Smelfies, and other experiments in synthetic biology | Ani Liu

Translator: Raimonds Jaks Reviewer: Ilze Garda

What if our plants

Ja nu mūsu augi

could sense the toxicity levels in the soil

spētu sajust augsnes toksiskuma līmeni

and express that toxicity through the color of its leaves?

un, mainot lapu krāsu, par to paziņot?

What if those plants could also remove those toxins from the soil?

Ja nu šie augi paši arī varētu šos toksīnus no augsnes izvadīt?

Instead, what if those plants

Un kā būtu, ja augi

grew their own packaging,

paši sev audzētu iepakojumu

or were designed to only be harvested

vai tos varētu novākt

by their owners' own patented machines?

tikai ar to īpašnieku patentētām mašīnām?

What happens when biological design

Kas notiek, ja bioloģijas dizainu

is driven by the motivations of mass-produced commodities?

virza tiekšanās pēc masu produkcijas?

What kind of world would that be?

Kāda izskatītos šāda pasaule?

My name is Ani, and I'm a designer and researcher at MIT Media Lab,

Mani sauc Enija, un es esmu dizainere un pētniece MIT Media Lab,

where I'm part of a relatively new and unique group called Design Fiction,

kur esmu iesaistīta salīdzinoši jaunā un unikālā grupā, ko sauc Design Fiction,

where we're wedged somewhere between science fiction and science fact.

kas ir kaut kas starp zinātnisko fantastiku un zinātnisko īstenību.

And at MIT, I am lucky enough to rub shoulders with scientists

MIT man ir laimējies strādāt kopā ar zinātniekiem

studying all kinds of cutting edge fields

un pētīt jaunās tehnoloģijas dažādās jomās,

like synthetic neurobiology,

kā piemēram, sintētiskajā neirobioloģijā,

artificial intelligence, artificial life

mākslīgajā saprātā, mākslīgajā dzīvībā

and everything in between.

un visā, kas ar tiem saistīts.

And across campus, there's truly brilliant scientists

Mūsu augstskolā ir tiešām spīdoši zinātnieki,

asking questions like, "How can I make the world a better place?"

kas uzdod šādus jautājumus: "Kā es varu uzlabot pasauli?"

And part of what my group likes to ask is, "What is better?"

Viens no jautājumiem, ko manai grupai patīk uzdot: "Kas ir labāk?"

What is better for you, for me,

Kas ir labāk jums un man?

for a white woman, a gay man,

Baltādainai sievietei, gejam,

a veteran, a child with a prosthetic?

veterānam, bērnam ar protēzi?

Technology is never neutral.

Tehnoloģija nekad nav neitrāla.

It frames a reality

Tā nosaka īstenību

and reflects a context.

un atspoguļo kontekstu.

Can you imagine what it would say about the work-life balance at your office

Vai varat iedomāties, ko tas nozīmētu darba un brīvā laika īpatsvaram,

if these were standard issue on the first day?

ja jūs birojā sagaidītu kas šāds?

(Laughter)

(Smiekli)

I believe it's the role of artists and designers

Es uzskatu, ka mākslinieku un dizaineru loma

to raise critical questions.

ir uzdot būtiskus jautājumus.

Art is how you can see and feel the future,

Māksla ir nākotnes saredzēšanas un sajušanas veids,

and today is an exciting time to be a designer,

un mūsdienās būt par dizaineri ir aizraujoši,

for all the new tools becoming accessible.

jo kļūst pieejami tik daudzi jauni rīki.

For instance, synthetic biology

Piemēram, sintētiskā bioloģija

seeks to write biology as a design problem.

tiecas uztvert bioloģiju kā dizaina problēmu.

And through these developments,

Un, ņemot vērā šo attīstību,

my lab asks, what are the roles and responsibilities

mana izpētes komanda jautā, kādas lomas un atbildība

of an artist, designer, scientist or businessman?

ir māksliniekam, dizainerim, zinātniekam vai uzņēmējam.

What are the implications

Kāda ir sintētiskās bioloģijas, gēnu inženierijas ietekme,

of synthetic biology, genetic engineering,

and how are they shaping our notions of what it means to be a human?

un kā tās veido mūsu uzskatus par to, ko nozīmē būt cilvēkam?

What are the implications of this on society, on evolution

Kā tas ietekmē sabiedrību un evolūciju,

and what are the stakes in this game?

un kādas šajā spēlē ir likmes?

My own speculative design research at the current moment

Pašreiz savā personīgajā spekulatīvās izpētes projektā

plays with synthetic biology,

es spēlējos ar sintētisko bioloģiju,

but for more emotionally driven output.

bet ar visai emocionālu ievirzi.

I'm obsessed with olfaction as a design space,

Esmu aizrāvusies ar dizainu ožas jomā,

and this project started with this idea

un šis projekts sākās ar šādu ideju:

of what if you could take a smell selfie, a smelfie?

kā būtu, ja varētu uzņemt smaržas pašbildi jeb smaržpašbildi?

(Laughter)

(Smiekli)

What if you could take your own natural body odor

Kā būtu, ja varētu fiksēt savu dabisko ķermeņa smaržu

and send it to a lover?

un nosūtīt to savam sirdsdraugam?

