Gonzalo Vilariño: How Argentina's blind soccer team became champions (with English subtitles) | TED

Translator: Liene Kiršfelde Reviewer: Ilze Garda

Es ieskatījos kāda neredzīgā galvā.

I opened a blind man's head.

I didn't make him think or reflect -- I cracked his head open, literally.

Nav runa par viņa domu izzināšanu, tas bija burtiski.

We were walking with him holding onto my shoulder,

Viņš gāja, turoties pie mana pleca,

I miscalculated how much space there was between us,

es neaprēķināju attālumu starp mums,

and I knocked him into a gate.

tādēļ viņš ieskrēja vārtos.

(Laughter)

(Smiekli)

Five stitches in his forehead.

Piecas šuves pierē.

At that moment, I felt like the worst teacher in the world.

Tajā brīdī es sajutos kā pasaules sliktākais skolotājs.

I really didn't know how to apologize.

Un, godīgi sakot, nezināju, kā atvainoties.

Luckily, El Pulga is one of those people who takes things quite well.

Par laimi, Pulga ir no tiem cilvēkiem,

kas netur ļaunu prātu.

And to this day, he says that I was the coach

Un vēl šodien viņš saka, ka esmu treneris,

who left the most important mark on his career.

kas atstājis dziļākās pēdas viņa karjerā.

(Smiekli)

(Laughter)

The truth is, when I started working at the institute for the blind,

Patiesībā, kad uzsāku darbu neredzīgo institūtā,

I was surprised by a lot of things.

daudz kas mani pārsteidza.

A lot of the things they did, I never imagined they could:

Viss tas, ko viņi darīja un ko es nebiju iedomājies, ka viņi spēj.

they swam, did exercise, played cards.

Peld, nodarbojas ar sportu, spēlē kārtis, dzer mates tēju,

They drank mate, and could pour it

ko paši ielej neapdedzinoties.

without burning themselves in the process.

But when I saw them playing soccer --

Taču, kad ieraudzīju viņus spēlējam futbolu,

that was amazing.

tas šķita neiespējami.

They had a dirt field, rusty goalposts and broken nets.

Tur bija zemes pleķītis, divi sarūsējuši vārti ar saplēstu tīklu,

The blind who attended the institute would play their games there,

un neredzīgie, kas apmeklēja iestādi, spēlēja futbolu,

līdzīgi kā es to darīju bērnībā savas mājas pagalmā.

just like I did at a field near my house.

But they played without being able to see.

Taču viņi spēlēja neredzot.

The ball made a sound so they could locate it.

Bumbai bija skaņa, lai varētu noteikt tās atrašanās vietu,

Aiz pretinieku vārtiem bija palīgs, lai būtu saprotams, kurp sist bumbu,

They had a guide behind the rival team's goal

to know where to kick the ball.

un spēlētāji valkāja acu apsējus.

And they used eye masks.

Dažiem bija saglabājusies vāja redze,

There were guys who could still see a little,

and they wore eye masks so everyone was equal.

tāpēc, lai būtu vienlīdzīgi, viņi izmantoja šos apsējus.

When I was more at ease with them, I asked for a mask myself.

Kad biju iemantojis jau nedaudz uzticības,

palūdzu acu apsēju, uzliku to un mēģināju spēlēt.

I put it on and tried to play.

I had played soccer all my life.

Esmu spēlējis futbolu visu mūžu.

This is where it got even more amazing:

Un tomēr es biju ļoti pārsteigts,

within two seconds, I didn't know where I was standing.

ka dažu sekunžu laikā nesapratu, kur atrodos.

Patiesībā sāku studēt fizisko audzināšanu, jo mani aizrauj sasniegumi.

I had studied physical education because I loved high performance.

I started working at the institute by chance.

Šeit darbu biju uzsācis nejaušības dēļ.

Es strādāju arī ar Argentīnas airēšanas izlasi,

My other job was with the Argentinian National Rowing Team,

man šķita, ka tā ir mana īstā vieta.

and I felt that was my thing.

Here, everything was twice as hard.

Šeit viss bija divtik grūti.

I'll never forget the first day I did the warm-up with the team.

Nekad neaizmirsīšu pirmo dienu, kad vadīju komandas iesildīšanos.

