu, ko sauc par debesīm.

He experienced it in a way that went beyond

Viņš to piedzīvoja tādā veidā, kas pārsniedz

scientific observation and reason.

zinātnisku novērojumu un prāta robežas.

It was he who penned the well-known words,

Viņš pierakstīja plaši pazīstamos vārdus:

"The heart has its reasons,

„Sirdij ir domas,

which reason knows not of."

par kurām prāts nedomā.”

Equally well known is Pascal's Wager.

Tikpat labi pazīstamas ir Paskāla derības.

Essentially, he said this: "if you bet on God,

Būtībā viņš teica tā: „Ja tu liec savu naudu uz to, ka Dievs ir,

and open yourself to his love,

un atveries Viņa mīlestībai,

you lose nothing, even if you're wrong.

tu neko nezaudē, arī ja kļūdies.

But if instead you bet that there is no God,

Bet ja tu liec savu naudu uz to, ka Dieva nav,

then you can lose it all, in this life and the life to come."

tu vari pazaudēt visu gan šai dzīvē, gan nākamajā.”

For Pascal, scientific knowledge

Paskāls domāja, ka zinātnes atziņas

paled beside the knowledge of God.

nobāl līdzās Dieva atziņai.

The knowledge of God was far beyond

Dieva atziņa bija pārāka par visu,

anything that ever crossed his mind.

kas viņam jebkad bija ienācis prātā.

He was ready to face him

Viņš bija gatavsViņu satikt,

when he died at the age of 39.

kad nomira 39 gadu vecumā.

King David lived to be 70,

Ķēniņš Dāvids nodzīvoja līdz 70 gadiem –

a long time in his era.

tas viņa laikiem bija ilgi.

Yet he too had to face death,

Tomēr arī viņam pienāca miršanas brīdis,

and he wrote these words:

un viņam pieder šie vārdi:

"even though I walk through the valley of the shadow of death,

„Kaut arī es staigāju nāves ēnas ielejā,

I will fear no evil,

es ļaunuma nebīstos,

for you are with me."

jo Tu esi ar mani.”

This was David's answer to three dilemmas

Tādas bija Dāvida atbildes uz trim dilemmām:

of evil, suffering and death.

ļaunumu, ciešanām un nāvi.

It can be yours, as well,

Tās var būt arī jūsējās,

as you seek the living God

ja jūs meklējat dzīvo Dievu

and allow him to fill your life

un ļaujat Viņam piepildīt savu dzīvi

and give you hope for the future.

un dot jums cerību nākotnei.

When I was 17 years of age,

Kad man bija 17 gadu

I was born and reared on a farm in North Carolina.

(esmu dzimis un audzis Ziemeļkarolīnas laukos),

I milked cows every morning, and I had to milk the same cows every evening

es katru rītu slaucu govis, un tās pašas govis man bija jāslauc arī vakaros,

when I came home from school.

kad pārnācu no skolas,

And there were 20 of them that I had --

un govju bija veselas 20.

that I was responsible for,

Es par tām biju atbildīgs,

and I worked on the farm

strādāju fermā

and tried to keep up with my studies.

un mēģināju tikt galā ar mācībām.

I didn't make good grades in high school.

Manas atzīmes vidusskolā nebija labas.

I didn't make them in college, until

Arī koledžā tās nebija labas, līdz

something happened in my heart.

kaut kas nenotika manā sirdī.

One day, I was faced face-to-face

Vienu dienu es nonācu vaigu vaigā

with Christ.

ar Kristu.

He said, "I am the way, the truth and the life."

Viņš teica: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.”

Can you imagine that? "I am the truth.

Vai varat iedomāties? „Es esmu patiesība.

I'm the embodiment of all truth."

Es esmu visas patiesības iemiesojums.”

He was a liar.

Viņš bija vai nu melis,

Or he was insane.

vai trakais,

Or he was what he claimed to be.

vai arī tas, ko par sevi apgalvoja.

Which was he?

Kurš no tiem?

I had to make that decision.

Man tas bija jāizlemj.

I couldn't prove it.

Es to nevarēju pierādīt.

I couldn't take it to a laboratory

Es to nevarēju aiznest uz laboratoriju

and experiment with it.

un veikt eksperimentus.

But by faith I said, I believe him,

Bet ticībā es teicu – es Viņam ticu,

and he came into my heart

un Viņš ienāca manā sirdī

and changed my life.

un izmainīja visu dzīvi.

And now I'm ready,

Un tagad esmu gatavs,

when I hear that call,

kad dzirdēšu aicinājumu,

to go into the presence of God.

ieiet Dieva klātbūtnē.

Thank you, and God bless all of you.

Paldies, un lai Dievs jūs visus svētī.

(Applause)

(Aplausi)

Thank you for the privilege. It was great.

Paldies par izdevību. Tas bija lieliski.

Richard Wurman: You did it.

Richard Wurman: Malacis.

Thanks.

Paldies [neskaidrs].

(Applause)

(Aplausi)