Sebastián Bortnik: The conversation we're not having about digital child abuse (w/ subtitles) | TED

Translator: Romina Pol Reviewer: Sebastian Betti

Translator: Ilze Garda Reviewer: Liene Kiršfelde

[This talk contains graphic content. Viewer discretion is advised.]

[Šajā video redzams nepatīkams saturs. Izvēle ir skatītāja ziņā.]

This is Nina Rodríguez's Facebook profile.

Šī ir Nīnas Rodrigesas Facebook lapa.

This person had three different profiles

Viņai bija trīs dažādi profili

and 890 kids between 8 and 13 years old among her friends list.

un draugos 890 bērni vecumā no 8 līdz 13 gadiem.

These are excerpts of a chat with one of those kids.

Lūk, fragmenti no sarunas ar vienu no šiem bērniem.

This is an exact copy of the chat.

Tā ir precīza sarunas kopija

It's part of the case file.

un daļa no krimināllietas.

This kid started sending private photos

Šis zēns viņai sāka sūtīt intīmas fotogrāfijas,

until his family realized what was going on.

līdz viņa ģimene saprata, kas notiek.

The police report and subsequent investigation lead them to a house.

Viņi par to ziņoja policijai, un izmeklēšana aizveda līdz kādai mājai.

This was the girl's bedroom.

Lūk, šīs meitenes istaba.

Nina Rodríguez was actually a 24-year-old man

Nīna Rodrigesa patiesībā bija 24 gadus vecs vīrietis,

that used to do this with lots of kids.

kas to darīja ar daudziem nepilngadīgajiem.

Micaela Ortega was 12 years old

Mikaēlai Ortegai bija 12 gadi,

when she went to meet her new Facebook friend,

kad viņa devās satikt savu jauno Facebook draudzeni,

also 12.

arī divpadsmitgadnieci.

"Rochi de River," was her name.

Viņa sevi sauca par Roči de Riveru.

She actually met Jonathan Luna, who was 26 years old.

Patiesībā Mikaēla satika 26 gadus veco Džonatanu Lunu,

When they finally caught him,

kurš, kad viņu beidzot noķēra, atzinās viņas slepkavībā,

he confessed that he killed the girl because she refused to have sex with him.

jo meitene nebija gribējusi ar viņu nodarboties ar seksu.

He had four Facebook profiles

Viņam bija četri Facebook profili

and 1,700 women on his contact list;

un draugu sarakstā 1700 sieviešu.

90 percent of them were under 13 years old.

No tām 90% bija jaunākas par 13 gadiem.

These are two different cases of "grooming":

Šie ir divi dažādi iedraudzināšanas gadījumi:

an adult contacts a kid through the internet,

pieaugušais uzrunā bērnu internetā

and through manipulation or lying, leads that kid into sexual territory --

un, manipulējot vai melojot,

ieved šo bērnu seksuālā teritorijā,

from talking about sex

sākot no sarunām par seksu līdz intīmu fotogrāfiju sūtīšanai,

to sharing private photos,

recording the kid using a webcam

bērna filmēšanai ar tīmekļa kameru

or arranging an in-person meeting.

vai norunājot tikšanos klātienē.

This is grooming.

Tā ir iedraudzināšana.

This is happening, and it's on the rise.

Tā notiek un iet plašumā.

The question is: What are we going to do?

Jautājums ir, ko darīsim,

jo, kamēr domājam, bērni ir vieni.

Because, in the meantime, kids are alone.

They finish dinner, go to their rooms,

Viņi paēd vakariņas, aiziet uz savu istabu,

close the door,

aizver durvis,

get on their computer, their cell phones,

ieiet datorā, savos telefonos

and get into a bar,

un nokļūst naktsklubā,

into a club.

nokļūst ballītē.

Think for one second about what I've just said:

Brīdi apdomājiet to, ko tikko pateicu:

they're in a place full of strangers

viņi ir vietā, kas pilna svešinieku,

in an uninhibited environment.

vidē bez ierobežojumiem.

The internet broke physical boundaries.

Internets ir nojaucis fiziskās robežas.

