The contributions of female explorers - Courtney Stephens

Sieviešu-pētnieču paveiktais — Kortnija Stefensa

Transcriber: Andrea McDonough Reviewer: Jessica Ruby

Translator: Ilze Garda Reviewer: Kristaps Kadiķis

Nowadays, we take curiosity for granted.

Mūsdienās mēs zinātkāri uzskatām par pašsaprotamu.

We believe that if we put in the hard work,

Mēs ticam, ka, ja vien kārtīgi pastrādāsim,

we might one day stand before the pyramids,

tad kādu dienu stāvēsim piramīdu priekšā,

discover a new species of flower,

atklāsim jaunas ziedu sugas

or even go to the moon.

vai pat aizlidosim uz Mēnesi.

But, in the 18th and 19th century,

Taču 18. un 19. gadsimtā

female eyes gazed out windows

sieviešu acis caur logiem raudzījās uz pasauli,

at a world they were unlikely to ever explore.

kuru izzināt viņām visticamāk nebija lemts.

Life for women in the time of Queen Victoria

Sieviešu dzīve karalienes Viktorijas laikā

was largely relegated to house chores and gossip.

lielākoties sastāvēja no sīkiem mājas darbiem un tenkām.

And, although they devoured books on exotic travel,

Kaut arī viņas kāri lasīja grāmatas par eksotiskiem ceļojumiem,

most would never would leave the places

lielākā daļa tā arī nekad nepametu vietu,

in which they were born.

kur bija dzimušas.

However, there were a few Victorian women, who,

Tomēr bija dažas Viktorijas laika sievietes,

through privilege,

kuras, pateicoties privilēģijām,

endurance,

izturībai

and not taking "no" for an answer,

un atsakoties samierināties ar „nē”,

did set sail for wilder shores.

tomēr devās plašajā pasaulē.

In 1860, Marianne North,

1860. gadā Marianna Norta,

an amateur gardener and painter,

amatierdārzniece un gleznotāja,

crossed the ocean to America

devās pāri okeānam uz Ameriku

with letters of introduction,

ar ieteikuma vēstulēm,

an easel,

molbertu

and a love of flowers.

un mīlestību pret puķēm.

She went on to travel to Jamaica,

Viņa devās tālāk uz Jamaiku,

Peru,

Japan,

Peru,

Japānu,

India,

Indiju,

Australia.

Austrāliju.

In fact, she went to every continent except Antarctica

Patiesībā viņa apceļoja visus kontinentus, izņemot Antarktīdu,

in pursuit of new flowers to paint.

meklējot jaunus ziedus gleznošanai.

"I was overwhelmed with the amount

„Mani ārkārtīgi pārsteidza

of subjects to be painted," she wrote.

gleznojamo objektu daudzums,” viņa rakstīja.

"The hills were marvelously blue,

„Pakalni bija brīnumzili,

piled one over the other beyond them.

tie rindojās viens aiz otra.

I never saw such abundance of pure color."

Nekad agrāk nebiju redzējusi tik tīru krāsu pārpilnību.”

With no planes or automobiles

Tā kā lidmašīnu un auto nebija

and rarely a paved street,

un bruģētas ielas bija retums,

North rode donkeys,

Norta jāja ar ēzeļiem,

scaled cliffs,

kāpa klintīs

and crossed swamps

un šķērsoja purvus,

to reach the plants she wanted.

lai nokļūtu pie kārotajiem augiem.

And all this in the customary dress of her day,

Un tas viss tam laikam parastajā terpā —

floor-length gowns.

kleitā līdz zemei.

As photography had not yet been perfected,

Tā kā fotogrāfija vēl nebija īsti pilnveidota,

Marianne's paintings gave botanists back in Europe

Mariannas gleznas ļāva Eiropas botāniķiem

their first glimpses of some of the world's most unusual plants,

pirmoreiz skatīt dažus no pasaules visneparastākajiem augiem,

like the giant pitcher plant of Borneo,

piemēram, milzīgo Borneo krūkas augu,

the African torch lily,

Āfrikas knifofiju

and the many other species named for her

un daudzas citas sugas, kas nosauktas viņas vārdā,

as she was the first European to catalog them in the wild.

jo viņa bija pirmā eiropiete, kas tās savvaļā apkopoja.

Meanwhile, back in London,

Tikmēr Londonā

Miss Mary Kingsley was the sheltered daughter

Mērija Kingslija bija ceļojoša ārsta bezrūpīgā meita,

of a traveling doctor

who loved hearing her father's tales

kurai patika klausīties sava tēva stāstos

of native customs in Africa.

par iezemiešu paražām Āfrikā.

Midway through writing a book on the subject,

Rakstot grāmatu par šo tēmu,

her father fell ill and died.

viņas tēvs saslima un nomira.

So, Kingsley decided she would finish the book for him.

Kingslija nolēma pabeigt grāmatu tēva vietā.

