How the military fights climate change | David Titley

Translator: Ilze Garda Reviewer: Kristaps Kadiķis

So I'd like to tell you a story about climate and change,

Gribu jums pastāstīt par klimatu un pārmaiņām,

but it's really a story about people and not polar bears.

bet stāsts patiesībā būs par cilvēkiem, nevis leduslāčiem.

So this is our house that we lived in in the mid-2000s.

Lūk, mūsu māja, kurā dzīvojām 2000. gadu vidū.

I was the chief operating officer for the Navy's weather and ocean service.

Es biju Jūras spēku Meteoroloģijas un okeāna dienesta vadītājs.

It happened to be down at a place called Stennis Space Center

Tas atradās par Stenisa kosmosa centru sauktā vietā,

right on the Gulf Coast,

pašā Meksikas līča krastā,

tāpēc mēs dzīvojām Veivlendā, mazā pilsētiņā Misisipi.

so we lived in a little town called Waveland, Mississippi,

nice modest house, and as you can see, it's up against a storm surge.

Jauka, pieticīga māja, un, kā redzat, tai nākas stāties pretim vētras uzplūdiem.

Now, if you ever wonder

Ja gribat zināt,

what a 30-foot or nine-meter storm surge does

ko nodara 30 pēdu vai deviņu metru augsts vētras sacelts vilnis,

coming up your street,

nākdams augšup pa ielu,

let me show you.

ļaujiet man parādīt.

Same house.

Tā pati māja.

That's me, kind of wondering what's next.

Tas esmu es – domāju, ko darīt tālāk.

But when we say we lost our house -- this is, like, right after Katrina --

Taču, sakot, ka pazaudējām māju – šis ir tūlīt pēc Katrīnas –,

so the house is either all the way up there in the railway tracks,

māja ir vai nu tur, tālu prom uz dzelzceļa sliedēm,

or it's somewhere down there in the Gulf of Mexico,

vai arī kaut kur Meksikas līcī.

and to this day, we really, we lost our house.

Līdz pat šai dienai – mēs burtiski pazaudējām māju –

We don't know where it is.

mēs nezinām, kur tā ir.

(Laughter)

(Smiekli)

You know, it's gone.

Tā ir prom.

So I don't show this for pity,

Es to nerādu, lai jūs iežēlinātu,

because in many ways, we were the luckiest people on the Gulf Coast.

jo daudzējādā ziņā mums paveicās vairāk nekā citiem piekrastē dzīvojošajiem.

One of the things is, we had insurance,

Viens ir tas, ka mums bija apdrošināšana,

and that idea of insurance is probably pretty important there.

un apdrošināšana tur droši vien ir diezgan svarīga.

But does this scale up, you know, what happened here?

Bet vai šeit notikušais ir aktuāls plašākā mērogā?

And I think it kind of does, because as you've heard,

Manuprāt, jā – jo, kā būsiet dzirdējuši,

as the sea levels come up,

ūdens līmenim jūrās paaugstinoties,

it takes weaker and weaker storms to do something like this.

ko šādu spēj nodarīt arvien vājākas vētras.

So let's just step back for a second and kind of look at this.

Uz mirkli paspersim soli atpakaļ un paskatīsimies uz to.

And, you know, climate's really complicated,

Klimats ir ļoti sarežģīts,

a lot of moving parts in this,

šajā sistēmā ir daudz mainīgo,

but I kind of put it about it's all about the water.

bet es gribētu teikt, ka lielā mērā runa ir par ūdeni.

See, see those three blue dots there down on the lower part?

Vai redzat tos trīs zilos punktiņus lejasdaļā?

The one you can easily see, that's all the water in the world.

Visvieglāk saskatāmais ir viss pasaules ūdens.

Those two smaller dots, those are the fresh water.

Divi mazākie punktiņi ir saldūdens.

And it turns out that as the climate changes,

Un izrādās, ka, klimatam mainoties,

the distribution of that water is changing very fundamentally.

šis ūdens sadalījums ļoti būtiski mainās.

So now we have too much, too little, wrong place, wrong time.

Tā nu mums tagad ir par daudz, par maz, neīstajā vietā, neīstajā laikā.

It's salty where it should be fresh; it's liquid where it should be frozen;

Tas ir sāļš tur, kur vajadzētu būt saldam, šķidrs tur, kur vajadzētu būt sasalušam,

it's wet where it should be dry;

mitrs tur, kur vajadzētu būt sausam,

and in fact, the very chemistry of the ocean itself is changing.

un patiesībā mainās visa okeāna ķīmija.

And what that does from a security or a military part

Un no drošības vai militārā viedokļa

is it does three things:

tam ir trejāda ietekme –

it changes the very operating environment that we're working in,

tas maina mūsu darbības vidi,

it threatens our bases,

tas apdraud mūsu bāzes,

and then it has geostrategic risks, which sounds kind of fancy

un tad ir arī ģeostratēģiskie riski, kas izklausās ļoti smalki,

and I'll explain what I mean by that in a second.

bet es tūlīt paskaidrošu, ko ar to domāju.