I lined them up in front of me --

Nostādīju visus ierindā, kā biju darījis ar airēšanas izlasi,

I used to do that with the rowing team --

and I said, "OK, everyone bend down," going like this.

un teicu: "Tagad visi noliecamies!"

Izdarīju šādi.

When I looked up, two guys were seated,

Kad piecēlos,

divi sēdēja, trīs gulēja, citi bija pietupušies.

three were lying down and others were squatting.

(Laughter)

(Smiekli)

Kā gan lai šeit paveicu to pašu, ko darīju tur?

How could I do here the same things I was doing there?

It took me a while.

Tas bija grūti.

I started looking for tools to learn from them,

Sāku meklēt paņēmienus, mācīties no viņiem,

from the teachers who worked with them.

mācīties no citiem viņu skolotājiem.

I learned I couldn't explain a play on a chalkboard like a coach does,

Es sapratu, ka nevaru skaidrot spēli uz tāfeles, kā to dara treneri,

bet varu izmantot paplāti un pudeļu korķīšus,

but I could use a plastic tray and some bottle caps

so they could follow me by way of touch.

lai viņi spētu sekot ar pieskārienu.

I also learned they could run on a track

Tad sapratu, ka viņi var skriet stadionā,

if I ran with them, holding a rope.

ja skrienu līdzās, turoties pie virves.

So we started looking for volunteers to help us run with them.

Tā mēs sākam meklēt brīvprātīgos, kas vēlētos skriet kopā ar viņiem.

I was enjoying it,

Man tas iepatikās, es sāku redzēt mērķi un jēgu savam darbam.

and finding purpose and meaning in what we were doing.

It was hard at first, it was uncomfortable,

Tas nebija viegli, bija neērtības, bet es izvēlējos tās pārvarēt.

but I decided to overcome the discomfort.

And there came a time

Un pienāca brīdis, kad šis kļuva par vienu no maniem mīļākajiem darbiem.

when it became the most fascinating job I'd ever had.

I think that's when I wondered:

Šķiet, šajā mirklī es sev jautāju:

Why couldn't we be a high-performance team as well?

"Kāpēc gan arī mēs ar neredzīgo komandu

nevarētu gūt lielus panākumus?"

Of course, one thing was missing:

Protams, bija jāsaprot, ko vēlas viņi,

I needed to find out what they wanted,

the real protagonists of this story.

mūsu stāsta patiesie varoņi.

Three hours of training, playing soccer on that field,

Nevar gūt panākumus, trenējoties tikai trīs stundas

tādā laukumā, kādā spēlējām mēs.

were not going to be enough.

We would have to train differently.

Bija jātrenējas citādi.

We started to train harder, and the results were great;

Treniņi kļuva nopietnāki, un reakcija bija lieliska:

they asked for more.

viņi gribēja vēl.

I came to understand that they, too, wondered

Sapratu, ka arī viņi sev jautā, kāpēc nevar būt augsta līmeņa komanda.

why they couldn't do high-performance.

Kad bijām sagatavojušies, klauvējām pie CENARD durvīm.

When we felt ready, we knocked at CENARD's door.

CENARD ir Argentīnas Nacionālais profesionālā sporta centrs.

CENARD is the National Center for High-Performance Sports

here in Argentina.

It was hard to get them to hear what we had to say.

Atvērt šīs durvis nebija viegli, taču vēl grūtāk bija panākt,

But it was considerably more difficult

lai citi sportisti, kas jau tur bija, mūs atzītu par līdzvērtīgiem.

to get the other athletes training there to consider us their equals.

In fact, they would let us use the field

Patiesībā stadionā mūs laida tikai tad, kad neviens cits tur netrenējās.

only when no other teams were using it.

And we were known as "the blind ones."

Un mēs bijām "aklīši",

Not everyone knew exactly what we were doing there.

neviens īsti nezināja, ko mēs tur darām.

The 2006 World Championship was a turning point in the team's history.

2006. gada Pasaules čempionāts kļuva par pagrieziena punktu komandas vēsturē.

It was held in Buenos Aires for the first time.

Čempionāts pirmoreiz notika Buenosairesā,

un tā bija mūsu iespēja parādīt,

It was our chance to show everyone

ko tad mēs visu šo laiku esam darījuši.

what we had been doing all that time.

We made it to the finals.

