Why I risked my life to expose a government massacre | Anjan Sundaram

Translator: Ilze Garda Reviewer: Raimonds Jaks

What does it mean to be a witness?

Ko nozīmē būt lieciniekam?

Why is it important to bear witness

Kāpēc ir svarīgi apliecināt

to people's suffering,

cilvēku ciešanas,

especially when those people are isolated from us?

īpaši tad, ja šie cilvēki nošķirti no mums?

And what happens when we turn away?

Un kas notiek, ja novēršamies?

Three years ago, I traveled to the Central African Republic

Pirms trim gadiem es devos uz Centrālāfrikas Republiku,

to report on its ongoing war.

lai ziņotu par tajā notiekošo karu.

I'd heard warnings of massacres

Mani bija brīdinājuši par slaktiņiem

in the country's jungles and deserts,

valsts džungļos un tuksnešos,

but no one could locate these massacres

bet neviens nevarēja parādīt šo slaktiņu vietas

or tell me who was killed, or when.

vai pastāstīt, kurš vai kad nogalināts.

I drove into this war

Ierodoties šai karā,

with little information.

informācijas man bija maz.

I witnessed scenes that were tragic and unreal,

Es pieredzēju skatus, kas bija traģiski un nereāli,

and only at the end did I realize

un tikai beigās sapratu,

that I had witnessed the slow preparation of ethnic cleansing.

ka esmu redzējis lēnu gatavošanos etniskajai tīrīšanai.

The Central African Republic is a country of about five million people

Centrālāfrikas Republikā ir ap pieciem miljoniem iedzīvotāju,

the size of Texas

valsts ir Teksasas izmērā

in the center of Africa.

un atrodas Āfrikas centrā.

The country has known chronic violence since French colonial rule ended in 1960.

Hroniska vardarbība valstī notiek,

kopš 1960. gadā beidzās franču koloniālā pārvaldība.

The war I reported on

Karš, par kuru ziņoju,

was between the minority Muslim government,

risinājās starp musulmaņu minoritātes valdību,

called the Seleka,

sauktu par Seleka,

and citizen militias,

un bruņotu civiliedzīvotāju, galvenokārt kristiešu, grupējumu

mostly Christian,

called the anti-balaka.

sauktu par anti-balaka.

The first sign of the impending cleansing

Pirmā tuvojošās etniskās tīrīšanas pazīme

was the breakdown of trust within communities.

bija paļāvības zudums kopienās.

Three days after I arrived in the country,

Trīs dienas pēc ierašanās valstī

I watched the small city of Gaga be abandoned.

es redzēju, kā tiek pilnībā pamesta Gāgas pilsētiņa.

A battle was about to break out.

Tuvojās kauja.

And to save themselves,

Lai paglābtos,

many people were working as government spies,

daudzi spiegoja valdības labā,

identifying friends and neighbors

uzrādot draugus un kaimiņus

to be killed.

nogalināšanai.

Cities and towns,

Lielākas un mazākas pilsētas,

any place with humans, had become unsafe.

jebkura apdzīvota vieta bija kļuvusi nedroša.

So people moved to the jungle.

Tāpēc cilvēki pārcēlās uz džungļiem.

I felt strangely isolated

Izjutu dīvainu pamestību,

as pigs and livestock moved into the empty homes.

redzot, kā cūkas un liellopi pārņem tukšās mājas.

In a war zone,

Karadarbības zonā

you know that you are near the killing when people have left.

slepkavošanas vietas var atpazīt pēc tā, ka cilvēki tās pametuši.

The war moved across the jungle and reached Gaga,

Karš virzījās pāri džungļiem un sasniedza Gāgu,

and I was surrounded by the thunder of bombs.

un mani apņēma bumbu dārdi.

Government forces drove into the jungle to attack a town sheltering a militia.

Valdības spēki devās džungļos,

lai uzbruktu pilsētai, kurā patvērumu bija radušas bruņotās grupas.

I rode on motorcycle for hours,

Es vairākas stundas braucu ar motociklu,

crossing jungle streams and tall elephant grass,

pāri džungļu strautiem un cauri garai ziloņzālei,

but I only got to the town

bet pilsētā nokļuvu tikai tad,

after the government had burned it

kad valdība to bija nodedzinājusi

and its people were gone.

un cilvēki – prom.

To see if I could speak to someone,

Lai atrastu kādu, ar ko parunāties,

I shouted out that I was a friend, that I would not hurt them.

es kliedzu, ka esmu draugs, ka nedarīšu viņiem pāri.

A woman in a red shirt ran out of the forest.

No meža izskrēja sieviete sarkanā kreklā.

Others cautiously emerged from the trees

Starp kokiem piesardzīgi parādījās vēl citi un jautāja:

and asked, "Est-ce les gens savent?"

„Est-ce que les gens savent?”

"Do people know?"

„Vai cilvēki zina?”

The question surprised me.

Jautājums mani pārsteidza.

Their children were hungry and sick,

Viņu bērni bija izsalkuši un slimi,

but they didn't ask for food or medicine.

taču viņi neprasīja ēdienu vai zāles.

They asked me,

Viņi man jautāja:

"Do people know what is happening to us?"