When we're alone in our bedroom and we go online,

Kad esam vieni savā istabā

un pieslēdzamies internetam,

we're not really alone.

mēs patiesībā neesam vieni.

There are at least two reasons why we're not taking care of this,

Ir vismaz divi iemesli, kāpēc neko nedarām –

or at least not in the right way.

vai vismaz nedarām pareizi.

First, we're sure that everything that happens online is "virtual."

Pirmkārt, esam pārliecināti,

ka viss internetā notiekošais ir virtuāls.

Patiesībā mēs to tā arī saucam – virtuālā pasaule.

In fact, we call it "the virtual world."

If you look it up in the dictionary,

Ja ieskatīsieties vārdnīcā,

something virtual is something that seems to exist

virtuāls ir kas tāds, kas ir šķietams vai nav īsts.

but is not real.

And we use that word to talk about the internet:

Un šo vārdu mēs izmantojam, runājot par internetu –

something not real.

kaut kas, kas nav reāls.

And that's the problem with grooming.

Iedraudzināšanas problēma ir tā,

It is real.

ka tā ir īsta.

Degenerate, perverted adults use the internet to abuse boys and girls

Deģenerāti, izvirtuši pieaugušie lieto internetu,

lai izmantotu zēnus un meitenes.

and take advantage of, among other things,

Turklāt viņi izmanto faktu, ka bērni un viņu vecāki domā,

the fact that the kids and their parents think that what happens online

ka internetā notiekošais patiesībā nenotiek.

doesn't actually happen.

Several years ago, some colleagues and I founded an NGO

Pirms dažiem gadiem kopā ar kolēģiem nodibinājām NVO „Kiberdrošā Argentīna”,

called "Argentina Cibersegura,"

dedicated to raising awareness about online safety.

kuras mērķis ir veicināt izpratni par drošību internetā.

In 2013, we attended meetings at the House of Legislature

2013. gadā mēs piedalījāmies parlamenta sanāksmēs,

to discuss a law about grooming.

kurās apsprieda Iedraudzināšanas likumu.

I remember that a lot of people thought

Atceros, ka daudziem iedraudzināšana nozīmēja tikai un vienīgi soli,

that grooming was strictly a precursor

to arranging an in-person meeting with a kid to have sex with them.

lai ar bērniem norunātu tikšanos klātienē un iesaistītu tos seksuālās aktivitātēs.

But they didn't think about what happened to the kids who were exposed

Bet viņi nedomāja par to, kas notiek ar bērniem,

kas piedalījušies sarunās par seksu ar pieaugušo, pašiem to nezinot,

by talking about sex with an adult without knowing it,

or who shared intimate photos thinking only another kid would see them,

kas dalījušies ar intīmām fotogrāfijām, domādami, ka tās redz cits bērns,

or even worse,

vai vēl ļaunāk –

who had exposed themselves using their web cam.

kas atkailinājušies kameras priekšā.

Nobody considered that rape.

To neviens neuzskatīja par izvarošanu.

I'm sure lots of you find it odd to think one person can abuse another

Esmu pārliecināts, ka daudziem no jums

šķiet dīvaina doma, ka viens cilvēks var otru izmantot nepieskaroties.

without physical contact.

We're programmed to think that way.

Tas vienkārši ir veids, kā mēs domājam.

I know, because I used to think that way.

Zinu, jo pats savulaik domāju tāpat.

I was just an IT security guy

Biju vienkārši IT drošības tehniķis,

until this happened to me.

līdz ar mani atgadījās, lūk, kas.

At the end of 2011,

2011. gada nogalē

in a little town in Buenos Aires Province,

mazā pilsētiņā Buenosairesas provincē

I heard about a case for the first time.

pirmoreiz dzirdēju par kādu gadījumu.

After giving a talk,

Pēc kādas uzstāšanās

I met the parents of an 11-year-old girl who had been a victim of grooming.

pie manis pienāca 11-gadīgas meitenes vecāki,

kuru meita bija kļuvusi par iedraudzināšanas upuri.

