Jorge Ramos: Why journalists have an obligation to challenge power (with English subtitles) | TED

Translator: Camille Martínez

Translator: Ilze Garda Reviewer: Liene Kiršfelde

I'm a journalist,

Esmu žurnālists

and I'm an immigrant.

un esmu imigrants.

And these two conditions define me.

Un šie divi faktori nosaka to, kas esmu.

I was born in Mexico,

Es piedzimu Meksikā,

but I've spent more than half my life reporting in the United States,

taču vairāk nekā pusi dzīves esmu pavadījis, veidojot reportāžas ASV,

a country which was itself created by immigrants.

valstī, ko radījuši tieši imigranti.

As a reporter

Kā žurnālists

and as a foreigner,

un kā ārzemnieks,

I've learned that neutrality,

esmu iemācījies, ka neitralitāte,

silence

klusēšana

and fear aren't the best options --

un bailes nav labākās izvēles

not in journalism, nor in life.

ne žurnālistikā, ne dzīvē.

Neutrality

Neitralitāte

is often an excuse that we journalists use

bieži vien ir attaisnojums, ko mēs, žurnālisti, izmantojam,

to hide from our true responsibility.

lai slēptos no savas patiesās atbildības.

What is that responsibility?

Kāda tad ir šī atbildība?

It is to question

Uzdot jautājumus

and to challenge

un izaicināt

those in positions of power.

tos, kam pieder vara.

That's what journalism is for.

Tam kalpo žurnālistika.

That's the beauty of journalism:

Tas ir žurnālistikas lielais brīnums:

to question and challenge the powerful.

uzdot jautājumus un izaicināt varenos.

Of course, we have the obligation to report reality as it is,

Protams, mums ir pienākums atainot realitāti tādu, kāda tā ir,

not how we would like it to be.

nevis tādu, kādu mēs to vēlētos.

In that sense, I agree with the principle of objectivity:

Šajā ziņā es piekrītu objektivitātes principam:

if a house is blue, I say that it's blue.

ja māja ir zila, es saku, ka tā ir zila.

If there are a million unemployed people, I say there are a million.

Ja ir viens miljons bezdarbnieku, saku, ka ir viens miljons.

But neutrality

Taču neitralitāte

won't necessarily lead me to the truth.

ne vienmēr mani aizvedīs pie patiesības.

Even if I'm unequivocally scrupulous,

Kaut arī es būtu bezgala pedantisks, –

and I present both sides of a news item --

un es pasniedzu ziņas abas puses,

the Democratic and the Republican,

demokrātu un republikāņu,

the liberal and the conservative,

liberālo un konservatīvo,

the government's and the opposition's --

valdības un opozīcijas, –

in the end, I have no guarantee,

galu galā tas negarantē ne man, ne jums,

nor are any of us guaranteed that we'll know what's true

ka zināsim, kas ir un kas nav patiess.

and what's not true.

Life is much more complicated,

Dzīve ir daudz sarežģītāka,

and I believe journalism should reflect that very complexity.

un, manuprāt, žurnālistikai jāataino tieši šī sarežģītība.

To be clear: I refuse

Ļaujiet man jums pateikt vienu lietu:

es atsakos būt ierakstītājs.

to be a tape recorder.

I didn't become a journalist to be a tape recorder.

Es nekļuvu par žurnālistu, lai ierakstītu.

I know what you're going to say: no one uses tape recorders nowadays.

Labi, jau zinu, ko teiksiet: mūsdienās neviens neizmanto diktofonus.

(Laughter)

(Smiekli)

In that case, I refuse to take out my cell phone

Es tātad atsakos izvilkt telefonu

and hit the record button

un nospiest ierakstīšanas pogu,

and point it in front of me as if I were at a concert,

un nolikt to sev priekšā, it kā es būtu koncertā,

like a fan at a concert.

kā fans koncertā.

That is not true journalism.

Tā nav īsta žurnālistika.

Contrary to what many people think,

Pretēji daudzu uzskatam

journalists are making value judgments all the time,

mēs, žurnālisti, visu laiku vērtējam,

ethical and moral judgments.

izdarām ētiskus un morālus vērtējumus.

And we're always making decisions that are exceedingly personal

Un vienmēr pieņemam lēmumus,

pilnīgi personiskus

and extraordinarily subjective.

un ārkārtīgi subjektīvus.

