The genius of Mendeleev's periodic table - Lou Serico

Mendeļejeva periodiskās tabulas ģenialitāte — Lū Seriko

Translator: tom carter Reviewer: Bedirhan Cinar

Translator: Katrina Rutka Reviewer: Kristaps Kadiķis

The periodic table is instantly recognizable.

Ķīmijas periodisko tabulu uzreiz var atpazīt.

It's not just in every chemistry lab worldwide,

Tā atrodas ne vien visās pasaules ķīmijas laboratorijās,

it's found on t-shirts, coffee mugs, and shower curtains.

bet arī uz t-krekliem, kafijas krūzēm un dušas aizkariem.

But the periodic table isn't just another trendy icon.

Bet periodiskā tabula nav tikai kārtējā modes lieta.

It's a massive slab of human genius,

Tā ir masīvs cilvēka ģenialitātes gabals,

up there with the Taj Mahal, the Mona Lisa, and the ice cream sandwich --

kas atrodas līdzās Tadžmahala mauzolejam, Monai Līzai un saldējuma sviestmaizei,

and the table's creator, Dmitri Mendeleev, is a bonafide science hall-of-famer.

un tabulas radītājs Dmitrijs Mendeļejevs ir patiess zinātnes slavas zāles iemītnieks.

But why? What's so great about him and his table?

Bet kāpēc? Kas viņā un viņa tabulā ir tik lielisks?

Is it because he made a comprehensive list of the known elements?

Vai tas, ka viņš izveidoju izsmeļošu zināmo elementu sarakstu?

Nah, you don't earn a spot in science Valhalla just for making a list.

Nē, jūs nenopelnīsiet vietu zinātnes Valhallā, vienkārši uztaisot sarakstu.

Besides, Mendeleev was far from the first person to do that.

Turklāt Mendeļejevs ne tuvu nebija pirmais, kas to paveicis.

Is it because Mendeleev arranged elements with similar properties together?

Vai tādēļ, ka Mendeļejevs sakārtoja kopā elementus ar līdzīgām īpašībām?

Not really, that had already been done too.

Ne gluži, jo arī tas jau bija paveikts.

So what was Mendeleev's genius?

Tad kur slēpjas Mendeļejeva ģenialitāte?

Let's look at one of the first versions of the periodic table from around 1870.

Palūkosimies uz vienu no pirmajām periodiskās tabulas versijām aptuveni 1870. gadā.

Here we see elements designated by their two-letter symbols arranged in a table.

Mēs redzam elementus, kas apzīmēti ar divu burtu simboliem un sakārtoti tabulā.

Check out the entry of the third column, fifth row.

Ievērojiet ierakstu trešajā kolonnā, piektajā rindā.

There's a dash there.

Tur ir svītra.

From that unassuming placeholder springs the raw brilliance of Mendeleev.

Šajā pieticīgajā norādē slēpjas Mendeļejeva tīrā ģenialitāte.

That dash is science.

Šī svītra ir zinātne.

By putting that dash there, Dmitri was making a bold statement.

Ieliekot tur šo svītru, Dmitrijs veica drosmīgu apgalvojumu.

He said -- and I'm paraphrasing here --

Viņš teica, citiem vārdiem sakot:

Y'all haven't discovered this element yet. In the meantime, I'm going to give it a name.

„Jūs vēl neesat atklājuši šo elementu. Tikmēr es tam došu nosaukumu.

It's one step away from aluminum, so we'll call it eka-aluminum,

Tas ir vienu soli no alumīnija, tādēļ sauksim to par eka-alumīniju,

"eka" being Sanskrit for one.

„eka” sanskritā nozīmē „viens”.

Nobody's found eka-aluminum yet, so we don't know anything about it, right?

Tā kā neviens vēl nav atradis eka-alumīniju, mēs par to neko nezinām, vai ne?

Wrong! Based on where it's located, I can tell you all about it.

Nepareizi! Balstoties uz tā atrašanās vietu, es varu jums visu par to pastāstīt.

First of all, an atom of eka-aluminum has an atomic weight of 68,

Pirmkārt, eka-alumīnija atoma svars ir 68,

about 68 times heavier than a hydrogen atom.

aptuveni 68 reizes smagāks kā ūdeņraža atoms.

When eka-aluminum is isolated, you'll see it's a solid metal at room temperature.

Kad eka-alumīnijs tiks izolēts, jūs redzēsiet, ka istabas temperatūrā tas ir ciets metāls.