A man had manipulated her into masturbating in front of her web cam,

Kāds pieaugušais viņu bija pierunājis

masturbēt kameras priekšā

and recorded it.

un bija to ierakstījis.

And the video was on several websites.

Šis video ceļoja pa dažādām interneta vietnēm.

That day, her parents asked us, in tears,

Todien vecāki ar asarām acīs lūdza,

to tell them the magic formula

lai pastāstām viņiem, kā izdzēst šos video no interneta.

for how to delete those videos from the internet.

It broke my heart and changed me forever

Man sāpēja sirds,

un es mainījos uz visiem laikiem,

to be their last disappointment, telling them it was too late:

kad sagādāju viņiem pēdējo vilšanos, sakot, ka ir par vēlu:

once content is online,

tajā brīdī, kad saturs ir nonācis internetā,

we've already lost control.

mēs to vairs nespējam kontrolēt.

Since that day, I think about that girl

Kopš tās dienas domāju par šo meiteni,

waking up in the morning, having breakfast with her family,

kas no rītiem ceļas,

brokasto ar ģimeni, kas šo video ir redzējusi,

who had seen the video,

kājām dodas uz skolu,

and then walking to school, meeting people that had seen her naked,

satiek cilvēkus, kas viņu redzējuši kailu,

arriving to school, playing with her friends, who had also seen her.

ierodas skolā un rotaļājas ar draugiem, kas viņu arī redzējuši.

That was her life.

Tā viņa dzīvo.

Exposed.

Kā uz delnas.

Of course, nobody raped her body.

Protams, viņas ķermeni neviens neizvaroja.

But hadn't her sexuality been abused?

Bet vai viņas seksualitāti neizmantoja?

We clearly use different standards to measure physical and digital things.

Ir skaidrs, ka fizisko un digitālo mēs mēram ar dažādām mērauklām.

And we get angry at social networks

Mēs dusmojamies uz sociālajiem tīkliem,

because being angry with ourselves is more painful and more true.

jo dusmoties pašiem uz sevi ir sāpīgāk un patiesāk.

And this brings us to the second reason why

Un tas aizved pie otra iemesla,

we aren't paying proper attention to this issue.

kāpēc šim jautājumam nepievēršam pietiekami daudz uzmanības.

Proti, mēs uzskatām,

We're convinced that kids don't need our help,

ka bērniem mūsu palīdzība nav vajadzīga,

that they "know everything" about technology.

ka par tehnoloģijām viņi jau tāpat visu zina.

When I was a kid,

Bērnībā

at one point, my parents started letting me walk to school alone.

pienāca brīdis, kad man atļāva uz skolu iet vienam pašam.

After years of taking me by the hand and walking me to school,

Pēc tam, kad vairākus gadus biju gājis vecākiem pie rokas,

one day they sat me down,

mani todien apsēdināja,

gave me the house keys

iedeva mājas atslēgas

and said, "Be very careful with these; don't give them to anyone,

un teica: „Sargā tās, nevienam nedod,

take the route we showed you, be at home at the time we said,

ej un nāc atpakaļ pa ceļu, ko tev rādījām,

esi mājās laikus,

cross at the corner, and look both ways before you cross,

uz stūra pārej pāri ielai, pirms tam paskaties uz abām pusēm,

and no matter what, don't talk to strangers."

un, galvenais, nerunā ar svešiniekiem!”

I knew everything about walking,

Es visu zināju par iešanu,

and yet, there was a responsible adult there taking care of me.

tomēr par mani rūpējās atbildīgs pieaugušais.

Knowing how to do something is one thing,

Viens ir zināt, kā kaut kas jādara,

knowing how to take care of yourself is another.

otrs ir prast sevi pasargāt.

Imagine this situation:

Iedomājieties šādu situāciju:

I'm 10 or 11 years old, I wake up in the morning,

man ir 10 vai 11 gadu, un kādu rītu pēc pamošanās

my parents toss me the keys and say,

man pamet mājas atslēgas un saka:

„Seba, šodien uz skolu vari iet pats.”

"Seba, now you can walk to school alone."