Tikām līdz finālam, bijām auguši kā komanda.

We were growing as a team.

It was us against Brazil in the finals.

Finālā pretiniece bija Brazīlija,

They were the best team in the tournament.

turnīra labākā komanda.

Tā bija pārliecinoši uzvarējusi pārējās komandas.

They won every game by a landslide.

Hardly anyone believed we could win that game.

Tikpat kā neviens neticēja, ka spējam uzvarēt šo spēli.

Hardly anyone -- except for us.

Gandrīz neviens, tikai ne mēs.

During pre-game meetings,

Mūsu tikšanās reizēs, ģērbtuvēs, katrā treniņā

in the locker room,

during each warm-up,

it smelled of victory.

bija jūtama uzvaras smarža.

Varu apzvērēt, ka tāda pastāv.

I swear that smell exists.

I smelled it several times with the team,

Es to sajutu komandā vairākkārt,

bet īpaši atceros dienu pirms finālspēles.

but I remember it in particular, the day before we played that final.

The Argentine Football Association had opened their doors to us.

Argentīnas Futbola asociācija bija atvērusi mums durvis,

un mēs bijām piepulcējušies tādiem sportistiem

We were training at AFA,

where Verón, Higuain and Messi trained.

kā Verons, Igvains un Mesi.

For the first time ever,

Tas mums pirmo reizi deva iespēju sajusties kā īstai komandai.

we felt like a true national team.

At 7:30pm, the day before the game,

Iepriekšējā dienā, pusastoņos vakarā, pārrunājām spēles stratēģiju.

we were in the lounge discussing strategy,

Bijām atpūtas telpā.

and a waiter knocks on the door, interrupting our conversation.

Kāds klauvēja pie durvīm, pārtraucot mūsu sarunu,

He suggested we go to church.

lai piedāvātu doties uz baznīcu, viņš bija atnācis mūs aicināt uz baznīcu.

He came to invite us to church.

I tried to get rid of him, saying it wasn't a good time,

Es mēģināju atrunāties, sakot, ka nav piemērotākais brīdis

un ka varbūt varam to atlikt uz kādu citu dienu.

that we better leave it for another day.

He kept insisting, asking me to please let him take the guys to church,

Taču viņš uzstāja, lūdzot atļauju aizvest puišus uz baznīcu,

because that day, a pastor who performed miracles would be there.

jo šodien tur esot mācītājs, kas darot brīnumus.

I was slightly afraid to ask what type of miracles he meant,

Mazliet nobažījies jautāju viņam, par kādiem brīnumiem ir runa,

and he replied nonchalantly,

un viņš mierīgi atbildēja: "Trener, ļauj man aizvest komandu uz baznīcu!

"Coach, let me take the team to the church,

Esmu pārliecināts, ka atgriežoties puse komandas būs redzīga."

and when we return, I guarantee that half of them will be able to see."

(Laughter)

(Smiekli)

Some of the guys laughed,

Daži iesmējās, bet iedomājieties, kā ir neredzīgam cilvēkam dzirdēt ko tādu!

but imagine being a blind person and someone says that to you.

I didn't know what to say.

Es nezināju, ko atbildēt, un iestājās neveikls klusums.

I said nothing; it was an awkward silence.

I didn't want to make him feel bad,

Negribēju likt šim cilvēkam justies slikti,

because he truly believed this could happen.

jo viņš tiešām ticēja tam, ko teica.

One of the players saved me,

Šajā brīdī mani izglāba kāds spēlētājs, kurš piecēlās un droši sacīja:

when he stood up and confidently said,

"Huan, Gonsa tev jau teica,

"Juan," -- that was the kid's name --

Gonza already told you it's not the best time to go to church.

ka nav labākais laiks iešanai uz baznīcu.

Besides, let me make this clear:

Bet ļauj man tev paskaidrot vēl ko: ja mēs aiziesim uz to baznīcu

if we go to that church, and I end up being able to see when we return,

un atgriežoties būšu viens to tiem, kas atguvis redzi,

I will beat you so hard if I can't play tomorrow."

es tev kārtīgi sadošu, jo rīt nevarēšu piedalīties izšķirošajā mačā."

(Laughter)

(Smiekli)

(Aplausi)

(Applause)

Juan left, laughing in resignation,

Huans, kautrīgi smaidot, devās prom, un mēs turpinājām apspriedi.

and we continued with our pregame talk.

