Inside the minds of animals - Bryan B Rasmussen

Kas notiek dzīvnieku prātos? — Braiens B. Rasmusens

Translator: Ilze Garda Reviewer: Kristaps Kadiķis

Your dog loves to curl up on the couch, but so do you,

Tavam sunim patīk ieritināties uz dīvāna,

bet tev arī, tāpēc tu padzen viņu nost un iekārtojies pavadīt jauku vakaru.

so you shoo him off and settle in for a cozy evening.

After all, you're the human around here.

Galu galā tu taču šeit esi cilvēks.

You're an intelligent being, not a simple creature of instinct.

Tu esi saprātīga būtne, nevis tikai instinktu vadīta radība.

You can plan and dream, and oh-

Tu spēj plānot un sapņot, un — ak, vai! —

Did your dog just outsmart you and feel happy about it?

vai tavs suns tevi tikko pārspēja gudrībā un jūtas par to gandarīts?

Or was he just following his instincts?

Vai arī viņš tik vien kā sekoja saviem instinktiem?

Is there even a difference?

Vai tur vispār ir kāda starpība?

What is he thinking?

Ko viņš domā?

Well, it depends on what we mean by "thinking"

Nu, tas atkarīgs no tā, ko mēs saprotam ar „domāšanu”,

and the criteria we use to evaluate it.

un kritērijiem, ko izmantojam tās novērtēšanai.

Aristotle and Descartes both use the criteria of instinct and intelligence

Gan Aristotelis, gan Dekarts izmantoja instinkta un saprāta kritērijus,

to divide animals from humans.

lai dzīvniekus nošķirtu no cilvēkiem.

Aristotle believed that humans possess reason,

Aristotelis uzskatīja, ka cilvēkiem piemīt saprāts,

while animals could only follow brute instincts for survival and reproduction.

kamēr dzīvnieki spēj sekot

vien dzīvnieciskiem izdzīvošanas un vairošanās instinktiem.

Almost 2000 years later,

Gandrīz 2000 gadu vēlāk

Descartes suggested a more extreme version of that idea,

Dekarts izvirzīja šīs idejas ekstrēmāku versiju,

arguing that animals following instincts were indistinguishable

apgalvojot, ka dzīvnieku sekošana instinktiem ne ar ko neatšķiras

from robots responding mechanically to stimuli in their environments.

no robotu mehāniskajām reakcijām uz apkārtējās vides stimuliem.

But the consensus against animal intelligence began to unravel

Taču pret dzīvnieku saprātu vērstā vienprātība sāka mazināties

with Darwin's Theory of Evolution.

Darvina evolūcijas teorijas ietekmē.

Darwin hypothesized that intelligence could evolve from simpler instincts.

Darvins izvirzīja hipotēzi,

ka saprāts varētu attīstīties no vienkāršākiem instinktiem.

He had observed earthworms making choices about how to drag oddly shaped leaves

Viņš novēroja, kā sliekas izdara izvēli,

ja alā jāievelk neparastas formas lapas,

into their boroughs,

and was struck that a human might employ similar means to solve a similar problem.

un bija ļoti pārsteigts,

jo cilvēks varētu rīkoties līdzīgi, lai atrisinātu līdzīgu problēmu.

And if, as he thought, humans are descended from simpler creatures,

Ja, kā viņam šķita, cilvēki ir cēlušies no vienkāršākām radībām,

then perhaps our minds lie at the far end of a continuum,

tad varbūt mūsu prāts atrodas spektra tālākajā galā,

differing from theirs in degree, but not in kind.

atšķiroties no dzīvnieku saprāta pēc pakāpes, taču ne pēc būtības.

Recent experiments showing that many species can solve complex problems

Neseni eksperimenti,

kas parādījuši daudzu sugu spēju atrisināt sarežģītas problēmas,

confirm Darwin's initial hypothesis.

apstiprina Darvina sākotnējo hipotēzi.

Elephants use objects to reach inaccessible places.

Ziloņi izmanto objektus, lai aizsniegtu nepieejamas vietas.

Crows make their own tools,

Vārnas pašas izgatavo rīkus

and can use water displacement to get a reward.

un prot pielietot ūdens izspiešanu, lai tiktu pie kāruma.

Octopuses can open jars after watching others do so,

Astoņkāji prot atvērt burkas pēc tam, kad redzējuši to darām citus,

and can even remember the process months later.

un spēj atcerēties šo procesu pat pēc vairākiem mēnešiem.

Such tasks involve considering aspects of a problem

Šādi uzdevumi ietver

problēmas aspektu apsvēršanu neatkarīgi no konkrētās situācijas

separately from the immediate situation, and retaining the strategy for later use.

un šīs stratēģijas atcerēšanos lietošanai vēlāk.

Still, while animals can solve complex problems,

Tomēr, kaut arī dzīvnieki spēj atrisināt sarežģītas problēmas,

how do we know what, or even that, they are thinking?

kā gan lai mēs zinām, ko un vai vispār viņi domā?

