A day in the life of a Cossack warrior - Alex Gendler

Translator: Kristaps Kadiķis Reviewer: Ilze Garda

Despite a serene sunset on the Dnipro river,

Neskatoties uz rāmo saulrietu Dnipro upē,

the mood is tense for the Zaporozhian Cossacks.

Zaporižjas kazaku noskaņojums ir saspringts.

The year is 1676, and the Treaty of Żurawno has officially ended hostilities

Ir 1676. gads, un Žuravno līgums ir oficiāli izbeidzis karadarbību

between the Polish-Lithuanian Commonwealth and the Ottoman Empire.

starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Osmaņu impēriju.

But as Stepan and his men ride towards their stronghold,

Bet Stepanam un viņa vīriem, jājot uz savu cietoksni,

peace is far from their minds.

miers nav ne prātā.

Having made their home in the Wild Fields north of the Black Sea,

Par savām mājām izvēlējušies

Mežonīgos laukus uz ziemeļiem no Melnās jūras,

these cossacks— derived from a Turkic word for "free man"—

šie kazaki, kuru nosaukums atvasināts no tjurku vārda ar nozīmi „brīvcilvēks”,

are renowned as one of Europe’s most formidable military forces.

ir pazīstami kā viens no varenākajiem Eiropas karaspēkiem.

Composed of hunters, fishermen, nomads and outlaws,

Mednieki, zvejnieki, klejotāji un noziedzinieki –

the Cossacks found freedom in these fertile unclaimed lands.

kazaki šajās auglīgajās un nevienam nepiederošajās zemēs rada brīvību.

Yet this freedom has proven increasingly difficult to maintain.

Tomēr šo brīvību nosargāt ir kļuvis arvien grūtāk.

Their decades-long strategy of shifting alliances between Poland and Moscow

Gadu desmitiem lietotā stratēģija –

savienību veidošana te ar Poliju, te ar Maskavu –

has led to the partitioning of their lands.

ir izraisījusi viņu zemju sadalīšanu.

In a desperate bid to reclaim independence and reunite the fractured Cossack state,

Izmisīgi cenšoties atgūt neatkarību un atkal apvienot sašķelto valsti,

their most recent leader, hetman Petro Doroshenko allied with the Ottoman Empire.

kazaku jaunākais vadonis, hetmanis Petro Dorošenko,

pieslējās Osmaņu impērijai.

This alliance successfully freed the Zaporozhian Cossacks

Rietumos šī savienība Zaporižjas kazakiem atnesa brīvību no Polijas varas,

in the west from Polish dominion, but their victory was a bitter one.

taču uzvara bija rūgta.

Doroshenko’s Ottoman allies ravaged the countryside,

Dorošenko osmaņu sabiedrotie izpostīja laukus

carrying off peasants into slavery.

un aizveda verdzībā zemniekus.

And outrage at allying with Muslims against fellow Christians

Piesliešanās musulmaņiem pret saviem ticības brāļiem kristiešiem

cost him any remaining local support.

maksāja viņam atlikušo vietējo atbalstu.

Now, with Doroshenko deposed and exiled,

Tagad, kad Dorošenko ir gāzts un izsūtīts trimdā,

the Cossacks are at odds, disagreeing on what their next move should be.

kazaki lauž šķēpus, nespēdami vienoties par turpmāko rīcību.

Until then, Stepan must keep order.

Tikmēr kārtība jānodrošina Stepanam.

With his musket and curved saber, he cuts an imposing figure.

Ar savu musketi un izliekto zobenu viņš atstāj draudīgu iespaidu.

He surveys his battalion of 180 men.

Viņš aplūko savu 180 vīru lielo bataljonu.

Most are Orthodox Christians and speak a Slavic language

Lielākā daļa ir pareizticīgie kristieši un runā slāvu valodā,

that will become modern Ukrainian.

kas kļūs par mūsdienu ukraiņu valodu.

But there are also Greeks, Tatars, and even some Mongolian Kalmyks,

Taču tajā ir arī grieķi, tatāri un pat daži mongoļu kalmiki,

many with different opinions on recent events.

no kuriem daudzi par nesenajiem notikumiem ir citādās domās.

Officially, all of Stepan’s men have sworn to uphold the Cossack code

Oficiāli visi Stepana vīri ir zvērējuši ievērot kazaku kodeksu –

by undergoing seven years of military training and remaining unmarried.

iziet sepiņus gadus ilgas kara mācības un neprecēties.