For example:

Piemēram, ko darīt, ja jāsagatavo reportāža par tādu diktatūru

What happens if you're called to cover a dictatorship,

like Augusto Pinochet's regime in Chile

kā Augusto Pinočeta režīms Čīlē

or Fidel Castro's in Cuba?

vai Fidela Kastro – Kubā?

Are you going to report only what the general and commander want,

Vai ziņosiet tikai par to, ko vēlētos ģenerālis vai komandieris,

or will you confront them?

vai konfrontēsiet tos?

What happens if you find out that in your country

Kas notiek, ja saprotat, ka jūsu valstī

or in the country next door,

vai kaimiņvalstī

students are disappearing

pazūd studenti

and hidden graves are appearing,

un parādās slepenas kapavietas,

or that millions of dollars are disappearing from the budget

vai no valsts budžeta pazūd miljoni,

and that ex-presidents are magically now multimillionaires?

un brīnumainā kārtā parādās

bijušie prezidenti – multimiljonāri?

Will you report only the official version?

Vai sniegsiet tikai oficiālo versiju?

Or what happens

Vai ko darīt,

if you're assigned to cover

ja jāziņo

the presidential elections of the primary superpower,

par prezidenta vēlēšanām politiskās lielvaras valstī

and one of the candidates makes comments that are racist,

un viens no kandidātiem izsaka rasistiskus,

sexist

seksistiskus

and xenophobic?

un ksenofobiskus komentārus?

That happened to me.

Ar mani tā notika.

And I want to tell you what I did,

Un gribu jums pastāstīt, ko darīju es,

but first, let me explain where I'm coming from,

bet pirms tam, ļaujiet man paskaidrot, no kurienes nāku,

so you can understand my reaction.

lai jūs saprastu, kāda bija mana reakcija.

I grew up in Mexico City, the oldest of five brothers,

Es uzaugu Mehiko. Esmu vecākais no pieciem bērniem.

and our family simply couldn't afford to pay for all of our college tuition.

Un, taisnību sakot, ģimenē nebija tik daudz naudas,

lai apmaksātu visas studiju maksas,

So I studied in the morning, and worked in the afternoon.

tāpēc no rītiem es studēju un vakaros strādāju.

Eventually,

Pēc ilga laika

I got the job I had always wanted:

mani pieņēma darbā, kādu vienmēr biju meklējis:

television reporter.

par televīzijas reportieri.

It was a big opportunity.

Tā bija milzīga iespēja!

But as I was working on my third story, I ended up

Taču trešajā reportāžā man ienāca prātā

criticizing the president,

kritizēt prezidentu

and questioning the lack of democracy in Mexico.

un uzdot jautājumus par demokrātijas trūkumu Meksikā.

In Mexico, from 1929 to 2000, elections were always rigged;

No 1929. līdz 2000. gadam Meksikā notika vienas vienīgas krāpšanas.

the incumbent president would hand-pick his successor.

Savukārt prezidents ar pirkstu norādīja

uz savu izvēlēto pēcteci.

That's not true democracy.

Tā nebija īsta demokrātija.

To me it seemed like a brilliant idea to expose the president,

Man šķita, ka to atmaskot ir ģeniāla ideja,

but to my boss --

bet manam priekšniekam...

(Laughter)

(Smiekli)

My boss didn't think it was such a great idea.

manam priekšniekam tik ģeniāla tā nešķita.

At that time, the presidential office, Los Pinos, had issued a direct censor

Tolaik medijus tiešā veidā cenzēja prezidenta pils Los Pinos,

against the media.

My boss, who, aside from being in charge of the show I worked for,

un mans priekšnieks, kas papildus darbam programmā, kurā strādāju es,

was also in charge of a soccer team.

bija arī futbola komandas vadītājs,

I always suspected that he was more interested in goals

– un man vienmēr bija aizdomas, ka viņu vairāk interesē vārti nekā ziņas, –

than in the news.

He censored my report.

manu reportāžu cenzēja.

He asked me to change it, I said no,

Viņš pieprasīja to mainīt, es atbildēju, ka ne.

so he put another journalist on the story

Tā nu viņš lika citam žurnālistam

to write what I was supposed to say.

uzrakstīt to, ko man vajadzēja teikt.

I did not want to be a censored journalist.

Es negribēju būt cenzēts žurnālists.