Behaviorists, such as Pavlov and Thorndike, argue

Tādi uzvedības pētnieki kā Pavlovs un Torndaiks apgalvo,

that animals that appear to think

ka dzīvnieki, kuri šķiet domājam,

are usually only responding to reward or punishment.

parasti tikai reaģē uz atalgojumu vai sodu.

This was the case with Clever Hans,

Tā tas bija gadījumā ar Gudro Hansu —

a horse with the amazing ability to tap out answers to math problems.

zirgu ar pārsteidzošo spēju noklabināt matemātikas uzdevumu atbildes.

But it turns out Hans wasn't especially good at math,

Taču izrādās Gudrais Hanss nebija īpaši apdāvināts matemātikā,

but at reading his unwitting trainer's subtle nonverbal cues

toties viņš lieliski prata nolasīt sava nezinošā dresētāja

smalkās neverbālās norādes, kad pārtraukt klabināšanu.

for when to stop tapping.

So Hans couldn't count, but does that mean he wasn't thinking?

Hanss neprata skaitīt, bet vai tas nozīmē, ka viņš nedomāja?

After all, he could interpret nuanced social messages,

Galu galā viņš prata atpazīt niansētus sociālus ziņojumus —

a quality he shared with many other non-human animals.

šī īpašība viņam bija kopīga ar daudziem citiem ne-cilvēkveidīgajiem dzīvniekiem.

Elephants recognize each other after years apart,

Ziloņi viens otru atpazīst, pat ja gadiem bijuši šķirti,

and even seem to mourn their dead.

un, šķiet, tie pat sēro par saviem mirušajiem.

Bees communicate using a special waggle dance

Bites sazinās, izmantojot īpašu kustību deju,

to indicate the location and quality of a food source to other bees.

lai pastāstītu citām bitēm par barības avota vietu un kvalitāti.

Chimpanzees engage in complex deception schemes,

Šimpanzes iesaistās sarežģītās maldināšanas shēmās,

suggesting not only do they think, but they understand that others do, too.

kas norāda uz to, ka tās ne tikai domā, bet arī saprot, ka to dara citi.

And then there is Alex the Grey Parrot,

Un tad ir pelēkais papagailis Alekss,

who could use human language

kurš prata izmantot cilvēku valodu,

to distinguish the colors and shapes of absent objects,

lai atšķirtu klāt neesošu objektu krāsas un formas

and even understand abstract concepts, like bigger and smaller.

un lai saprastu pat tādus abstraktus priekšstatus kā lielāks un mazāks.

That sounds a lot like intelligence,

Tas ļoti izklausās pēc saprāta,

and not just the work of mindless machines.

nevis tikai nesaprātīgu mašīnu darbības.

But while a non-human animal can solve problems and even communicate,

Taču, kamēr ne-cilvēkveidīgie dzīvnieki

spēj atrisināt problēmas un pat sazināties,

for humans, thinking also involves consciousness,

cilvēku domāšana ietver arī apziņu —

the ability to reflect on our actions, not simply to perform them.

spēju pēcāk pārdomāt savu rīcību, ne tikai vienkārši kaut ko izdarīt.

So far, none of our studies tell us if having the intelligence to outsmart us

Pagaidām neviens no pētījumiem neatklāj,

vai sunim piemītošais saprāts, kas ļauj pārspēt mūs viltībā,

means that our dog can also feel good about doing so.

nozīmē, ka mūsu suns par to spēj izjust arī gandarījumu.

What we really want to know is what is it like to be a dog,

Tas, ko patiesībā vēlamies uzzināt, ir —

kā ir būt sunim

or an octopus,

vai astoņkājim,

or a crow?

vai vārnai?

Philosophers of mind call this The Hard Problem,

Prāta filozofi to dēvē par Lielo problēmu,

because while you and I can report what it feels like to be a human,

jo mēs varam pastāstīt, kāda ir sajūta, esot cilvēkam,

nobody speaks horse.

taču neviens nerunā zirgu valodā.

Even a talking parrot, like Alex,

Pat tāds runājošs papagailis kā Alekss

couldn't tell us how he feels about the colors he could name.

mums nespēja pastāstīt, ko viņš domāja par krāsām, ko prata nosaukt.

And what if consciousness comes in different forms?

Un ja nu apziņai ir dažādas formas?

Would we even recognize the consciousness of bees?

Vai mēs vispār spētu atpazīt bišu apziņu?

For that matter, how can we know for sure that other people have consciouness?

Runājot par apziņu,

kā gan mēs varam pavisam droši zināt, ka apziņa piemīt citiem cilvēkiem?

Perhaps they're just well-functioning zombies.

Varbūt viņi ir tikai labi strādājoši zombiji?

Regardless, animal minds continue to test the limits of our understanding

Lai vai kā, dzīvnieku prāti turpina pārbaudīt mūsu sapratnes robežas,

and how we frame them may reveal more about our minds than theirs.

un tas, kā mēs tos definējam,

iespējams, atklāj vairāk par mūsu, nevis viņu prātiem.