It's shiny, it conducts heat really well,

Tas ir spīdīgs, ļoti labi vada siltumu,

it can be flattened into a sheet, stretched into a wire,

to var saplacināt plānā sloksnē, izstiept garā vadā,

but its melting point is low. Like, freakishly low.

bet tam ir zema kušanas temperatūra. Neparasti zema.

Oh, and a cubic centimeter of it will weigh six grams.

Ā, un tā viens kubikcentimetrs svērs sešus gramus.

Mendeleev could predict all of these things simply from where the blank spot was,

Mendeļejevs spēja visu to paredzēt, vienkārši balstoties uz tukšā lauciņa atrašanās vietu

and his understanding of how the elements surrounding it behave.

un savu izpratni par apkārt esošo elementu īpašībām.

A few years after this prediction,

Dažus gadus pēc šī pareģojuma,

a French guy named Paul Emile Lecoq de Boisbaudran

franču vīrs vārdā Pauls Emīls Lekoks de Busbaudrāns

discovered a new element in ore samples

atklāja jaunu elementu rūdu paraugos

and named it gallium after Gaul, the historical name for France.

un nosauca to par galliju par godu Francijas vēsturiskajam nosaukumam.

Gallium is one step away from aluminum on the periodic table.

Gallijs atrodas vienu soli no alumīnija periodiskajā tabulā.

It's eka-aluminum. So were Mendeleev's predictions right?

Tas ir eka-alumīnijs. Vai Mendeļejeva pareģojums bija precīzs?

Gallium's atomic weight is 69.72.

Gallija atoma svars ir 69,72.

A cubic centimeter of it weighs 5.9 grams.

Viens kubikcentimetrs gallija sver 5,9 gramus.

it's a solid metal at room temperature,

Istabas temperatūrā tas ir ciets metāls,

but it melts at a paltry 30 degrees Celcius,

bet kūst pie niecīgiem 30 grādiem pēc Celsija,

85 degrees Fahrenheit.

85 grādiem pēc Fārenheita.

It melts in your mouth and in your hand.

Tas kūst jūsu mutē un jūsu rokās.

Not only did Mendeleev completely nail gallium,

Mendeļejevs ne tikai precīzi noteica galliju,

he predicted other elements that were unknown at the time:

bet paredzēja arī citus tolaik neatklātus elementus:

scandium, germanium, rhenium.

skandiju, germāniju, rēniju.

The element he called eka-manganese is now called technetium.

Elements, kuru viņš nosauca par eka-mangānu, tagad tiek dēvēts par tehnēciju.

Technetium is so rare it couldn't be isolated until it was synthesized in a cyclotron in 1937,

Tehnēcijs ir tik rets, ka to nevarēja izolēt, līdz 1937. gadam, kad tas tika sintezēts ciklotronā

almost 70 years after Dmitri predicted its existence,

gandrīz 70 gadus pēc tam, kad Dmitrijs paredzēja tā esamību,

30 years after he died.

30 gadus pēc viņa nāves.

Dmitri died without a Nobel Prize in 1907, but he wound up receiving a much more exclusive honor.

Dmitrijs mira 1907. gadā, nesaņemot Nobela prēmiju, bet beigās viņš saņēma vēl īpašāku pagodinājumu.

In 1955, scientists at UC Berkeley successfully created 17 atoms of a previously undiscovered element.

1955. gadā Berklijas zinātnieki veiksmīgi radīja iepriekš nezināma elementa 17 atomus.

This element filled an empty spot in the perodic table at number 101,

Šis elements aizpildīja ar 101. numuru apzīmēto tukšo lauciņu periodiskajā tabulā,

and was officially named Mendelevium in 1963.

un 1963. gadā to oficiāli nosauca par mendeļejeviju.

There have been well over 800 Nobel Prize winners,

Ir vairāk kā 800 Nobela prēmijas laureātu,

but only 15 scientists have an element named after them.

bet vien 15 zinātnieku vārdā ir nosaukti ķīmiskie elementi.

So the next time you stare at a periodic table,

Tā nākamreiz, kad lūkosieties uz periodisko tabulu,

whether it's on the wall of a university classroom or on a five-dollar coffee mug,

lai tā būtu uz universitātes mācību telpas sienas vai uz 5 dolārus vērtas kafijas krūzes,

Dmitri Mendeleev, the architect of the periodic table,

Dmitrijs Mendeļejevs, periodiskās tabulas arhitekts,

will be staring back.

lūkosies jums pretī.