So let's go to just a couple examples here.

Aplūkosim tikai dažus piemērus.

And we'll start off with what we all know

Sāksim ar kaut ko mums visiem zināmu,

is of course a political and humanitarian catastrophe

proti, politisko un humanitāro katastrofu

that is Syria.

Sīrijā.

And it turns out that climate was one of the causes

Izrādās, ka klimats bija viens no iemesliem

in a long chain of events.

garā notikumu virknē.

It actually started back in the 1970s.

Tas patiesībā sākās 1970. gados.

When Assad took control over Syria,

Kad varu Sīrijā pārņēma Asads,

he decided he wanted to be self-sufficient in things like wheat and barley.

viņš nolēma, ka grib būt pašpietiekams, piemēram, ar kviešiem un miežiem.

Now, you would like to think

Gribētos domāt,

that there was somebody in Assad's office that said,

ka Asada kabinetā bija kāds, kurš pateica:

"Hey boss, you know, we're in the eastern Mediterranean,

„Eu, priekšniek, mēs, zinies, esam Vidusjūras austrumdaļā,

kind of dry here, maybe not the best idea."

te ir pasauss, varbūt tā nav tā labākā doma.”

But I think what happened was,

Bet notika drīzāk tā: „Priekšniek, jūs esat gudrs, varens, pievilcīgs vīrietis;

"Boss, you are a smart, powerful and handsome man. We'll get right on it."

mēs tūlīt ķersimies klāt.”

And they did.

Un tā viņi arī darīja.

So by the '90s, believe it or not,

Tā nu līdz 90. gadu sākumam, ticiet vai ne,

they were actually self-sufficient in food,

viņi pārtikas jomā patiešām bija kļuvuši pašpietiekami.

but they did it at a great cost.

taču tas viņiem dārgi maksāja.

Viņi to darīja uz savu pazemes un virszemes ūdeņu rēķina.

They did it at a cost of their aquifers,

they did it at a cost of their surface water.

And of course, there are many nonclimate issues

Protams, ir daudz ar klimatu nesaistītu iemeslu,

that also contributed to Syria.

kas veicinājuši konfliktu Sīrijā.

There was the Iraq War,

Bija Irākas karš,

and as you can see by that lower blue line there,

un, kā rāda apakšējā zilā līnija,

over a million refugees come into the cities.

pilsētās ienāca vairāk nekā miljons bēgļu.

And then about a decade ago,

Tad, pirms aptuveni desmit gadiem,

there's this tremendous heat wave and drought --

bija milzīgs karstuma vilnis un sausums –

fingerprints all over that show,

viss liecina par to,

yes, this is in fact related to the changing climate --

ka, jā, tas patiesībā ir saistīts ar mainīgo klimatu –

has put another three quarters of a million farmers

tas lika vēl 750 tūkstošiem zemkopju

into those same cities.

pārcelties uz tām pašām pilsētām.

Why? Because they had nothing.

Kāpēc? Jo viņiem nebija nekā.

They had dust. They had dirt. They had nothing.

Viņiem bija smiltis un putekļi. Viņiem nebija nekā.

So now they're in the cities,

Tad nu tagad viņi ir pilsētās,

the Iraqis are in the cities,

irākieši ir pilsētās,

it's Assad, it's not like he's taking care of his people,

ir Asads – nevarētu teikt, ka viņš par savu tautu rūpējas –,

and all of a sudden we have just this huge issue here

un pēkšņi mums ir milzīga problēma –

of massive instability

milzīga nestabilitāte

and a breeding ground for extremism.

un laba augsne ekstrēmismam.

And this is why in the security community

Un tāpēc drošības jomā

we call climate change a risk to instability.

klimata pārmaiņas dēvē par nestabilitātes risku,

It accelerates instability here.

tās palielina šo nestabilitāti.

In plain English, it makes bad places worse.

Vienkāršā valodā runājot, tās sliktas vietas padara vēl sliktākas.

So let's go to another place here.

Dosimies uz vēl kādu vietu –

Now we're going to go 2,000 kilometers, or about 1,200 miles, north of Oslo,

šoreiz 2000 kilometru jeb aptuveni 1200 jūdžu uz ziemeļiem no Oslo,

only 600 miles from the Pole,

tikai nepilnus 1000 kilometrus no Ziemeļpola.

and this is arguably

Šī varētu būt

stratēģiski visnozīmīgākā sala, par ko ne reizi neesat dzirdējuši.

the most strategic island you've never heard of.

It's a place called Svalbard.

Šo vietu sauc Svalbāra.

It sits astride the sea lanes

Tā atrodas blakus jūras līnijām,

that the Russian Northern Fleet needs to get out and go into warmer waters.

kas Krievijas Ziemeļu flotei vajadzīgas, lai izkļūtu un iekļūtu siltākos ūdeņos.

It is also, by virtue of its geography,

Pateicoties savai atrašanās vietai,

a place where you can control every single polar orbiting satellite

tā ir arī vieta, no kuras iespējams kontrolēt ikvienu polāro satelītu

on every orbit.

ikvienā orbītā.