That night when I went to sleep,

Kad tovakar devos gulēt,

I began to dream about the next day's game,

sāku domās sapņot par nākamās dienas spēli,

imagining what could happen, how we would play.

iztēlojos, kas notiks, kā mēs spēlēsim.

And that's when I noticed that smell of victory

Un tad sajutu

iepriekš pieminēto uzvaras smaržu.

I mentioned a while ago.

And it's because at that moment, I thought:

Jo tobrīd es sajutu –

ja arī pārējie grib spēlēt tikpat ļoti kā Djego,

if the other players had the same desire as Diego going into the game,

it was impossible for us not to win.

mums jākļūst par čempioniem.

The next day was going to be wonderful.

Nākamajai dienai bija jābūt brīnišķīgai.

We got up at 9am, the game was at 7pm,

Deviņos no rīta mēs cēlāmies,

mačs bija paredzēts septiņos vakarā, un mēs jau gribējām spēlēt.

and we were already eager to play.

We left AFA, and the bus was full of flags that people had given to us.

Izbraucām no Futbola federācijas

ar sadāvinātiem karogiem pilnu mikroautobusu.

We were talking about the game,

Runājām par gaidāmo spēli,

and we could hear people honking and cheering,

dzirdējām taurēšanu un cilvēku uzsaucienus:

"Go Murciélagos! Today's the day! The final challenge!"

"Uz priekšu, "Sikspārņi"! Šodien ir pēdējā diena, pēdējā cīņa!"

The guys asked me, "Do they know us? Do they know we're playing?"

Puiši man jautāja:

"Viņi mūs pazīst? Zina, ka spēlējam?"

Bija cilvēki, kas sekoja mūsu mikroautobusam līdz CENARD.

Some people followed the bus to CENARD.

We arrived and found an amazing scene.

Ierodoties mūs sagaidīja iespaidīgs skats.

In the corridor leading from the locker room to the game field,

Tad no ģērbtuvēm devāmies uz laukumu,

I was walking with Silvio,

gāju kopā ar Silvio, kas turējās pie mana pleca.

who was holding onto my shoulder, so I could guide him.

Fortunately, there were no gates along the way.

Par laimi, pa ceļam nebija nevienu vārtu,

(Laughter)

When we reached the field, he asked me about everything.

un, kad ieradāmies laukumā,

viņš jautāja par notiekošo, lai nepalaistu garām nevienu sīkumu.

He didn't want to miss a single detail.

He said, "Tell me what you see, tell me who's playing the drums."

Viņš teica: "Pastāsti, ko redzi! Kas spēlē tās bungas?"

I tried to explain what was happening with as much detail as possible.

Es centos aprakstīt visu redzamo pēc iespējas sīkāk.

I told him, "The stands are packed, a lot of people couldn't get in,

Teicu: "Tribīnes ir pilnas, un arī ārpusē ir ļoti daudz ļaužu.

there are blue and white balloons all over the field,

Visur ir debeszili un balti baloni.

Ir milzīgs Argentīnas karogs, kas pārklāj visas tribīnes..."

they're opening a giant Argentine flag that covers the entire grandstand."

Suddenly, he cuts me off and says,

Kādā brīdi viņš mani pārtrauca, jautājot:

"Do you see a flag that says 'San Pedro'?"

"Vai kaut kur ir redzams karogs ar uzrakstu San Pedro?"

That's the city where he lives.

Tā ir pilsēta, kurā viņš dzīvo.

I started looking into the stands

Sāku pārlūkot tribīnes

un tālumā ieraudzīju nelielu, baltu karogu uz kura melniem burtiem rakstīts:

and I spotted a little white flag

with lettering done in black spray paint, that read:

"Silvio, your family and all of San Pedro are here."

"Silvio, tava ģimene un viss San Pedro ir šeit."

I told him that and he replied,

Es viņam to pastāstīju, un viņš teica:

"That's my mom, tell me where she is, I want to I wave at her."

"Tā ir mana mamma.

Pasaki, lūdzu, kur viņa ir, lai varu viņu pasveicināt."

I pointed him toward the flag

Norādīju viņam virzienu, kur atradās karogs,

and showed him with his arm where they were sitting,

un viņš ar abām rokām sāka māt uz to pusi.

and he waved his arms in that direction.