Peers of her father advised her not to go,

Tēva biedri ieteica viņai nebraukt,

showing her maps of tropical diseases,

rādot tropisko slimību kartes,

but she went anyhow,

taču viņa aizbrauca šā vai tā,

landing in modern-day Sierra Leone in 1896

izkāpjot krastā mūsdienu Sjerraleonē 1896. gadā

with two large suitcases and a phrase book.

ar divām lielām ceļasomām un sarunvārdnīcu.

Traveling into the jungle,

Ceļojot džungļos,

she was able to confirm the existence

viņai izdevās apstiprināt

of a then-mythical creature,

tajā laikā mītiskās būtnes

the gorilla.

gorillas esamību.

She recalls fighting with crocodiles,

Viņa atceras cīņu ar krokodiliem,

being caught in a tornado,

iekļūšanu tornādo

and tickling a hippopotamus with her umbrella

un nīlzirga kutināšanu ar lietussargu,

so that he'd leave the side of her canoe.

lai dabūtu to prom no kanoe laivas malas.

Falling into a spiky pit,

Reiz iekrītot ērķšķainā bedrē,

she was saved from harm by her thick petticoat.

no lielākā ļaunuma viņu paglāba biezie apakšsvārki.

"A good snake properly cooked

„Laba, pareizi pagatavota čūska

is one of the best meals one gets out here," she wrote.

ir viena no šejienes labākajām maltītēm,” viņa rakstīja.

Think Indiana Jones was resourceful?

Jums šķiet, Indiana Džonss bija attapīgs?

Kingsley could out-survive him any day!

Kingslija būtu pārspējusi viņu jebkurā laikā!

But when it comes to breaking rules,

Taču, runājot par noteikumu pārkāpšanu,

perhaps no female traveler was

iespējams, neviena ceļotāja

as daring as Alexandra David-Neel.

nav bijusi tik drosmīga kā Aleksandra Deivida–Nīla.

Alexandra, who had studied Eastern religions

Aleksandra, kura bija studējusi Austrumu reliģijas

at home in France,

dzimtajā Francijā,

wanted desperately to prove herself

ļoti vēlējās pierādīt sevi

to Parisian scholars of the day,

tā laika Parīzes zinātniekiem,

all of whom were men.

kuri visi bija vīrieši.

She decided the only way to be taken seriously

Viņa nolēma — vienīgais veids, kā panākt, lai viņu uztver nopietni,

was to visit the fabled city of Lhasa

ir doties uz izdaudzināto Lhasu

in the mountains of Tibet.

Tibetas kalnos.

"People will have to say,

„Cilvēkiem būs jāsaka:

'This woman lived among the things she's talking about.

„Šī sieviete dzīvoja starp to, par ko viņa runā.

She touched them and she saw them alive,'" she wrote.

Viņa tām pieskārās un redzēja savām acīm,”” viņa rakstīja.

When she arrived at the border from India,

Kad viņa ieradās pie Indijas robežas,

she was forbidden to cross.

viņai aizliedza to šķērsot.

So, she disguised herself as a Tibetan man.

Tad nu viņa pārģērbās par tibetiešu vīrieti.

Dressed in a yak fur coat

Tērpusies jaku kažokādas mētelī,

and a necklace of carved skulls,

ar izgrebtu galvaskausu rotu kaklā,

she hiked through the barren Himilayas

viņa devās caur kailajiem Himalajiem

all the way to Lhasa,

līdz pat Lhasai,

where she was subsequently arrested.

kur viņu pēc tam apcietināja.

She learned that the harder the journey,

Viņa saprata — jo grūtāks ceļš,

the better the story,

jo labāks pats stāsts,

and went on to write many books on Tibetan religion,

un uzrakstīja vairākas grāmatas par Tibetas reliģiju,

which not only made a splash back in Paris

kas ne tikai radīja sensāciju Parīzē,

but remain important today.

bet joprojām ir svarīgas arī mūsdienās.

These brave women, and others like them,

Šīs un citas drosmīgās sievietes

went all over the world to prove

apceļoja visu pasauli, lai pierādītu,

that the desire to see for oneself

ka vēlme kaut ko redzēt savām acīm

not only changes the course of human knowledge,

ne tikai ievieš būtiskas izmaiņas mūsu zināšanās,

it changes the very idea of what is possible.

bet maina priekšstatu par to, kas ir iespējams.

They used the power of curiosity

Viņas izmantoja zinātkāres spēku,

to try and understand the viewpoints

lai mēģinātu saprast

uzskatus un īpatnības citās vietās,

and peculiarities of other places,

perhaps because they, themselves,

iespējams, tāpēc, ka viņas pašas

were seen as so unusual in their own societies.

savās sabiedrībās tika uzskatītas par īpatnējām.

But their journeys revealed to them

Šie ceļojumi viņām atklāja

something more than the ways of foreign lands,

kaut ko vairāk nekā tikai svešzemju paražas,

they revealed something only they, themselves, could find:

tie atklāja ko tādu, ko iegūt varēja tikai viņas pašas —

a sense of their own self.

savu pašapziņu.