And when I come back late,

Kad mājās pārrodos vēlu,

they say, "No, you need to be home at the time we said."

man saka: „Nē, tev jābūt mājās laikus.”

And two weeks later,

Divas nedēļas vēlāk,

when it comes up, they say, "You know what?

garām ejot, piebilst: „Zini ko?

You have to cross at the corner, and look both ways before crossing."

Ielai pāri jāiet krustojumos

un pirms iešanas jāpaskatās uz abām pusēm.”

And two years later, they say,

Vēl divus gadus vēlāk:

"And also, don't talk to strangers."

„Ā! Un nerunā ar svešiniekiem!”

It sounds absurd, right?

Izklausās muļķīgi, vai ne?

We have the same absurd behavior in relation to technology.

Tikpat muļķīgi mēs izturamies pret tehnoloģijām.

We give kids total access

Mēs ļaujam bērniem piekļūt it visam

and we see if one day, sooner or later,

un gaidām, ka kādu dienu, drīzāk par vēlu nekā par agru,

they learn how to take care of themselves.

viņi iemācīsies sevi pasargāt.

Knowing how to do something is one thing,

Viens ir zināt, kā kaut kas jādara,

knowing how to take care of yourself is another.

otrs ir prast sevi pasargāt.

Along those same lines, when we talk to parents,

Turpinot par to pašu – kad runājam ar vecākiem,

they often say they don't care about technology and social networks.

viņi bieži vien saka, ka viņus neinteresē tehnoloģija,

ka viņus neinteresē sociālie tīkli.

I always rejoin that by asking if they care about their kids.

Es vienmēr pārjautāju, vai viņiem interesē savi bērni.

As adults, being interested or not in technology

Pieaugušajiem interesēties par tehnoloģiju

is the same as being interested or not in our kids.

nozīmē to pašu, ko interesēties par saviem bērniem.

The internet is part of their lives.

Internets ir daļa viņu dzīves.

Technology forces us to rethink the relationship between adults and kids.

Tehnoloģija liek mums pārdomāt

attiecības starp pieaugušajiem un bērniem.

Education was always based on two main concepts:

Izglītība vienmēr ir balstījusies uz diviem pīlāriem:

pieredzi un zināšanām.

experience and knowledge.

How do we teach our kids to be safe online when we don't have either?

Kā lai iemācām bērniem par drošību internetā,

ja mums nav ne viena, ne otra?

Nowadays, we adults have to guide our children

Šodien mums, pieaugušajiem,

through what is often for us unfamiliar territory --

bērni jāvada teritorijās, kas bieži vien mums pašiem ir svešas

territory much more inviting for them.

un kurās viņi jūtas daudz ērtāk.

It's impossible to find an answer

Tāpēc ir neiespējami rast atbildi,

without doing new things -- things that make us uncomfortable,

nedarot kaut ko jaunu un neērtu,

things we're not used to.

ko tādu, pie kā neesam pieraduši.

A lot of you may think it's easy for me,

Daudzi no jums domā, ka man jau tas ir viegli,

because I'm relatively young.

jo esmu relatīvi jauns.

And it used to be that way.

Un lielākoties tā arī bija.

Used to.

Bija.

Until last year,

Līdz pagājušajam gadam,

when I felt the weight of my age on my shoulders

kad uz saviem pleciem sajutu gadu smagumu,

the first time I opened Snapchat.

pirmoreiz atverot Snapchat.

(Laughter)

(Smiekli)

(Aplausi)

(Applause)

I didn't understand a thing!

Es nesapratu pilnīgi neko!

I found it unnecessary,

Tas man šķita pilnīgi lieks, nederīgs, nesaprotams sociālais tīkls.

useless, hard to understand;

it looked like a camera!

Tā izskatījās pēc fotokameras!

It didn't have menu options!

Tur nebija izvēlnes!

It was the first time I felt the gap

Tā bija pirmā reize, kad izjutu bezdibeni,

that sometimes exists between kids and adults.

kas reizēm ir starp bērniem un pieaugušajiem.