About 20 or 30 people stood up and gave him an ovation.

Kādi 20, 30 cilvēki piecēlās un sarīkoja ovācijas,

un, tam notiekot, es redzēju, kā mainās viņa seja,

When that happened,

I saw how his face changed, how moved he was.

redzēju viņa emocijas.

It was moving for me, too;

Arī mani, protams, pārņēma saviļņojums,

un uz brīdi man iestrēga kamols kaklā.

two seconds later, I had a lump in my throat.

It was strange -- I felt both the excitement of what was happening,

Bija savādi sajust šīs emocijas par notiekošo,

and the anger and the anguish that he could not see it.

bet tajā pat laikā arī sāpes un dusmas, ka viņš to visu neredz.

A few days later when I told him what I had experienced,

Pēc dažām dienām, kad runāju ar viņu un stāstīju par to, kā todien jutos,

viņš mani nomierināja, sakot:

he tried to reassure me, saying,

"Gonza, don't feel bad, I could see them.

"Gonza, esi mierīgs,

es viņus redzēju, citādāk, bet, goda vārds, es viņus visus redzēju."

Differently, but I swear to you that I saw them all."

Sākās spēle,

The game started.

We could not fail; it was the final.

fināls, mēs nedrīkstējām salūzt.

The audience was quiet, like here,

Skatītāji klusēja, gluži kā šobrīd šeit,

because in soccer for the blind,

jo neredzīgo futbolā jābūt klusiem, lai varētu dzirdēt bumbu.

the public has to be quiet so the players can hear the ball.

Gavilēt var tikai tad, kad spēle beigusies.

They're only allowed to cheer when the game is over.

And when there were eight minutes to go,

Taču 8 minūtes pirms spēles beigām izlauzās 32 minūtes aizturētās ovācijas.

the crowd did all the cheering they hadn't done in the first 32 minutes.

Kad Silvio raidīja bumbu vārtu stūrī,

When pigeon-toed Silvio nailed the ball at an angle,

they cheered with all their heart,

vārtu guvums tika uzņemts ar neticamām ovācijām.

in an incredible way.

Today, if you go to CENARD, you'll see a huge poster on the door,

Ja jums sanāk apmeklēt CENARD,

pie ieejas durvīm jūs redzēsiet milzīgu "Sikspārņu" plakātu.

with a photo of our team, Los Murciélagos.

They're a model national team, everyone in CENARD knows who they are,

Tā ir nacionāla mēroga paraugkomanda, un CENARD par viņiem zina visi.

and after having won two World Championships

Tagad, pēc divu pasaules čempionu titulu un divu paralimpisko medaļu izcīnīšanas,

and two Paralympic medals,

no one doubts they are high-performance athletes.

neviens neapšauba, ka tā ir profesionāla komanda.

(Applause)

(Aplausi)

(Applause ends)

Man bija tā lieliskā iespēja būt šajā komandā

I was lucky to train this team for 10 years,

first as a trainer and later as their coach.

kā fiziskās sagatavotības trenerim, vēlāk kā galvenajam trenerim,

desmit gadu garumā.

I feel that they've given me much more

Man ir sajūta,

ka esmu ieguvis daudz vairāk, nekā devis viņiem.

than what I've given them.

Last year, they asked me to coach another national team, Power Soccer.

Pagājušajā gadā man piedāvāja trenēt citu – ratiņkrēslu futbola – komandu.

It's a national team of young men who play soccer in wheelchairs.

Tā ir Argentīnas izlase, kurā futbolu spēlē puiši ratiņkrēslos.

They use motorized wheelchairs that they drive with a joystick,

Tie ir motorizēti, ar pulti vadāmi ratiņkrēsli,

because they don't have enough strength in their arms

jo spēlētājiem nav spēka rokās, lai spētu izkustināt parastu ratiņkrēslu.

to use conventional chairs.

They added a bumper to the chair, a safeguard that protects their feet,

Tie aprīkoti ar tādiem kā aizsargiem,

kas pasargā spēlētāju kājas, vienlaikus ļaujot spert bumbu.

while allowing them to kick the ball.

It's the first time that, instead of being the spectators,

Tā ir pirmā reize, kad viņiem ir iespēja no vērotājiem kļūt par varoņiem.

they're now the main characters.