I don't know where I found the strength,

Nezinu, kur radu spēku

but I wrote my letter of resignation.

uzrakstīt atlūgumu,

And so at 24 years of age -- just 24 --

un tā 24 gadu vecumā – tikai 24 –

I made the most difficult and most transcendental decision of my life.

pieņēmu visgrūtāko un nozīmīgāko lēmumu savā dzīvē.

Not only did I resign from television,

Es ne tikai gatavojos atteikties no televīzijas,

but I had also decided to leave my country.

bet biju arī nolēmis doties prom no savas valsts.

I sold my car, a beat-up little red Volkswagen,

Es pārdevu savu autiņu,

pussagruvušu sarkanu Volkswagen,

came up with some money

sagrabināju dažus dolārus

and said goodbye to my family,

un atvadījos no savas ģimenes, draugiem,

to my friends,

to my streets,

savām ielām,

to my favorite haunts -- to my tacos --

ielu stūriem, tako...

(Laughter)

(Smiekli)

and I bought a one-way ticket

un nopirku vienvirziena biļeti

to Los Angeles, California.

uz Losandželosu, Kaliforniju.

And so I became

Tā es kļuvu

one of the 250 million immigrants that exist in the world.

par vienu no 250 miljoniem imigrantu

visā pasaulē.

Ask any immigrant

Pajautājiet jebkuram imigrantam

about the first day they arrived in their new country,

par viņa pirmo dienu jaunajā valstī,

and you'll find that they remember absolutely everything,

un redzēsiet, kā viņi atceras pilnīgi visu,

like it was a movie with background music.

it kā tā būtu bijusi filma ar fona mūziku.

In my case, I arrived in Los Angeles, the sun was setting,

Manā gadījumā es ierados Losandželosā,

saule rietēja, un visu, kas man bija,

and everything I owned --

a guitar, a suitcase and some documents --

– ģitāru, ceļasomu un dokumentus –

I could carry all of it

to visu varēju saņemt divās rokās.

with my two hands.

That feeling of absolute freedom,

Vairs nekad neesmu jutis tādu brīvību.

I haven't experienced since.

And I survived with what little I had.

Izdzīvoju ar to mazumiņu, kas man bija.

I obtained a student visa; I was studying.

Tiku pie studiju vīzas,

studēju,

I ate a lot of lettuce and bread, because that's all I had.

ēdu daudz salātu un maizes, jo nekā cita nebija.

Finally, in 1984,

Un beidzot, 1994. gadā,

I landed my first job as a TV reporter in the United States.

mani pieņēma pirmajā darbā par televīzijas reportieri ASV.

And the first thing I noticed was that in the US,

Un pirmais, ko ievēroju, ka mani kolēģi ASV

my colleagues criticized -- and mercilessly --

kritizēja – un kritizēja pamatīgi – tālaika prezidentu Ronaldu Reiganu

then president Ronald Reagan,

un nenotika pilnīgi nekas;

and absolutely nothing happened; no one censored them.

neviens viņus necenzēja.

And I thought:

Un es nodomāju:

I love this country.

(angliski) "Es mīlu šo valsti!"

(Laughter)

(Smiekli)

(Aplausi)

(Applause)

And that's how it's been

Un tā ir bijis

for more than 30 years:

vairāk nekā 30 gadus –

reporting with total freedom,

pilnīgi brīvas reportāžas

and being treated as an equal despite being an immigrant --

un vienlīdzīga attieksme, kaut esmu imigrants,

until, without warning,

līdz pēkšņi man vajadzēja ziņot

I was assigned to cover the recent US presidential election.

par pagājušajām prezidenta vēlēšanām ASV.

On June 16, 2015,

2015. gada 16. jūnijā

a candidate who would eventually become the president of the United States

kandidāts, kurš galu galā kļuva

par Savienoto Valstu prezidentu,

said that Mexican immigrants

sacīja, ka meksikāņu imigranti

were criminals,

ir noziedznieki,

drug traffickers

narkotirgoņi

and rapists.

un varmākas.

And I knew

Es zināju,

that he was lying.

ka viņš melo.

I knew he was wrong for one very simple reason:

Es zināju, ka viņš maldās, pavisam vienkārša iemesla dēļ:

I'm a Mexican immigrant.

es esmu meksikāņu imigrants,

And we're not like that.

un mēs tādi neesam.