Funny enough, I found that this was a 19th century Austrian tradition,

Interesantā kārtā es uzgāju šo 19. gadsimta austriešu tradīciju,

where couples in courtship would keep a slice of apple

kur pāri aplidošanas procesā

deju laikā padusē turēja iespiestu ābola daivu.

crammed under their armpit during dances,

and at the end of the evening,

Kad vakars gāja uz beigām,

the girl would give the guy she most fancied her used fruit,

meitene deva iekārotajam puisim šo šādi izmantoto augli,

and if the feeling was mutual,

un, ja jūtas bija abpusējas,

he would wolf down that stinky apple.

viņš to smirdošo ābolu kāri notiesāja.

(Laughter)

(Smiekli)

Famously, Napoleon wrote many love letters to Josephine,

Plaši zināms, ka Napoleons rakstīja daudz mīlestības vēstuļu Žozefīnei,

but perhaps amongst the most memorable is this brief and urgent note:

bet, iespējams, viena no visspilgtākajām ir šī īsā un steidzamā zīmīte:

"Home in three days. Don't bathe."

„Mājās pēc trim dienām. Nemazgājies!”

(Laughter)

(Smiekli)

Both Napoleon and Josephine adored violets.

Gan Napoleons, gan Žozefīne dievināja vijolītes.

Josephine wore violet-scented perfume,

Žozefīne lietoja vijolīšu smaržas,

carried violets on their wedding day,

kāzu dienā ar tām rotājās,

and Napoleon sent her a bouquet of violets

un Napoleons viņai sūtīja vijolīšu pušķi

every year on their anniversary.

katru gadu abu jubilejā.

When Josephine passed away,

Kad Žozefīne nomira,

he planted violets at her grave,

uz viņas kapa viņš iestādīja vijolītes,

and just before his exile,

un īsi pirms došanās trimdā

he went back to that tomb site,

apmeklēja viņas kapa vietu,

picked some of those flowers, entombed them in a locket

noplūca dažas vijolītes, ieslēdza tās medaljonā

and wore them until the day he died.

un nēsāja līdz savai nāves dienai.

And I found this so moving,

Tas man šķita tik aizkustinoši,

I thought, could I engineer that violet to smell just like Josephine?

ka iedomājos, vai es varētu uzkonstruēt vijolītes, kas smaržotu kā Žozefīne?

What if, for the rest of eternity,

Kā būtu, ja mūžīgi mūžos, kad vien jūs apmeklētu viņas kapu,

when you went to visit her site,

jūs varētu sasmaržot Žozefīni tieši tā, kā tas tik ļoti patika Napoleonam?

you could smell Josephine just as Napoleon loved her?

Could we engineer new ways of mourning,

Vai mēs varētu radīt jaunus sērošanas veidus,

new rituals for remembering?

jaunus pieminēšanas rituālus?

After all, we've engineered transgenic crops

Mēs taču ģenētiski veidojam kultūraugus,

to be maximized for profit,

kas nodrošina lielāku pelņu,

crops that stand up to transport,

labāk iztur transportēšanu,

crops that have a long shelf life,

ilgāk stāv svaigi veikalu plauktos,

crops that taste sugary sweet but resist pests,

garšo saldi kā cukurs, bet nepiesaista kaitēkļus,

sometimes at the expense of nutritional value.

dažreiz uz uzturvielu rēķina.

Can we harness these same technologies for an emotionally sensitive output?

Vai varam izmantot šīs pašas tehnoloģijas emocionāli juteklīgiem mērķiem?

So currently in my lab,

Pašlaik savā laboratorijā

I'm researching questions like, what makes a human smell like a human?

es pētu tādus jautājumus, kā piemēram, kas liek cilvēkam smaržot kā cilvēkam.

And it turns out it's fairly complicated.

Un tas izrādās ir diezgan sarežģīti.

Factors such as your diet, your medications, your lifestyle

Tādi faktori kā uzturs, zāles un dzīvesveids

all factor into the way you smell.

nosaka jūsu ķermeņa smaržu.

And I found that our sweat is mostly odorless,

Un es uzzināju, ka sviedri pārsvarā ir bez smaržas,

but it's our bacteria and microbiome

bet tās ir baktērijas un mikroorganismi,

that's responsible for your smells, your mood, your identity

kas nosaka jūsu smaržu, noskaņojumu, identitāti

and so much beyond.

un daudz ko citu.

And there's all kinds of molecules that you emit

Pastāv dažādas molekulas, ko mēs izplatām,

but which we only perceive subconsciously.

bet uztveram tikai ar zemapziņu.

So I've been cataloging and collecting

Tā nu es kataloģizēju un vācu

bacteria from different sites of my body.

baktērijas no dažādām sava ķermeņa zonām.

After talking to a scientist, we thought,

Pēc sarunas ar zinātnieku mēs nospriedām,

maybe the perfect concoction of Ani

ka, iespējams, precīzākais Enijas novārījums

is like 10 percent collarbone, 30 percent underarm,

būtu 10 procenti atslēgas kaula, 30 procenti paduses,

40 percent bikini line and so forth,

40 procenti bikini zonas un tā tālāk,

and occasionally I let researchers from other labs

un dažreiz es pētniekiem no citām laboratorijām

take a sniff of my samples.