But it was also an opportunity to do the right thing,

Tomēr vienlaikus tā bija iespēja rīkoties pareizi:

to leave my comfort zone, to force myself.

iziet ārpus savas komforta zonas un piespiest sevi.

I never thought I'd ever use Snapchat,

Man šķita, ka nekad mūžā nelietošu Snapchat.

but then I asked my teenage cousin to show me how to use it.

Taču vēlāk palūdzu savai pusaudzes vecuma māsīcai,

lai viņa man parāda, kā to lieto.

I also asked why she used it.

Un arī, kāpēc viņa to lieto.

What was fun about it?

Kas tajā ir tik labs?

We had a really nice talk.

Mums bija brīnišķīga saruna.

She showed me her Snapchat, she told me things,

Viņa man ierādīja Snapchat, pastāstīja par to,

we got closer, we laughed.

mēs satuvinājāmies, mēs smējāmies.

Today, I use it.

Tagad es to izmantoju –

(Laughter)

(Smiekli)

I don't know if I do it right,

nezinu, vai veiksmīgi,

but the most important thing is that I know it and I understand it.

bet galvenais ir tas, ka es to zinu un saprotu.

The key was to overcome the initial shock

Risinājums bija tikt pāri sākotnējam šokam,

and do something new.

apņemties izdarīt kaut ko jaunu –

Something new.

kaut ko jaunu.

Today, we have the chance to create new conversations.

Šodien mums ir iespēja uzsākt jaunas sarunas.

What's the last app you downloaded?

Kura ir tava jaunākā lejuplādētā lietotne?

Which social network do you use to contact your friends?

Kurā sociālajā tīklā tu sazinies ar draugiem?

What kind of information do you share?

Kāda veida informāciju tu publicē?

Have you ever been approached by strangers?

Vai ar tevi ir mēģinājis uzsākt sarunu kāds svešinieks?

Could we have these conversations between kids and adults?

Vai varam uzsākt šīs sarunas starp bērniem un pieaugušajiem?

We have to force ourselves to do it. All of us.

Mums visiem jāpiespiež sevi to darīt. Visiem.

Today, lots of kids are listening to us.

Šobrīd mūs dzird daudz bērnu.

Sometimes when we go to schools to give our talks,

Bieži, kad par šo runājam skolās

or through social networks,

vai sociālajos tīklos,

kids ask or tell us things

bērni mums jautā un stāsta to,

they haven't told their parents or their teachers.

ko neuzdrošinās stāstīt pat vecākiem vai skolotājiem;

They tell us -- they don't even know us.

viņi to pastāsta mums, kaut gan mūs nepazīst.

Those kids need to know

Bērniem jāzina,

what the risks of being online are,

kādi riski pastāv internetā,

how to take care of themselves,

kā sevi pasargāt,

but also that, fundamentally, as with almost everything else,

taču galvenais, ka viņi to, tāpat kā gandrīz visu citu,

kids can learn this from any adult.

var iemācīties no jebkura pieaugušā.

Online safety needs to be a conversation topic

Drošībai internetā ir jābūt sarunu tēmai

in every house and every classroom in the country.

ikvienā mājā un ikvienā šīs valsts skolā.

We did a survey this year that showed that 15 percent of schools said

Šogad veiktā aptaujā

15% skolu norādīja, ka zina par iedraudzināšanas gadījumiem

they knew of cases of grooming in their school.

savā iestādē.

And this number is growing.

Un šis skaitlis pieaug.

Technology changed every aspect of our life,

Tehnoloģija ir mainījusi visus mūsu dzīves aspektus,

including the risks we face

tostarp riskus, ar ko sastopamies,

and how we take care of ourselves.

un kā sevi pasargājam.

Grooming shows us this in the most painful way:

Un iedraudzināšana mums to parāda vissāpīgākajā veidā –

by involving our kids.

iesaistot mūsu bērnus.

Are we going to do something to avoid this?

Vai mēs rīkosimies, lai to novērstu?

Risinājums sākas ar kaut ko pavisam vienkāršu –

The solution starts with something as easy as:

talking about it.

runāšanu par to.

Thank you.

Liels paldies.

(Applause)

(Aplausi)