In practice, some are part-timers, holding more closely to their own traditions,

Īstenībā daži mācībām velta tikai daļu laika,

vairāk turoties pie savām tradīcijām

and maintaining families in nearby villages, outside Cossack lands.

un ciemos ārpus kazaku zemēm veidojot ģimenes.

Thankfully, the tenuous peace is not broken before they reach the Sich—

Par laimi trauslo mieru izdodas saglabāt, līdz viņi sasniedz seču –

the center of Cossack military life.

kazaku kara dzīves centru.

Currently located at Chortomlyk,

Seča, kas tobrīd atrodas Čortomlikā,

the Sich’s location shifts with the tide of military action.

maina atrašanās vietu atkarībā no karadarbības.

The settlement is remarkably well- organized, with administrative buildings,

Apmetne ir ārkārtīgi labi iekārtota, un tajā atrodas pārvaldes ēkas,

officers’ quarters, and even schools, as Cossacks prize literacy.

virsnieku kvartāli un pat skolas, jo kazaki tur godā rakstpratību.

Stepan and his men make their way to the barracks where they live and train

Stepans ar saviem vīriem dodas uz kazarmām, kur viņi dzīvo un trenējas

alongside several other battalions or kurins,

kopā ar vairākiem citiem bataljoniem jeb kuriniem,

all of which make up a several hundred man regiment.

kas kopā veido vairāku simtu vīru lielu pulku.

Inside, the men dine on dried fish, sheep’s cheese, and salted pork fat—

Tajās vīri mielojas ar kaltētām zivīm, aitas sieru un sālītu speķi,

along with plenty of wine.

uzdzerdami labi daudz vīna.

Stepan instructs his friend Yuri to lighten the mood with his bandura.

Labākai noskaņai Stepans aicina savu draugu Juriju uzspēlēt banduru.

But before long, an argument has broken out.

Taču drīz vien izceļas strīds.

One of his men has raised a toast to Doroshenko.

Viens no viņa vīriem ir pacēlis tostu par Dorošenko.

Stepan cuts him off.

Stepans viņu pārtrauc.

The room is silent until he raises his own toast to Ivan Sirko,

Telpā valda klusums, līdz viņš pats paceļ tostu par Ivanu Sirko,

the new hetman who favors an alliance with Moscow against the Turks.

jauno hetmani, kurš dod priekšroku savienībai ar Maskavu pret turkiem.

Stepan plans to support him, and he expects his men to do the same.

Stepans grasās viņu atbalstīt un sagaida, ka to pašu darīs arī viņa vīri.

Suddenly, one of Sirko’s men rushes in,

Piepeši ieskrien viens no Sirko vīriem,

calling an emergency Rada, or general council meeting.

sasaukdams ārkārtas radu jeb vispārējo padomes sapulci.

Stepan and the others make their way towards the church square—

Stepans ar pārējiem dodas uz baznīcas laukumu,

the center of Sich life.

sečas dzīves centru.

Ivan Sirko welcomes the confused crowd with exciting news—

Apjukušo pūli ar labu vēsti sveic Ivans Sirko –

scouts have located a large Ottoman camp completely vulnerable on one side.

izlūki ir pamanījuši lielu osmaņu apmetni,

kas no vienas puses ir pilnībā neaizsargāta.

Sirko vows that tomorrow, they will ride against their common enemy,

Sirko apsola, ka rīt viņi jās uzbrukumā kopīgajam ienaidniekam,

defend the Cossacks’ autonomy, and bring unity to the Wild Fields.

aizstāvēs kazaku pašnoteikšanos un apvienos Mežonīgos laukus.

As the men cheer in unison,

Vīri vienbalsīgi uzgavilē,

Stepan is relieved at their renewed sense of brotherhood.

un Stepans ir atvieglots, redzēdams atgūto brālības sajūtu.

Over the next 200 years, these freedom fighters would take on many foes.

Nākamo 200 gadu laikā

šie brīvības cīnītāji stāsies pretim daudziem ienaidniekiem.

And tragically,

Un traģiskā kārtā ar laiku kļūs

they would eventually become the oppressive hand of the Russian government

par Krievijas valdības balstu apspiešanā, kādai paši reiz pretojās.

they once opposed.

But today, these 17th century Cossacks

Taču mūsdienās šos 17. gadsimta kazakus

are remembered for their spirit of independence and defiance.

atceras viņu neatkarīgā un nepakļāvīgā gara dēļ.

As the Russian painter Ilya Repin once said:

Krievu gleznotājs Iļja Repins reiz teicis:

“No people in the world held freedom, equality, and fraternity so deeply.”

„Nekur citur pasaulē nav cilvēku,

kas lielākā cieņā turētu brīvību, vienlīdzību un brālību.”