So I did what any other reporter would have done:

Tā nu es izdarīju to, ko būtu darījis jebkurš žurnālists, –

I wrote him a letter by hand

ar roku uzrakstīju viņam vēstuli,

requesting an interview,

lūdzu interviju

and I sent it to his Tower in New York.

un nosūtīju šo vēstuli uz viņa torni Ņujorkā.

The next day

Nākamajā dienā

I was at work,

biju jau birojā,

and I suddenly began to receive hundreds of calls and texts

kad pēkšņi mobilajā tālrunī sāku saņemt simtiem zvanu un īsziņu,

on my cell phone,

some more insulting than others.

vienu par otru aizvainojošākas.

I didn't know what was happening until my friend came into my office

Nesapratu, kas notiek,

līdz birojā ieradās kāds draugs un pateica:

and said, "They published your cell number online."

"Tavu mobilā numuru publicējuši internetā."

They actually did that.

Tas patiešām bija izdarīts.

Here's the letter they sent

Lūk, nosūtītā vēstule,

where they gave out my number.

kurā redzams mans tālruņa numurs.

Don't bother writing it down, OK? I already changed it.

Pat nepierakstiet, nav vērts, numuru es jau nomainīju.

(Laughter)

(Smiekli)

But I learned two things.

Bet iemācījos divas lietas.

The first one is that you should never, never, ever

Pirmkārt, nekad, nekad, nekad

give your cell number to Donald Trump.

nedodiet savu mobilā numuru

Donaldam Trampam!

(Laughter)

(Smiekli)

(Applause)

(Aplausi)

The second lesson was that I needed to stop being neutral

Un otra mācība ir tā,

ka tajā brīdī bija laiks neitralitāti mest pie malas.

at that point.

From then on, my mission as a journalist changed.

Kopš tā brīža mana žurnālista misija mainījās.

I would confront the candidate

Es apņēmos tikties ar šo kandidātu

and show that he was wrong,

un parādīt, ka viņš maldās,

that what he said about immigrants in the US was not true.

ka viņa teiktais par Savienoto Valstu imigrantiem ir nepatiess.

Let me give you some figures.

Padalīšos ar kādu faktu.

Ninety-seven percent of all undocumented people in the United States

97% no ASV nedokumentētajiem imigrantiem

are good people.

ir labi cilvēki.

Less than three percent have committed a serious crime,

Mazāk nekā 3% ir izdarījuši smagu noziegumu,

or "felony," as they say in English.

to, ko angliski sauc par felony.

In comparison, six percent of US citizens have committed a serious crime.

Salīdzinājumam –

smagu noziegumu ir izdarījuši 6% amerikāņu.

The conclusion is that undocumented immigrants behave much better

Secinājums ir,

ka nedokumentētie imigranti uzvedas daudz labāk

than US citizens.

nekā amerikāņi.

Based on that data, I made a plan.

Balstoties uz šiem datiem, es izveidoju plānu.

Eight weeks after they published my cell number,

Astoņas nedēļas pēc mana telefona numura publicēšanas

I obtained a press pass for a press conference

es reģistrējos kā žurnālists

arvien lielāku popularitāti gūstošā kandidāta preses konferencei

for the candidate gaining momentum in the polls.

I decided to confront him

un nolēmu viņu konfrontēt

in person.

klātienē.

But ...

Bet...

things didn't turn out exactly as I had planned; watch:

viss nesanāca gluži pēc plāna – paskatieties!

(Video) [Donalda Trampa preses konferece Debjūkā, Aiovā]

[Donald Trump Press Conference Dubuque, Iowa]

(Video) Jorge Ramos: Mr. Trump, I have a question about immigration.

H. Ramoss: (angliski) Trampa kungs, jautājums par imigrāciju.

Donald Trump: Who's next? Yes, please.

D. Tramps: Kurš nākamais? Jā, lūdzu.

JR: Your immigration plan is full of empty promises.

H.R.: Jūsu imigrācijas plāns ir tukšu solījumu pilns.

D.T.: Apsēdieties taču! H.R.: Esmu reportieris...

DT: Excuse me, you weren't called. Sit down. Sit down!

JR: I'm a reporter; as an immigrant and as a US citizen,

Man kā imigrantam un ASV pilsonim ir tiesības uzdot jautājumu.

I have the right to ask a question.

D.T.: Nē, Jums nav. Jūs neizsauca. H.R.: Man ir tiesības uzdot...