It's the first time their parents, friends and siblings can see them play.

Tā ir pirmā reize, kad vecāki, draugi, brāļi un māsas,

var redzēt, kā viņi spēlē.

For me, it's a new challenge,

Man tas ir jauns izaicinājums.

Atkal ar neveiklību, nedrošību un bailēm, kādas bija, sākot darbu ar neredzīgajiem.

with the same discomfort, insecurity, and fear I had

when I started working with the blind.

But I approach it all from a more experienced position.

Jā, man ir lielāka pieredze.

That's why from day one, I treat them as athletes on the field,

Tāpēc jau no pirmās dienas laukumā es pret viņiem izturos kā sportistiem

and off the field, I try to put myself in their shoes

un ārpus laukuma mēģinu iejusties viņu ādā.

and behave without prejudice,

Bez aizspriedumiem,

because treating them naturally feels best to them.

jo nepiespiesta komunikācija ļauj viņiem justies labāk.

Both teams play soccer; something once unthinkable for them.

Šīs divas komandas spēlē futbolu, kas viņiem šķita neiedomājami.

They had to adapt the rules to do so.

Lai varētu spēlēt, bija jāpielāgo noteikumi, vai ne?

Un abas komandas pārkāpa vienu un to pašu noteikumu,

And both teams broke the same rule --

the one that said they couldn't play soccer.

proti, ka viņi nevar spēlēt futbolu.

When you see them play, you see competition, not disability.

Redzot viņus spēlējam,

neredzam viņu nevarību, bet redzam viņu pārliecību.

The problem starts when the game is over,

Taču problēma sākas, kad spēle laukumā beigusies

and they leave the field.

Then they step in to play our game,

un viņiem jāatgriežas mūsu spēlē.

in a society whose rules don't really take them into account

Sabiedrībā, kas uzstāda noteikumus,

kuros viņi nav ņemti vērā, kas viņus nepasargā.

or care for them.

I learned from sports

Sportā esmu iemācījies,

that disability greatly depends on the rules of the game.

ka invaliditāte lielā mērā atkarīga no spēles noteikumiem.

I believe that if we change some of the rules of our game,

Tāpēc domāju, ka, izmainot dažus mūsu spēles noteikumus,

we can make life a little easier for them.

varam padarīt viņu dzīves kaut nedaudz vieglākas.

We all know there are people with disabilities; we see them daily.

Mēs visi zinām, ka ir cilvēki ar invaliditāti, redzam viņus ikdienā.

But by having no direct contact with them,

Taču, ja mums nav tiešas saskares ar viņiem,

we're not aware of the problems they face every day,

nespējam saprast grūtības, ar kurām viņi sastopas ikdienā –

like how hard it is for them to get on a bus,

cik grūti viņiem iekāpt autobusā,

find a job,

atrast darbu, izmantot metro vai šķērsot ielu.

take the subway

or cross the street.

It's true that there is an increasing social responsibility

Ir tiesa, ka sabiedrība uzņemas lielāku atbildību par invalīdu iekļaušanu.

regarding the inclusion of people with disabilities.

But I think it's still not enough.

Taču uzskatu, ka vēl joprojām nedarām pietiekoši.

I think change needs to come from every one of us.

Pārmaiņām jānotiek katrā no mums.

Vispirms jāatbrīvojas no vienaldzīgās attieksmes

First, by leaving behind our indifference toward the disabled,

and then by respecting the rules that do take them into account.

un tad jāievēro noteikumi, kas liek rēķināties ar šiem cilvēkiem.

Tādu nav daudz, bet tomēr tie pastāv.

They are few, but they do exist.

I cracked a blind man's head open -- El Pulga's head.

Es ieskatījos neredzīgā Pulgas galvā.

I can assure you these two teams opened mine as well.

Varu jums apzvērēt, kā šīs divas komandas ir ielūkojušās arī manējā.

They taught me that above all,

Jo, pirmkārt, tās man iemācījušas, ka ir jāiet un jāspēlē katra spēle

you have to get out there and play every game

šajā brīnišķīgajā čempionātā, ko saucam par dzīvi.

in this beautiful tournament that we call life.

Thank you.

Paldies.

(Applause)

(Aplausi)