ļauju paostīt savus smaržu paraugus.

And it's been interesting to hear how smell of the body

Ir interesanti uzzināt, kā ķermeņa smaržu

is perceived outside of the context of the body.

uztver bez paša ķermeņa klātbūtnes.

I've gotten feedback such as,

Es esmu saņēmusi tādas atbildes

smells like flowers, like chicken,

kā "smaržo pēc ziediem", "pēc vistas gaļas",

like cornflakes,

"pēc kukurūzu pārslām",

like beef carnitas.

"pēc ceptas liellopu maltās gaļas".

(Laughter)

(Smiekli)

At the same time, I cultivate a set of carnivorous plants

Tai pat laikā es audzēju augus-kukaiņēdājus,

for their ability to emit fleshlike odors to attract prey,

jo tie medījuma pievilināšanai spēj izplatīt miesai līdzīgu smaržu.

in an attempt to kind of create this symbiotic relationship

Un es mēģinu izveidot savstarpējas attiecības

between my bacteria and this organism.

starp savām baktērijām un šiem augiem.

And as it so happens, I'm at MIT and I'm in a bar,

Un, kā gadījās, kā ne,

es MIT bārā sastapu kādu zinātnieku,

and I was talking to a scientist

who happens to be a chemist and a plant scientist,

kurš ir ķīmiķis, turklāt vēl augu ķīmiķis.

and I was telling him about my project,

Es viņam izstāstīju par savu projektu,

and he was like, "Well, this sounds like botany for lonely women."

un viņš teica: "Tas jau izklausās pēc botānikas vientuļām sievietēm."

(Laughter)

(Smiekli)

Unperturbed, I said, "OK."

Nesatricināta es teicu: "Var jau būt."

I challenged him.

Es izaicināju viņu šādi:

"Can we engineer a plant that can love me back?"

"Vai mēs varam uzkonstruēt augu, kas sniedz man pretmīlu?"

And for some reason, he was like, "Sure, why not?"

Un nez kāpēc viņš atbildēja: "Jā, kāpēc gan ne."

So we started with, can we get a plant to grow towards me

Tā nu mēs sākām ar to, vai augs varētu tiekties pēc manis,

like I was the sun?

it kā es būtu saule.

And so we're looking at mechanisms in plants such as phototropism,

Un tā nu mēs pētām augu mehānismus, ko sauc par fototropismu,

which causes the plant to grow towards the sun

kas augiem liek tiekties pret sauli,

by producing hormones like auxin,

izdalot tādus hormonus kā auksīnu,

which causes cell elongation on the shady side.

kas izraisa šūnu pagarināšanos ēnas pusē.

And right now I'm creating a set of lipsticks

Un pašlaik es veidoju lūpu pomādes,

that are infused with these chemicals

kurām piejauktas vielas,

that allow me to interact with a plant on its own chemical signatures --

kas ļauj mijiedarboties ar augu, izmantojot tā ķīmiskās īpašības.

lipsticks that cause plants to grow where I kiss it,

Šī lūpu pomāde liks tam augt turp, kur es to noskūpstu,

plants that blossom where I kiss the bloom.

vai uzziedēt tur, kur es noskūpstu tā pumpuru.

And through these projects,

Un caur šiem projektiem

I'm asking questions like,

es uzdodu jautājumus –

how do we define nature?

kā mēs definējam dabu?

How do we define nature when we can reengineer its properties,

Kā mēs definējam dabu, ja spējam inženieriski mainīt tās īpašības,

and when should we do it?

un kad mums tas būtu jādara?

Should we do it for profit, for utility?

Vai mums tas būtu jādara peļņas vai noderīguma vārdā?

Can we do it for emotional ends?

Vai varam to darīt emocionālu mērķu vadīti?

Can biotechnology be used to create work as moving as music?

Vai biotehnoloģisks veidojums var būt tikpat aizkustinošs kā mūzika?

What are the thresholds between science

Kādi šķēršļi pastāv tam, lai zinātne

and its ability to shape our emotional landscape?

spētu veidot mūsu emocionālo ainavu?

It's a famous design mantra that form follows function.

Vispārzināma dizaina mantra ir, ka forma seko funkcijai.

Well, now, wedged somewhere between science, design and art

Atrodoties kaut kur starp zinātni, dizainu un mākslu,

I get to ask,

es bieži jautāju:

what if fiction informs fact?

"Un ja nu fantāzija rosina īstenību?"

What kind of R&D lab would that look like

Kā izskatītos šāda izpētes laboratorija,

and what kind of questions would we ask together?

un kādus jautājumus mēs kopīgi uzdotu?

We often look to technology as the answer,

Mēs bieži raugāmies uz tehnoloģiju kā atbildi,

but as an artist and designer,

bet es kā māksliniece un dizainere

I like to ask, but what is the question?

mēdzu jautāt: "Bet kāds ir jautājums?"

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)