DT: No you don't. JR: I have the right to ask --

D.T.: Ejiet atpakaļ uz Univision!

DT: Go back to Univision.

JR: This is the question:

H.R.: Lūk, jautājums: Jūs nevarat deportēt 11 miljonus cilvēku.

You cannot deport 11 million people.

You cannot build a 1900-mile wall.

Jūs nevarat uzbūvēt 3000 kilometru garu mūri.

You cannot deny citizenship to children in this country.

Jūs nevarat liegt pilsonību šīs valsts bērniem.

DT: Sit down. JR: And with those ideas --

D.T.: Apsēdieties, lūdzu! H.R.: Šīs idejas...

DT: You weren't called.

JR: I'm a reporter and I have -- Don't touch me, sir.

D.T.: Jūs neizsauca.

H.R.: Esmu reportieris, man ir... Neaiztieciet mani!

Guard 1: Please don't disrupt. You're being disruptive.

1. apsargs: Lūdzu, nepārtrauciet! Jūs traucējat.

H.R.: Man ir tiesības uzdot jautājumu. 1. apsargs: Jā, rindas kārtībā.

JR: I have the right to ask a question. G1: Yes, in order. In turn, sir.

Guard 2: Do you have your media credential?

2. apsargs: Vai Jums ir mediju caurlaide?

H.R.: Man ir tiesības...

JR: I have the right --

G2: Where? Let me see. JR: It's over there.

2. apsargs: Kur? Parādiet to! H.R.: Lūk.

Man: Whoever's coming out, stay out.

Vīrietis: Ejiet ārā, palieciet tur!

2. apsargs: Jāgaida sava kārta.

G2: You've just got to wait your turn.

Man: You're very rude. It's not about you.

Vīrietis: Jūs esat ļoti rupjš, runa nav par Jums.

H.R.: Tas nav... Vīrietis: Vācies ārā no manas valsts!

JR: It's not about you -- Man: Get out of my country!

Man: It's not about you.

H.R.: Tā ir... es arī esmu ASV pilsonis.

JR: I'm a US citizen, too.

Vīrietis: Vienalga. Nē, Univision, nē. Runa nav par Jums.

Man: Well ...whatever. No, Univision. It's not about you.

JR: It's not about you. It's about the United States.

H.R.: Nav runa par Jums. Runa ir par ASV.

(Video beidzas)

(Aplausi)

(Applause)

(Aplausi)

(Applause ends)

Whenever I see that video,

Noskatoties šo video, pirmais, ko allaž nodomāju,

the first thing I always think is that hate

ir, ka naids ir lipīgs.

is contagious.

If you notice, after the candidate says, "Go back to Univision" -- that's code;

Ja pamanījāt, pēc kandidāta vārdiem "ej atpakaļ uz Univision"...

šie vārdi ir kā kods, būtībā viņš saka: "Pazūdi no šejienes!"

what he's telling me is, "Get out of here."

One member of his entourage, as if he had been given permission, said,

Viens no viņa sekotājiem,

kā atļauju saņēmis, man sacīja:

"Get out of my country,"

"Pazūdi no manas valsts!"

not knowing that I'm also a US citizen.

Nezinot, ka arī es esmu ASV pilsonis.

After watching this video many times,

Vairākkārt noskatījies šo video,

I also think that in order to break free from neutrality --

nodomāju arī, ka, lai atteiktos no neitralitātes,

and for it to be a true break --

patiešām atteiktos,

one has to lose their fear,

ir jāzaudē bailes

and then learn how to say, "No;

un tad jāiemācās teikt: "Nē, es nenomierināšos.

I'm not going to be quiet.

I'm not going to sit down.

Es nesēdīšos.

And I'm not going to leave."

Un es neiešu prom."

The word "no" --

"Nē" –

(Applause)

(Aplausi)

"no" is the most powerful word that exists in any language,

"nē" ir visspēcīgākais vārds

ikvienā valodā,

and it always precedes any important change in our lives.

un tas vienmēr iet pa priekšu ikkatrai svarīgai pārmaiņai mūsu dzīvē.

And I think there's enormous dignity

Un, manuprāt, tas ir liels gods

and it generates a great deal of respect

un raisa patiesu cieņu –

to be able to step back

šī spēja nošķirt

and to push back and say,

un pretoties, un teikt:

"No."

"Nē."