It is the strategic high ground of space.

Kosmosa jomā tā ir stratēģiska vieta.

Climate change has greatly reduced the sea ice around here,

Klimata pārmaiņas šajā vietā ir būtiski samazinājušas ledus daudzumu,

greatly increasing human activity,

būtiski palielinājušas cilvēku darbību,

and it's becoming a flashpoint,

un tā kļūst par karsto punktu.

and in fact the NATO Parliamentary Assembly

Patiesībā šeit, Svalbārā, nākammēnes tiksies NATO Parlamentārā asambleja.

is going to meet here on Svalbard next month.

The Russians are very, very unhappy about that.

Krieviem tas ļoti, ļoti nepatīk.

So if you want to find a flashpoint in the Arctic,

Tātad, ja gribat atrast Arktikas karstāko punktu,

look at Svalbard there.

meklējiet Svalbāru.

Now, in the military,

Bruņotajos spēkos

we have known for decades, if not centuries,

mēs jau desmitiem, ja ne simtiem gadu zinām,

that the time to prepare,

ka sagatavošanās laiks,

whether it's for a hurricane, a typhoon or strategic changes,

vai tā būtu gatavošanās orkānam, taifūnam vai stratēģiskām pārmaiņām,

is before they hit you,

ir, pirms tās jūs piemeklējušas,

and Admiral Nimitz was right there.

un admirālim Nimicam bija taisnība,

That is the time to prepare.

ka ir laiks gatavoties.

Fortunately, our Secretary of Defense,

Par laimi arī mūsu aizsardzības ministrs,

Secretary Mattis, he understands that as well,

ministrs Metiss, to ļoti labi saprot,

and what he understands is that climate is a risk.

viņš saprot, ka klimats ir risks.

He has said so in his written responses to Congress,

Viņš to ir rakstījis savos ziņojumos Kongresam.

and he says, "As Secretary of Defense,

Viņš saka:

„Mana kā aizsardzības ministra darbs ir pārvaldīt šādus riskus.”

it's my job to manage such risks."

It's not only the US military that understands this.

Un to saprot ne tikai ASV bruņotie spēki.

Many of our friends and allies in other navies and other militaries

Daudziem mūsu draugiem un sabiedrotajiem citu valstu jūras un bruņotajos spēkos

have very clear-eyed views about the climate risk.

par klimata risku nav nekādu ilūziju.

And in fact, in 2014, I was honored to speak for a half-a-day seminar

2014. gadā man patiesībā bija gods par šo tēmu runāt pusdienu garā seminārā

at the International Seapower Symposium

ar 70 jūras spēku vadītājiem Starptautiskajā Jūras spēku simpozijā.

to 70 heads of navies about this issue.

So Winston Churchill is alleged to have said,

Runā, ka Vinstons Čērčils esot teicis –

I'm not sure if he said anything, but he's alleged to have said

nezinu, vai viņš ir teicis, bet runā, ka viņš esot teicis –,

that Americans can always be counted upon to do the right thing

ka var būt drošs, ka amerikāņi rīkosies pareizi

after exhausting every other possibility.

pēc tam, kad būs izmēģinājuši visu pārējo.

(Laughter)

(Smiekli)

So I would argue we're still in the process

Manuprāt, mēs joprojām esam visa pārējā izmēģināšanas procesā,

of exhausting every other possibility,

but I do think we will prevail.

bet es domāju, ka mums izdosies.

But I need your help.

Bet man vajadzīga jūsu palīdzība.

This is my ask.

Lūk, mans lūgums.

I ask not that you take your recycling out on Wednesday,

Es nelūdzu, lai trešdienās iznesat savus pārstrādājamos atkritumus,

but that you engage with every business leader,

bet, lai uzrunājat ikvienu biznesa līderi,

every technology leader, every government leader,

ikvienu tehnoloģiju līderi, ikvienu valdības vadītāju,

and ask them, "Ma'am, sir,

un jautājiet tiem:

„Kundze, kungs, ko jūs darāt, lai stabilizētu klimatu?”

what are you doing to stabilize the climate?"

It's just that simple.

Tik vienkārši.

Because when enough people care enough,

Jo tad, kad gana daudziem cilvēkiem gana daudz rūpēs,

the politicians, most of whom won't lead on this issue --

politiķi, no kuriem vairums neuzņemsies vadību šajā jautājumā,

but they will be led --

taču ļausies vadībai,

that will change this.

notiks pārmaiņas.

Because I can tell you, the ice doesn't care.

Jo, ka es jums saku, ledum nerūp.

The ice doesn't care who's in the White House.

Ledum nerūp, kas valda Baltajā namā.

It doesn't care which party controls your congress.

Tam nerūp, kura partija kontrolē Kongresu.

It doesn't care which party controls your parliament.

Tam nerūp, kura partija kontrolē parlamentu.

It just melts.

Tas vienkārši kūst.

Thank you very much.

Liels paldies.

(Applause)

(Aplausi)