„Vai cilvēki zina, kas ar mums notiek?”

I felt helpless as I wrote down their question.

Pierakstot viņu jautājumu, jutos bezpalīdzīgs.

And I became determined

Un cieši apņēmos,

that this moment in their lives

ka šo viņu dzīves brīdi

should not be forgotten.

nedrīkst aizmirst.

In bearing witness to their crisis,

Liecinot par šo krīzi,

I felt a small communion with these people.

es izjutu saikni ar šiem cilvēkiem.

From far away, this war had felt like a footnote in world news.

No tāluma šis karš bija šķitis kā sīka piezīme pasaules ziņās.

As a witness,

Kā lieciniekam

the war felt like history unfolding.

man šķita, ka caur šo karu tiek rakstīta vēsture.

The government denied that it was committing any violence,

Valdība noliedza jebkādu vardarbību,

but I continually drove through towns

tomēr es atkal un atkal braucu cauri pilsētām,

where people described government massacres

kurās cilvēki aprakstīja valdības slaktiņus,

from a day or a week before.

kas sarīkoti pirms dienas vai nedēļas.

I felt overwhelmed

Biju emociju pārņemts

and tried to calm myself.

un mēģināju sevi nomierināt.

As I reported on these massacres,

Laikā, kad ziņoju par šiem slaktiņiem,

I bought and ate

es pirku un ēdu mazus saldumiņus,

little sweets,

seeking the familiar comfort of their taste.

meklējot to garšas sniegto, pazīstamo mierinājumu.

Central Africans ate these sweets

Centrālafrikāņi šos saldumus ēda,

to ease their hunger,

lai mazinātu izsalkumu,

leaving a trail of thousands of plastic wrappers as they fled.

bēgot atstājot aiz sevis tūkstošiem plastmasas ietinamo.

On the few radio stations still operating in the country,

Tajās nedaudzajās raidstacijās, kas valstī vēl darbojās,

I mostly heard pop music.

lielākoties skanēja popmūzika.

As the war mounted,

Karam vēršoties plašumā,

we received less information about the massacres.

mēs saņēmām arvien mazāk informācijas par slaktiņiem.

It became easier to feel a sense of normalcy.

Kļuva vieglāk justies tā, it kā viss būtu normāli.

I witnessed the effect of this missing information.

Es pieredzēju šīs informācijas trūkuma ietekmi.

Two weeks later, I slowly and anxiously

Divas nedēļas vēlāk es lēni un piesardzīgi iebraucu

drove into an isolated militia headquarters,

nomaļā kaujinieku štābā,

a town called PK100.

pilsētā, sauktā par PK100.

Here, Christian fighters told me

Šeit kristiešu kaujinieki man stāstīja,

that all Muslims were foreigners,

ka visi musulmaņi ir ārzemnieki,

evil and allied with the government.

ļauni un uz vienu roku ar valdību.

They likened Muslims to animals.

Viņi musulmaņus pielīdzināja dzīvniekiem.

Without neutral observers or media

Bez neatkarīgajiem novērotājiem vai plašsaziņas līdzekļiem,

to counter this absurd narrative,

kas varētu stāties pretim šim absurdajam stāstam,

it became the single narrative in these camps.

tas šajās nometnēs kļuva par vienīgo stāstu.

The militias began to hunt down Muslims,

Kaujinieki ķērās pie musulmaņu vajāšanas

and emptied the capital, Bangui,

un panāca, ka galvaspilsētu Bangi

of nearly 140,000 Muslims

dažos mēnešos pameta gandrīz 140 000 musulmaņu.

in just a few months.

Most of the killing and fleeing of Muslims went unrecorded by witnesses.

Lielākā daļa musulmaņu nogalināšanas un bēgšanas notika bez lieciniekiem.

I'm telling you about my reporting in the Central African Republic,

Es stāstu par savām Centrālāfrikas reportāžām,

but I still ask myself why I went there.

bet joprojām uzdodu sev jautājumu, kāpēc turp devos.

Why put myself at risk?

Kāpēc pakļaut sevi riskam?

I do this work

Es to daru,

because I feel that ignored people in all our communities

jo jūtu, ka neievērotie cilvēki visās kopienās

tell us something important

atklāj ko svarīgu

about who we are.

par mums pašiem.

When information is missing,

Trūkstot informācijai,

people have the power to manipulate reality.

cilvēki var manipulēt ar īstenību.

Without witnesses,

Ja nebūtu liecinieku,

we would believe that those thousands of massacred people are still alive,

mēs ticētu, ka tūkstošiem noslaktēto joprojām ir dzīvi,

that those hundreds of burned homes are still standing.

ka tūkstošiem nodedzināto māju joprojām ir savās vietās.

A war zone can pass

Karadarbības zona var šķist

for a mostly peaceful place

visai mierīga vieta,

when no one is watching.

ja neviens neskatās.

And a witness can become precious,

Un liecinieks var kļūt ārkārtīgi vērtīgs

and their gaze most necessary,

un viņa skatiens tik vajadzīgs,

when violence passes silently,

kad vardarbība noris klusi,

unseen and unheard.

neviena neredzēta un nedzirdēta.

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)