Elie Wiesel -- Holocaust survivor,

Eli Vīzels, holokaustā izdzīvojušais,

Nobel Peace Prize recipient

Nobela prēmijas laureāts,

and who, unfortunately, we lost very recently --

kas diemžēl pavisam nesen mūs atstājis,

said some very wise words:

ir teicis patiesi viedus vārdus:

"We must take a side.

"Ir jāizvēlas, kurā pusē būt.

Neutrality helps only the oppressor,

Neitralitāte palīdz tikai apspiedējam, nekad ne upurim."

never the victim."

And he's completely right.

Un viņam ir pilnīga taisnība.

We journalists are obligated to take sides in certain circumstances;

Mums, žurnālistiem, zināmos apstākļos ir pienākumus izvēlēties, kurā pusē būt.

in cases of racism,

Sastopoties ar rasismu,

discrimination,

diskrimināciju,

corruption,

korupciju,

lying to the public,

politiķu meliem,

dictatorships and human rights,

diktatūrām un cilvēktiesībām,

we need to set aside neutrality and indifference.

mums jāpamet neitralitātes un vienaldzības pozīcija.

Spanish has a great word

Spāņu valodā ir brīnišķīgs vārds,

to describe the stance that journalists should take.

kas apraksta nostāju, kas žurnālistiem būtu jāieņem.

The word is "contrapoder [anti-establishment]."

Šis vārds ir contrapoder [pretvara].

Basically, we journalists should be on the opposite side

Būtībā, ja pie varas esošie stāv vienā pusē, žurnālistiem jāstājas otrā.

from those in power.

But if you're in bed with politicians,

Taču, ja jums ar politiķiem ir kopīgs bizness,

if you go to the baptism or wedding of the governor's son

ja ejat uz gubernatora dēla kristībām vai kāzām

or if you want to be the president's buddy,

vai gribat ar prezidentu uzturēt draudzīgas attiecības,

how are you going to criticize them?

kā gan jūs viņus kritizēsiet?

When I'm assigned to interview a powerful or influential person,

Kad man jāintervē ietekmīgi cilvēki vai pie varas esošie,

I always keep two things in mind:

vienmēr paturu prātā divas lietas,

if I don't ask this difficult and uncomfortable question,

proti, ja šo grūto vai neērto jautājumu neuzdošu es,

no one else is going to;

to neizdarīs neviens

and that I'm never going to see this person again.

un ka šo cilvēku es vairs nekad nesatikšu.

So I'm not looking to make a good impression

Tāpēc es nemēģinu atstāt labu iespaidu

or to forge a connection.

vai nodrošināt kontaktus.

In the end, if I have to choose between being the president's friend

Visbeidzot, ja man jāizvēlas, būt prezidenta draugam vai ienaidniekam,

or enemy,

I always prefer to be their enemy.

es vienmēr dodu priekšroku būt ienaidniekam.

In closing:

Noslēgumā:

I know this is a difficult time to be an immigrant and a journalist,

es zinu, ka šis ir laiks, kad ir grūti būt imigrantam un žurnālistam,

but now more than ever,

tomēr šobrīd vairāk nekā jebkad

we need journalists who are prepared,

vajadzīgi žurnālisti, kas gatavi

at any given moment,

īstajā brīdī

to set neutrality aside.

atteikties no neitralitātes.

Personally, I feel like I've been preparing for this moment

Man personīgi šķiet, ka šim brīdim esmu gatavojies visu dzīvi.

my whole life.

When they censored me when I was 24,

Kad 24 gadu vecumā mani cenzēja,

I learned that neutrality, fear and silence often make you an accomplice

es iemācījos, ka neitralitāte, bailes un klusēšana

bieži vien tevi pārvērš

noziegumu, pāridarījumu un netaisnības līdzzinātājā.

in crime, abuse

and injustice.

And being an accomplice to power

Un būt par varas līdzzinātāju

is never good journalism.

nekad nav laba žurnālistiska.

Now, at 59 years old,

Tagad, 59 gadu vecumā,

I only hope to have a tiny bit

es ceru, ka man būs mazliet tās drosmes un prāta skaidrības,

of the courage and mental clarity I had at 24,

kas man piemita 24 gados,

and that way, never again

un ka tādējādi es vairs nekad neklusēšu.

remain quiet.

Thank you very much.

Liels paldies.

(Applause)

(Aplausi)

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)